Nav normāli, ka nozīmīgu uzņēmumu vadībā kā AS Ventbunkers bija izbijis kazino krupjē, profesionāls dejotājs, parādos iestidzis caurkritis aktieris, daži apšaubāmas reputācijas advokāti, viņu sievas un citi radi, kam nav ne mazākās nojēgas par loģistiku, termināliem un tamlīdzīgām lietām.

Tā norāda uzņēmuma padomes loceklis Olafs Berķis, komentējot oponenta Rūdolfa Meroni «nometnes» kadru izvēli.

Viņš arī noraida viedokli, ka nesaskaņas Ventbunkerā saistītas ar vienkāršu naudas pārdali starp akcionāriem, nevis uzņēmējdarbību. «Tās ir pilnīgas muļķības. Protams, cilvēki ar uzņēmējdarbību nodarbojas tāpēc, ka vēlas pelnīt un nodrošināt sev labklājību,» uzsver Berķis.

Viņš arī skaidro, ka attiecībā uz investīcijām šogad Ventbunkerā nekas liels netiek plānots, lai gan nevarot teikt, ka nebūtu ko Ventbunkerā uzlabot. Potenciāli vajadzētu dubultot noliešanas jaudas, jāatjauno kuģu bunkurēšana, bet patlaban esot jātiek skaidrībā, kādas vispār būs kompānijas finansiālās iespējas pēc Meroni komandas vadīšanas «ballītes».

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

No tranzītuzņēmuma Venbunkers izpumpēti miljoniem latu, nobēdzināti dokumenti un kopumā samazināta kompānijas vērtība, akcionāriem nodarot teju 50 miljonus latu zaudējumus – tas tiek pārmests Ventbunkera iepriekšējai vadībai ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni priekšgalā.

Db.lv rīcība esošie dokumenti liecina, ka par, iespējams, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret Ventbukeru Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šogad 3. jūlijā sākusi kriminālprocesu pret R. Meroni un vēl 12 personām

Ventbunkera pašreizējā valdes priekšsēdētāja Dzintara Kaša parakstītais pieteikums policijai liecina, ka aizdomās turētas Ventbunkera bijušās augstākās vadības personas, tajā skaitā R.Meroni, Alvis un Jānis Hāzes, Gints Laiviņš – Laivenieks, Aivis Landmanis, Aivars Gobiņš, Diāna Jukna, Mihails Dementjevs, Daimārs Škutāns, Aleksandrs Popovs.

Iepriekšējo pāris gadu laikā no Ventbunkera, iespējams, izpumpēti gandrīz četri miljoni eiro uz Šveices advokāta Rūdolfa Meroni firmām.

DB rīcībā esošie dokumenti liecina, ka 2010. gada un 2011. gada laikā 800 tūkst. eiro vairākos maksājumos aizskaitīti ārzonas kompānijai Eurocom International, kuru pārstāv R. Meroni, bet teju 3 milj. eiro pārskaitīti Eurocom 100% piederošai kompānijai Latvijā - SIA Airtech, kuras valdē šobrīd darbojas Diāna Jukna (nu jau bijusī Ventbunkera padomes locekle), bet iepriekš šī uzņēmuma valdē bija Ventbunkera bijušais valdes loceklis un R. Meroni uzticības persona Alvis Hāze. Savukārt vēl teju 380 tūkst. eiro aizskaitīti vairākām ārzonas sabiedrībām, DB skaidroja Ventbunkera līdzīpašnieks Olafs Berķis.

Šobrīd no Ventbunkers un Latvijas naftas tranzīta izbalsotā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni agrāk noslēgtie mandāta līgumi par klientu pārstāvību Ventbunkerā jau vairākus gadus nav spēkā, nelokāmi lēmusi Šveices Federālā tiesa.

Līdz ar to R. Meroni nelikumīgajiem mēģinājumiem uzdoties par Ventbunkera akcionāru vairākuma pārstāvi jau sen nav nekāda pamata, Db.lv informēja Ventbunkera preses pārstāvis Mārcis Krastiņš. Proti, līdz šim R. Meroni uzdevās par 2/7 Ventbunkers daļu patieso īpašnieku – Genādija Ševcova un Igora Skoka – pārstāvi, ilgstoši balsojot ar šīm daļām Ventbunkers un līdz ar to arī Latvijas naftas tranzīta akcionāru sapulcēs un nosakot attiecīgi šo uzņēmumu padomes un valdes sastāvu.

Šā gada 23.janvārī Šveices Federālā tiesa (Bundesgericht) pilnībā noraidīja R. Meroni iesniegtās sūdzības par diviem jau 2011. gadā divu Latvijas fizisko personu labā taisītiem Cīrihes Tirdzniecības palātas šķīrējtiesas spriedumiem Ventbunkera akciju turējuma izbeigšanas lietā, informēja M. Krastiņš, norādot, ka šis tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Vienlaikus tiesa no R. Meroni kā zaudētāja ir piedzinusi prasītāju labā 44 tūkstošus Šveices franku tiesāšanās izdevumu segšanai.

Tranzītuzņēmuma Ventbunkers akcionāru strīdi, kas turpinās jau vairākus gadus, rezultējas ne vien ar jaunām prasībām tiesā, bet ar vairāku miljonu eiro pārskaitīšanu no uzņēmuma uz kādu citu, ar akcionāru saistītu uzņēmumu.

Publiskā attiecību noskaidrošanā iesaistījies Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam uzticēts pārvaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, un uzņēmējs Olafs Berķis, kas ir viens no tiešajiem Ventbunkera akcionāriem. Abi kungi periodiski nonāk Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatos pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs (UR) ir piereģistrējis vienu vai otru dažādu akcionāru sapulču ievēlētām padomēm vai valdēm. Vismaz otru gadu pēc kārtas kāda no šīm «vadībām» atklāj, ka otras «vadības» laikā no Ventbunkera izpumpēti naudas līdzekļi uz aizdomīgām kompānijām, uz aizdomīga pamatojuma.

Ventspils tranzītbiznesa kompānijā AS Ventbunkers vadību atkal pārņēmuši Šveices advokāta Rūdolfa Meroni oponenti, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft dati.

Šī ir trešā vadības maiņa kompānijā pēdējā laikā. R. Meroni piekritēji Ventbunkera vadībā atradās tikai divas dienas - no 2. līdz 4.janvārim, un vakar uzņēmuma vadošajos amatos atkal reģistrēti R. Meroni oponenti. Uzņēmumu reģistrs konstatējis pārkāpumus akcionāru sapulces, kas tika sasaukta Meroni piekritēju pozīciju nostiprināšanai Ventbunkerā, norisē un atcēlis iepriekš reģistrētās izmaiņas kompānijas vadībā.

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs kopš vakardienas atkal ir Olafs Berķis, padomes priekšsēdētāja vietnieki - Jānis Junkers un Ovads Aleksejs, bet padomes loceklis - Gatis Klimass. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Kašs, bet valdes locekļi - Valērijs Godunovs, Raimonds Grīniņš un Andrejs Piņkovs.

Tam, kas iegādāsies Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Lukoil aktīvus Latvijā vai Lietuvā, šis būs labs pirkums, jo Lukoil Latvijā un Lietuvā ir daudz labu lietu, sacīja bijusī Statoil uzņēmumu vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka degvielas mazumtirdzniecībā valda ļoti sīva konkurence, un lai tajā darbotos veiksmīgi, ir nepārtraukti jāmainās piedāvājumam un arī tīkla izmēram jābūt zināmai kritiskai masai, kas Lukoil ir bijis.

«Ļoti daudzas naftas kompānijas, tajā skaitā Statoil, ir pārskatījušas savu īpašumu jeb dažādo biznesa jomu portfeli, un ļoti daudzas ir izšķīrušās atvadīties tieši no mazumtirdzniecības,» sacīja Rubesa. «Pieņemu, ka arī Lukoil gadījums ir konsolidācijas mēģinājums.»

Rubesa arī bilda, ka personīgi viņai ir žēl par notiekošo, jo Lukoil bijis «brīnišķīgs konkurents, un es pieņemu, kas tas ir labs pirkums tiem, kas to nopirks, jo viņiem ir labas lietas Latvijā un Lietuvā».

Pēdējās nedēļas laikā Šveices advokāts Rudolfs Meroni cietis neveiksmi vēl divās tiesās, mēģinot panākt savas ietekmes atjaunošanu Ventbunkerā, cīnoties ar Uzņēmumu reģistru.

Administratīvā tiesa Liepājas tiesu namā 11.jūnijā un Rīgas tiesu namā 8. jūnijā lēmušas, ka R. Meroni neizdevīgo Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu darbību nav pamata apturēt, liecina Db.lv rīcībā esošie lēmumi. Tādējādi R.Meroni nav izdevies realizēt jaunu «apvērsumu» Ventbunkerā un panākt, ka uzņēmuma valdē un padomē atkal darbojas tikai R. Meroni un viņa cilvēki. Ventbunera padome un valde var turpina darbu līdzšinējā sastāvā – Ventbunkera padomi vada Olafs Berķis, bet valdi – Dzintars Kašs.

Lai gan R.Meroni dažādi cenšas atjaunot savu kontroli pār Ventbunkeru, tomēr pēdējā pusotra gada laikā dažādās tiesās gan Latvijā, gan arī Šveicē Meroni cietis sakāvi teju desmit tiesvedībās.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmums Litasco bijis palicis parādā Ventbunkeram 23 miljonus eiro, bet šobrīd šo parādu, kā arī soda naudas un maksājumu kavējumus piedzīt vairs neizdošoties.

Tas tāpēc, ka ar pašreizējā Venbunkera padomes priekšsēdētāja un viena no akcionāriem Olafa Berķa ziņu Litasco nodoti 47 tūkstoši tonnu mazuta, kurus Ventbunkeram bija tiesības paturēt kā nodrošinājumu nesamaksātajam parādam, Db.lv skaidroja Šveices advokāts, bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Viņš par šā gada sākumā atdoto mazutu Litasco uzzinājis no Krievijā pārstāvētās enerģētikas un preču aģentūras Argus, kuras pārstāvis Denis Varaksin e-pasta sarakstē Ventbunkera bijušajam padomes loceklim Aivaram Gobiņam uzdevis nevanīgu jautājumu par to, vai Ventbunkeru atstājušajā kuģī Britu Ērglis aptuveni 47 tūkstoši tonnu mazuta no Litasco bijuši vecie krājumi, Db.lv atklāja A. Gobiņš, skaidojot informācijas avotu par izvestajām mazuta kravām.

Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

Pēc vairāku gadu nepārtrauktiem kašķiem, Latvijā lielākā naftas produktu tranzīta uzņēmuma a/s Ventbunkers akcionāri salīguši mieru. Uzņēmuma padomē ievēl abu iepriekš karojošo akcionāru pārstāvjus.

Pirmdien, 11.februārī Ventspilī, Ventbunkera telpās notika uzņēmuma ārkārtas akcionāru sapulce, kurā piedalījās visi lielākie uzņēmuma īpašnieki, pārstāvot gandrīz 100% Ventbunkera kapitāla, liecina Ventbunkera informācija presei. Vienīgais īpašnieks, kas neieradās uz uzņēmuma sapulci, bija Aivars Lembergs un viņa ģimenes locekļi, kuriem pieder ap 0,3% uzņēmuma akciju.

Līdz ar akcionāru sapulcē nolemto, Ventbunkera padome paplašināta līdz septiņiem padomes locekļiem. Lēmums par jauno Ventbunkera padomi pieņemts, par to balsojot visiem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem, to vidū uzņēmumiem Yelverton

Krievijas naftas kompānijas Lukoil degvielas uzpildes tīklu Lietuvā, kuru uzņēmums izlēmis pārdot, varētu iegādāties vietējā tirgus spēlētāji, prognozē Lietuvas bankas Swedbank galvenais ekonomists Nerijs Mačulis.

«Runājot par tīkla pircēju, iespēju klāsts ir ļoti plašs, tostarp tīkli, kas darbojas Lietuvā, un kāds jauns zīmols, liels ārējais investors, kas gan ir mazāk iespējams. Visticamāk, ka kāds no esošajiem tirgus spēlētājiem mēģinās palielināt savu tirgus daļu,» Mačulis sacīja aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja par vairākām personām, kas saistītas ar Lukoil Baltija vadības pārstāvjiem un kurām pieder citas degvielas uzpildes stacijas Lietuvā. Jo īpaši viņš pieminēja Lukoil Baltija prezidenta Ivana Paļeičika dēlu Andreju Paļeičiku, kurš vadīja kompāniju Spectator NT, kurai piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum. Ivanam Paļeičikam un viņa sievai Birutei piederēja degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga.

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Noslēgusies Latvijas energokompānijas Latvenergo TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukcija, kas kopumā izmaksāja 4,142 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Rekonstrukcijas laikā tika veikta divu no četrām esošajām mazuta uzglabāšanas rezervuāru pārbūve dīzeļdegvielas uzglabāšanai, pārbūvēta esošā dzelzceļa cisternu noliešanas estakāde dīzeļdegvielas pieņemšanai, izbūvēta jauna dīzeļdegvielas sūkņu stacija, pārbūvēta esošā ugunsdzēsības sistēma, kā arī izbūvēti jaunie tehnoloģiskie cauruļvadi no dzelzceļa estakādes līdz uzglabāšanas rezervuāriem un no rezervuāriem līdz esošai ūdens sildīšanas katlu mājai.

Kompānijā skaidro, ka iekārtu modernizācija Latvenergo koncernā ir aktuāla gan no efektivitātes, gan vides aizsardzības viedokļa. Ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos un vides aizsardzības aspektus, Latvenergo koncerns rekonstruēja Rīgas TEC-2 avārijas kurināmā saimniecību un mazuta (rezerves kurināmā) izmantošanu aizvietoja ar videi draudzīgāku kurināmo - dīzeļdegvielu. Rekonstrukcijas būtiskākie ieguvumi - mazāka Rīgas TEC-2 piesārņojošo vielu emisija gaisā rezerves kurināmā izmantošanas laikā, kā arī resursu patēriņš kurināmā saimniecības uzturēšanai.

Teju pēc divu gadu garām cīņām par varu a/s Ventbunkers ir reģistrēta jauna valde un padome.

To liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Šobrīd ir grūti prognozēt, vai šī jaunās valdes un padomes sastāva reģistrācija tiks apstrīdēta, tomēr par to jau tiek pausta publiska neapmierinātība. A/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs tagad ir Olafs Berķis, bez viņa padomē vēl ir Jānis Junkers, Aleksejs Ovods, Genādijs Ševcovs un Gatis Klimass. Savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Kašs, bez viņa valdē darbosies arī R. Grīniņš, A. Piņkovs un V. Godunovs. Izmaiņas Ventbunkerā varētu būt signāls tam, ka gaidāmi jaunumi arī Ventspils tranzītbiznesa nākamajos posmos - Latvijas naftas tranzītā, Ventspils naftā utt., ja vien oponentu aktīvas pretdarbības rezultātā nesekos kādi liegumi vai kārtējās tiesāšanās.

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Krievijas naftas rūpniecības uzņēmums Lukoil pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs stiprāki kļuvuši Krievijai naidīgie noskaņojumi, ceturtdien paziņoja uzņēmuma prezidents Vagits Alekperovs.

Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā - tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm. Biznesam radās traucēkļi, mēs sākām zaudēt naudu, mēs sajutām negatīvu attieksmi pret sevi, intervijā telekanālam Rossija 24 sacīja Alekperovs.

Vēl 2015.gada vasarā Lukoil pārdeva savu meitas uzņēmumu Igaunijā Lukoil Eesti AS. Tam piederēja 37 benzīntanki, un tas kontrolēja 6% mazumtirdzniecības degvielas tirgus.

Latvijā Lukoil meitas uzņēmumam LUKoil Baltija R 2015.gada sākumā piederēja 59 benzīntanki, un tas kontrolēja 7% tirgus, bet Lietuvā - 115 benzīntanki, ar kuriem uzņēmums 2014.gada sākumā kontrolēja aptuveni 18% vietējā tirgus.

Ventbunkera un Litasco konflikta dēļ Krievijas un Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām nākas samazināt ražošanas apjomus.

Par to Db.lv informēja Ventbunkers komunikāciju daļas direktors Aivars Gobiņš. Starp abām konfliktējošām pusēm Šveicē notikušas jau divas tikšanās, taču nekādu risinājumu nav izdevies rast un mazuts turpina bloķēt Ventbunkera termināli. Ventbunkers prasa kompānijai Litasco izvest mazutu no termināļa un atklāt 20 miljonu eiro atrašanās vietu par jau sniegtajiem Ventbunkers pakalpojumiem Litasco. Turklāt Ventbunkers nāca klajā ar iniciatīvu abām pusēm censties atrisināt visas radušās domstarpības, kā arī iesniegt Starptautiskās Tirdzniecības palātas šķīrējtiesā Parīzē visus tos jautājumus, kurus abas puses nevar atrisināt savstarpējās vienošanās ceļā. Šādā veidā mazuta eksports caur Latviju atkal īsā laikā tiktu atjaunots, kā arī ik dienu nebūtu jācieš milzīgi zaudējumi. Taču abu pušu nostājas ir tik pretrunīgas, ka nav izdevies pagaidām rast izlīgumu. DB jau rakstīja, ka pēdējo nedēļu laikā abu kompāniju savstarpējās problēmas sasniedza augstāko punktu, kad kuģis, kurā bija plānots pārkraut 120 tūkstošus metrisko tonnu Litasco piederošā mazuta, neieradās Ventbunkers terminālī, kā tas bija plānots – 2010. gada beigās. Tas izraisīja ķēdes reakciju. Latvijas dzelzceļš tika pārslogots ar tūkstošiem dzelzceļa cisternu papildu mazuta, kas bija nosūtītas pārkraušanai Ventbunkeram.

Ne Krievijas enerģētikas koncerns Gazprom, ne tā meitasuzņēmums SIA Itera Latvija nekad nav izrādījis interesi par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, apgalvo Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Vēlos uzsvērt, ka termināļa projektā ir ieinteresēta fizisko personu-domubiedru grupa, kurā piedalos arī es, bet jūs tur neatradīsiet ne Gazprom, ne Itera,» sacīja Savickis.

Jautāts, vai šī domubiedru grupa piedalīsies konkursā par LNG termināļa būvniecību Rīgā, ja tiks panākta vienošanās par šī projekta realizāciju un šāds konkurss izsludināts, Savickis sacīja, ka tiks rūpīgi izvērtēti šāda konkursa noteikumi.

«Mēs plānojām LNG termināli tad, kad ekonomikā viss gāja uz augšu un tika prognozēts ikgadējs gāzes patēriņa pieaugums 3% apmērā. LNG būtu veids, kā panākt eneroresursu diversifikāciju, taču vēlos uzsvērt, ka LNG atrisina šo problēmu politiski, nevis ekonomiski, jo sašķidrinātā gāze ir 15%-20% dārgāka par dabasgāzi,» sacīja Savickis.

AS Ventbunkers gatavojas pārvietot naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Litasco naftas produktus uz peldošu noliktavu, kā tas ir noteikts līgumiskajās tiesībās, savukārt Litasco izdarot spiedienu uz Latvijas valdību, lai tas tā nenotiktu, informēja AS Ventbunkers.

Ventbunkera pārstāvji uzskata, ka tikai tāpēc, ka kompānija gatavojas naftas produktus pārvietot, Litasco cenšoties izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību, lai apturētu «šo pilnīgi tiesisko rīcību».

Litasco pārstāvji neesot tikušies ar Ventbunkers vadību, jo «nolēmuši runāt ar presi un ikvienu politiķi, kurš uzklausītu viņu stāstus».

Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni (attēlā, avots: LETA) uzskata, ka «Čapliginam un viņa komandai neizdevās iedzīt mūs stūrī tikšanās laikā Cīrihē».

75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Lukoil Baltija degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls Latvijā un Lietuvā varētu tikt pārdots šomēnes, paziņojis Lukoil Baltija prezidents Ivans Paļeičiks.

«Es nevadu šo procesu, tādēļ nevaru pašlaik izplatīt nekādus jaunumus. Zinu, ka process notiek. Kad kaut kas tiks izdarīts, būs īpašnieku paziņojums,» viņš teica aģentūrai BNS. «Visticamāk, paziņojumam ir jābūt šajā mēnesī,» piebilda Paļeičiks.

Uzņēmējs noraidīja informāciju, ka pircējs ir viņš vai viņa ģimenes kontrolētie uzņēmumi. Paļeičikam un viņa sievai Birutei pieder degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga. Paļeičika dēls Andrejs vada kompāniju Spectator NT, kurai pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu pēc pašreizējā Ventbunkers valdes priekšsēdētāja iesnieguma saistībā ar aizdomām par naudas «izpumpēšanu» un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ko veikusi iepriekšējā, ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni atbalstu ieceltā valde.

Db.lv rīcībā esošie dokumenti liecina, ka pašreizējās Ventbunkera valdes priekšsēdētājs Dzintars Kašs VID paziņojis par konstatētiem finanšu pārskaitījumiem ļoti lielos apmēros no Ventbunkers uz SIA Airtech un Britu Virdžīnu salās reģistrēto ofšoru Eurocom International, ko realizējusi iepriekšējā valde, tajā skaitā Deividd Gajs Anstiss (David Guy Anstis), Alvis Hāze, Jānis Hāze un Aivis Landmanis (kurš cita starpā šobrīd plānotās Latvijas ostu reformas ietvaros tiek virzīts darbam Ventspils brīvostas valdē).

Proti, noskaidrots, ka no Nordea bankas laikā no 2010. gada 3.marta līdz 2011. gada 29.decembrim veikti vairāki pārskaitījumi bez ekonomiska un tiesiska pamatojuma, tajā skaitā uz Eurocom, kura pilnvarotais pārstāvis ir bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs R. Meroni, pārskaitīts 1,1 miljons eiro, bet uz Airtech (kura īpašnieks ir uz Eurocom, bet valdes loceklis bijis Alvis Hāze) kontu Swedbank pārskaitīti 2,64 miljoni eiro. Ir aizdomas, ka minētie maksājumi, kā arī šo maksājumu pamatojumā norādītie dokumenti ir fiktīvi darījumi. Fiktīvo maksājumu patiesais mērķis ir bijis izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nelikumīgi samazinot ar uzņēmuma ienākuma, sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem apliekamo ienākuma bāzi, un tādējādi nodarot zaudējumus valstij un Ventbunkeram, minēts iesniegumā VID. Tajā arī nav izslēgts, ka notikusi Ventbunkera finanšu līdzekļu piesavināšanās.

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais piedāvājums Skultes LNG termināļa attīstībai. Mūsu skatījumā tā ir valdības tuvredzīga rīcība, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību un diversificējot gāzes piegādes iespējas no Krievijas Gazprom.

Kā noraidījuma iemesls publiski tika minēts pārmērīgās garantijas, ko attīstītājs esot prasījis no valsts. Vēlamies norādīt, ka tā ir dezinformācija.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

Tāpat premjera Krišjāņa Kariņa teiktais šodien “Rīta Panorāmā” par Skulte LNG termināļa prasībām, ka esam piedāvājuši modeli, kuri Latvijas patērētāji subsidētu gāzes pārvades izmaksas kravām, kas iziet ārpus Latvijas, neatbilst patiesībai. Skulte LNG Terminal nekad nav izvirzījusi šādu prasību.

Kāda valsts iesaiste nepieciešama?

Valsts iesaiste ir tipiska prakse visur Eiropā

Valsts iesaiste termināļa darbības uzsākšanas posmā ir tipiska prakse visur Eiropā, atšķiras tikai kārtība un apjoms. Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 milj. eiro apmērā gadā, arī Inkoo terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 milj. eiro tikai 2022. un 2023. gada darbības izmaksu segšanai. Skultes LNG prasītā iesaiste nav salīdzināma ar šo apmēru.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

Esam pārliecināti, ka Skultes terminālis būtu rentablākais un efektīvākais terminālis, kāds reģionā ir uzbūvēts. Skulte LNG Terminal ir unikāla priekšrocība – atrašanās tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Tādēļ nav nepieciešams izbūvēt platformu sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanai, kas maksā simtiem miljonus. Tas ievērojami samazina Skultes LNG termināļa izmaksas, un līdz ar to ļauj konkurēt ar citiem LNG tirgotājiem reģionā.

Valstij pašai būvēt ir ilgāk un daudz dārgāk

Lai arī kāda, valsts vai privāta, kapitālsabiedrība attīstītu Skultes LNG termināli, tā konkurētspējīgais tehniskais risinājums prasa reformēt pašlaik esošo kārtību no kaimiņvalstīm. Arī termināļa darbības uzsākšanai bez līgumiem ar lielākajiem Latvijas lietotājiem, valsts iesaiste finanšu nodrošināšanā būs jebkura projekta finansētāja obligāts nosacījums kā privātai tā arī valsts kapitālsabiedrībai. Protams, projekta kredītrisku var vadīt finansējot projektu no valsts budžeta vai, piemēram, no elektroenerģijas pārvades tarifa, tomēr šādus pasākumus Latvijas un ES likumi atļauj īstenot tikai t.s. “tirgus kļūdu” gadījumos, kad projekta īstenošanai nav iespējams piesaistīt privātu attīstītāju. Līdz ar to juridiski situācija kļūtu sarežģīta, ja “priekšrocības un garantijas”, ko valdība liedz AS “Skulte LNG Terminal”, vēlāk tiktu sniegtas projekta izraudzītajai valsts komercsabiedrībai.

Nevienam, arī mums nav noslēpums, kā valstij sekmējas ar lielu komerciālu projektu īstenošanu. Ja valsts izšķirtos par soli būvēt – ir visas iespējas to darīt, bet tas būs daudz dārgāk, ilgāk un papildu slogs valsts budžetam. Turklāt projektam būs tādi paši izaicinājumi, ar kādiem saskaramies mēs – lietošanas līgumi, sadārdzinājumi, finansēšana utt. Valstij arī būtu jāpiesaista projekta īstenošanas konsultanti, starptautiski LNG infrastruktūras eksperti.

Sagaidām konstruktīvas sarunas

Aicinām Latvijas valsti izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas. Tas palīdzētu tuvināt pozīcijas un novērst neskaidrības, un nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs. Vēlamies arī norādīt uz pilnīgi nepieņemamo sarunu īstenošanas praksi, ko izmanto Latvijas valsts. Pēdējā gada laikā esam iesnieguši valdībai vairākus priekšlikumus, tomēr neesam saņēmuši kvalificētas atbildes uz nevienu no tiem. Lai saprastu, vai esam domubiedri, sagaidām konstruktīvas sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju jau tuvākajā laikā.

Atgādinām arī, ka 2022. gada martā Ekonomikas ministrijai nosūtījām vēstuli, kurā aicinājām izvērtēt iespēju projektā kā dibinātājiem iesaistīties arī Latvenergo un Conexus, lai stimulētu abu kapitālsabiedrību interesi. Arī uz šo piedāvājumu netika saņemta atbilde. Likums paredz termināli uzbūvēt līdz 2024. gada septembrim, un šī termiņa neievērošana kā arī ar to saistītie energoapgādes riski kļūs par Latvijas politiķu atbildību. Ar šādu nekonsekventu rīcību, valdībai nu jau gadu it kā vedot, bet tomēr nevedot sarunas ar privātajiem investoriem, šie riski kļūst aktuālāki un vienlaikus parāda Latviju lieliem investīciju projektiem nelabvēlīgā gaismā arī starptautisko investoru acīs.

Taču visļaunākais, ka cietīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Ja terminālis Latvijai nebūs, maksāsim bargu naudu kaimiņu termināļiem, kad tie būs pieejami. Latvijas valsts būs pakļauta riskam, ka jāturpina gaidīt laiku maiņa un atkal radīsies iespēja saņemt gāzi no Gazprom. Vienlaikus, būs vajadzīgi līdzekļi, lai kompensētu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, jo, lūk, gāze būs ļoti dārga.

Ja Latvijai nebūs savs LNG terminālis, valsts saskarsies ar tādu pašu situāciju kā pērn rudenī, kad pa dārgo, steigā iepirka 2 TWh gāzes no Klaipēdas termināla, samaksājot par 2 gāzes kuģiem tā brīža augsto cenu – vairāk nekā 250 miljonus eiro. Tagad šāds gāzes apjoms maksā vien 100 miljonus eiro. Šķiet, ka 150 miljoni jau ir pazaudēti, kas ir akurāt tik, cik maksā izbūvēt termināli Skultē.