Litasco (Lukoil meitas uzņēmums) šobrīd cenšas piespiest AS Ventbunkers (VBU) parakstīt jaunu līgumu par pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā, attsakoties pieņemt mazuta piegādes, kas šobrīd tiek uzglabātas Ventbunkers terminālī.

Par to Db.lv informēja Ventbunkers preses dienests, norādot, ka tādējādi tiek izraisīts haoss un postījumi Latvijas dzelzceļa sistēmai un radīti miljoniem latu zaudējumus gan Litasco, gan citām kompānijām, jo mazuta eksports caur Latviju šobrīd ir būtiski ierobežots.

Litasco, kas nosūtītīja naftas produktus uz Ventbunkers termināli iepildīšanai un izkraušanai kuģos, esot iesniegusi fiktīvu prasību pret VBU par to, ka degvielas kvalitāte neatbilst viņu klienta specifikācijām. «Saprotams, ka šis apgalvojums ir absurds. Pirms viņi nosūta produktu mums, tas ir viņu pienākums precīzi zināt, ko viņu klients sagaida un kādas specifikācijas ir nepieciešamas. Mēs esam atbildīgi, lai pārvietotu klienta - Litasco – iekrauto kravu no punkta A līdz punktam B. Līdz ko produkts ir novadīts un uzglabāts objektā, jau ir par vēlu veikt kādas izmaiņas. Vienīgais šādas rīcības mērķis ir bloķēt Ventbunkers termināli,» komentē a/s Ventbunkers valdes loceklis Alvis Hāze.

AS Ventbunkers gatavojas pārvietot naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Litasco naftas produktus uz peldošu noliktavu, kā tas ir noteikts līgumiskajās tiesībās, savukārt Litasco izdarot spiedienu uz Latvijas valdību, lai tas tā nenotiktu, informēja AS Ventbunkers.

Ventbunkera pārstāvji uzskata, ka tikai tāpēc, ka kompānija gatavojas naftas produktus pārvietot, Litasco cenšoties izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību, lai apturētu «šo pilnīgi tiesisko rīcību».

Litasco pārstāvji neesot tikušies ar Ventbunkers vadību, jo «nolēmuši runāt ar presi un ikvienu politiķi, kurš uzklausītu viņu stāstus».

Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni (attēlā, avots: LETA) uzskata, ka «Čapliginam un viņa komandai neizdevās iedzīt mūs stūrī tikšanās laikā Cīrihē».

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmums Litasco bijis palicis parādā Ventbunkeram 23 miljonus eiro, bet šobrīd šo parādu, kā arī soda naudas un maksājumu kavējumus piedzīt vairs neizdošoties.

Tas tāpēc, ka ar pašreizējā Venbunkera padomes priekšsēdētāja un viena no akcionāriem Olafa Berķa ziņu Litasco nodoti 47 tūkstoši tonnu mazuta, kurus Ventbunkeram bija tiesības paturēt kā nodrošinājumu nesamaksātajam parādam, Db.lv skaidroja Šveices advokāts, bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Viņš par šā gada sākumā atdoto mazutu Litasco uzzinājis no Krievijā pārstāvētās enerģētikas un preču aģentūras Argus, kuras pārstāvis Denis Varaksin e-pasta sarakstē Ventbunkera bijušajam padomes loceklim Aivaram Gobiņam uzdevis nevanīgu jautājumu par to, vai Ventbunkeru atstājušajā kuģī Britu Ērglis aptuveni 47 tūkstoši tonnu mazuta no Litasco bijuši vecie krājumi, Db.lv atklāja A. Gobiņš, skaidojot informācijas avotu par izvestajām mazuta kravām.

Lukoil meitas­uzņēmums Litasco 2011. gadā nevarēs izmantot Ventbunkera termināli, jo zaudējis konkursā.

Litasco esot apsteidzis Krievijas izcelsmes Ženēvā reģistrētais koncerns Mercuria, kas piedāvājis gan par 30% lielāku cenu, gan garantējis lielākus apjomus, DB skaidroja Ventbunkera komunikāciju daļas direktors Aivars Gobiņš, piebilstot, ka Ventbunkera konkursā, kas tiekot rīkots katru gadu, kopumā piedalījās sešas kompānijas, tostarp arī Litasco. Tādējādi Litasco, kas ar Ventbunkeru sadarbojās vismaz iepriekšējos divus gadus, nav izredzes izmantot Ventbunkera termināli 2011. gadā.

Tomēr par to, ka Litasco varētu vispār pārtraukt sadarbību ar Latviju A.Gobiņš nebija pārliecināts, jo uzskata, ka Ventbunkers bijis ļoti izdevīgs Litasco.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmumam Litasco radušās problēmas ar mazuta transportēšanu no Ventbunkera termināļa rezervuāriem, kas traucē darbu arī Latvijas Dzelzceļam (LDz).

Uzņēmums informē, ka Ventbunkera rezervuāri patlaban sasnieguši maksimālo iespējamo kapacitāti, bet vairāk nekā papildu 1700 dzelzceļa vagonu ar 100 000 metrtonnu Litasco naftas produktu jau nogādāti Latvijas teritorijā. Ventbunkers termināļa rezervuāros uzglabāti 120 000 metrtonnu.

LDz apstiprināja, ka «kravas vagonu daudzums, kas uzkrājas Latvijā sakarā ar to neizkraušanu, rada nopietnas problēmas LDz darbībai. Šāda vagonu aizturēšana kavējot kravas vilcienu satiksmi un ievērojami apgrūtina manevru darbu, tomēr LDz turpināšot pieņemt Latvijā ienākošos vagonus ar kravām un nodrošinās kravu apriti».

Pēc vairākas nedēļas ilgušā strīdā ar Lukoil meitas kompāniju Litasco, kura risināšana atkal un atkal nokļuva strupceļā, abas puses beidzot ir vienojušās par pārrunu uzsākšanu, lai apspriestu problēmas saistītas ar naftas produktiem, kas šobrīd uzglabāti Ventbunkers terminālī Ventspilī.

Par to Db.lv informēja a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni. Litasco izpilddirektors Sergejs Čapligins esot pieņēmis Rūdolfa Meroni uzaicinājumu uz tikšanos, kas notiks jau nākamās nedēļas sākumā Cīrihē, Šveicē. Gan Litasco, gan VBU pauž nepieciešamību rast ātru risinājumu šajā saasinātajā situācijā. «Es uzskatu, ka jebkuras problēmas var atrisināt, ja vien abas puses ir gatavas sēsties pie sarunu galda un visu izrunāt pēc vislabākajiem nodomiem. Tagad tas ir noticis, un abu kompāniju labad, es ceru, ka atradīsim izeju no šīs potenicāli katastrofālās situācijas,» norāda Rūdolfs Meroni.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Ja šogad netiks aktivizēta virkne informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu, tad Latvija var zaudēt 20–30 milj. Ls Eiropas Savienības finansējuma.

«Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē ir definēts prioritāro projektu saraksts, kas jārealizē laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam. Diemžēl process no brīža, kad projekts tiek iekļauts sarakstā, līdz tā realizācijas uzsākšanai, Latvijā ir garš un birokrātiski sarežģīts, tāpēc jau šobrīd var droši apgalvot, ka visi projekti netiks realizēti, un līdz ar to arī finansējums netiks apgūts,» DB brīdina Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Kredītlīgums kļūs par pēdējo sietu

Līgumi par projektu īstenošanu ar ES atbalstu tiks slēgti tikai pēc kredītlīguma noslēgšanas. To paredz valdības sēdē atbalstītie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi ES fondu programmā «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā».