Transports un loģistika

M. Tols: muitas informatīvās sistēmas tiks ieviestas laikā

Miks Stroža [email protected], 19.02.2004

Jaunākais izdevums

Galvenās muitas pārvaldes (GMP) Muitas informatīvo sistēmu savietojamības programmas Kvalitātes vadības vienība izveidojusi īpašu portālu. «Tā kā informācija par uzdevumu izpildi ir pieejama jebkura līmeņa GMP struktūrvienības vadītājam, portāls darbojas kā efektīvs uzdevumu izpildes kontroles mehānisms,» atzīst Muitas informatīvo sistēmu savietojamības programmas direktors Egīls Ruža. Precīzi definētie uzdevumu izpildes uzsākšanas un beigu datumi un ar krāsu palīdzību nodrošinātā pārskatāmība ļauj ātri identificēt katra uzdevuma statusu — izpildīts, aktuāls vai nokavēts. GMP direktors Mārtiņš Tols uzskata, ka muitas informācijas sistēmu ieviešanā iesaistīto speciālistu mērķtiecīga darba rezultātā pēdējo mēnešu laikā sasniegts būtisks progress. «Plānotie pasākumi tiek veikti noteiktajos termiņos, un tas rada pārliecību, ka ar ES atbilstošajām sistēmām savietojamās muitas informatīvās sistēmas tiks ieviestas laikā,» uzsver M. Tols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Muitas auditu rezultāti 2006.gadā

, 31.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi.

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus. Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi.

Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā.

Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds (muitas nodoklis, muitas nodoklis lauksaimniecības precēm, pagaidu/galīgais antidempinga maksājums).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īpašumā esošajām tukšajām ēkām jau ir rezervētas valsts iestāžu vajadzībām, intervijā portālam Nozare.lv sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.

Viņš norādīja, ka pārsvarā gandrīz visas VNĪ īpašumā esošās 456 ēkas ir biroju ēkas, taču ir arī tādi īpašumi kā veca pārņemta padomju armijas daļa, kurā ir vairāk nekā 30 ēkas uz viena zemesgabala. «Tie visi ir grausti, iesākt ar tiem neko nevar, bet statistiku tie bojā,» skaidroja Tols.

VNĪ tukšie īpašumi ir aptuveni 23,2% no kopējā īpašumu skaita. No visiem tukšajiem īpašumiem 22,4% ir rezervēti valsts iestāžu vajadzībām.

Jautāts, kāds īsti ir VNĪ īpašumā esošo tukšo ēku skaits, M. Tols sacīja, ka to ir nedaudz mazāk par 100.

«Tie ir vairāki desmiti. Tā saucamajām rezervētajām ēkām fasāde no ielas puses izskatās tukša, bet VNĪ ir skaidrs, kas ar šo ēku tiks darīts. Mums ir vesels saraksts ar valsts iestādēm un ēkām, kurās tās izvietosies,» skaidroja M. Tols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākais muitas parāds - par transportlīdzekļiem

, 31.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006. gadā muitas auditos vislielākais aprēķinātais muitas parāds un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parāds sadalījumā pa preču grupām ir par transportlīdzekļiem un to daļām un piederumiem, kas sastāda 17 % no kopējās muitas auditos aprēķinātās summas, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi. 2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus.

Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi. Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas Dzelzceļš pelnīs ar dīkstāvēm

Valters Grīnvalds, [email protected], 7504128, 09.11.2006

«Esam noslēguši līgumu ar Latvijas Dzelzceļu un vienojušies ar muitu, ka līdz 15. janvārim Lukoil saņems vietējās muitošanas atļauju,» Db informēja Lukoil Baltija R muitas brokeris Bruno Tulinskis.

DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muitas reorganizācijas sekmētās dīkstāves ļaus Latvijas Dzelzceļam iekasēt sodus par tām un turpināt diktēt savus līgumu noteikumus.Kaut gan komersanti un ar muitu saistīti cilvēki par ieviestās reorganizācijas ēnas pusēm runā nelabprāt, tomēr visi kā viens akcentē Latvijas dzelzceļa (LDz) lomu minētajā reorganizācijā.

Db jau vēstīja (14.12.2005.), ka VID Rīgas muitas reģionālās iestādes iekšzemes muitas kontroles punkti (MKP) vēlējās būtiski samazināt savas darba dienas laiku. Toreiz komersanti norādīja, ka muitas deklarāciju un dažādu dokumentu noformēšanai uzņēmējam jārēķinās pat ar vairāk nekā 10 stundām, bet, ieviešot 8 stundu darba dienu, pastāv liela iespēja, ka vienā dienā dokumentus neizdodas noformēt. Šobrīd, kad minētā darba laika saīsināšana ir notikusi, tā acīmredzami ir izdevīga LDz.

Jau vairākus gadus LDz no kravu pārkraušanas termināļiem iekasē naudu par katru kravas tonnu jau pēc divām stundām, kopš vagonu sastāvs ir iebraucis ostā, bet krava nav izkrauta un vilciens ir dīkstāvē; izmantojot šādu jaunu sistēmu, LDz noteikti papildus pelnīs uz dīkstāvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns saistībā ar Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu medijiem izplatītajā paziņojumā akcentē: " Mūs šobrīd vēro - gan nozieguma vaininieki, cerot uz mūsu iekšējo vājumu un nedrošību, gan sabiedrība, kuras ekonomisko drošību un valsts robežu mēs sargājam. Taču mēs neļausim šim gadījumam mūs iebiedēt."

VID uzskata, ka Muitas kriminālpārvaldes direktora V. Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistāms ar viņa profesionālo darbību, kuras rezultātā noziedzīgajiem grupējumiem ar katru gadu tiek nodarīti milzīgi zaudējumi, tiek pārtrauktas kontrabandas shēmas un organizēto grupējumu darbība. Par to liecinot arī pēdējo gadu statistika.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: "Neslēpšu, ka notikušais ir liels šoks visiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, par situācijas nopietnību liecina arī valsts augstāko amatpersonu apņēmība piesaistīt lietas izmeklēšanai valsts augstākā līmeņa drošības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Papildināta - Deputāti neapmierināti ar Rīgas pils apdrošinātāja atteikumu maksāt; vērsīsies FKTK

BNS, Žanete Hāka, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils Baltās zāles applūšana nodarījusi zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.

«Baltās zāles applūšanas dēļ zaudējumi ir lieli, tie nebūs pāris desmiti tūkstoši eiro, bet gan vairāk,» teica Tols, piebilstot, ka aplūšanā cietis arī zeltījums.

Viņš norādīja, ka vēl nav sākti zāles atjaunošanas darbi, jo turpinās ekspertīžu veikšana - to dara gan VNĪ speciālisti, gan apdrošinātāji. Restaurācija sāksies pēc ekspertīžu noslēgšanās.

Jau vēstīts, ka 8.janvārī, ūdens noplūdes dēļ cietusi apmēram viena trešdaļa Rīgas pils Baltās zāles griestu.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš iepriekš informēja, ka applūšanu izraisīja salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā. Tols prognozēja, ka ekspertīzē noteiks, vai filtra salūšanu izraisījis sals, nekvalitatīvs filtrs vai kāds cits iemesls, piemēram, filtra aizsērēšana. Tols norādīja, ka ekspertīzē tiks pārbaudīti arī citi līdzīgie pilī esošie ūdens filtri, lai pārliecinātos, ka tiem nav bojājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ plāno 2017.gadā gūt 5,5 miljonu eiro peļņu

LETA, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un attīstīšanas VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2017.gadā plāno gūt 5,5 miljonu eiro peļņu, piektdien konferencē Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2015 sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.

Šogad VNĪ plāno sasniegt 83,9 miljonu eiro apgrozījumu un gūt 2,3 miljonu eiro peļņu. 2016.gadā tiek prognozēts 76,7 miljonu eiro apgrozījums un 4,8 miljonu eiro peļņa, savukārt 2017.gadā - 70 miljonu eiro apgrozījums un 5,5 miljonu eiro peļņa.

Pērn VNĪ apgrozījums bija 48,9 miljoni eiro un tika gūta 1,3 miljonu eiro peļņa.

No kopējiem VNĪ ieņēmumiem 55% veido būvniecības pakalpojumu ieņēmumi, 41% - nomas un apsaimniekošanas ieņēmumi, bet 4% - publiskās funkcijas ieņēmumi.

Tols sacīja, ka ievērojamo apgrozījuma pieaugumu šogad veidos būvniecības pakalpojumu apjoma pieaugums. «Te ir par ko uztraukties,» piebilda Tols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db lūdza ekspertiem paust savu vērtējumu par nepieciešamību Latvijā veikt nodokļu likmju izmaiņas.

Artūrs Kodoliņš, SIA Kodoliņš, Ostaškovs un Partneri valdes priekšsēdētājs

Andrejs Sončiks, bijušais VID ģenerāldirektors

Mārtiņš Tols, bijušais Galvenās muitas pārvaldes priekšnieks

Gunta Kauliņa, nodokļu menedžere

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns un citas vielas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

VID Muitas kriminālpārvalde 2006.gadā darbojusies saskaņā ar VID muitas iestāžu Kontrabandas novēršanas un apkarošanas stratēģiju 2005.-2009.gadam, kuras rīcības plānā bija noteikta divas darbības prioritātes, proti, narkotiku kontrabandas apkarošana un organizētās noziedzības apkarošana.

Labi rezultāti sasniegti kriminālprocesu izmeklēšana par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandas jomā. Kopumā 2006.gadā Muitas kriminālpārvaldē tika uzsākti 16 kriminālprocesi par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu, no kuriem 11 tika nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns u.c. 2006. gada laikā izņemtas arī 35 234 gab. dažādas psihotropās vielas saturošas tabletes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemē diskutēs par e-muitas ieviešanu

Vēsma Lēvalde, Db, 17.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa Muita šodien un rīt, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemē diskutēs par e-muitas ieviešanu

Vēsma Lēvalde, Db, 17.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa „Muita šodien un rīt”, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VAS Valsts nekustamie īpašumi vadīs Mārtiņš Tols

Žanete Hāka, 01.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) akcionāru sapulcē valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts Mārtiņš Tols, kurš darbu sāks šā gada 4. augustā, informē Finanšu ministrija.

Viņu atklātajā konkursā par piemērotāko uzņēmuma vadītāja amatam no 23 pretendentiem atzina pretendentu atlases komisija.

«Izvērtējot visus pretendentus, kas bija pieteikušies šim konkursam, par piemērotāko tika atzīts Mārtiņš Tols. Viņa līdzšinējā darba pieredze valsts pārvaldē, kā arī starptautiskajos projektos sniegs pievienoto vērtību uzņēmuma sekmīgai turpmākai darbībai. No jaunā VNĪ vadītāja sagaidu ievērojamus uzlabojumus resursu plānošanā un pārvaldīšanā, kā arī efektīvāku un rezultatīvāku darbu, sekmīgāk pārvaldot valsts nekustamos īpašumus,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas pils ēkai radīto ūdens notecējumu un bojājumu ekspertīze izmaksās gandrīz 6000 eiro

Žanete Hāka, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi izsludinājusi iepirkumu par Rīgas pils ēkai radīto ūdens notecējumu un bojājumu ekspertīzi Pils Laukumā 3, Rīgā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena iepirkumā ir 5920 eiro. Ekspertīzi veiks AS Inspecta Latvia.

Jau vēstīts, ka 8.janvārī, ūdens noplūdes dēļ cietusi apmēram viena trešdaļa Rīgas pils Baltās zāles griestu.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols iepriekš informēja, ka applūšanu izraisīja salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā. Tols prognozēja, ka ekspertīzē noteiks, vai filtra salūšanu izraisījis sals, nekvalitatīvs filtrs vai kāds cits iemesls, piemēram, filtra aizsērēšana. Tols norādīja, ka ekspertīzē tiks pārbaudīti arī citi līdzīgie pilī esošie ūdens filtri, lai pārliecinātos, ka tiem nav bojājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par muitas noteikumu neievērošanu piemērots sods - 12 977 LVL

, 24.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada I ceturksnī muitas kontroles pasākumu rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, konstatējot muitas noteikumu pārkāpumus, sastādījuši 189 administratīvo pārkāpumu protokolus. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par muitas noteikumu neievērošanu juridiskām un fiziskām personām kopumā uzlikts naudas sods 12 977 LVL apmērā. Konfiscēto preču kopējā vērtība ir 82 448 LVL.

Kontroles pasākumu rezultāti

VID teritoriālo muitas iestāžu un VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas (MNPND) 2007.gada I ceturksnī ir veikušas 76 765 fiziskās muitas pārbaudes (t.i., bagāžas, preču, kravu un transportlīdzekļu pārbaudes).

VID teritoriālo muitas iestāžu MNPND pārskata periodā veikušas 56 195 dažādu transportlīdzekļu pārbaudes, tanī skaitā 33 619 kravas automašīnu, 19 555 vieglo automašīnu un mikroautobusu, 995 - autobusu pārbaudes.

Veikto fizisko kontroles pasākumu rezultātā šī gada pirmajos trijos mēnešos 160 gadījumos konstatēti muitas noteikumu pārkāpumi, par kuriem sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli (APP). Visvairāk - 89 gadījumos - APP sastādīti par muitas noteikumu pārkāpumiem, pārvietojot rūpniecības preces, tad seko pārkāpumi, kas saistīti ar nelikumīgu cigarešu un tabakas (29 gadījumi) un naftas produktu (15 gadījumi) pārvietošanu. Kravu un transportlīdzekļu skenēšanas rezultātā veikto fizisko pārbaužu gaitā atklāti 6 pārkāpumi, par kuriem sastādīti APP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

E-muitas pabeigšanai neatrodot miljonus, nebūs tranzīta, importa un eksporta

Māris Ķirsons, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Turpinās darbu pie Muitas likuma izstrādes

Egons Mudulis, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, jau tuvākajā laikā tiks lemts par jaunā Latvijas Muitas likuma izstrādes darba grupas kārtējās sanāksmes sasaukšanu, bet Eiropas Savienības jaunā Muitas kodeksa piemērošana varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā ar 2016. gada 1. maiju, norāda Finanšu ministrija.

Diemžēl līdzšinējais darbs Finanšu ministrijas (FM) organizētajā darba grupā saistībā ar Muitas likuma projekta izstrādi izvērties par tādu kā darbības imitāciju, apaļā galda sarunā Dienas Biznesam atzina transporta, tranzīta un loģistikas nozares asociāciju pārstāvji (skat. šodienas DB).

Jaunais likums tika izstrādāts galvenokārt balstoties uz spēkā esošo 1992. gada Muitas kodeksu, ņemot vērā judikatūrā gūtās atziņas, norāda uzņēmēju pārstāvji. Iecere bijusi laba – izveidot cilvēkiem lasāmu, saprotamu dokumentu, samazinot likumam pakārtoto normatīvo aktu skaitu, iekļaujot daļu no tiem likumā. Taču sākotnējās nostādnes neesot sasniegtas, jo muitas darbinieki biznesam pagaidām neizprotamu iemeslu dēļ neesot vēlējušies veikt (akceptēt) to ieteiktās izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par aktīvu uzņēmēju, finansistu un biznesa konsultantu kontaktbiržu izvērsās Db rīkotais seminārs eksporta veicināšanai Kurzemē.

Par eksporta formalitātēm jaunumiem nodokļu un muitas dokumentu izstrādē uzņēmējiem stāstīja SIA Deloitte Latvia menedžeris Mārtiņš Tols, par eksporta finansēšanas iespējām un veidiem - a/s Unicredit Bank lielo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas menedžere Karīna Jezdakova. Pieredzē dalījās trīs uz eksportu orientētu uzņēmumu vadītāji - Aivars Žimants (SIA Pure Food), Jānis Vilnītis (a/s Liepājas papīrs) un Ģirts Fišers no biodīzeļa ražotāja SIA Bio-Venta.

Būt virpulī

Kā izvairīties no muitas sankcijām, ja, piemēram, esat aizmirsis noformēt jaunu atļauju, bet vecajai beidzies derīguma termiņš? Mārtiņš Tols atklāja uzņēmējiem starptautiskās muitas likumdošanas nianses, kas Latvijā nav ieviesušās praksē, taču ir izmantojamas dažādās situācijās produkcijas eksporta apstākļos. "Zviedrijā pievērš īpašu uzmanību, lai tiktu ievēroti nosacījumi par muitas iestādi, kurā atļauts noformēt eksportu," šādu un daudz līdzīgu padomu deva M. Tols. Savukārt UniCredit pārstāve atgādināja uzņēmējiem, ka eksistē dažādi banku pakalpojumi norēķinu jomā, kas atvieglo jaunas sadarbības sākšanu starp savstarpēji nepazīstamiem biznesa partneriem un mazina finanšu riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Amerikas preces kļūs dārgākas

Māris Ķirsons [email protected], 16.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku ASV ražoto preču importētājiem būs jāmaksā ES noteiktā papildu ievedmuita 14 % apmērā, tādējādi pieaugs attiecīgo preču cenas Latvijas tirgū. «ASV ražotās pārtikas preces, keramika, stikls, kosmētika, tekstils, metāls, instrumenti, rotaļlietas un vairākas citas preču grupas var sadārdzināties, jo tiks aprēķināts papildu muitas nodoklis,» skaidro SIA Deloitte Latvia muitas un nodokļu menedžeris Mārtiņš Tols. Šis muitas nodokļa pieaugums Latvijā un visā Eiropas Savienībā pamatots ar regulu 171/2005, kurā uzskaitīti ar papildu 14% muitas nodokli apliekamo preču kodi. Sadārdzinājums attieksies uz jau ievestām, bet vēl nemuitotām, kā arī uz nākotnē ievedamām precēm. Uzņēmējiem jābūt uzmanīgiem, ja attiecīgās ASV izcelsmes preces jau ir ievestas, bet vēl nav muitotas, jo muitas nodokļa papildus likme stāsies spēkā 16.maijā. «Muitas nodokli iekasē uz ES ārējās robežas, un Latvijas valsts budžets var papildus gūt ienākumus tikai no tām precēm, kuras tiek muitotas (laistas brīvā apgrozībā un samaksāts muitas nodoklis) Latvijā,» norāda M.Tols. Latvijas valsts budžetā nonāk daļa no Latvijā iekasētā muitas nodokļa, tomēr ne visi Latvijas ierēdņi to ir sapratuši, tādēļ ne viss vēl tiek darīts, lai veicinātu preču muitošanu šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kurjerpasta sūtījumus turpmāk varēs noformēt arī attālināti

Lelde Petrāne, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected]šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

Komentāri

Pievienot komentāru