Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Šajā mācību gadā Siguldas Valsts ģimnāzija piedzīvojusi vairākas ievērojamas pārmaiņas. Skolai ir jauns direktors, nodibināta iestādes padome, tiek plānota izglītības iestādes akreditācija, kā arī norit skolas attīstības stratēģijas izstrāde līdz 2020.gadam.

Būtiskākās izmaiņas plānotas 7.klašu mācību plānā. Sākot ar 2016./2017.mācību gadu, vienā no 7.klasēm skolēniem būs iespēja padziļināti apgūt angļu valodu, integrējot to dabaszinātņu mācību priekšmetos. Sākotnēji angļu valoda tiks integrēta bioloģijas stundās, bet turpmākajos mācību gados arī fizikā un ķīmijā būs stundas, kurās skolēni apgūs mācību priekšmetu bilingvāli. Jaunās iniciatīvas pamatā ir CLIL (Content and Language Integrated Learning) mācību metodika, un tās būtība ir pilnveidot angļu valodas apguvi, lai skolēniem palielinātos svešvalodas izmantošanas īpatsvars un daudzveidība. Bioloģiju latviski un angliski skolēniem mācīs skolotāja Līga Sausiņa, kura savulaik guvusi pieredzi, mācot bioloģiju starptautiskā bakalaurāta programmā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā. Izmaiņas plānotas arī svešvalodu mācību procesa organizācijā, svešvalodu stundās dalot klases grupās.

Valsts prezidents Andris Bērziņš svētku uzrunā pie Brīvības pieminekļa aicināja būt atvērtiem un nenorobežoties no pārējās pasaules, norādot, ka sadarbojoties, nevis konkurējot Baltijas valstīm ir iespēja gūt panākumus.

«Lai gan latvietis ir viensētnieks, es aicinu necelt sētu ap Latviju ne darbos, ne domās, jo tā būs tikai šķietama aizsardzība. Tā mēs nekļūsim ne stiprāki, ne gudrāki, ne turīgāki, jo mūsdienās norobežošanās nav īstais virzītājspēks,» sacīja A. Bērziņš, piebilstot, ka tikai prasme apgūt labāko, ko pasaule ir radījusi, «padarīs mūs īsteni stiprus un neatkarīgus, gudrus un tālredzīgus, kas saudzē savējo un prot pieņemt citādo».

Valsts prezidents norādīja, ka dzīvosim tādā pasaulē, kādus mērķus izvirzīsim. Tāpēc nevajag baidīties no augstiem, pat šķietami nesasniedzamiem mērķiem.

«Latvijas patrioti nenobijās pirms 95 gadiem, un mēs ieguvām savu valsti. Mēs nenobijāmies pirms 25 gadiem un atguvām Latvijas neatkarību. Un tāpēc šis ir īstais brīdis, lai strādātu pie Baltijas valstu ciešākas sadarbības un kopīgas nākotnes. Tikai sadarbojoties, nevis konkurējot, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kā vienota reģiona valstīm ir iespēja kļūt par pasaules līmeņa spēlētāju. Pats liktenis Latvijai ir vēlējis būt vidū, uzliekot mums pienākumu veicināt šo tuvināšanos un kopīgā meklējumus,» sacīja A. Bērziņš.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Spāņu kultūras centrā Séneca Latvijas iedzīvotāji ne vien apgūst spāņu valodu un kultūru, bet arī trenējas nomest kautrības bruņas.

«Esam auguši, esam paplašinājuši savu kulturālo aktivitāšu piedāvājumu. Tagad pasniedzam arī gastronomijas meistarklases, ir kino pulciņš un šogad sākām sadarboties ar partneriem Valensijā – piedāvājam apgūt spāņu valodu tur. Pieprasījums bija liels, mūsu studenti vasarā grib braukt atvaļinājumā un turpināt mācīties vai arī apgūt intensīvo valodas apmācības kursu Spānijā. Vajadzēja atrast uzticamu uzņēmumu. Ir labas un ir sliktas skolas, mēs nevaram riskēt ar savu vārdu, sūtot cilvēkus uz skolu ar nekvalitatīvu piedāvājumu. Ja iesakām vietu, kur mūsu studentiem nepatiks, riskējam ar reputāciju. Atrast partneri nebija viegli,» stāsta Fransisko Havjers Fernandess Kruzs (Francisco Javier Fernández Cruz), spāņu kultūras centra Séneca īpašnieks.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Līdz ar jūras flotes tehnoloģiju attīstību Latvijas Jūras akadēmijā pieaug studiju procesā izmantoto tehnoloģiju parks, kurā esošās iekārtas kā simulatori aizvien vairāk tiek izmantotas inženierzinātņu un kuģu vadības jūras virsnieku apmācībā, informē akadēmijas pārstāvji.

Jaunākais apmācību procesā iekļautais simulators ir Augstsprieguma simulators, kas studentiem ļaus apgūt iemaņas kuģa augstsprieguma iekārtu apkalpošanā. Simulators iegādāts par aptuveni 9000 eiro.

«Pēdējos gados uz kuģiem – gan pasažieru, gan kravas kuģiem strauji aug dažādu moderno tehnoloģiju izmantošana. Tāpēc zināšanas darbā ar jaunajām tehnoloģijām tiek prasītas arī no jaunajiem jūrniecības speciālistiem. Šobrīd pasaulē trūkst ap 30 000 kuģu virsnieku, tas ir, stūrmaņu, mehāniķu un elektromehāniķu. Taču darba tirgū jauno speciālistu konkurētspēja ir cieši saistīta ar praksi, savukārt kvalitatīva prakse – ar jau krastā iegūtām reālām zināšanām par kuģu darbību un vadību,» stāsta Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš.

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta loģisko, algoritmisko un analītisko domāšanu, kā arī uzmanību, pacietību un spēju ieraudzīt kopsakarības. Programmēšana attīsta arī bērnu lasītprasmi.

No skolas ar trīs datoriem līdz programmēšanai tālmācībā

Mana pieredze darbā ar bērniem pirms deviņpadsmit gadiem sākās skolā, kurā bija trīs datori. Pirmajās nodarbībās mācījāmies lietot peli un meklējām burtus uz tastatūras, mūsdienu skatījumā strādājām ļoti vienkārši, tomēr bērniem bija lielas acis un šajās stundās pat divnieku karaļi bija uzmanīgi un ar interesi apguva visu jauno.

Šobrīd, kad gandrīz ikviens bērns lieto kādu viedierīci, programmēšanas stundās acis izbrīnā vairs tik bieži netiek ieplestas, ir sarežģītāk piesaistīt uzmanību, taču, runājot tieši par programmēšanu, jāsaka, ka tas nekad nav bijis viegli. Tas ir līdzīgi kā brīvprātīgi pildīt matemātikas uzdevumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagoga un viņa prasmes ieinteresēt bērnus. Katrs bērns lieto telefonu un, ja mācību stundā ir iespēja izveidot nelielu programmiņu savam telefonam, tas var kļūt par āķi lūpā.

Šī gada 5. septembrī Piņķos tiks atklāta privātskola Exupéry International School, kurā bērniem būs iespēja apgūt mācības četrās valodās – angļu, franču, latviešu un krievu, turklāt svešvalodu mācību priekšmetus mācīs skolotāji savās dzimtajās valodās.

Pašlaik notiek vērienīgi celtniecības un labiekārtošanas darbi. Skolas būvniecībā un labiekārtošanā investēti vairāk nekā 11milj.eiro.

Bērnu rīcībā šeit būs divpadsmit pamatmācību telpas, plaši gaiteņi, piecas valodu apguves telpas, divas datortelpas. Sporta un aktu zāles, kā arī mākslas un mūzikas apguves telpa - katrā klasē būs interaktīvā tāfele. Nākamos gleznotājus un tēlniekus šeit gaida mākslas studijas, bet jaunos ķīmiķus, fiziķus un biologus – kabineti ar īpašu laboratorijas aprīkojumu. Skolā būs pieejamas arī ārpusstundu nodarbības: mūzika, džudo, dejošana, teātris, vingrošana, šahs, zīmēšana/māksla, kino/foto, robottehnika.

Lielbritānijā brīvprātīgie uzsākuši projektu, lai izveidotu pēcskolas klubus, kuros bērniem mācīs datorprogrammēšanu, ziņo BBC.

Code Clubs datorprogrammēšanu palīdzēs apgūt bērniem vecumā no 10 līdz 11 gadiem.

Klubos tikšot doti praktiski uzdevumi, piemēram, spēļu radīšana un robotu kontrole.

Saskaņā ar mērķi līdz 2014. gadam šādiem klubiem jābūt izveidotiem 25% no Lielbritānijas pamatskolām.

«Mēs mācām mūsu bērniem būt sekretāriem, nevis programmētājiem,» runājot par pašreizējām datorapguves nodarbībām skolās, teikusi projekta pārstāve.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Muzikālā darbnīca vēl nav nosvinējusi gada jubileju, taču tai jau jāsāk domāt, kā palielināt savu kapacitāti.

Mūzikas skolā pieaugušajiem Muzikālā darbnīca iespējams apgūt dažādu mūzikas instrumentu spēli. Pieaugušo vēlme apgūt mūzikas instrumentus viņiem piemērotā vidē esot liela. Pieprasītākās esot klavierspēles nodarbības, bet gribētāju netrūkstot ģitāras, flautas, vijoles, saksofona, perkusiju un dziedāšanas apmācībām. «Sākotnēji loloju ideju tikai par bērnu mūzikas skolas izveidi, kurā varētu likt lietā savas zināšanas un pieredzi mūzikas pedagoģijā un psiholoģijā, jo ilgus gadus strādāju Babītes mūzikas skolā. Brīdī, kas radās iespēja piesaistīt finansējumu pieaugušo mūzikas skolas izveidei, idejas realizēšanā iesaistījās arī dēls Toms,» stāsta Muzikālās darbnīcas direktore un klavieru skolotāja Ilze Rusova. Patlaban skola strādā divos virzienos – pa dienu šeit nāk mācīties bērni, bet vakaros – pieaugušie.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Rīgas Tālmācības vidusskola ieviesusi iespēju apgūt ekonomiku virtuālajā realitātē.

Ar virtuālo briļļu palīdzību skolēni var integrēties virtuālajā realitātē un patstāvīgi apgūt sešas ekonomikas un sociālo zinātņu tēmas, atbilstoši jaunajam izglītības standartam.

"Virtuālās realitātes kabinetā informācija ir izvietota sešos dažādos virtuālos telpiskos objektos, kurus izglītojamie var apskatīt gan video, gan audio, gan teksta, gan attēlu formā," stāsta idejas autors, ekonomikas skolotājs Edgars Čerkovskis.

Virtuālās realitātes ekonomikas kabinetā iespējams apgūt dažādas tēmas no vidusskolas ekonomikas programmas, kā arī papildu tēmas, kas sagatavo audzēkņus turpmākajām studijām augstākās izglītības iestādēs. Lai izzināšanas un mācību process būtu aizraujošāks, izstrādātāji ir parūpējušies arī par dažiem izklaides aspektiem, kas kabinetā integrēti spēļu veidā. Ar to palīdzību plānots nepiespiestā formātā sekmēt skolēnu interesi par padziļinātāju tēmu apguvi.

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

"Volkswagen" un "Audi" automobiļu importētājs "Moller Baltic Import" parakstījis dāvinājuma līgumu vairāk nekā 60 000 eiro vērtībā par oriģinālo virsbūves remonta rezerves daļu nodrošināšanu Rīgas Valsts tehnikumam un Daugavpils Būvniecības tehnikumam jauno transportlīdzekļu krāsotāju, kā arī auto virsbūves remontatslēdznieku izglītības procesā.

Sākot ar 2020./2021. mācību gadu, pirmo reizi Latvijā abas mācību iestādes sāk īstenot izglītības programmu "Transportlīdzekļu krāsotājs", kuru līdz šim nebija iespējams apgūt.

"Mūsuprāt, ir svarīgi jaunajiem speciālistiem dot iespēju gan iemācīties pašu darba procesu, gan salīdzināt oriģinālo rezerves daļu kvalitāti ar analogu virsbūves rezerves daļu kvalitāti. Pieeja kvalitatīvām oriģinālajām rezerves daļām nodrošina iespēju augstākā līmenī apgūt amata prasmes, kas jaunajam speciālistam dos priekšstatu par pareizu remonta tehnoloģiju," skaidro "Moller Baltic Import" Virsbūvju remonta ekspertu programmas vadītājs Pēteris Rubulis.

Tehnikumi sagatavos šos audzēkņus atbilstoši profesionālai studiju programmai un dos vispārīgas zināšanas par darbnīcas procesu, kvalitātes, veselības aizsardzības prasībām, kā arī zināšanas par vides piesārņojuma prasībām un to ievērošanu. Abās izglītības iestādēs audzēkņi mācīsies jaunās un modernās telpās, kas radīs pareizu priekšstatu par nākotnes profesiju.

Esam izveidojuši «trīs vienā» - veikaliņu, galeriju un darbnīcu - sava veida klubu, kur sievietes sanāk, nodarbojas ar rokdarbiem, komunicē.

Tā par savu lolojumu stāsta Lolita Sīmane, radošās darbnīcas-galerijas Lolitas skapis līdzīpašniece. Vienubrīd bija vērojams radošo darbnīcu uzplaukums, viņa atceras. Lai darbnīca veiksmīgi attīstītos, jāspēj ne tikai piedāvāt apgūt precīzu tehniku, bet nodarbībās jāliek klāt sirds un dvēsele.

Viņa ir pārliecināta, ka individualitāte slēpjas radošumā, turklāt, lai mācītu, nepieciešamas arī pedagoģijas zināšanas. «Sievietes te nāk labi pavadīt laiku un tu bieži esi ne vien pedagogs, bet arī psihologs un sociālais darbinieks,» spriež Lolita. Pasniedzēju lomā iejūtas pašas uzņēmuma īpašnieces un, ja nevar piedāvāt apgūt kādu specifisku prasmi, pieaicina atbilstošus speciālistus. «Cilvēki, kas te nāk, ir pārsteigti, ka te māca tikai daži pasniedzēji,» piebilst Madara Sīmane, Lolitas meita un uzņēmuma līdzīpašniece.

Kaligrāfe Kaiva Narbute meklē veidus, kā klasisko rakstīšanas mākslu padarīt mūsdienīgāku, un māca to arī citiem.

«Līdzīgi kā ar daudzām lietām, kaligrāfija atkal nāk modē. Man liekas, pats svarīgākais ir parādīt to mūsdienām atbilstošā gaismā,» saka Kaiva Narbute. Viņa ar zīmolu Papīrs un tinte sniedz kaligrāfijas pakalpojumus un vada kursus interesentiem, kas vēlas apgūt šo rakstīšanas prasmi.

Kaligrāfija ir sena skaistas rakstīšanas māksla. Kaiva tai pievērsās samērā nesen – pirms četriem gadiem. Viņa vienmēr ir bijusi radoša, taču nekad nav speciāli apguvusi kādu mākslas virzienu. Tiesa, skolas laikā viņa bija apmeklējusi radošus pulciņus.

Gada projekts

Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, dzīvojot mājās kopā ar atvasēm, viņai bija laiks padomāt par to, ko dzīvē vēlas, un Kaiva atklāja papīra dizainu. Viņa ar asu skalpeli izgrieza dažādus zīmējumus, veidoja apsveikuma kartiņas, dekorācijas u.tml. «Tas mani aizrāva,» saka Kaiva.

Līdz šī gada beigām ministrijas nepaspēs apgūt 40 milj. Ls no 2011. gadā ieplānotā budžeta ES fondu projektiem. Līdz gada beigām atlikušajos mēnešos ministrijām vēl jāpaspēj izlietot 380 milj. Ls, kas ir 59 % no gadam kopumā ieplānotā budžeta, informē Finanšu ministrija.

Spožas sekmes ar ES līdzekļu apgūšanu nav gūtas arī gada pirmajā pusē, proti, kā norāda Finanšu ministrija, līdz šī gada augusta beigām ministrijas apguvušas 84 % no astoņiem mēnešiem plānotajiem budžeta līdzekļiem ES fondu projektiem.

«Saskaņā ar 2010. gada augustā atbildīgo iestāžu iesniegtajām prognozēm ES fondu projektu īstenošanai 2011. gadā ministrijas bija apņēmušās apgūt aptuveni 903 milj. Ls, taču, Finanšu ministrija kā vadošā iestāde, izvērtējot iepriekšējo gadu apguves pieredzi, 2011. gada budžetā ieplānoja 648,6 milj. Ls. Taču arī šo finansējumu atbildīgās iestādes nespēj veiksmīgi apgūt,» tā FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.