Transports un loģistika

Madonas ceļu būve iegādājusies lielautobusu

Rudīte Šmite, 23.10.2002

Jaunākais izdevums

SIA Madonas ceļu būve ir nopirkusi Holandē ražotu markas VAN — HOOL TD 822 lielautobusu Aligator, kas, pēc madoniešu pašu teiktā, ir vienīgais lielautobuss Latvijā. 18 metru garais un 4 metru augstais transporta līdzeklis ar 62 sēdvietām gādāts galvenokārt pasažieru ērtību dēļ, veicot reisus maršrutā Madona — Pļaviņas — Rīga. «Reisos uz Rīgu parasti ir daudz pasažieru. Maršrutā Madona — Rīga dienā veicam četrus reisus un vienā no tiem turpmāk dosies lielautobuss. Biļetes cena, braucot ar jauno autobusu, neatšķirsies no līdzšinējās,» saka SIA Madonas ceļu būve autobusu parka direktors Andris Sakne. Autobusā ir video, audio un gaisa kondicionēšanas ierīces, bārs, tualete, kā arī deviņas guļamvietas pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

, 24.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 40% vīriešu Latvijā ir gatavi uzsākt darbu ceļu būvē vai apsver iespēju pievērsties šai nozarei, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Uz jautājumu "Vai Jūs būtu gatavs strādāt ceļu būves profesijās?" apstiprinoši atbildējuši 6% vīriešu un 4% sieviešu, bet to par iespējamu atzinuši 33% vīriešu un 6% sieviešu. Gatavību strādāt ceļu būvē visbiežāk pauduši ārpus pilsētām dzīvojošie respondenti, liecina Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas Valsts ceļi rīkotās ceļu būves profesiju popularizēšanas kampaņas laikā veiktās aptaujas dati.

Trešdaļa aptaujāto vīriešu uzskata, ka ceļu būvē nodarbināto vidējā darba alga uz rokas ir robežās no 600 līdz 800 latiem. Kā norādījis biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs, "priekšstats ir visai pareizs. Biedrības uzņēmumos strādājošo vidējā darba alga ir virs 600 latiem." Nozarē strādājošie lēš, ka pēdējos gados ceļu būves uzņēmumu darbinieku alga pieaug vidēji par 30 % gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu nozare vairs nerullē

Katrīna Iļjinska, Vēsma Lēvalde, Db, 16.01.2009

Plānotais finansējuma samazinājums draud ar bankrotiem ceļu nozarē, krietnu bezdarbnieku skaitu un sabrukušiem ceļiem, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

FOTO: RITVARS SKUJA, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts ceļu iepirkumu skaits šogad sarucis līdz 17 iepirkumiem par 99.65 milj. Ls. Pirms budžeta apstiprināšanas bija plānoti 86 iepirkumi par 145.21 milj. Ls.

No tā var secināt, ka plānoto iepirkumu pakete sarukusi par 69 iepirkumiem. Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt 9 iepirkumi, kuri iecerēti Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100 % no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai 8 iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37.41 milj. Ls. Un vēl 62.24 milj. Ls vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85 % finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15 %. Jāpiebilst, ka minētās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Acīm redzami, ka iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Esam informēti par apmēram 25 % finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nekā personīga: Madonas policijas pārvaldē pērnā gada laikā nozagti 13 500 lati

Lelde Petrāne, 18.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madonas policijas pārvaldē pērnā gada laikā nozagti 13 500 lati, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Pārskaitījumus uz privātpersonu kontiem veica policijas grāmatvede. Taču parakstu lika arī Madonas policijas priekšnieks Ēriks Andžāns. Tagad šis cilvēks tur vairs nestrādā, viņš kļuvis par Jēkabpils cietuma priekšnieku, » liecina raidījuma sniegtā informācija.

«Madonas policijā pērn strādāja galvenā grāmatvede Iveta Senkāne. Viņa veica maksājumus par policijai izrakstītajiem rēķiniem, bet vairākos maksājuma uzdevumos izmainīja konta numurus. Rezultātā policijas nauda nonāca nevis pie uzņēmumiem, bet citur – pašas grāmatvedes un vēl kādas personas kontā. Pavisam grāmatvedei izdevās noorganizēt 13 ar pusi tūkstošu latu aizplūšanu. Punktu tam pielika policijas reorganizācija, Madonas policijas pāvaldi pāveidoja par iecirkni un grāmatveža posteni likvidēja. Taču zādzību vēl ilgi nepamanīja. To izdevās konstatēt tikai šogad, kad uzņēmumi beidzot sāka sūdzēties, ka nesaņem policijas naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sarucis SIA Madonas siltums apgrozījums

Žanete Hāka, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Madonas siltums apgrozījums pērn sarucis par 5,96%, samazinoties līdz 1,71 miljonam eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies līdz 1,141 tūkstotim eiro, liecina Lursoft dati.

SIA Madonas Siltums savā ziņojumā norāda, ka 2014.gada rezultātu ietekmējuši ieguldījumi siltumtrašu rekonstrukcijā un elektroenerģijas cenas pieaugums.

Nākotnē SIA Madonas Siltums iecerējis uzstādīt iekārtas siltummezglos, kas ļautu attālināti vadīt siltummezglu darbību un kontrolēt precīzu siltumenerģijas patēriņu, tādējādi dodot papildu ekonomiju siltumenerģijas realizācijā.

Šā gada janvārī starp SIA Madonas Siltums, AS Madonas ūdens un SIA Dzelzava noslēgts reorganizācijas līgums, kurā puses vienojušās par uzņēmumu reorganizāciju sadalīšanas ceļā, sašķeļot SIA Dzelzava un nododot visu tās mantu SIA Madonas Siltums un AS Madonas ūdens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Godina Madonas rajona labākos meža īpašniekus

Māris Ķirsons [email protected], 20.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madonas rajona Mārcienas muižā notika Madonas virsmežniecības organizētā konkursa noslēguma pasākums. Šogad tā tēma bija “Labākās mežsaimniecības prakses un vērtību apzināšana mežniecību teritorijās”. Labākos Madonas rajona meža īpašniekus godināja Madonas virsmežzinis A.Greidiņš, Madonas rajona padomes priekšsēdētājs A.Ceļapīters, VMD ģenerāldirektors J.Kinna, pagastu pārstāvji un pasākuma atbalstītāji. Madonas virsmežniecībā šādi pasākumi gada nogalē kļuvuši par jauku tradīciju, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Konkurss meža īpašniekiem Madonas virsmežniecībā notiek jau ceturto gadu. Šogad, atbilstoši konkursa tēmai, meža darbinieki izvērtēja saimniecības ar labāko pieredzi un saimniekošanas prasmi, bet finālam izvirzīja labākos. Rajona vērtēšanas komisija apciemoja un atzinīgi novērtēja finālam izvirzītās saimniecības. Ņemot vērā ieguldīto darbu, līdzekļus un izdomu īpašumu sakārtošanā, žūrija nolēma godalgot visus konkursa fināla dalībniekus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Konkursa laureāti: Juris Jefimovs saimniecības “Tirzīši” īpašnieks Guntis Āzens saimnieko “Jaundzedonēs”, Jānis Greislis, Aira Pūce kopā ar ģimeni saimnieko “Lejasšķūros”, Fridrihs Haase ir SIA “Fridrich Haase” īpašnieks no Vācijas, Jānis Blanks Sausnējas pagastā ieguldījis SAPARD līdzekļus 49,8 meža ieaudzēšanā, Valērija un Ilona Malahovsku saimniecībā “Zvaigznītes”, Līga Ozoliņa saimniecībā “Jaunbāki”,Jānis Aveniņš konkursam izvirzīts par veikumu platību atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 21.09.2007

Rīgas Brīvostas pārvalde februārī SIA Rīgas pasažieru terminālis pārdevusi 59 890 kvadrātmetrus zemes ar muitas ēku Eksporta ielā 3a, 3b.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Belokoņi ar partneriem Madonas pusē iecerējuši Eko pilsētu

Ingrīda Drazdovska, 14.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valērija un Vilorija Belokoņu uzņēmums a/s Hercogiste kopā ar partneri SIA Terra Libre konkursā kārtībā izvēlējusies konsultāciju biroju Happold Consulting, kam gada laikā jāizstrādā eko pilsētas projekta ģenerālplānu Madonas novadā. Ģenerālplāna izstrādē Hercogiste šogad investēs aptuveni pusmiljonu latu.

Tādējādi tiekot sperts kārtējais solis, lai 20 gados izveidotu eko pilsētu Madonas novadā, Liezerē. Projekta virzītāji uzsver, ka tas nebūšot kārtējais ciemats, bet projekta virsmērķis ir īstenot vīziju, kā būtu jāattīstās apdzīvotām vietām Latvijā. Hercogiste Eko projektā būs ietverti trīs galvenie virzieni: eko tūrisms, izglītība un zināšanas, kā arī videi draudzīgs dzīvesveids. Ievērojamu teritorijas daļu veidos meži un kopti dabas parki. Precīzāku pilsētas veidolu un zonējumu noteiks ģenerālpāns.

Projekta īpašnieks un iniciators Valērijs Belokoņs norādījis, ka Hercogistes eko projekta mērķis ir veidot kvalitatīvu dzīves, darba un sociālo vidi, kur centrā ir cilvēks, daba un zināšanas, ietverot ilgtspējīgas principus. «Es ticu šai eko projekta idejai, un esmu priecīgs, ka mums ir izdevies iegādāties zemes platības tā īstenošanai tik skaistā Latvijas vietā kā Madonas novads,» viņš sacījis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta ar foto - Skonto būve skaidro papildus naudas nepieciešamību gudrona dīķu izsmelšanai

LETA, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto būve ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Valsts vides dienestam (VVD) rakstisku pamatojumu tam, kāpēc nepieciešami papildus līdzekļi, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules, kas adresētas minētajām iestādēm un to piesaistītajiem inženieriem.

Kā norādīts vēstulē, acīmredzot, darbu pasūtītājs VVD līdz galam neizprot noslēgtā līguma būtību, kas tam radījis kļūdainu priekšstatu, ka Skonto būvei uz sava rēķina ir jāizsmeļ viss gudrons, kas atrodas dīķos.

Skonto būve atgādina, ka finanšu piedāvājumus iepirkumā gan Skonto būve, gan citi pretendenti sagatavoja atbilstoši pasūtītāja norādītajiem datiem un apjomiem. Iepirkuma procedūras gaitā netika noteikts, ka VVD sniegtajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs un ka tie var būtiski mainīties projekta izpildes laikā.

Vēstulē norādīts - līguma noteikumi nenosaka, ka Skonto būve būtu apņēmusies iztīrīt visu, arī iepriekš neparedzēto gudrona apjomu, uz sava rēķina. Līgumā noteikts, ka Skonto būve apņemas izprojektēt, veikt un pabeigt darbus, kuru apjomi ir konkrēti noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD neredz pamatojumu palielināt finansējumu sanācijas darbiem Inčukalnā; Skonto Būve prasa 11 miljonus

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) no SIA Skonto Būve saņēmis neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams, informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Rakstisks viedoklis, pamatojums vai kādi aprēķini līdz šim laikam no uzņēmuma puses nav iesniegti. VVD uzver, ka uzņēmums neformāli izteicis dienestam vien pieņēmumus par iespējamu gudrona apjoma pārpalikumu Dienvidu dīķī pēc projektā paredzētā dīķa smelšanas termiņa beigām – 2015. gada vasarai.

Tāpat SIA Skonto Būve vides dienestam neoficiāli norādījis, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus. VVD aicinājis SIA Skonto Būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas darbu līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut būvfirmas SIA RE&RE un ceļu būvnieku SIA Latvijas Ceļu Būve apvienošanos.

Apvienošanās rezultātā SIA RE&RE iegūst izšķirošu ietekmi SIA Latvijas Ceļu Būve.

Tā kā apvienošanās dalībnieki saimniecisko darbību veic dažādos un nesaistītos konkrētajos tirgos, turklāt arī turpmāk plāno darboties tajās pašās nozarēs, Konkurences padome (KP) secināja, ka apvienošanās rezultātā nevar rasties vai nostiprināties dominējošais stāvoklis. Nav pamata uzskatīt, ka kādā no konkrētajiem tirgiem varētu tikt būtiski samazināta konkurence, tādējādi apvienošanās ir atļaujama, norādīja KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa iegādājas 40 000 eiro vērtu aprīkojumu

Dienas Bizness, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madonas slimnīcā gada laikā viena trešdaļa grūtnieču izvēlas savu bērniņu laist pasaulē ģimenes dzemdībās, kurās līdzās grūtniecei ir bērna tēvs vai kāds no radiniekiem. Lai jauno māmiņu dzemdības noritētu droši un komfortabli, slimnīca, ar Pētera Avena labdarības fonda Paaudze atbalstu, ir iegādājusies jaunu medicīnisko aprīkojumu aptuveni 40 000 eiro vērtībā, teikts paziņojumā medijiem.

Pēdējos gados Madonas slimnīcas dzemdību nodaļā vidēji ir ap 400 dzemdībām gadā. Grūtnieces un to tuvinieki arvien biežāk izvēlas ģimenes dzemdības, lai šajā tik svarīgajā brīdī māmiņu varētu atbalstīt arī kāds no ģimenes locekļiem.

«Līdz ar to, ka ģimenes dzemdību skaits ar katru gadu pieaug, tad mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai tās notiktu pēc iespējas kvalitatīvāk. Ar fonda atbalstu mēs esam uzlabojuši dzemdību nodaļas tehnisko stāvokli. Telpu iekārtojums tiek plānots tā, lai dzemdību gaitā vairs nav nepieciešams grūtnieci pārvietot no vienas telpas uz citu. Kā arī ir nodrošināts viss aprīkojums, lai mazulis un māmiņa pirmajos dzīves brīžos justos pēc iespējas labāk,» skaidro Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu tirgus ārpus Rīgas un Jūrmalas nesaplok (saraksts)

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 03.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērsīsies Eiropas Komisijā

Lelde Petrāne, LETA, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būvnieki bada laikā pievēršas ceļu būvei

Katrīna Iļjinska, 670884437, 06.08.2008

Valsts pasūtījumu pieaugums ceļu un tiltu būvē un ēku būvniecības apsīkums vairākas būvkompānijas, projektētājus un būvuzraugus mudinājis startēt ceļu būvē. Lai nezaudētu savu tirgus daļu, šī segmenta spēlētāji cīņā ar konkurentiem izmanto visas pieejamās metodes. «Novecojušas, anonīmas informācijas «piespēlēšana» medijiem tikai apliecina, ka Merks, pievēršoties ceļu un tiltu būvniecībai, ir sevi pieteicis kā spēcīgu konkurentu,» darbības uzsākšanu ceļu būvē skaidro SIA Merks vadītājs Ivars Geidāns.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar būvniecības tempu mazināšanos daļa civilo ēku būvnieku ir pievērsušies ceļu būvniecībai, kur vienmēr būs valsts, kas nodrošina darbu.

Pēc A. Lāča teiktā, situācija radusies viena iemesla dēļ - ienākuši jauni spēlētāji, kurus nosacīti var dalīt divās grupās. Pirmā grupa ir tie projektētāji un būvuzraugi, kas iepriekš strādājuši ar privātajiem pasūtītājiem, un pieredze viņiem ir - iepriekš tādi pārsvarā projektējuši un uzraudzījuši piebraucamo ceļu un stāvvietu, kā arī gājēju un velosipēdu celiņu būvniecību. Otra grupa ir vidējas un lielas būvkompānijas, kas iepriekš būvējušas ēkas un ceļu būvē viņiem pieredzes gandrīz nav.

«Lielas civilo būvju kompānijas ceļu būvi sāk ar maziem pasūtījumiem, bet vēlāk, kad būs uzkrāta pieredze, varēs pievērsties arī lielākām būvēm,» tā A. Lācis. Viņš arī norādījis, ka dažiem būvniekiem, piemēram, būvkompānijai Merks, kas sākusi ar lieliem objektiem, iegūtā pieredze dārgi maksājusi, jo būvējot divus lielus objektus - posmu pie Rīgas HES un tiltu pār Gauju pie Murjāņiem bijušas problēmas, nokavēti termiņi, līdz ar to LVC ir spiesti uzlikt naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Madonas Karameļu bizness sākās mājas virtuvē

Laura Mazbērziņa, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Linda un Arnis Blaževiči internetā izpētījuši, kā ražot karameles, un uzsākuši savu biznesu. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē tiek cerēts attīstīt arī eksportu.

SIA Madonas Karameles ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2013. gadā mājas virtuvē. «Pirmo gadu karameļu konfektes taisījām mūsu mājas virtuvē, bet tad mūs uzrunāja Madonas pašvaldība un ieteica pieteikties biznesa ideju konkurā Madona var labāk, kur ieguvām līdzfinansējumu. Ar finansējuma palīdzību varējām iekārtoties ražotnes telpās un pieņemt darbā cilvēkus. Tā nu viss aizsākās ar mani un vīru, bet tagad esam deviņi strādājošie,» biznesa portālam db.lv stāsta L. Blaževiča.

«Ideja par karameļu konfektēm noteikti neradās Latvijā. Ideju aizguvām no dažādiem pasaules interneta portāliem. Mēs skatījāmies, kā taisa šīs konfektes, un mums tas šķita ļoti interesanti un neparasti. Viss sākās hobija līmenī, bet tagad tas ir mūsu pamatdarbs,» teica L. Blaževiča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Madonas Siltums ieguldīs 240 tūkstošus katlu mājas modernizācijā

Gunta Kursiša, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madonas novada pašvaldībai piederošā SIA Madonas siltums grasās realizēt 240 tūkstošus Ls apjomīgu katlu mājas modernizācijas projektu, liecina Lursoft informācija.

No projektam paredzētās summas 40% tiks segti par Kohēzijas fonda līdzekļiem, tāpat katlu mājas modernizācijā paredzēts ieguldīt uzņēmuma līdzekļus un valsts finansējumu.

Projekts paredz samazināt kurināmā patēriņu, kā arī sarucināt siltuma zudumus, labiekārtojot kurināmā laukumu un ibūvējot kurināmā noliktavu.

Pēc projekta ieviešanas uzņēmums plāno pieslēgt jaunus siltumenerģijas patērētājus – Madonas slimnīcu un Valsts autoceļu uzturētāju, tādējādi audzējot siltumenerģijas pārdošanas apjomus.

Aizvadītajā gadā SIA Madonas siltums strādāja ar 2,35 milj. Ls apgrozījumu, kas ir divreiz lielāks nekā 2011. gadā. Tiesa gan, salīdzinot ar 2011.gadu, kad uzņēmuma peļņa bijusi 1,952 tūkst. Ls, pagājušais finanšu gads noslēgts ar 144 latu peļņu. Uzņēmuma vadība skaidro, ka pagājušā gada finanšu rezultātu būtiski ietekmējuši ieguldījumi siltumtrašu rekonstrukcijā, savukārt negatīvi – kurināmā un degvielas cenu pieaugums, kas nebeidz paaugstināties arī šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru