Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Cerot atdzīvināt tūrisma sektoru, Spānija no pirmdienas atvērusi savas robežas visiem pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem no visas pasaules.

"Spānija ir drošs galamērķis," paziņoja veselības ministre Karolina Dariasa, piebilstot, ka Spānija ir procesā, lai atgūtu savu globālā līdera statusu tūrismā.

Eiropieši, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, pašreiz var iebraukt Spānijā ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā, paņemot uztriepi no deguna un kakla. No pirmdienas viņi šī testa vietā varēs izvēlēties arī lētāko antigēnu testu.

Taču Lielbritānija, kas Spānijai ir milzīgs tūrisma tirgus, vēl nav izslēgusi Spāniju no sava saraksta ar valstīm, uz kurām doties ir riskanti. Tas nozīmē, ka britu tūristiem jāievēro karantīna, atgriežoties no Spānijas, kā arī jāveic dārgie Covid-19 testi.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Eiropas parādu krīzes nomocītās valstis trešdien pārņēmis protestu un streiku vilnis, kas gandrīz paralizējis sabiedriskā transporta kustību, licis atcelt lidojumus un slēgt skolas.

Ibērijas pussalā koordinētu streiku uzsākuši Spānijas un Portugāles iedzīvotāji, tādējādi reģionā paralizēta sabiedriskā transporta satiksme, atcelti simtiem lidojumi, slēgtas daudzas skolas un uzņēmumi. Spānijas galvaspilsētā Madridē starp demonstrantiem un drošības spēkiem izcēlušās arī sadursmes, vēsta BBC.

Paredzēts, ka Spānijā darbosies tikai 20% no starppilsētu vilcieniem, savukārt Lisabonas metro tiks gandrīz pilnībā slēgts, vēsta France 24. Streiks Spānijā jau ir ievērojami iedragājis sabiedriskā transporta kustību un licis atcelt 700 lidojumus. Demonstranti tikmēr norāda, ka streika dēļ nestrādā arī vairāku lielo kompāniju, tostarp, Danone un Heineken, ražotnes Spānijā. Streika kulminācija paredzēta trešdienas vakarā Madridē.

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Latvijā dibinātais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab Spānijas pilsētā Malagā oficiāli atklājis savu ceturto starptautisko biroju.

Šobrīd Spānijā strādā 12 no uzņēmuma vairāk nekā 500 darbiniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmums atklāja savus birojus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļmaķedonijā.

Latvijā TestDevLab ir seši biroji. Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Malaga ir ne tikai viena no vissenākajām apdzīvotajām pilsētām Rietumeiropā, bet to par mājvietu sauc daudzi pieredzējuši IT speciālisti. Tāpat lokālā biroja atklāšana ir svarīgs solis, lai attīstītu uzņēmējdarbību Spānijā.

“Mums jau ilgus gadus uzņēmumā attālināti strādāja vairāki darbinieki no Spānijas un tas ļāva iepazīt šīs valsts darba kultūru un biznesa vidi. Tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu atvērt biroju Spānijā, lai varētu nodrošināt ērtu darba vidi mūsu darbiniekiem un attīstīt uzņēmējdarbību šajā valstī. Spānijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuriem mūsu programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pakalpojumi un produkti var lieti noderēt un paredzu, ka mūsu lokālā pārstāvniecība ļaus ar tiem izveidot veiksmīgas sadarbības. Tāpat plānojam sadarboties arī ar vietējo IT komūnu dažādos pasākumos, kā arī piedalīties studentu izglītošanā programmatūras izstrādes un testēšanas jomās. Par biroja atvēršanu Spānijā ir priecīgi arī mūsu citu valstu darbinieki un tagad viņi var izmantot iespēju pastrādāt no saulainās Spānijas,” tā Malagas biroja atvēršanu komentē TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Spānijā tiks slēgti naktsklubi un aizliegts smēķēt uz ielas, ja nav iespējams ievērot sociālo distancēšanos, piektdien paziņojis Spānijas veselības ministrs Salvadors Ilja.

Tiks slēgtas arī diskotēkas un deju zāles, restorāni un bāri varēs strādāt tikai līdz plkst.1 naktī un pēc pusnakts nedrīkstēs ielaist jaunus apmeklētājus.

Aizliegums smēķēt uz ielas Spānijā jau bija spēkā divos apgabalos - Galisijā un Kanāriju salās, bet tagad tiks attiecināts uz visu valsti.

Pansionātos tiks ierobežotas apmeklētāju vizītes un visiem jaunajiem iemītniekiem būs obligāti jāveic Covid-19 tests.

Reģionālajām varasiestādēm būs jāveic Covid-19 testi cilvēku grupām, kas pakļautas sevišķi lielam riskam inficēties ar jauno koronavīrusu, un blīvi apdzīvotos apgabalos, kurus vīruss skāris sevišķi smagi, taču Veselības ministrija nav paziņojusi, kad tieši šīs prasības stāsies spēkā.

Jaunā koronavīrusa izplatības novēršanas nolūkā ieviestie ierobežojumi pirmdien beidzot tiks mīkstināti arī Madridē un Barselonā, kamēr citviet Spānijā tiks atvērtas pirmās pludmales.

Abu lielpilsētu iedzīvotāji savās mājās vai bāru un restorānu terasēs tagad drīkstēs pulcēties grupās, kas nepārsniedz desmit cilvēku.

Tiks atvērti arī galvaspilsētas parki, bet lielākajiem muzejiem būs atļauts uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu.

Madridē un Barselonā, kā arī Kastīlijas un Leonas reģionā ar pirmdienu tiek uzsākta pirmā no četrām ierobežojumu atcelšanas fāzēm, kas citviet Spānijā tika uzsākta jau agrāk, jo tieši šīs teritorijas pandēmija bija skārusi vissmagāk.

Līdz šim Covid-19 Spānijā prasījis vairāk nekā 28 700 cilvēku dzīvības.

Madrides un Barselonas iedzīvotājiem ēkās un atklātās sabiedriskās vietās, kur nav iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci, joprojām būs jānēsā sejas maskas.

Spānijā no 15.maija visiem ieceļotājiem būs obligāti divas nedēļas jāievēro karantīna, nolēmusi valdība.

Iebraucējiem būs jāievēro izolācija un viņi drīkstēs atstāt savu dzīvesvietu vienīgi, lai dotos uz pārtikas veikalu vai veselības aprūpes centru, ja radīsies šāda nepieciešamība, liecina šodien publiskotais valdības lēmums.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem iebraucējiem vismaz līdz 24.maijam, līdz kuram spēkā ārkārtējā situācija.

Taču prasību par karantīnas ievērošanu iespējams pagarināt kopā ar ārkārtējos situāciju.

Spānijā ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika ieviesti marta vidū un kopš tā laika četras reizes pagarināti.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem ieceļotājiem, arī Spānijas pilsoņiem, kuri atgriežas valstī no ārzemēm. Izņēmums būs kravas automašīnu šoferi, lidmašīnu un kuģu apkalpes locekļi, veselības aprūpes nozares darbinieki, kas ierodas strādāt Spānijā, un cilvēki, kas strādā pierobežā un tādēļ regulāri šķērso valsts robežu.

Neskatoties uz Turcijas premjera Radžepa Tajipa Erdogana brīdinājumiem, protesti un sadursmes ar likumsargiem Stambulā turpinājušās. Varasiestādēm izdevies no protestētājiem atkarot Taksima laukumu, kurā bija izveidojies gandrīz divu nedēļu ilgo nemieru epicentrs.

Cīņā ar protestētājiem naktī no otrdienas uz trešdienu Turcijas policija izmantojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus, uz ko demonstranti atbildējuši ar akmeņiem un petardēm. Lai izgaiņātu protestētājus, Turcijas likumsargi rīkojušies īpaši nežēlīgi, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Turcijas premjers T. Erdogans aizstāvējis policijas rīcību, sakot, ka sākotnējos vides aizstāvju protestus ļaunprātīgi izmanto cilvēki, kas grib nodarīt kaitējumu valstij. «Tiem, kuri demonstrācijās piedalās ar godīgiem nolūkiem, es sūtu savu mīlestību un aicinu pamest [protestu] vietas. Taču tiem, kuri vēlas turpināt sadursmes, es saku, ka tam ir pienākušas beigas. Mūsu pacietība ir beigusies,» sacīja Turcijas premjers.

ASV interneta tirdzniecības giganta Amazon lielākā loģistikas centra Spānijā darbinieki trešdien rīko streiku, prasot lielākas algas un labākus darba apstākļus, vēsta ārvalstu mediji.

Šis ir pirmais Amazon darbinieku streiks Spānijā. Plānots, ka protesti turpināsies līdz ceturtdienai. Tos izraisījuši uzņēmuma nodomi palielināt darbinieku algas lēnāk par inflācijas kāpumu. Tāpat uzņēmuma plānos esot atalgojuma samazināšana par nakts maiņām un virsstundām.

Amazon vadībās pārstāvji norādījuši, ka Spānijas loģistikas centrā atalgojums esot ir krietni augstāks nekā vidēji nozarē.

Loģistikas centrs Spānijā netālu no Madrides darbu sāka 2012.gadā.

Šā gada trešajā ceturksnī Spānija apturējusi divus gadus ilgo recesiju, un, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP audzis par 0,1%, liecina Spānijas Bankas dati.

Otrajā ceturksnī ekonomika saruka par 0,1%. Neraugoties uz to, ka valsts ekonomika pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā uzrādījusi izaugsmi, Spānijas IKP gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pirms gada, gan bija samazinājies par 1,2%.

Ekonomikas izaugsmes atjaunošanos Spānija saista ar spēcīgākiem eksporta rādītājiem minētajā periodā. «Nelielā atveseļošanās, kas notikusi gada trešajā ceturksnī, ir pateicoties labvēlīgiem ārējā sektora ieguldījumiem,» Spānijas centrālās bankas skaidroto citē BBC.

Spānija ir viena no spēcīgāk eirozonas krīzes skartajām valstīm. Ekonomiskās nedienas aizsākās, kad sabruka Spānijas nekustamo īpašumu tirgus un valsts bankām bija nepieciešama valsts palīdzība, lai izvairītos no bankrota. Bezdarba līmenis

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Šā gada otrajā ceturksnī Spānijas bezdarba līmenis turpināja samazināties, liecina jaunākie Madrides Nacionālā statistikas institūta dati.

Bezdarba līmenis sarucis no 26,3% pirmajā ceturksnī līdz 26% otrajā ceturksnī.

Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs sola nākamgad jaunu darba vietu radīšanu, cenšoties pārliecināt 56% bez darba esošos jauniešus, ka viņiem Spānijā nākotnē būs, kur strādāt.

Tiesa gan, Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka bezdarba līmenis valstī līdz 2018. gadam nesamazināsies zem 25% atzīmes.

Ņemot vērā prognozes un to, ka daļa bezdarbnieku strādā nelegāli, M. Rahoja aktīvi administrācija meklē veidus, kā samazināt bezdarba līmeni.

Nākamajā gadā valdība budžetā ir paredzējusi 30 miljardus bezdarbnieku pabalstiem, tomēr tā arī plāno vērsties pret cilvēkiem, kas strādā ēnu ekonomikā, lai izvairītos no gadījumiem, kad šie cilvēki noraida darba piedāvājumus.

Trīs Lietuvas kapitāla sabiedrības un pūļa finansējuma platforma “Letsinvest” ir apvienojuši savus spēkus, lai tiem, kuri meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus un diversificēt savu kapitālu, varētu piedāvāt pievilcīgu investīciju objektu – daudzdzīvokļu kompleksu Spānijā, Gandijā. Vadošais NĪ portāls Spānijā “Fotocasa” šo Valensijas apriņķī esošu kūrortpilsētiņu šogad ir nosaucis par visienesīgāko NĪ investīciju lokāciju visā Spānijā.

Tiek vēstīts, ka 4 st. brauciena attālumā no Madrides, jūras piekrastē Valensijas reģionā esošajā Gandijā ir jūtams jaunu mājokļu piedāvājuma trūkums. Gada laikā mājokļu pārdošanas cenas ir kāpušas par 8%, bet īre vidēji sadārdzinājusies par 37%.

Tas ir pastāvīgi augošas, arvien vairāk tūristus sagaidošas pilsētas un mājokļu piedāvājuma trūkuma rezultāts.

Gandija tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem spāņu atvaļinājumu virzieniem Valensijas reģionā, tieši pateicoties garajām un plašajām smilšainām pludmalēm. Visvairāk tūristu uz šejieni ierodas no Madrides, taču kūrorts arvien vairāk arī sagaida viesus no ārzemēm – Francijas, Vācijas, Lielbritānijas. Vasarās iedzīvotāju skaits pilsētiņā dubultojas – no teju 80 tūkst. līdz 200 tūkst.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Tūkstošiem autobraucēju «iesprūduši» uz Gibraltāra robežas ar Spāniju, pēc tam, kad Madride ieviesa stingrākas robežkontroles, izraisot diplomātisku konfliktu ar Londonu.

Autobraucējiem, kas no Spānijas vēlējušies iekļūt Gibraltārā, karstā saulē nācies gaidīt pat piecas stundas. Ilgs laiks nepieciešams arī, lai iebrauktu Spānijā no Gibraltāra. Ik dienu robežu šķērso aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, lielākoties Spānijas iedzīvotāji, kas strādā Gibraltārā.

Konflikts starp Spāniju un Lielbritāniju uzliesmoja, kad Gibraltārs jūlijā sāka mākslīga rifa izveidi. Madride uzskata, ka mākslīgais rifs atrodas tās teritoriālajos ūdeņos, kā arī nodarīs ievērojamu kaitējumu apkārtējai videi. Lai piespiestu Gibraltāru atteikties no saviem plāniem, Spānija ieviesa stingrākas robežkontroles, tādējādi izsaucot asu Londonas reakciju. Spānija arī apsver robežas šķērsošanas nodevas ieviešanu un gaisa telpas slēgšanu uz Gibraltāru lidojošām lidmašīnām. Tikmēr Lielbritānija draudējusi pret Spāniju uzsākt tiesvedību Eiropas Savienības ietvaros un saasinājumu Gibraltāra jautājumā saista ar Madrides vēlmi iedzīvotāju uzmanību novērst no ekonomiskās krīzes.

Spānijā pērn bankrotējušas 9660 mājsaimniecības un kompānijas, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2012.gadā, ceturtdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Tādējādi bankrota gadījumu skaits Spānijā sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, kas galvenokārt skaidrojams ar mājsaimniecību un uzņēmumu nespēju atgūties no nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma pirms pieciem gadiem.

Nekustamo īpašumu sektors sabrukumu piedzīvoja 2008.gadā, iznīcinot miljoniem darba vietu un pārpludinot valsti ar tā dēvētajiem sliktiem kredītiem.

Tomēr statistikas birojs norāda, ka bankrota gadījumu skaits Spānijā pērn pieaudzis krietni lēnākā tempā par 2011. un 2012.gadā reģistrēto kāpumu attiecīgi par 15,1% un 32,2%.

Jaunākie dati arī liecina, ka pērn uzņēmumi cietuši vairāk nekā mājsaimniecības, kompāniju bankrota gadījumu skaitam pieaugot par 10,4% - līdz 8934.

Darbu meklējošo cilvēku skaits Spānijā oktobrī audzis par 2,7%, iezīmējot trešo mēnesi pēc kārtas, kad bezdarba līmenis kāpj, ziņo BBC.

Spānijā tagad bez darba ir 4,8 miljoni cilvēku, liecina oficiālie dati.

Turklāt valsts ekonomika joprojām atrodas recesijā. Spānijā, ceturtajā lielākajā no 17 valstīm, kas lieto eiro, ir augstākais bezdarba līmenis Eiropā. Valsts cīnās, lai samazinātu augsto parāda līmeni un ieviesusi stingrus taupības pasākumus, kas negatīvi ietekmējuši izaugsmi.

Gada griezumā darba meklētāju skaits audzis par 10,84%.

Kā vēstīts, bezdarba līmenis trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 25% no 24,6% iepriekšējos trīs mēnešos, iepriekš informēja Spānijas Valsts statistikas institūts. To darbinieku vidū, kuri ir vecumā no 16-24 gadiem, bezdarba līmenis saglabājies nemainīgs - aptuveni 52%.

Pērn uz Igaunijas kapitālu balstītās bankas BigBank peļņa sasniegusi 12,7 miljonus eiro, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2013. gadā, informē bankas pārstāvji.

Bankas kredītportfelis pieaudzis par 23 miljoniem eiro, nodrošinot 30. miljonus eiro. Savukārt grupas kopējās saistības, kapitāls un rezerves sasniegušas 324,8 miljonus eiro, pieaugot par 12.8 miljoniem eiro.

Kopējie bankas ieņēmumi no procentiem veido 59,68 miljonus eiro, pieaugot par 6,32 miljoniem eiro jeb 11,8%. Savukārt bankas procentu izdevumi veido 7,6 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 7,99 miljoniem pagājušajā periodā. Gada nogalē BigBank grupai pavisam bija noslēgti 176 tūkstoši kredītlīgumu: 41 tūkstotis Igaunijā, 70 tūkstoši - Latvijā, 32 tūkstoši - Lietuvā, 15 tūkstoši - Somijā, 11 tūkstoši - Spānijā un 7000 Zviedrijā.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Šī gada otrajā ceturksnī uz Igaunijas kapitālu balstītās bankas BigBank kredītportfelis palielinājies par 0,6% jeb 1,8 miljoniem eiro, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, informē BigBank AS Latvijas filiāles mārketinga speciāliste Agnija Greiziņa.

2014. gada otrajā ceturksnī peļņa pirms aktīvu vērtības samazināšanās sasniedza 8,2 miljonus eiro, gada laikā no 6,3 miljoniem eiro pieaugot par 29,8%. Tai pašā laikā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedz 1,8 miljonus eiro (2013. gada 2. ceturksnī tā bija 2,4 miljoni eiro).

Bankas ieņēmumi no procentiem otrajā ceturksnī sasniedza 14 miljonus eiro, kas liecina par 8,9% jeb 1,1 miljona eiro pieaugumu gada laikā. Ieņēmumi no procentiem palielinājušies, pateicoties kredītportfeļa palielinājumam. Savukārt procentu izdevumi saglabājušies pagājušā gada līmenī.

BigBank Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš atzīmē, ka banka uzsvaru liek uz jaunu piedāvājumu ieviešanu.