Transports un loģistika

Maersk cieš milzu zaudējumus

Sandra Dieziņa, 12.03.2010

Jaunākais izdevums

Jūras kravu pārvadātājs Maersk pagājušajā gadā strādājis ar ievērojamu peļņas kritumu, liecina tās finanšu pārskats.

Ja Lego paziņojis par peļņu 2009. gadā, tad gluži pretēja situācija ir Dānijas lielākajai sabiedrībai A. P. Moller Maersk, kas iegrāmatojusi neto zaudējumus 5,5 miljardus dāņu kronas par pagājušo gadu, vēsta cphpost.dk.

Pirmo reizi kompānijas vēsturē, tai ir zaudējumi gada griezumā. Turklāt, salīdzinot ar 2008. gada rezultātiem, kad Maersk nopelnīja 17.5 miljardus kronu, kritums ir ievērojams.

Savukārt Maersk konteineruzņēmums ir lielākais naudas zaudētājs, uzņēmums pagājušajā gadā strādājis ar zaudējumiem, kas sasniedz 11 miljardus kronas pretēji 2. 9 miljardiem 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas kompānija Moeller-Maersk noslēgusi līgumu ar Dienvidkorejas uzņēmumu Daewoo Shipbuilding par Triple E class kuģu būvniecību, kas iecerēti kā pasaulē lielākie konteinerkuģi.

Kuģu, kas tiek būvēti Dienvidkorejas ostā Okpo, garums paredzēts 400 metru apmērā. Savukārt platums – 59 metru apmērā. Tādējādi topošie Moeller-Maersk konteinerkuģi būs tikai trīs metrus garāki un četrus platāki nekā E klases kuģi, bet spēs pārvadāt par 2,5 tūkstošiem konteineru vairāk, tādējādi iegūstot nosaukumu Triple E class.

Kuģu iegrime ir 14,5 metru apmērā, kas nozīmē, ka tie nevarēs izmantot ostas Amerikā, kā arī šķērsot Panamas kanālu. Maersk iecerējusi šos konteinerkuģus izmantot maršrutos starp Eiropu un Āziju.

Kopumā iecerēts izgatavot 20 Triple E class konteinerkuģus. No tiem trīs jau ir uzsākuši pārvadājumus. Viens no tiem - Mærsk Mc-Kinney Møller – jūrā tika nolaists jūlijā un ir jau veicis savu pirmo kuģojumu uz Gdaņsku Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzlabojoties situācijai tirdzniecībā, Maersk atgriežas pie peļņas

Lelde Petrāne, 23.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas uzņēmums A.P. Moller-Maersk, kam pieder pasaulē lielākais konteineru pārvadātājs, uzlabojoties situācijai globālajā tirdzniecībā, atgriezies pie peļņas, ziņo BBC.

Maersk paziņojis par tīro peļņu 28,2 miljardu Dānijas kronu (5,18 miljardi ASV dolāru) apmērā, ko tas guvis 2010.gadā. Iepriekšējā gadā ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmums cieta 5,49 miljardu Dānijas kronu zaudējumus.

Vienlaikus uzņēmums brīdinājis, ka 2011.gada peļņa, visticamāk, būs zemāka. Iemesli - neskaidrās pārvadājumu likmes un naftas cena.

Maersk nesen paziņoja, ka tas par 1,9 miljardiem ASV dolāru pasūtīs desmit konteineru kuģus no Korejas Daewoo Shipbuilding. Jaunie kuģi spēšot pārvadāt 18 tūkstošus standarta konteineru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Maersk Line Panamas kanāla vietā dod priekšroku Suecas kanālam

Egons Mudulis, 12.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā pasaules konteinerpārvadājumu kompānija Maersk Line pārtrauks izmantot Panamas kanālu kravu pārvadāšanai no Āzijas uz ASV austrumu krastu, jo lielāku kuģu dēļ kompānijai ir izdevīgāk veikt pārvadājumus caur Suecas kanālu.

Maersk Line sūtīs caur Suecas kanālu kuģi, kas spēj uzņemt deviņus tūkstošus 20 pēdu konteineru, kamēr pārvadājumiem caur Panamas kanālu tika izmantoti divi 4500 konteineru kuģi, aģentūrai Bloomberg norādījis kompānijas izpilddirektors Sorens Skous. Pēdējie pārvadājumi caur Panamu tiks veikti 7.aprīlī, bet jau nedēļu vēlāk pirmais kuģis dosies cauri Suecas kanālam. Viens no iemesliem, kāpēc tas notiek tieši šobrīd, ir cenu kāpums Panamas kanāla šķērsošanai, norādīja kompānijas pārstāvis.

Kuģošanas kompānijas, tostarp Maersk Line un Neptune Orient Lines Ltd ir samazinājušas izdevumus, kuģu pārvietošanās ātrumu un pārdevušas dažus kuģus, lai cīnītos ar zemajām fraktu likmēm. Lielāku kuģu izmantošanu kravu pārvadāšanai caur Suecas kanālu, nevis Panamas kanālu visticamāk liks lietā arī citas kuģniecības kompānijas, sacījusi Macquarie Group Ltd analītīķe Bonija Čana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apspriež iespēju atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta fotogalerija - Irbes jūras šaurumā notikusi divu kravas kuģu sadursme

BNS/ Db.lv, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irbes jūras šaurumā svētdien notikusi divu kravas kuģu sadursme, aģentūra BNS uzzināja Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestā.

Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga), veicot kuģu satiksmes monitoringu novēroja, ka divi kravas kuģi vec bīstamu manevru, pēc kura Irbes jūras šaurumā pie Miķeļbākas notika Dānijas Maersk Etienne un Panamas Coral Opal kuģu sadursme.

Krasta apsardzes dienests informē, ka sadursmē abi kravas kuģi ir guvuši bojājumus un kuģī Coral Opal balasta tankā ir neliela sūce, kura neietekmē kuģa peldspēju. Cilvēki nav cietuši.

MRCC Rīga nekavējoties uz notikuma vietu nosūtīja glābšanas kuģi KA-14 Astra, kura apkalpe veica vizuālo apsekošanu un kuģu pārbaudi jūrā. Papildus MRCC Rīga norīkoja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru doties uz notikumu vietu, lai veiktu video un foto faktu fiksāciju un pārbaudītu vai bojājumu rezultātā nav notikusi naftas produktu noplūde jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar vācu konkurenta – pasaulē septītā lielākā konteineru pārvadātāja ‒ Hamburg Sud iegādi, dāņu kuģniecības kapacitāte ar 741 kuģi, kas spēj pārvadāt 3,8 milj. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents) vienību, pieaugs no 15,7% līdz 18,6% no kopējās pasaules konteinerkuģu flotes, paziņojusi Maersk.

Maersk akciju cena līdz ar to pieaugusi teju par 5%, vēsta Reuters. Šis darījums atspoguļo virzību uz konsolidāciju nozarē, kura cīnās ar zemām frakts likmēm un kopējās kuģu kapacitātes pārsātinātību tirgū. Darījumu plānots pabeigt nākamajā gadā, un tam nepieciešama vairāku valstu regulējošo institūciju piekrišana. Oeteker Group piederošās Hamburg Sud rīcībā patlaban ir 130 konteinerkuģi ar kopējo kapacitāti 625 tūkst. TEU vienību. Kompānijas apgrozījums pērn bija 6,73 miljardi USD.

Vācu konkurenta iegāde palīdzēs Maersk pastiprināt savu lomu globālajā tirdzniecībā, jo īpaši Latīņamerikā. Patlaban otrajā vietā kapacitātes ziņā ir MSC (13,6% ar 2,82 milj. TEU), trešajā CMA CGM (10,3% ar 2,14 milj. TEU), ceturtajā COSCO ar 7,5% (1,56 milj. TEU), piektajā Evergreen ar 4,8% (994,2 tūkst. TEU), bet sestajā Hapag-Lloyd ar 4,6% (962,8 tūkst. TEU), liecina Alphaliner dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Maersk darbības rādītāji ievērojami pasliktinājušies

Žanete Hāka, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas uzņēmuma A.P.Moller-Maersk peļņa trešajā ceturksnī samazinājusies par 48%, kas saskan ar nesen publicētajām uzņēmuma turpmākās darbības vadlīnijām, raksta The Wall Street Journal.

Rezultātus iedragājuši konteineru pārvadājumu un naftas tirgus satricinājumi.

Kompānijas peļņa ceturksnī saruka no 1,47 miljardiem dolāru pērn līdz 755 miljoniem dolāru. Konteineru kompānijas Maersk Line apgrozījums sasniedza 264 miljonus dolāru, kas ir ievērojami mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, kad tas bija 685 miljoni dolāru, savukārt Maersk Oil apgrozījums saruka no 222 miljoniem līdz 32 miljoniem dolāru.

Kopējais grupas apgrozījums saruka par 17% līdz 10,11 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas loģistikas uzņēmums "Maersk" nolēmis pilnībā pārtraukt darbu Krievijā un pārdot tur savus aktīvus, liecina "Maersk" vēstule klientiem.

Vēstules kopiju publiskojis arī ukraiņu uzņēmējs Deniss Dovgopols.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, "Maersk" pirms trim nedēļām paziņoja, ka stipri ierobežos savu darbību Krievijā.

Vēstulē teikts, ka Dānijas uzņēmums pārtrauc darbību Krievijā un pārdod savus aktīvus šajā valstī. Klientiem, kuru sūtījumi ir tranzītā, uzņēmums centīsies izpildītu savas saistības un nogādātu sūtījumu līdz saņemšanas vietai.

"Maers" pārtraucis jaunu rezervāciju pieņemšanu visiem saviem pakalpojumiem, tostarp transkontinentālajiem dzelzceļiem, okeānam un gaisa satiksmei uz Krieviju un no tās.

"Ārvalstu valdību noteikto normatīvo dokumentu un ierobežojošo pasākumu īstenošana attiecībā pret Krievijas Federāciju, kā arī gaidāmie ekonomiskie satricinājumi valsts ekonomikā neļauj mums turpināt darbību Krievijā," paziņojis uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Starptautiskie kravu pārvadājumi – kā digitālās platformas palīdzēs Tavam biznesam

Sadarbības materiāls, 01.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu un kopējās kapacitātes kāpums neko spožu nozarei šogad nesola.

Pērnais gads jūras konteinerpārvadājumu jomā bijis visai turbulents, taču tā varētu būt bijusi tikai iesildīšanās 2019. gadam, prognozē AlixPartners analītiķi. Šogad nozari varētu sašūpot tirdzniecības kari, kas beigtos ar jauniem tarifiem, un mazākā mērā arī Brexit. Flotes paplašināšana turpinās pasliktināt līniju finanšu rādītājus, turklāt jaunu spiedienu radīs izmaksas saistībā ar tīrākas degvielas prasībām no nākamā gada (skat. DB 30.10.2018.). Kombinācijā ar ierobežotajiem panākumiem izmaksu samazināšanā šie faktori būs pamatā tam, lai kompānijas vēl vairāk kļūtu atkarīgas no aizņemtās naudas.

Saskaņā ar Alphaliner datiem, kopējā konteinerlīniju kapacitāte patlaban ir 6134 kuģi ar 22,85 milj. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents). Pirmo piecinieku veido: APM-Maersk (4,04 milj. TEU ar 17,7% no kopējā apjoma), MSC (3,3 milj. TEU, 14,5%), Cosco (2,78 milj. TEU, 12,2%) CMA CGM (2,6 milj. TEU, 11,4%) un Hapag-Lloyd (1,68 milj. TEU, 7,3%). Pirms 10 gadiem kopējā līniju kapacitāte bija nedaudz virs 12 milj. TEU, atgādina starptautiskā jūrniecības asociācija BIMCO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kuģniecības gigants Maersk nodalīs darbības virzienus

Lelde Petrāne, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maersk, Kopenhāgenā bāzētais kuģniecības gigants, nodalīs darbības virzienus, ziņo BBC.

Ģimenes īpašumā esošais uzņēmums, kas formāli pazīstams kā AP Moller-Maersk, koncentrēsies uz savu transporta un loģistikas biznesu. Enerģētikas bizness samazinās apmērus un vairāk koncentrēsies uz Ziemeļjūru, kas ir tā stiprā puse.

Kompānija kopumā nodarbina 88 tūkstošus cilvēku un darbojas 130 valstīs, sasniedzot apgrozījumu vairāk nekā 40 miljardu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

A.P. Moller-Maersk par 3,6 miljardiem dolāru pērk Ķīnas loģistikas uzņēmumu LF Logistics

LETA--AFP, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas kuģniecības un loģistikas koncerns "A.P. Moller-Maersk" iegādāsies Ķīnas loģistikas uzņēmumu "LF Logistics", tādējādi cenšoties paplašināt darbību ārpus sava pamatbiznesa - kravu pārvadājumiem.

Darījumu paredzēts pabeigt nākamgad, un tā summa veidos 3,6 miljardus ASV dolāru (3,2 miljardi eiro).

"LF Logistics" nodarbina 10 000 cilvēku, un uzņēmumam pieder 233 noliktavas 14 Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs.

"A.P. Moller-Maersk" 2017.gadā pārdeva naftas un gāzes ieguves struktūrvienību naftas gigantam "TotalEnergies", lai savu darbību koncentrētu uz transporta un loģistikas pakalpojumiem.

Koronavīrusa pandēmijas ietekmes dēļ kopš 2020.gada vidus būtiski audzis pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem, jo sevišķi no Āzijas uz ASV un Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltic Container Terminal reģistrējis 913 tūkstošu latu lielu ķīlu

Gunta Kursiša, 13.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltic Container Terminal ir reģistrējis 913 645 latu komercķīlu, liecina informācija Lursoft.

Ķīlas devējs ir S.p.A. Mariner, savukārt ķīlas ņēmējs – Nordea Bank Finland Plc. Komercķīlas parādnieka SIA Baltic Container Terminal direktors Aldis Zieds nevēlējās komentēt uzņēmuma komercdarījumu. Ir ieķīlāti SIA Baltic Container Terminal vērstpapīri, obligācijas un cita līdzdalība kapitālsabiedrības kapitālā.

SIA Baltic Container terminal nodarbojas ar kravu apkalpošanu Rīgas Brīvostā. Uzņēmuma apgrozījums 2009. gadā bija 7,9 miljoni latu, un peļņa – 2,46 miljoni latu. Gadu iepriekš – 2008. gadā, uzņēmuma apgrozījums bija par 25% lielāks. 2009. gadā uzņēmums darbojās ar 31% rentabilitāti, un tajā strādāja vairāk nekā 190 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas konkurences izmeklētāji otrdien pārmeklējuši vismaz četru pasaulē lielāko konteineru kuģniecības līniju birojus, informē Financial Times.

Eiropas Komisijas amatpersonas stāstījušas, ka izmeklēšanas ietvaros apmeklēti biroji vairākās Eiropas valstīs.

Saskaņā ar konkurences amatpersonu sniegto informāciju pastāv aizdomas, ka kompānijas pārkāpušas noteikumus, kas aizliedz vienošanās, ierobežojošu uzņēmējdarbības praksi un dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu.

Viena no apmeklētajām kompānijām ir Dānijas AP Møller-Maersk, kas ir pasaulē lielākās konteineru kuģniecības flotes operatore.

Vēl tiek minētas arī: Francijas CMA CGM, Vācijas Hapag-Lloyd un Singapūras Neptune Orient Lines. Tiek uzskatīts, ka reida laikā pārmeklētas vēl daudzas citas kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pirmajā pusgadā samazinājies kravu un pasažieru pārvadājumu skaits

Zane Atlāce - Bistere, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

1. ceturksnī pārvadāto kravu kritums visās transporta nozarēs

Dienas Bizness, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 14 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem – par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 % salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu.

2016. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,0 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,6 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 33,6 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,2 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 14,0 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 49,5 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 10,8 miljonus tonnu , kas bija par 21 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kādus šķēršļus un iespējas Covid-19 krīze ir radījusi loģistikas uzņēmumiem?

Sadarbības materiāls, 12.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka Covid-19 krīze ievērojami pamainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus – sākot ar pavisam sadzīviskām niansēm, piemēram, iespēju apmeklēt iepirkšanās centrus un veikalus, un beidzot ar globālām izmaiņām uzņēmējdarbībā. Šoreiz par to, kā pandēmija ietekmējusi loģistikas uzņēmumus!

Kravu pārvadājumi un citas nozares vienmēr iet roku rokā

Kravu pārvadājumus ne tikai pandēmijas, bet arī visā pārējā laikā ietekmē virkne citu notikumu, piemēram, rūpnīcu darbība, preču pieprasījums, noteikumi robežu šķēršošanai, un daudzi citi. Piemēram, līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos savu darbību pārtrauca virkne rūpnīcu visā pasaulē, un tas, protams, atspoguļojās arī kravu pārvadājumu lauciņā. Lielu lomu spēlēja arī dažāda veida ierobežojumi, kas skāra ne vien sadzīvi, bet arī uzņēmējdarbību.

Kā redzams Oficiālās statistikas portālā, 2019. gadā ar autotransportu iekšzemē tika veikti 55,764 miljoni tonnu kravu pārvadājumi, savukārt starptautiskajos pārvadājumos – 17,991 miljoni tonnu. 2020. gadā bija vērojamas likumsakarīgas izmaiņas, proti, pieauga iekšzemes pārvadājumu apjoms jeb kravu pārvadājumi Latvijā (59,989 miljoni tonnu), savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi saruka – to apjoms samazinājās līdz 15,716 miljoniem tonnu. Pozitīvi vērtējams fakts – neskatoties uz krīzi, Latvijas eksportā bija un ir vērojama augšupejoša līkne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn krities pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konteineru pārvadājumi no Ķīnas uz Eiropu var kļūt par trešdaļu īsāki; ķīnieši jau zīmē jauno maršrutu kartes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja ledus kārta Arktikā turpinās kust tādā pašā tempā kā līdz šim, tad ap 2040. gadu regulāri jūras pārvadājumi (konteinerlīnijas) starp Ziemeļeiropu un Austrumāziju pa Ziemeļu jūras ceļu (ZJC; gar Krievijas ziemeļiem) kļūs ekonomiski izdevīgi, liecina CBS Maritime pētījums. Tam pamatā ir līdz pat 40% īsāks maršruts salīdzinājumā ar Suecas kanāla šķērsošanu. Pētījuma secinājumus apstiprinājusi arī lielākā pasaules kuģniecība Maersk, ziņoja Guardian.

Pēdējās desmitgadēs strauji sarukusi ledus kārta Ziemeļu ledus okeānā, atzīmē izpētes autori. Tā rezultātā pavērušās iespējas izmantot līdz tam nepieejamus kuģošanas maršrutus un tikt līdz fosilās enerģijas avotu krājumiem. Līdz ar šīm vides izmaiņām pēdējā desmitgadē Arktikā pieaudzis gan kruīzu tūrisms, gan izejvielu ieguve, gan lejamkravu pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu pārvadājumi ar autotransportu pieaug, bet pa dzelzceļu samazinās

Sanita Igaune, 04.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā ceturksnī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 6,6% līdz 13,3 milj. t. kravu, bet kravu pārvadājumi ar autotransportu ir palielinājušies par 19,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielāko daļu jeb 11,31 milj. t. kravu pa dzelzceļu veidoja importa kravu pārvadājumi, 0,91 milj. t. bija eksporta kravu pārvadājumi, 0,76 milj. t. tranzīta kravu pārvadājumi, bet 0,3 milj. t. iekšzemes kravu pārvadājumi.

CSP atzīmē, ka lielākā daļa jeb 79,3 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur Latvijas ostām.

Savukārt kravu pārvadājumi ar autotransportu pieauga par 19,8 %. Kopumā tika pārvadāti 8,9 milj. t kravu, no kurām lielāko daļu jeb 81,2 % transportēja iekšzemē.

Pirmajā ceturksnī 37,3 % no ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjoma veidoja lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, 17,9 % – metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra, bet 16,2 %– koks, koksnes un korķa izstrādājumi, celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms palicis iepriekšējā gada līmenī

Gunta Kursiša, 28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadāto kravu apjoms svarīgākajās transporta nozarēs šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, saglabājies teju nemainīgs – apjoma pieaugums vērojams 0,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šā gada pirmajā ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 15,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī.

Tostarp iekšzemes kravu pārvadājumi veidoja 0,3 milj. tonnu, kas ir 26,4% pieaugums gada griezumā, eksporta kravu pārvadājumi veidoja 1,4 milj. tonnu, kas ir par 0,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi no Latvijas ostām bija 0,4 milj. tonnu apmērā, kas ir 52,4% samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, importa kravu pārvadājumi veidoja 13,3 milj. tonnas ,kas ir par 3,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi uz Latvijas ostām šā gada pirmajos trīs mēnešos veidoja 11,9 milj. tonnu, kas ir par 8,3% mazāk nekā analogā laika posmā pērn, savukārt tranzīta kravu pārvadājumu apjoms gada griezumā piedzīvoja 52,7% kritumu un veidoja 0,8 milj. tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar dzelzceļu pārvadāts vairāk, ar autotransportu - mazāk

Žanete Hāka, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par kravu pārvadājumiem.

1.ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 17 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,6% vairāk nekā pagājušā gada 1.ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,2 miljonus tonnu kravu – par 9,9% mazāk nekā 2013.gada janvārī – martā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par 1,2 milj.t jeb 7,9%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 12,4% bet eksporta kravu pārvadājumi samazinājās par 9,9%. Kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 34,8%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 83,6% no starptautiskajiem pārvadājumiem un pieauga par 13,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Audzis ar auto un dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par kravu pārvadājumiem.

2014. gada pirmajos deviņos mēnešos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 42,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,5% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,9 miljonus tonnu kravu – par 0,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par vienu miljonu tonnu jeb 2,5%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 5,1%, bet eksporta kravu pārvadājumi – par 0,3%. Turpretī kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 36,5%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 84,5% no starptautiskajiem pārvadājumiem un pieauga par 5,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru