Kopējais vīzu pieteikumu skaits Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 47 %. Pērn pieņemti gandrīz 11 tūkstoši, bet šogad – vairāk nekā 16 tūkstoši vīzu pieteikumu.

Ievērojams vīzu pieteikumu skaita procentuālais palielinājums maijā ir bijis vēstniecībā Baltkrievijā – tas pieaudzis par 105 %, attiecīgi tie ir 1178 vīzu pieteikumi pagājušā gada maijā un 2414 vīzu pieteikumi šogad.

Vīzu pieteikumu skaits par 113 % palielinājies arī vēstniecībā Turcijā, kur pērn maijā tika pieņemti 82 vīzu pieteikumi, bet šā gada maijā 175 vīzu pieteikumi. Savukārt vēstniecībā Ķīnā pērn maijā tika pieņemti 57 vīzu pieteikumi, bet šogad attiecīgajā mēnesī jau 116 vīzu pieteikumi, kas ir par 104 % vairāk.

Ārlietu ministrija atzīmē arī vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 55 % vēstniecībā Krievijā, salīdzinājumam: 1010. gada maijā pieņemti 4998 un 7759 vīzu pieteikumi šogad. Vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 48 % vērojams vēstniecībā Ukrainā, kur pērn maijā pieņemti 803 vīzu pieteikumi, bet šogad 1185 vīzu pieteikumi. Par 48 % pieaudzis arī vīzu pieteikumu skaits vēstniecībā Uzbekistānā, pieņemot attiecīgi 137 un 203 vīzu pieteikumus.

Latvijas pārstāvniecībās šogad pieaudzis saņemto vīzu pieteikumu skaits, kas skaidrojams gan ar papildus piešķirto finansējumu konsulārā dienesta stiprināšanai, gan ar to, ka Latvija kļūst aizvien populārāka kā tūrisma galamērķis, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Šī gada novembrī vien saņemto vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 47%, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, vīzu nodevās iekasējot par 76,9 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn šajā laikā.

Attiecīgi šogad novembrī saņemti 10,9 tūkstoši vīzu pieteikumu, savukārt pērn 7,4 tūkstoši vīzu pieteikumu. Vīzu nodevās šogad novembrī iekasēti 277 tūkstoši latu, bet pērn – 200 tūkstoši latu.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums novembrī bijis vēstniecībā Krievijā - par 83%. Vēstniecībā Ukrainā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 34%, bet vēstniecībā Baltkrievijā – par 18%.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada jūnijā pieņemts 21,41 tūkst. vīzu pieteikumu, kas ir par 32% vairāk nekā pērnajā jūnijā, kad tika pieņemti 16,23 tūkst. vīzu pieteikumu.

Valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu jūnijā iekasēts 505,81 tūkst. Ls, kas ir apmēram par 101 tūkst. Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, DB informēja Ārlietu ministrija.

Visievērojamākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums jūnijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā. Salīdzinot attiecīgo laika periodu 2010. un 2011.gadā, tas pieaudzis par 75%, attiecīgi tie ir 138 vīzu pieteikumi pagājušā gada jūnijā un 241 vīzu pieteikums šā gada jūnijā.

Vīzu pieteikumu skaits par 74% pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā, kur pērn jūnijā pieņemti 243 vīzu pieteikumi, bet šogad jūnijā - 423. Procentuāli liels vīzu pieteikuma skaita pieaugums bijis arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Pērn Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs kopumā pieņemti 163 304 vīzu pieteikumi, salīdzinot ar 137 810 vīzu pieteikumiem 2010. gadā, tādējādi kopējais vīzu pieteikumu skaits pārstāvniecībās ir pieaudzis par 18%.

Par vīzu pieteikumu izskatīšanu Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pērn tika iekasēta valsts nodeva 3,9 miljonu latu apmērā, kamēr 2010. gadā iekasētās valsts nodevas summa veidoja 3,6 miljonus latu.

Procentuāli vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums pērn bijis Latvijas vēstniecībā Kazahstānā - salīdzinot ar 2010. gadu, tas pieaudzis par 48% un no 823 vīzu pieteikumiem 2010. gadā palielinājies līdz 1 222 vīzu pieteikumiem aizvadītajā gadā.

Vīzu pieteikumu skaits nozīmīgi pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Uzbekistānā (19%), Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā (15%), kā arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā (14%).

27. oktobrī Ķīnā papildus jau esošajiem četriem vīzu centriem Pekinā, Šanhajā, Guandžou un Čengdu darbu uzsāka vēl vienpadsmit vīzu centri sekojošās pilsētās: Čanša, Čuncjina, Fudžou, Handžou, Dzjiņaņa, Kuņmina, Šeņjana, Naņdzjina, Šeņdžeņa, Uhaņa, Sjiaņa, informē Ārlietu ministrija.

Vīzu pieteikumu pieņemšanu un nosūtīšanu uz vēstniecību kopumā jau 15 vīzu centros Ķīnā nodrošina uzņēmums VFS Global. Vīzu centru atvēršana atvieglo ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ceļošanai uz Latviju, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiek sniegta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīvesvietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji var iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiek pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros ir pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Ārlietu ministrijas Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma direkcijas vadītājs Mihails Popkovs un Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga piektdien oficiāli atklāja vīzu pieteikumu centru Pekinā, kas izveidots sadarbībā ar uzņēmumu VFS Global.

Tuvākajā laikā gan Pekinā, gan arī Šanhajā, Guandžou un Čengdu tiks uzsākta vīzu pieteikumu pieņemšana. Līdz šī gada beigām paredzēts atvērt Latvijas vīzu centrus vēl 11 Ķīnas pilsētās. Vīzu centri atvieglos ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ieceļošanai Latvijā, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīves vietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji varēs iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiks pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros būs pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada aprīlī pieņemti 13,3 tūkst. vīzu pieteikumi. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieteikumu skaits palielinājies par 40%.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums aprīlī bijis Latvijas vēstniecībā Krievijā - 60%. Pagājušā gada aprīlī vēstniecībā pieņemti 4,31 tūkst vīzu pieteikumi, bet šī gada aprīlī skaits sasniedzis jau 6,91 tūkst.

Vīzu pieteikumu skaits par 68% pieaudzis Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā, kur pērn aprīlī pieņemts 431 vīzu pieteikums, bet šogad pieņemti 722 vīzu pieteikumi.

Savukārt, Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā 2010.gada aprīlī tika pieņemti 1,22 tūkst. vīzu pieteikumi, bet šā gada aprīlī 1,59 tūkst. vīzu pieteikumi, kas ir par 30% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.

Uzsākot sadarbību migrācijas jomas uzlabošanai, Latvijas un Nīderlandes migrācijas dienestu eksperti, kā arī Nīderlandes vēstniecības pārstāvji š.g. 20.septembrī tiksies, lai apspriestu jautājumus par vīzu izsniegšanas procesa, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) pilnveidošanu. Sanāksmē, kas notiks plkst.15.00 Iekšlietu ministrijas 4.stāva zālē (Rīgā, Raiņa bulvārī 6), aicināti piedalīties arī masu mediju pārstāvji.

Uzlabojumi tiks veikti Pārejas līdzekļu programmas (Transition Facility) 2006.gada programmas projekta "Administratīvās rīcībspējas uzlabošana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un SIS II ieviešanas jomā" ietvaros. To īstenos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) no Latvijas puses, savukārt Nīderlandi pārstāvēs Imigrācijas un naturalizācijas pārvalde.

Projekta ietvaros tiks rīkotas lekcijas un semināri PMLP darbiniekiem, lai viņi varētu vienkāršāk un ātrāk pildīt pienākumus vīzu izsniegšanas, migrācijas un SIS II ieviešanas jomā. Jo īpaši ar šo projektu paredzēts atbalstīt Latvijas centienus sasniegt atbilstību Šengenas un Eiropas Savienības prasībām.

Baltijas valstis panākušas vienošanos būtiski ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Šengenas vīzas, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Vienlaikus būšot daži izņēmumi.

Lēmumus pieņems valstu valdības atbilstoši nacionālajām procedūrām, un tie stāsies spēkā vienlaikus, norādījis ministrs.

Jau ziņots, ka tikmēr Eiropas Komisija (EK) otrdien iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.

EK prezentē jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem 

Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem....

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pagājušajā nedēļā vienojās apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, un tas nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone otrdien iepazīstināja ar jauno kārtību, ko ES valstis gatavojas apstiprināt tuvākajās dienās.

Krievijas pilsoņiem pieteikšanās vīzai Šengenas zonai, ko veido 22 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina, turpmāk izmaksās 85 eiro. Līdz šim pieteikuma iesniegšana maksāja 35 eiro.

Pieteikuma standarta izskatīšanas laiks tiks pagarināts no desmit dienām līdz 15 dienām un dažos gadījumos līdz 45 dienām. Tiks arī ierobežotas iespējas saņemt vairākkārtējas ieceļošanas vīzas.

Vīzu pieprasītājiem turpmāk būs arī jāiesniedz vairāk dokumentu, lai pamatotu savu lūgumu.

Somija, Polija, Igaunija, Lietuva un Latvija ir sākušas pastiprināt kontroli uz robežām un aicinājuši pilnībā aizliegt izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem. Taču Francija un Vācija iebilst pret šādu soli, apgalvojot, ka nepieciešams saglabāt kontaktus starp Krievijas pilsoņiem un demokrātiskajām sabiedrībām.

Latvijas vēstniecībās un konsulātos ik mēnesi arvien pieaugot iesniegto vīzu pieteikumu skaits. Februārī kopējais iesniegto vīzu pieteikumu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pieaudzis par 33 %.

Ja pērn februārī kopā pieņemti 5,46 tūkst., tad šī gada februārī jau 7,24 tūkst. vīzu pieteikumu, informē Ārlietu ministrija.

Procentuāli lielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums – 89%, februārī bijis Latvijas vēstniecībā Ukrainā. Savukārt skaitliski lielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums ir bijis Latvijas vēstniecībā Krievijā. Tur pērn februārī tika pieņemti 2,08 tūkst. pieteikumi, bet šī gada februārī jau 2,86 tūkst. pieteikum, kas ir par 38 % vairāk.

Latvijas konsulātā Pleskavā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 45 %. Vīzu pieteikumu skaits par 40 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, pieaudzis arī vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums šogad janvārī bijis Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā – 70 %, attiecīgi 534 pieteikumi pagājušā gada janvārī un 909 vīzu pieteikumi šogad. Tāpat arī Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā pieņemti 277 vīzu pieteikumi, kas ir par 63 % vairāk. Savukārt Latvijas vēstniecībā Turcijā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 57 %.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs janvārī pieņemti 4720 vīzu pieteikumi. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tas ir par 18 % vairāk, ziņo Ārlietu ministrija.

Vīzu pieteikumu skaits janvārī skaitliski vienmēr ir mazāks nekā pārējos gada mēnešos, uzsver ĀM.

Lielais vīzu pieteikumu skaits Baltkrievijā varētu būt skaidrojams ar Latvijas vīzu saņemšanas atvieglojumiem, kas stājās spēkā ar 24. janvāri un paredz, ka Baltkrievijas pilsoņi ir atbrīvoti no valsts nodevas samaksas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar jauno vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pagājušajā nedēļā vienojās apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, un tas nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone šodien iepazīstināja ar jauno kārtību, ko ES valstis gatavojas apstiprināt tuvākajās dienās.

Krievijas pilsoņiem pieteikšanās vīzai Šengenas zonai, ko veido 22 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina, turpmāk izmaksās 85 eiro. Līdz šim pieteikuma iesniegšana maksāja 35 eiro.

Pieteikuma standarta izskatīšanas laiks tiks pagarināts no desmit dienām līdz 15 dienām un dažos gadījumos līdz 45 dienām. Tiks arī ierobežotas iespējas saņemt vairākkārtējas ieceļošanas vīzas.

Ministru kabineta sēdē akceptēja noteikumus par Latvijas valdības un Baltkrievijas valdības vienošanos par vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem», kuri apstiprina vienošanos, ka arī pilnvaro ārlietu ministrijas valsts sekretāru to parakstīt. Vienošanās nosaka vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību Latvijas un Baltkrievijas pierobežas iedzīvotājiem, lai viņi varētu uzturēties otras valsts pierobežas teritorijā sakarā ar piedalīšanos kultūras, sporta un citos pasākumos, ko rīko mācību un pirmsskolas iestādes, nekustamā īpašuma valdījumu pierobežas teritorijā, radinieku apmeklējumu, radinieka smagu slimību vai nāvi, radinieku apbedījuma vietu apmeklēšanu, medicīniskās vai cita veida palīdzības sniegšanu, rituālu un vietējo tradīciju piekopšanu, kā arī citos gadījumos, kad iedzīvotājiem nepieciešams atrasties otras valsts pierobežas teritorijā. Noteikts, ka katrai no pusēm ir tiesības atteikt atļaut ieceļošanu vai samazināt uzturēšanās laiku savas valsts teritorijā otras puses valsts pierobežas teritorijas iedzīvotājam, nepaskaidrojot sava lēmuma motīvus. Pierobežas iedzīvotāji robežu šķērso robežas caurlaides punktos uzrādot derīgus ceļošanas dokumentus ar vīzām. Atsevišķos gadījumos vīzu var izsniegt, ja dokumenti, kas apliecina brauciena mērķi un personas dzīvesvietu pierobežas teritorijā, tiek iesniegti tieši vīzu izsniedzējā institūcijā. Pierobežas iedzīvotājiem izsniedz vienreizējās vai daudzkārtējās bezmaksas vīzas. Vīzu derīguma termiņš tiek noteikts pēc abpusējības principa, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Lai analizētu vīzu izsniegšanas procesu un tendences, pilnveidotu un optimizētu vīzu izsniegšanu un kontroli, kā arī izvērtētu attiecīgo Latvijas normatīvo aktu atbilstību ES normatīvo aktu prasībām un valsts nacionālajām un drošības interesēm, kā arī izstrādātu priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem noramtīvajos aktos, kas reglamentē vīzu izsniegšanas kārtību un lai koordinētu vīzu izsniegšanas procesā iesaistīto institūciju darbu Ministru prezidents izveidojis darba grupu. To vadīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks M. Bičevskis. darba grupā būs Ārlietu ministrijas, valsts Robežsardzes, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti. Darba grupai uzdots sagatavot un iekšlietu ministram katru gadu līdz 15. februārim iesniegt Ministru kabinetā informāciju par darba grupas darbību un rezultātiem iepriekšējā gadā.

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi Ārējo robežu fondā 2007.–2013. gadam paredzēto daudzgadu programmu Latvijai aptuveni 16 miljonu eiro apmērā, kā arī pirmās divas ikgadējās programmas (2007. un 2008. gadam).

EK priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro, kas atbild par tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, pauda gandarījumu par to, ka ir pieņemta Latvijas daudzgadu programma Ārējo robežu fondā paredzēto pasākumu īstenošanai. "Apstiprinot šo daudzgadu programmu, Latvija pēc pievienošanās Šengenas zonai pagājušā gada decembrī ir apliecinājusi savu apņemšanos izveidot kopēju integrētu robežu pārvaldības sistēmu. Šī programma papildinās Šengenas programmas finansētos pasākumus un pastiprinās Latvijas spējas ES uzdevumā risināt ar robežkontroli saistītās problēmas, kas rodas strauji mainīgā globalizētā pasaulē."

No piecām fonda stratēģiskajām prioritātēm Latvija ir nolēmusi īstenot četras.

No šī gada 1.novembra ASV Valsts departaments paaugstina visā pasaulē noteikto maksu par neimigrācijas vīzu pieprasīšanu. Turpmāk tā būs 100 ASV dolāru. Pašreizējā maksa par neimigrācijas vīzas vai robežas šķērsošanas atļaujas pieprasīšanu ir 65 ASV dolāri. Maksa tiks paaugstināta atbilstoši reālajām neimigrācijas vīzu izsniegšanas administratīvajām izmaksām. Saskaņā ar kongresa lēmumu ASV Valsts departaments ir pilnvarots finansēt Valsts Robežu Aizsardzības programmu no maksājumiem, kas tiek iekasēti par vīzas pieprasījumu iesniegšanu. Līdz ar pilnveidotām drošības pārbaudēm, palīgdarbinieku pilnvaru ierobežojumiem un citām vadības un uzraudzības procesu izmaiņām, neimigrācijas vīzu izsniegšanas procedūru izmaksas ir palielinājušās. 1994.gadā tika ieviesta elektroniski lasāmās vīzas maksa, kas ir programmas galvenais ienākumu avots. Līdz ar to, ka līdzšinējā 65 ASV dolāru maksa par vīzas pieprasījumu vairs nenosedz nepieciešamo pakalpojumu izmaksas, ASV Valsts departamenta finansu līdzekļi ir kritiski samazinājušies. Konsultējoties ar Baltā nama budžeta un vadības biroju, ASV Valsts departaments budžeta līdzekļu trūkuma risināšanai ir pieņēmis lēmumu palielināt vīzu pieprasījumu maksu, nevis nodokļus. Tā kā saņemto vīzu pieprasījumu skaits pazeminās, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu un nosegtu izmaksas, ASV Valsts departaments vīzas pieprasījumam ir noteicis 100 ASV dolāru maksu.

Vienošanās starp Eiropas Savienību un Krieviju, par vīzu režīma atvieglojumu un nelikumīgo migrantu atgriešanu, var tikt parakstīta vēl pirms samita Sočos, kurš ieplānots uz maija beigām. Kad nepieciešamie dokumenti tiks parakstīti, tos nosūtīs ratifikācijai uz Eiropas Parlamentu. Vienošanās stāsies spēkā līdz šī gada beigām, bet par bezvīzu režīma ieviešanu starp Krievijas Federāciju un Eiropas Savienību netika runāts. Vienošanās paredz procedūras vienkāršošanu un vienreizējo vīzu izsniegšanas kārtību ar darbības termiņu līdz trijiem mēnešiem, kā arī vairākkārtējo vīzu izsniegšanas kārtību noteiktas kategorijas pilsoņiem. Vīzu noformēšana pēc tiešas griešanas pie saņēmēja organizācijām un bez ielūguma iesniegšanas tiks īstenota oficiālo delegāciju locekļiem, uzņēmējiem, žurnālistiem, studentiem un skolēniem, kuri piedalās apmaiņas programmās, kā arī starptautisko sporta sacensību dalībniekiem, tuviem radiniekiem, kuri atrodas teritorijā uz likumīga pamata. Diplomātisko pašu īpašniekiem tiks paredzēts bezvīzu režīms ar triju mēnešu termiņu pusgada laikā.

No 2008.gada 1.janvāra ASV neimigrācijas vīzu pieprasītājiem visā pasaulē būs jāmaksā konsulārā nodeva 131 ASV dolāra apmērā, Db.lv informēja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.

ASV Valsts departaments nodevu palielina, lai nodrošinātu neimigrācijas vīzu pieprasījumu izskatīšanai nepieciešamos resursus. Pēdējo reizi konsulāro nodevu palielināja 2002.gada oktobrī, kad tās apmērs sasniedza pašreizējo - 100 ASV dolāru. Jaunā nodeva aprēķināta, izmantojot ASV Valsts departamenta Konsulāro lietu biroja veiktu pētījumu par pakalpojumu izmaksām.

Personām, kas pieprasa ASV vīzas vēstniecībā Rīgā, konsulārā nodeva jāmaksā jebkurā SEB Unibankas filiālē latos. Saskaņā ar ASV vēstniecības noteikto valūtas kursu, jaunās nodevas summa latos ir 65,50, un vīzu pieprasītājiem pēc 2008.gada 1.janvāra jāmaksā šī summa.

Ja vīzas pieprasītājs dokumentus vēstniecībā iesniegs janvārī, uzrādot SEB Unibankas kvīti par Ls 55,00 (pašreizējā konsulārā nodeva), kas samaksāti līdz 2008.gada 1.janvārim, starpība jāpiemaksā nebūs. Personām, kas pieprasīs vīzu no 2008.gada februāra, jāapliecina, ka veikta pilna nodevas summas apmaksa Ls 65,50 apmērā. Vīzu pieprasītāji, kas konsulāro nodevu samaksājuši 2007.gadā, bet kuriem nebija iespējas iesniegt vīzas pieprasījumu līdz 2008.gada 1.februārim, jebkurā SEB Unibankas filiālē būs jāpiemaksā starpība – Ls 10,50.

Rīgā iebraucošo kruīzu pasažieru skaits maijā, salīdzinot šo pašu periodu pērn, palielinājies par 59%, bet Rīgas viesnīcu vidējais noslogojums gada griezumā pieaudzis par gandrīz 3%, liecina Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) apkopotie nozares uzņēmumu dati.

Kruīza kuģa Tallink pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Latvija-Zviedrija palielinājies par 10,5%, un Rīgas pasažieru termināls statistika liecina, ka šā gada maijā Rīgā uzņemti 6856 kruīzu pasažieri. Pērn šajā pašā laika posmā tika uzņemti 4319 kruīzu pasažieri.

Savukārt vidējais Rīgas viesnīcu noslogojums pieaudzis līdz 67,4% iepretim 65,6|% pērnā gada maijā, liecina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas apkopotie dati.

Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka 2012. gada maijā kopējais vīzu pieteikuma skaits salīdzinājumā ar 2011. gada maiju ir pieaudzis par 13%, sasniedzot vairāk nekā 18 tūkstošus vīzu pieteikumu. Procentuāli vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums 2012. gada maijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā, kur, salīdzinot ar 2011. gada maiju, tas pieaudzis par 77% (175 vīzu pieteikumi pagājušā gada maijā un 309 vīzu pieteikumi šī gada maijā). Savukārt lielākais vīzu pieteikumu skaits šī gada maijā bijis Latvijas vēstniecībā Maskavā - pieaugums par 14% un izsniegtas 8839 vīzas.

Ir sākusies reģistrēšanās ASV Valsts departamenta DV imigrācijas vīzu loterijai DV-2014 tiešsaistes režīmā un turpināsies līdz 2012. gada 3.novembrim.

Lai piedalītos ikgadējā imigrācijas vīzu loterijā, tās dalībniekiem ir jāatbilst vienkāršiem, taču stingriem kritērijiem. Uzvarētājus, kuri varēs pieprasīt DV imigrācijas vīzas, nosaka pēc nejaušības principa datorizētas izlozes rezultātā. Vīzas tiek sadalītas starp sešiem ģeogrāfiskiem reģioniem, turklāt lielāks vīzu skaits tiek piešķirts reģioniem, no kuriem uz ASV emigrējuši vismazāk cilvēku. Vīzas netiks piešķirtas to valstu pārstāvjiem, no kurām pēdējo piecu gadu laikā uz ASV emigrējuši vairāk nekā 50,000 cilvēku. Neviena no loterijas dalībvalstīm nesaņem vairāk par septiņiem procentiem DV imigrācijas vīzu viena gada laikā.

No 13.decembra Latvijas pilsoņi var bez vīzām vairākkārt ieceļot Turcijā un uzturēties līdz 30 dienām pusgada laikā. Mūsu valsts pilsoņi ar diplomātiskajām un dienesta pasēm var bez vīzām vairākkārt ieceļot Turcijā un uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā, Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Savukārt Turcijas diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētāji var bez vīzām vairākkārt ieceļot Latvijā un uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā. Tāpat ir paredzēti arī vīzu procedūras atvieglojumi Turcijas uzņēmējiem, kravas automašīnu vadītājiem (vīzu izsniegšana divu darbdienu laikā) un Eiropas Savienības izglītības programmu studentiem – pamatojoties uz vēstuli no Latvijas izglītības iestādes. Turcijas pilsoņi tiek atbrīvoti no samaksas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētājiem un vīzu procedūras atvieglojumiem pilsoņu pasu turētājiem šā gada 26.jūnijā līgumu parakstīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke un Turcijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ali Tujgans (Ali Tuygan) Ārlietu ministrijā, Rīgā.

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.