Lai arī vācietis Martins Gauss tiek slavēts par spīdošu karjeru - no pilota līdz pat aviokompānijas vadībai -, pēdējie karjeras pakāpieni, vadot Ungārijas aviokompāniju Malev, nav bijuši izcili, liecina informācija, ko laikraksts Diena ieguvis sadarbībā ar Ungārijas žurnālistu neoficiālajiem avotiem.

M. Gauss ir viens no trim pretendentiem uz airBaltic vadītāja krēslu, ko pirms pāris nedēļām pēc akcionāru vienošanās atstāja Bertolts Fliks. Par jauno kompānijas vadītāju airBaltic padome lems piektdien. AirBaltic padomes priekšsēdētājs Ģirts Kiršteins tikai noteicis: «Par Malev mums Martins Gauss visu loģiski izstāstīja, un mums ir skaidrs, kas tur notika.» Ar pašu M. Gausu Dienai nav izdevies sazināties.

Laikraksts informē, ka jau pirms M. Gausa Malev mocījās ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta The Budapest Times, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība Airbridge, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā Vņeštorgbank (tagad Bank VTB). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā Malev zaudējumi bija jau 49 miljonus eiro lieli, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par Malev 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot, un šajā brīdī par jauno Malev ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.

Pēc personāla atlases kompānijas veiktās analīzes, kā arī ņemot vērā kandidātu iniciatīvas un saskatītās perspektīvas attiecībā uz airBaltic tālāku attīstību, par «viscerīgāko» pretendentu airBaltic vadītāja amatam patlaban tiek uzskatīts Ungārijas aviokompānijas Malev vadītājs Martins Gauss.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji jaunais airBaltic vadītājs tiks pieņemts darbā uz kompānijas restrukturizācijas laiku. Pēc šī perioda, kas tiek minēts divi mēneši, tiks vērtēts airBaltic vadītāja darbs un, iespējams, darba attiecības varētu tikt pagarinātas.

Runājot par nākamā airBaltic vadītāja atalgojumu, Augulis sacīja, ka «Flika alga tā nebūs». Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas lidsabiedrības vadītāja atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 20 tūkstošus latu mēnesī.

Atspēkojot presē iepriekš izskanējušo informāciju, ka M. Gausa līdzšinējā darbība Ungārijas aviokompānijas Malev vadītāja amatā neesot bijusi diez ko spīdoša, satiksmes ministrs norādīja, ka Ungārijas aviokompānijas stāstu nevar salīdzināt ar airBaltic.

airBaltic draud uzkāpšana uz tā paša grābekļa, tāpat kā jau bankrotējušajām lidsabiedrībām Malev un Spanair, tāpēc Latvijas nacionālajai.

Eirozonas krīze, pieaugošas degvielas izmaksas un lielais nodokļu slogs Eiropas lidsabiedrībām šogad radīs 600 miljonus dolāru lielus zaudējumus, prognozējusi Straptautiskā Aviotransporta asociācija (IATA). Eiropas reģionālajiem gaisa pārvadātājiem, pie kuriem pieskaitāms arī airBaltic, situācija ir sevišķi sarežģīta.

Konkurence savā starpā un ar zemo cenu lidsabiedrībām ir nežēlīga, ieņēmumi ir nepietiekami, bet Eiropas Komisija arvien stingrāk raugās uz valsts piešķirtajiem aizdevumiem lidsabiedrībām, nereti kvalificējot tos kā neatļautu valsts atbalstu un liekot atmaksāt.

Skumjākais no nesenajiem piemēriem tam ir ungāru lidkompānija Malev, kam Eiropas Komisija (EK) janvāra sākumā piesprieda atmaksāt teju 400 milj. dolāru lielo valsts atbalstu, tādējādi pieliekot punktu 66 gadus ilgušajai Malev darbībai. Malev nebūt nav vienīgā lidkompānija, kas pašlaik ir zem EK lupas - ir uzsākta izmeklēšana par 172 milj. dolāru lielo iespējamo Maltas valdības restrukturizācijas atbalstu Air Malta, izmeklēšana turpinās Czech Airlines, arī Slovēnijas Adria Airways dzīvo no valsts fondu atbalsta - pērn Slovēnijas valdība lidsabiedrībā ieguldīja 49,5 milj. eiro.

«Sabrukusi» Ungārijas nacionālā aviokompānija Malev, jo tās finanšu situācija kļuvusi neilgtspējīga, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka savulaik to vadīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation prezidents Martins Gauss. Malev Gauss vadīja divus gadus.

«Pēc 66 gadus ilgas gandrīz nepārtrauktas darbības Malev vairs nepacelsies,» teikts kompānijas paziņojumā.

Tas noticis, jo Eiropas Komisija likusi Malev atmaksāt dažāda veida valsts atbalstu, kas saņemts no 2007. līdz 2010. gadam.

Attiecīgās summas sasniedza 38 miljardus forintu (130 miljonus eiro), summu, kas vienāda ar 2010. gada ieņēmumiem.

Izvērtējot zemo cenu lidsabiedrības visā pasaulē un reģionos, Skytrax World Airline Awards TOP 10 Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju sarakstā piekto vietu ieņem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Savukārt par pasaulē labāko zemo cenu aviokompāniju atzīta Malaizijas budžeta aviokompānija AirAsia, bet Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav iekļuvusi nedz pasaulē, nedz Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju saraksta pirmajā desmitniekā.

airBaltic Eiropā labāko zemo cenu aviosabiedrību sarakstā ierindojas piektajā vietā, apsteidzot tādas lidsabiedrības kā flyBe un Wizz Air. Par labākajām zemo cenu aviosabiedrībām Eiropā atzīta Norwegian (1. vieta), easyJet (2. vieta), Germanwings (3. vieta), NIKI (4. vieta), airBaltic (5. vieta), Wizz Air (6. vieta), WOW Air (7. vieta), Pegasus Airlines (8. vieta), flyBe (9. vieta) un Onur Air (10. vieta).

Eiropas Komisija ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu lidsabiedrībai airBaltic, kuras lielākais akcionārs ir valsts, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Šobrīd Komisija šaubās par to, ka šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļinātas izmeklēšanas sākšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus, liecina informācija vietnē europa.eu.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija pēc savas iniciatīvas sāka ar tiem iepazīties un saņēma arī divas sūdzības. Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem pasākumiem:

Lielbritānijas lidsabiedrība British Airways un Ungārijas lidsabiedrība Malev parakstījušas vienošanos par sadarbību kodu jomā, kas stāsies spēkā 2006.gada novembrī. Tādejādi abas lidsabiedrības, vēl pirms Malev plānotās pievienošanā oneworld aliansei nākamajā gadā, stratēģiskā jomā sadarbosies ciešāk. Sākot no novembra, trīs British Airways apkalpotos ikdienas reisus no Hītrovas lidostas Londonā uz Budapeštu būs iespējams rezervēt arī ar Malev rezervācijas kodu. Savukārt abus Malev apkalpotos reisus no Gētvikas lidostas Londonā uz Ungārijas galvaspilsētu būs iespējams rezervēt ar British Airways rezervācijas kodu. Vienošanās ietver arī to, ka abus lidsabiedrību klienti varēs krāt papildus bosnuspunktus, kurus izmatot varēs jebkurā no abām lidsabiedrībām.

Pašlaik airBaltic ieguldītā valsts nauda, visticamāk, tiks kvalificēta kā ES neatļauts valsts atbalsts un būs jāatmaksā, tādēļ Eiropas Komisija jau ir uzsākusi izpēti.

Tādu vērtējumu esošai situācijai par airBaltic sniedz bijušais šīs kompānijas prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. DB jau rakstīja, ka ungāru lidkompānija Malev, kuras bijušais vadītājs Martins Gauss tagad vada airBaltic, pēc ilgstošiem un milzīgiem zaudējumiem, ko palielināja fakts, ka Eiropas Komisija Malev ieguldīto Ungārijas valsts naudu atzina par nelikumīgu atbalstu un lika atmaksāt, pirms pāris nedēļām savu darbību apturēja. Tāpat DB rakstīja, ka arī airBaltic veiktajiem valsts ieguldījumiem, kas, ja neizdosies piesaistīt privāto investoru, lēšami uz 100 milj. Ls, pastāv risks ietilpt nelikumīga valsts atbalsta kategorijā.

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Zemo izmaksu lidsabiedrībām Ryanair un Wizz Air no nākamā gada Viļņas lidostā tiks atcelti nodevu atvieglojumi, vēsta Vz.lt.

Kā piektdien intervijā LRT radio norādījis Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups, no gadumijas visām kompānijām Viļņas lidostā būs vienādi noteikumi un vienādas nodevas. Tas attieksies arī uz Ryanair un Wizz Air, ar kurām pirms četriem gadiem, vēloties piesaistīt zemo izmaksu lidsabiedrības, tika parakstīti līgumi, kas paredz atvieglojumus, taču šo līgumu termiņi nākamgad beigsies.

«Viļņā zemo izmaksu lidsabiedrībām vairs nebūs paredzēti īpaši, no pārvadāto pasažieru skaita atkarīgi nodevu nosacījumi, turpretī Kauņā ilgtermiņa kontrakts aviokompānijai Ryanair arī turpmāk nodrošinās visai labvēlīgus darbības nosacījumus,» izdevumam Vz.lt sacījusi uzņēmuma Lietuvos oro uostai Komunikāciju un mārketinga nodaļas vadītāja Indre Baltrušaitiene, skaidrojot, ka Viļņas lidostai nākas vienādot nodevas «ētiskas partnerības un biznesa attiecību vārdā».

ASV lidsabiedrības apdraud nopietnākais pilotu trūkums kopš 1960. gada, ko veicinās stingrāki pieredzes noteikumi jauniem pilotiem un sagaidāms pensionēšanās vilnis nozarē, raksta Wall Street Journal.

Jaunpieņemti noteikumi paredzēs, ka no nākamās vasaras ASV lidsabiedrības darbā varēs pieņemt pilotus ar 1,5 tūkstošu nolidotu stundu pieredzi, kas ir sešas reizes vairāk nekā patlaban spēkā esošais minimums.

Tas palielinās arī izdevumus jaunu pilotu apmācībām. Tikmēr tūkstošiem lielāko lidsabiedrību pilotu drīzumā sasniegs 65 gadus, kas ir obligāts pensionēšanās vecums.

Savukārt 2014. gadā ASV stāsies spēkā noteikums, kas paredzēs ilgāku pilotu atpūtas laiku. Tas varētu likt lidsabiedrībām palielināt savu pilotu skaitu 5% apmērā. Daļa ASV pilotu arī pāriet uz Eiropas lidsabiedrībām.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem – nākamo astoņu gadu laikā ASV lidsabiedrībām vajadzēs darbā pieņemt 60 līdz 90 tūkstošus pilotu, lai aizstātu pensionējušos un segtu trūkumu, kas radīsies jaunu regulāciju rezultātā. Aplēses liecina, ka gandrīz puse ASV pilotu ir vecāki par 50 gadiem.

Rīgas lidostai jāizmanto radusies situācija ap taksometru kompāniju problēmām lidostā, lai dotu iespēju klientus apkalpot arī zemo izmaksu taksometru kompānijām, norāda taksometru dienests Freetaxi.lv.

«Esošā sistēma lidostā Rīga klientiem ir pilnīgi neizdevīga, jo zemo cenu taksometru kompānijām iespēja strādāt lidostā praktiski liegta,» sacīja taksometru dienesta Freetaxi.lv vadītāja Natālija Judina, norādot, ka, pat ja lidosta esošajā situācijā piedāvātu lidostā strādāt zemo izmaksu taksometru kompānijām, tās nespētu samaksāt augsto maksu, ko lidosta prasa par tiesībām strādāt lidostas taksometru stāvlaukumā.

Viņa aicina lidostu izveidot atsevišķu zemo izmaksu taksometru kompāniju stāvlaukumu, kas atrastos tālāk no centrālās ieejas, un līdz ar to maksa par šī stāvlaukuma izmantošanu būtu krietni zemāka.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga pārkāpusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, lidsabiedrībai Ryanair piemērojot ievērojami zemāku maksu par lidostas pakalpojumiem nekā lidsabiedrībai airBaltic, atklājusi Konkurences padome.

Padome lidostai piemērojusi sodu 50 tūkst. Ls apmērā, kā arī uzlikusi par pienākumu par saviem pakalpojumiem piemērot pamatotus un nediskriminējošus maksājumus, lidsabiedrībām nodrošinot skaidri saprotamu informāciju par to, cik maksā katrs lidostas pakalpojums.

Salīdzinot abām lidsabiedrībām piemērotos maksājumus, KP atklāja, ka par līdzvērtīgiem pakalpojumiem – bagāžas apstrādi, pasažieru kāpņu nodrošināšanu, gaisa kuģu izstumšanu pirms izlidošanas u.c. – airBaltic lidostai maksājusi par 82% vairāk nekā Ryanair. Turklāt airBaltic vēl papildus bijis jāapmaksā lidostas administratīvās izmaksas, kas Ryanair nebija jāmaksā, tā minēto procentuālo atšķirību vēl palielinot, atzīmē padome.

Zemo cenu lidsabiedrības Ryanair lēmums ziemas sezonā samazināt lidojumu skaitu no desmit līdz trim no Tallinas, iedragājis lidostas paplašināšanās plānus, citējot laikrakstu Postimees, raksta BBN.

«Mēs plānojām pabeigt jaunā termināļa, kas paredzēts zemo cenu lidsabiedrībām, būvi līdz 2013. gada beigām, taču šis plāns tagad acīmredzot ir atlikts,» norādīja Tallinas lidostas pārstāvis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov).

Ik gadu Tallinas lidosta apkalpo 2,2 miljonus pasažieru. «Jau tagad ir brīži, kad lidosta ir pārslogota,» norādīja E. Sakovs.

Jau vēstīts, ka šonedēļ viena no pasaules lielākajām zemo cenu lidsabiedrībām Ryanair pavēstīja, ka ziemas sezonā no Tallinas lidostas ierasto desmit galamērķu vietā tā lidos vien uz trim galamērķiem.

Vēlme starptautisko lidostu Rīga atslogot no zemo cenu lidsabiedrībām, tajā mēģinot vairāk «iedabūt» klasiskās aviokompānijas, var aizbiedēt lielāko Latvijā strādājošo zemo cenu aviokompāniju Ryanair, vēsta laikraksts Diena.

Tās aiziešana negatīvi atsauktos uz konkurenci, audzētu aviobiļešu cenas un mazinātu pasažieru plūsmu. Šādu scenāriju laikrakstam pieļāvuši uzrunātie eksperti, ņemot vērā arī, viņuprāt, visai niecīgās izredzes atdabūt savulaik Latviju pametušās klasiskās aviokompānijas.

Lidosta Rīga drīz valdībā prezentēšot savu attīstības plānu, kurā vairs neesot vietas zemo cenu lidotājiem. Tos Satiksmes ministrija (SM) iecerējusi pārcelt uz lidlauku Tukumā.

Aviācijas jomas eksperts Tālis Linkaits un tūrisma biznesa eksperts Aivars Mackevičs Dienai pauduši viedokli, ka atbildīgajiem ir jāspēj rast kompromisu, lai zemo cenu lidsabiedrībām būtu iespēja sniegt pakalpojumus lidostā Rīga.

Jaunā Ungārijas lidsabiedrība Solyom savu pirmo čārterlidojumu veiks septembrī, bet jau no oktobra plānoti regulāri reisi, atklājis kompānijas izpilddirektors Josefs Vago (Jozsef Vago).

Aizvadītās nedēļas nogalē Solyom (ungāru valodā – piekūns) prezentēja savu pirmo lidaparātu – no British European Aviation Group iznomātu Boeing 737 – 500. Kopumā aviokompānija nākamo gadu laikā iecerējusi savu gaisa floti palielināt līdz 50 lidmašīnām. Patlaban biļetes uz iecerētajiem reisiem vēl nav pieejamas, kā arī kompānija neatklāj, kas būs tās pirmais galamērķis. Tas gan būšot Eiropā, norādījis J. Vago. Lidsabiedrība iecerējusi lidot kopumā uz 22 galamērķiem un daļa no tiem būšot Ziemeļamerikā un Ķīnā.

Aizvadītajā gadā sabruka bijušā airBaltic šefa Martina Gausa vadītā Ungārijas aviokompānijas Malev, jo kompānijas finanšu situācija bija palikusi neilgtspējīga. Tas noticis, jo Eiropas Komisija likusi Malev atmaksāt dažāda veida valsts atbalstu, kas saņemts no 2007. līdz 2010. gadam. Attiecīgās summas sasniedza 38 miljardus forintu (130 miljonus eiro), summu, kas vienāda ar 2010. gada ieņēmumiem.

Jau 2009. gada vasarā ekspluatācijā plānots nodot pagaidu termināli starptautiskajā lidostā Rīga, kas apkalpos tikai zemo cenu un čarterreisu aviokompānijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas lidosta bija izsludinājusi konkursu par tiesībām projektēt un būvēt zemo izmaksu aviokompāniju apkalpošanas termināli, kas pēc savas konstrukcijas visticamāk būs ļoti vienkāršs, un iecerēts kā pagaidu variants, lai līdz lidostas lielā izlidošanas termināļa rekonstrukcijai, ko varētu pabeigt 2012. gadā, varētu nodrošināt nepieciešamo kapacitāti pasažieru apkalpošanai.

Lidosta norāda, ka termināli iecerēts izbūvēt, lai zemo izmaksu aviosabiedrībām un to veiktajiem reisiem piedāvātu visiem vienādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kā arī samazinātu termināla ekspluatācijas izmaksas uz vienu apkalpoto pasažieri. Jauno termināli, visticamāk, izmantos arī otra lielākā pēc apkalpoto pasažieru skaita Rīgas lidostā strādājošā aviosabiedrība Ryanair.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Krievijas lidsabiedrība Aeroflot plāno izveidot valsts pirmo zemo cenu lidsabiedrību. Kompānija cer, ka jau 2014. gadā zemo cenu aviokompānija nodrošinās lidojumus no Maskavas uz Sanktpēterburgu un Krievijas dienvidu pilsētām.

Paredzēts, ka lidsabiedrības operāciju bāze atradīsies Maskavas Domodedovo lidostā, vēsta Krievijas laikraksts Vedomosti. Laikam ejot, aviokompānija varētu piedāvāt arī starptautiskus lidojumus uz Kijevu, Erevānu, Stambulu un Barselonu. Topošās lidsabiedrības lidmašīnu parku iecerēts nodrošināt ar 40 Boeing 737 lidmašīnām. Krievijas zemo cenu aviokompānijas nosaukums vēl nav atklāts.

Aviācijas tirgus eksperti vērtē, ka Krievijā pieprasījums pēc zemo cenu lidojumiem prognozējams augsts. Krievijas iedzīvotājiem, lai pārvietotos starp milzīgās valsts pilsētām, daudz laika nepieciešams pavadīt vilcienos, kuriem laba alternatīva būtu lēti avioreisi. Savukārt atvaļinājumu kaimiņvalsts iedzīvotāji izvēlas pavadīt Turcijā un Vidusjūras valstu kūrortos, uz kurieni arī plāno lidot topošā lidsabiedrība.

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Starptautiskajai lidostai Rīga mēreni jāpalielina tarifi lidsabiedrībām, jo lidostai nav jālepojas ar zemiem tarifiem, bet gan ar pakalpojuma kvalitāti un drošības garantijām, jo šie ir galvenie argumenti, lai piesaistītu tālo reisu maršrutus un attīstītu pasažieru tranzīta plūsmas, norāda lidostas jaunais vadītājs Andris Liepiņš.

Jautāts, vai, palielinot tarifu, Rīga nebūs dārgāka par Viļņu vai Tallinu, lidostas vadītājs norāda, ka patlaban Rīga esot vienādā līmenī ar kaimiņvalstīm, taču Rīga no pakalpojuma un kvalitātes viedokļa, kā arī no aviokompāniju ieinteresētības tomēr esot daudz pievilcīgāka. «Esam lielāki un tādējādi arī pievilcīgāki. Protams, nevaram būt nesamērīgi dārgāki, kā, piemēram, Helsinki, bet ir pamats runāt par mērenu pakalpojumu cenu kāpumu,» uzsver Liepiņš.

Tāpat viņš skaidro, ka vēlas veidot tādu tarifa politiku, kas būtu interesanta zemo cenu lidsabiedrībām, kā arī bāzes lidsabiedrībām - Wizz Air un airBaltic, jo tās notur tranzīta plūsmas. Vienlaikus tarifu politikai esot jābūt pietiekami atraktīvai, lai ieinteresētu lidsabiedrības no lidostas veikt garos lidojumus.

Lietuva gada laikā cer atrast starptautisku lidsabiedrību, kas varētu veikt biznesa reisus starp Viļņu un Londonu, trešdien preses konferencē paziņojis triju Lietuvas lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai ģenerāldirektors Ģedimins Almants.

Pēc viņa teiktā, konkurss par šāda pakalpojuma sniegšanu varētu tikt izsludināts šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

«Izraudzīts stingrs formāts - Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas paredz skaidru birokrātisko procesu, kurš jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Tas jau uzsākts, lai mēs varētu nodrošināt šos reisus, nepārkāpjot noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu,» norādījis Almants. «Saskaņojam ar EK, ar lidsabiedrībām, ar lidostām. Izraudzīta arī lidosta - tā būs Londonas Sitijas lidosta.»

Vienlaikus viņš pieļāvis iespēju, ka konkurss netiks izsludināts, ja interesi par šādiem reisiem neizrādīs neviena lidsabiedrība.

Lietuvos oro uostai jau labu laiku cenšas piesaistīt kādu tradicionālo aviokompāniju, kura varētu pārvadāt biznesa klientus starp Viļņu un Londonas Sitijas, Hītrovas vai Getvikas lidostām pietiekami ērtā laikā un piemērotās lidmašīnās.

Eiropas Savienības (ES) tiesa nolēmusi, ka Īrijas zemo cenu aviokompānijai Ryanair tomēr būs jāmaksā kompensācijas pasažieriem, kuru lidojumi tika atcelti 2010. gadā Islandē notikušā vulkāna izvirduma dēļ.

Tiesa atzina, ka lidsabiedrībām ir pienākums rūpēties par pasažieriem arī tādos ārkārtas gadījumos, kāds bija Eyjafjallajokulla vulkāna izvirdums, kad pelnu mākoņa dēļ Eiropā tika atcelti lidojumi, kas sabojāja ceļojuma plānus miljoniem pasažieru.

Komentējot tiesas spriedumu, Ryanair uzsvēris, ka tas lidošanu padarīs dārgāku. «[Tiesas spriedums] sadārdzinās lidošanu Eiropā, un biļešu cenas pieaugs, jo lidsabiedrības meklēs veidus, kas ļaus izvairīties no zaudējumiem pasažieru pretenziju gadījumā,» pauda Īrijas zemo cenu aviokompānija. Tāpat kompānija spītīgi pastāv uz to, ka vulkāna izvirdums un tam sekojoša lidojumu pārtraukšana bijuši notikumi, kurus tā nav spējusi kontrolēt un tai nevajadzētu maksāt kompensācijas pasažieriem.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic izsludinājusi konkursu par kompānijas reklamēšanu, uzrunājot 16 potenciālās reklāmas aģentūras. Kopējais reklāmas budžets paredzēts 1,6 miljonu latu apmērā, bet konkursa pretendentu atlases termiņš noteikts vien divas nedēļas.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, par«konkursu notikušo procedūru varot saukt nosacīti, jo kompānija pati atlasījusi un izsūtījusi piedāvājumu firmām Latvijā un ārzemēs. Uz šo piedāvājumu atsaukušās astoņas firmas, no kurām līdz maija vidum airBaltic izvēlēsies uzvarētāju.

Par šādu rīcību neizpratnē ir vairākas lielās reklāmas aģentūras, kas par šādu pretendentu atlasi nemaz nav zinājušas. Kameras priekšā šie uzņēmumi konkursa nolikumu komentēt atteicās, bet neoficiālās sarunās norādīja, ka konkurētspējīgu piedāvājumu tik īsā laikā varētu sagatavot tikai tie, kas par airBaltic prasībām zināja iepriekš.

Neskatoties uz aviācijas investora Hansa Rudolfa Vērla nepārprotami pausto interesi par airBaltic akcijām, Latvijā sarunas ar viņu vēl nav sāktas un nav zināms, vai sāks, šodien raksta Dienas Bizness.

«Dotā brīdī varam sniegt sekojošu komentāru. Pēc sludinājuma publikācijas Financial Times tiek izrādīta interese par aviokompānijas airBaltic daļu pārdošanu. Taču minēt konkrētus potenciālos investorus vai valstis šobrīd nevar, jo tā ir komercinformācija, kurā nav ieinteresēti potenciālie investori,» DB sacīja IBS Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, kura vadītajam uzņēmumam pēc noslēgtā līguma ir pienākums nodarboties ar airBaltic investora meklēšanu.

Savukārt Satiksmes ministrija vispār no komentāriem par potenciālajiem investoriem atturējās, norādot, ka šajās lietās kompetenti runāt ir Prudentia pārstāvji. Tāpat neskatoties uz plašajiem un draudzīgajiem H. R. Vērla komentāriem Vācijas un Latvijas presē par līdzšinējo sadarbību ar Martinu Gausu, M. Gauss savu viedokli DB par šo investoru nesniedz. Tāpat nav arī oficiāla airBaltic komentāra šajā sakarā.