Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Spānijas reģionālā Baleāru valdība pieņēmusi jaunus likumus, lai ierobežotu tūristu skaitu Maljorkā, Ibisā un citās salās.

Maljorkā un Ibisā gultasvietu skaits tūristiem kopumā nedrīkstēs pārsniegt 623 624 un tiem, kas mēģinās izīrēt tūristiem nelicenzētas apmešanās vietas, varēs tikt piemērota līdz 400 000 eiro liela sodanauda.

Baleāru salu tūristu ministrs Biels Barselo no kreisā spārna koalīcijas Més per Mallorca uzskata šos likumus par nepieciešamiem, lai ieviestu kārtību neregulētajā tūrisma sektorā, kas izgājis ārpus kontroles.

Likums pieņemts laikā, kad sabiedrībā aktualizējies jautājums par masveida tūrismu un tā negatīvo ietekmi uz vietējām kopienām. Protesti pret tūrismu notikuši Barselonā, Maljorkā un Basku zemē.

Kritiķi apgalvo, ka visu peļņu no tūrisma nosmeļ lielie uzņēmumi un īpašumu izīrēšana tūristiem sadārdzinājusi īres iespējas vietējiem iedzīvotājiem.

Maljorkā un pie Spānijas Vidusjūras piekrastes skaistākajā peldsezonā jārēķinās ar medūzu draudiem. Neuzmanīgākajiem draud ādas izsitumi un slikta dūša. Medūzas vairojas sprādzienveidīgi lielos daudzumos un visā rietumu Vidusjūrā. Pagājušajā gadā Maljorkā un cietzemes piekrastē atsevišķās vietās pat tika izkārts sarkanais karogs un ieviests peldēšanās aizliegums, jo jūra mudžēja no medūzām. Šķiet, ka šogad medūzu uzbrukums ne tikai turpināsies, bet sāksies pat ātrāk. Maljorkā un pie Barselonas jau ir redzētas pirmās medūzas. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad runa ir par spīdošo medūzu (Pelagia noctiluca). Tās gan ir tikai aptuveni 10 cm lielas, bet visas briesmas slēpjas viņu vairākus metrus garajos taustekļos. Saskare ar tiem cilvēkam var būt ne tikai sāpīga, bet var izraisīt arī ādas kairinājumu, ģīboni un sliktu dūšu. Pēc ekspertu domām medūzu uzrašanos ietekmē ūdens sasilšana. Rietumu Vidusjūrā šobrīd ūdens ir par 1 grādu siltāks nekā parasti. Kā citu iemeslu jūras biologi uzsver pārāk lielo zvejošanu, kā rezultātā samazinās medūzu dabiskie ienaidnieki tādi kā tunzivis un jūras bruņurupuči. Vēl viens skaidrojums ir, ka medūzu posts sakrīt ar sausuma laiku. Kad jūrā ieplūst liels daudzums saldūdens, tas izveido sava veida aizsargplēvi, kas kavē medūzu nokļūšanu piekrastē. Samazinoties lietusgāzēm, arvien biežāk parādās medūzas.

«Karš ir nevis ar mašīnām, bet ar gājējiem,» secina Latvijas riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks, norādot, ka, pēc apdrošinātāju datiem, 80% negadījumu ar riteņbraucējiem notiek uz ietves.

Intervijā laikrakstam Diena V. Silenieks norāda, ka pēc būtības nav pareizi, ka cilvēki ar velosipēdu brauc pa ietvi. «Tas ir transporta līdzeklis. Diemžēl velo infrastruktūru visā Latvijā turpina būvēt tieši uz gājēju rēķina – ar līniju sadalot ietvi divās daļās un nosaucot to par gājēju un riteņbraucēju celiņu,» sūkstās Latvijas riteņbraucēju apvienības vadītājs.

«2014. gads būs tāds kā lūzuma periods. Galvaspilsētas vadība pateikusi publiski: būs velojoslas. Toma Kokina arhitektu birojs jau šobrīd projektē to izvietojumu vairākās Rīgas centra ielās – Brīvības, Stabu, Elizabetes, Dzirnavu, Bruņinieku, Lāčplēša, iespējams, arī Avotu ielā. Tas nozīmē, ka pilsētas centrālajā daļā būs daudz vairāk vietas riteņbraucējiem, nenoliedzami mazāk – mašīnām,» stāstīja V. Silenieks.

Latvijas aviosabiedrības airBaltic darbības rezultāti 2007. gada pirmajā pusgadā turpināja uzlaboties abās bāzēs - Rīgā un Viļņā.

2007. gada pirmā pusgada rezultāti

2006.g. pirmais pusgads 2007.g.pirmais pusgads Izmaiņas

Pasažieru skaits 635 tūkstoši 866 tūkstoši +36%

Vietu piepildījums 60.0% 60.3%

Apgrozījums 50.85 m LVL 71.03 m LVL +40%

Operatīvais rezultāts (EBITDAR) 5.87 m LVL 9.22 m LVL +57%

Peļņa pirms nodokļiem (EBT) 0.984 m LVL 0.682 m LVL -31%

Jauni maršruti 12 (8 no Rīgas, 4 no Viļņas) 19 (12 no Rīgas, 2 no Liepājas, 5 no Viļņas) + 7

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "airBaltic ir ievērojami uzlabojušies galvenie rādītāji - palielinājies pasažieru skaits un apgrozījums. Mēs arī turpinājām ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, atklājām jaunus lidojumu maršrutus un iegādājāmies papildus lidmašīnas, kas pirmajā pusgadā samazināja peļņas daļu, taču otrajā pusgadā sagaidām šī rādītāja uzlabošanos. Sekmīgie pirmā pusgada rezultāti liecina par pieprasījuma palielināšanos tirgū, kā arī veicinās turpmāko uzņēmuma attīstību, ļaus radīt jaunas darba vietas, papildināt aviosabiedrības lidmašīnu floti un paplašināt maršrutu tīklu."

Kurzemes Biznesa inkubators panācis vienošanos par privāto līdzekļu investēšanu Start Up uzņēmumā SIA eHarv, kas ražo riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, tādējādi eHarv kļuvis par pirmo Start Up uzņēmumu, kurā Kurzemes Biznesa inkubators iesaistījies kā investors un partneris, informē Kurzemes Bizness inkubatora projektu koordinatore Jana Romaško.

eHarv komandu veido Rīgas Tehniskās Universitātes studenti, kuru Start Up uzņēmums izstrādā riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, kas darbojas pateicoties velosipēda riteņa rumbā iestrādātam ģeneratoram.

Plānots, ka uzlādes iekārtu būs iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā par aptuveni 50 eiro, kā arī iekārtu būs iespējams aplūkot jau iestrādātu velosipēdos vēl to ražošanas gaitā. Šobrīd uzņēmuma izstrādāto prototipu testē lielākais Baltijas reģiona autotransporta un velotransporta nomas nodrošinātājs SIXT, tāpat uzsāktas sarunas ar Vācijas velosipēdu ražotāju un nomas pakalpojuma sniedzēju Nextbike, kā arī interesi par produktu izrādījuši arī vairāki citi velosipēdu ražotāji.

Dānijas komandai Itālijā nozagti 30 velosipēdi un 50 riteņu komplekti, vēsta cyclingnews.com.

UCI Pasaules čempionātam šosejas riteņbraukšanā (UCI Road World Championships) atkal uzbrukuši velosipēdu zagļi. Šoreiz - jau pēc čempionāta beigām - viņi uzlauzuši transportlīdzekli, kas pieder Dānijas Riteņbraukšanas savienībai.

Kā vēstīts, pirms dažām dienām Krievijas elites riteņbraucējiem no automašīnas viesnīcas priekšā tika izzagti visi viņu velosipēdi. Tādēļ krieviem grupas braucienā, ar ko beidzās pasaules čempionāts, bija jāizmanto rezerves divriteņus, kas nav tik augstas kvalitātes, cik nozagtie. Šoreiz zagļi piesavinājušies divriteņus un riteņus, no kuriem lielākā daļa piederējusi Dānijas jaunajiem riteņbraucējiem, kuriem aprīkojums jāiegādājas pašiem.

Tērbatas iela uz mēnesi kļuvusi par gājējiem, riteņbraucējiem un tirgotājiem draudzīgu vasaras ielu.

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas pārstāvis Artis Lapiņš norāda, ka pašvaldībā par Tērbatas ielu kā gājēju ielu runā vismaz 12 gadus un šobrīd ir īstais laiks, kad doties ārpus šaurām kafejnīcu un veikalu telpām un izbaudīt vasaru ārā ar iespēju ievērot distanci.

"Mēs ceram, ka tas patiesi palīdzēs pilsētai atmosties pēc krīzes un veicināt vietējo uzņēmējdarbību," viņš pauž.

Savukārt Rīgas Tūrisma un attīstības biroja valdes locekle Eva Juhņēviča uzsver, ka šāds vasaras ielas koncepts ir guvis atzinību visā pasaulē.

Rīgas pašvaldība eksperimenta veidā pirmo reizi realizē pilsētas vasaras ielas ideju, uz vienu mēnesi atvēlot Tērbatas ielu gājējiem, riteņbraucējiem, tirgotājiem un nedēļas nogalēs - kultūras notikumiem.

Ar mērķi nodrošināt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošību, 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem.

Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem un arvien biežāk satiksmē parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai primāri aizsargātu mazsaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus un velosipēdu vadītājus, CSN ir papildināti ar jaunu regulējumu elektroskrejriteņiem,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Ar mērķi attīstīt riteņbraucēju kultūru Latvijā un sekmēt savstarpējas cieņas un sapratnes veidošanos starp riteņbraucējiem un autovadītājiem, 24. septembrī visas dienas garumā pa Rīgas ielām riņķos vairāki kāzu pāri, baltā kāzu kleitā tērptai līgavai uz velosipēda braucot kopā ar automašīnā sēdošu līgavaini.

Savukārt 24. septmebra pēcpusdienā plkst. 16:00 pāri sapulcēsies Kalnciema kvartālā (Kalnciema ielā 35) uz simbolisku kāzu ceremoniju starp velosipēdu un automašīnu.

Šis pasākums notiek globāla mēroga kampaņas «Moving Planet» (latviskojot – «Uzlādē pasauli!») ietvaros, kuru organizē 350.org un kuras norisi Latvijā koordinē biedrība «homo ecos:». Šajā dienā vairāk kā 160 pasaules valstīs tūkstošiem cilvēku iesaistīsies dažādās praktiskās aktivitātēs ar mērķi sekmēt pāreju no fosilās uz atjaunojamo enerģiju dažādās dzīves jomās.

Latvijā šobrīd daļa potenciālo riteņbraucēju baidās ikdienā pārvietoties pa pilsētas ielām ar velosipēdu, bažījoties par savu drošību uz ceļa, jo daļa autovadītāju viņus neuztver kā pilntiesīgus satiksmes dalībniekus. Savukārt autovadītāju vidū nereti valda uzskats, ka riteņbraucēji neievēro satiksmes noteikumus un brauc ļoti pārgalvīgi. Tāpēc nepieciešams uzlabot dialogu starp abām šīm satikmes dalībnieku grupām, lai sekmētu, ka aizvien vairāk cilvēku ikdienā izmanto videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus, norāda akcijas organizatori.

Šovasar audzis ceļu satiksmes negadījumu skaits. Lielā mērā tas saistīts ar riteņbraucēju skaita palielināšanos galvaspilsētas ielās. Izrādās, ceļu satiksmes negadījums, kad trolejbuss Kalnciema ielā notrieca riteņbraucēju, kurš ar smagām traumām tika nogādāts slimnīcā, nebūt nav vienīgais šāda veida gadījums šovasar, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts policijas dati liecina, ka līdz šim šovasar, proti, periodā no maija līdz pagājušajai piektdienai, ceļu satiksmē savainojumus guvuši 185 riteņbraucēji, kas ir vairāk nekā 2014. gadā šajā pašā periodā. Turklāt īpaši izceļas tieši riteņbraucēju un sabiedriskā transporta vadītāju nesaprašanās. Pērn no maija līdz jūlija beigām bija notikusi tikai viena sadursme, kurā bija iesaistīts velosipēds un autobuss, savukārt šogad tas noticis jau deviņas reizes. Pieaug arī sadursmju skaits ar vieglajām automašīnām. Pērn vasarā notika 178 šāda veida negadījumi, savukārt šovasar to jau ir 203.

Zviedrijas autobūves kompānija Volvo nākusi klajā ar automobiļa drošības sistēmu, kurai jāsamazina sadursmes iespēja ar gājējiem un riteņbraucējiem.

Volvo automašīnas aprīkotas ar elektroniskiem sensoriem, kuri spēs noteikt apdraudējumus, kā, piemēram, riteņbraucēju, kas negaidīti uzrodas automašīnas ceļā. Zviedrijas ražotājs norāda, ka sadursmes riska gadījumā automašīna automātiski sāks bremzēt un atskanēs signalizācija.

Lai pamanītu iespējamo apdraudējumu, Volvo izveidotā sistēma izmanto radaru un augstas izšķirtspējas kameru, kas novietota automašīnas priekšpusē. Kamera spēj «pamanīt» gājēju vai riteņbraucēju un aprēķināt tā kustības virzienu un ātrumu. Vienlaikus Volvo sistēma spēj sekot līdzi vairākiem gājējiem un riteņbraucējiem.

Lietuvas lielākās pilsētas Viļņa, Kauņa un Klaipēda šogad plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro veloinfrastruktūras attīstībā, izbūvējot jaunus veloceliņus un savā starpā savienojot jau esošos.

Kā atzīst pilsētplānošanas speciālisti, pagaidām ar divriteņiem ikdienā pārvietojas tikai neliela daļa iedzīvotāju, bet ērtas infrastruktūras izveide varētu kļūt par vienu no pārmaiņas veicinošiem faktoriem.

Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes pilsētplānošanas katedras profesore Marija Burinskiene norāda, ka pārsēsties uz velosipēdiem cilvēkus mudina daudzi apstākļi - sastrēgumi, dārgās stāvvietas un piesārņotais gaiss pilsētas centrā, bet līdztekus infrastruktūras attīstīšanai svarīgi ir arī mainīt cilvēku attieksmi, aicinot bērnus un pusaudžus pārvietoties ar velotransportu, turklāt darīt to droši. Tomēr viņa spriedusi, ka uz būtiskām pārmaiņām nevar cerēt gada vai divu laikā - tam būs vajadzīgi vismaz pieci līdz desmit gadi.

Vairākās satiksmes ziņā sarežģītās un bīstamās Tallinas ielās veloceliņi tiek iekrāsoti sarkanā krāsā, lai pievērstu riteņbraucējiem pārējo satiksmes dalībnieku uzmanību.

Kā pastāstījis Igaunijas galvaspilsētas Centra rajona administrācijas vecākais Vladimirs Svets, šāds uzkrītošs krāsojums paredzēts pirmām kārtām autovadītājiem, bet ne mazāk svarīgi, lai arī gājēji uzreiz pamanītu, ka viņi atrodas uz veloceliņa.

Dažās ielās tāds krāsojums pastāv jau labu laiku un pat sācis jau nodilt. Tiesa, ar sarkanu krāsu lielākoties iekrāsoti tikai tie veloceliņu posmi, kuri šķērso brauktuvi.

«Mērķis ir pavisam vienkāršs - pievērst uzmanību velosipēdistiem pašās bīstamākajās un sarežģītākajās vietās,» skaidrojis Svets.

Būvējot jaunus ceļus, velojoslu iespējams plānot jau iepriekš, savukārt rekonstruējot esošās ielas, riteņbraucējiem nereti iespējams atvēlēt tikai pavisam šauru celiņu.

Pagājušā gadsimta vidū visas pasaules kinoekrānus iekaroja slavenā itāliešu neoreālista Vitorio de Sikas filma Velosipēdu zagļi (Ladri di Biciclette). Izrādās, Itālijā pa šo laiku nekas nav mainījies, jo Krievijas elites riteņbraucējiem no automašīnas viesnīcas priekšā izzagti visi viņu velosipēdi, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tādēļ krieviem vakar 272,26 km grupas braucienā, ar ko beidzās pasaules čempionāts, nācies izmantot rezerves divriteņus, kas nav tik augstas kvalitātes, cik nozagtie.

Laikraksts arī informē, ka Toms Skujiņš ir apmierināts ar izcīnīto piekto vietu grupas braucienā pasaules čempionātā starp riteņbraucējiem, kuru vecums nepārsniedz 23 gadus.

Toskānas provincē Itālijā 172, 8 kilometrus garajā distancē devās 170 riteņbraucēji, taču 78 sportisti to nebeidza, tostarp mūsu Andžs Flaksis, Andris Vosekalns un Krists Neilands. Emīls Liepiņš finisēja 79. vietā gandrīz 16 minūtes pēc uzvarētāja Mateja Mohoriča no Slovēnijas (4.20:18), bet Toms Skujiņš čempionam zaudēja tikai 13 sekundes. «Šis rezultāts man ir svarīgs, ceru, ka to ievēros arī kādā lielākā komandā,» viņš Latvijas Avīzei netieši norādījis, ka būtu ar mieru pamest Rīgas riteņbraucēju komandu Rietumu-Delfin.

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Rīga - Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2007. gada augustā ir pārvadājusi 215 565 pasažierus, kas ir par 42% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic pārvadāja 151 974 pasažierus.

Savukārt 2007. gada astoņos mēnešos airBaltic ir pārvadājusi 1 287 227 pasažierus, kas ir par 39% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 926 749 pasažierus.

Šā gada augustā airBaltic ir veikusi 3 535 lidojumus, kas ir par 26% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic veica 2 809 lidojumus. Savukārt šā gada astoņos mēnešos aviosabiedrība ir veikusi 23 514 lidojumus, kas ir par 25% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2007. gada augustā bija 72% - par 2% punktiem vairāk, salīdzinot ar 2006. gada augustu. Šā gada astoņos mēnešos vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās bija 64% - par 1% punktu vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Latvijas sieviešu tenisa otrā rakete Anastasija Sevastova piektien ASV atklātā čempionāta pusfinālā piedzīvoja zaudējumu 23 «Grand Slam» vienspēļu titulu īpašniecei Serēnai Viljamsai.

Sevastova, kura WTA rangā ieņem 18. vietu, bet turnīrā bija izlikta ar 19. numuru, ar 3-6, 0-6 piekāpās reitinga 26. pozīcijā esošajai Viljamsa, kura sacensībās izlikta ar 17. numuru.

Par pusfināla sasniegšanu Sevastova nopelnīja 780 WTA ranga punktus. Zīmīgi, ka par spīti pusfināla sasniegšanai Sevastova jaunākajā pasaules rangā, kas tiks publicēts pirmdien, zaudēs vienu vietu, noslīdot uz 19. pozīciju. Tikmēr Viljamsa, garantējusi atgriešanas ranga divdesmitniekā.

Latvijas tenisiste ļoti labi uzsāka pirmo setu, jau pirmajā geimā nobreikojot savu pretinieci, kam sekoja pārliecinošs panākums otrajā geimā. Viljamsa gan nākamajā geimā visai droši panāca 1-2, bet pēc tam nobreikoja Latvijas tenisisti, panākot neizšķirtu 2-2.

Par airBaltic iesniegta sūdzība Konkurences padomē, ka aviokompānija zemākās biļešu cenas piedāvā tikai savā interneta lapā www.airbaltic.lv Sūdzību iesniegusi Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (ALTA).

ALTA Konkurences padomei darījusi zināmus savus iebildumus par to, ka aviokompānijas zemākās cenas pieejamas tikai internetā, airBaltic savās reklāmās aicina biļetes iegādāties tikai internetā un nepiemin iespēju tās pirkt no aģentūrām, iespēja mainīt lidojuma datumus un pasažieru vārdus par relatīvi mazu piemaksu pieejama tikai internetā, tūrisma aģentūras nevar drukāt elektroniskas biļetes, aģentūrām netiek piedāvāti korporatīvo klientu bonusi un atvieglojumi.

Konkurences padome 16.augustā sūdzību noraidīja un izvērtēs aviokompānijas korporatīvo klientu atvieglojumus un to pieejamību aģentūrām.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks: "Mēs priecājamies, ka Konkurences padomes atbalsta airBaltic politiku zemākās cenas piedāvāt www.airbaltic.lv , lai pasažieriem sniegtu izdevīgākās ceļojumu iespējas. Esam gandarīti, ka Konkurences padome ir vienisprātis ar mums, ka zemākajām izmaksām par pasažiera vārda un lidojuma maiņu jābūt internetā."

Paziņojot par avārijas nosēšanos Zviedrijas aviokompānijas lidojumā, stjuarte izplūdusi asarās, radot vispārēju paniku lidmašīnā, vēsta thelocal.se.

Desmit minūtes pirms nosēšanās Zviedrijas aviokompānijas Malmo Aviation reisā uz Maljorku Spānijā no pilotu kabīnes parādījušies dūmi, un pasažierus nomierināt nav izdevies arī stjuartei, kas asarām acīs pavēstīja par avārijas nosēšanos.

«Stjuarte asaru pilnām acīm pavēstīja par tehniskām problēmām,» Zviedrijas laikrakstam Sydsvenskan norādīja lidmašīnas pasažieris Matiass Sonngords (Mattias Sonngard). «Viss, ko mēs uzzinājām, ka lidmašīnai jāveic avārijas nosēšanās un ka mums tai jāsagatavojas, ieņemot attiecīgo avārijas nosēšanās pozīciju,» viņš stāsta.

Pēc simulatora atklāšanas Rīgā airBaltic pilotu regulārās apmācības varēs nodrošināt savā bāzes lidostā.

airBaltic piloti ik pa 6 mēnešiem iziet regulāro apmācību programmu, kurā atkārto un atsvaidzina zināšanas, lai varētu profesionāli rīkoties dažādās standarta, nestandarta vai ārkārtas situācijās, piemēram, lidmašīnas dzinēja atteikums, ārkārtas nosēšanās, sarežģīti meteoroloģiskie apstākļi u.c. Pilotiem kā augsta līmeņa profesionāļiem jābūt sagatavotiem dažādām situācijām.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Rīgu var uzskatīt par Baltijas aviācijas centru. Tas ir nopietns pamats, lai Latvijas galvaspilsēta kļūtu arī par stratēģiski svarīgu pilotu apmācību centru - tādēļ mēs priecājamies, ka tiek atvērts šāds lidojumu simulators, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz šo mērķi."

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir uzlicis Vision Marketing septiņu tūkst. Ls naudas sodu par maldinošu un agresīvu komercpraksi, kas saistīta ar līguma slēgšanu par izmitināšanas pakalpojumiem «Premier Holidays Marketing» apartamentos Tenerifē, Maljorkā, Maltā un Ēģiptē, piedāvājot četru personu izmitināšanu uz septiņām, 14 vai 21 dienām.

Papildus tam PTAC uzņēmumam ir piemērojis naudas sodu trīs tūkst. Ls apmērā par lietas izskatīšanai nepieciešamās informācijas nesniegšanu PTAC kā uzraudzības iestādei.

Uzņēmums, organizējot prezentācijas, ir slēdzis līgumus vienlaikus noklusējot patērētājiem būtisku informāciju par viņu likumīgajām atteikuma tiesībām, kas ir paredzētas gadījumā, kad tiek noslēgts līgums ārpus uzņēmuma pastāvīgās tirdzniecības vietas.

Patērētāji uz prezentācijām viesnīcās tikuši uzaicināti pa telefonu kopā ar dzīvesbiedru.

PTAC secināja, ka Vision Marketing īstenojusi profesionālajai rūpībai neatbilstošu, maldinošu un agresīvu komercpraksi, tādējādi pārkāpjot Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu. Uzņēmumam uzdots arī grozīt patērētājiem piedāvāto līgumu projektus.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic šā gada deviņos mēnešos turpinājusi uzlabot uzņēmuma darbības rezultātus abās bāzēs - Rīgā un Viļņā, liecina tās sniegtā informācija medijiem.

Pārskata periodā airBaltic atvēra 12 jaunus lidojumu maršrutus no Rīgas un 7 no Viļņas, kā arī atklāja reisus no Liepājas uz Hambrugu, Kopenhāgenu un Rīgu.

Aviosabiedrības 2007. gada deviņu mēnešu peļņa pirms nodokļu nomaksas ir 5,068 miljoni latu – par 51% vairāk nekā pērn, kad peļņa pirms nodrokļu nomaksas veidoja 3,356 miljonus latu. 2007. gada deviņos mēnešos airBaltic pārvadāja 1,49 miljonus pasažieru – par 39% vairāk nekā pērn šajā periodā. Latvijas aviosabiedrības airBaltic apgrozījums 2007. gada deviņos mēnešos sasniedza 120,2 miljonus latu ar pieaugumu par 40% salīdzinājumā ar 2006. gada deviņiem mēnešiem. Operatīvais rezultāts (EBITDAR) 2007. gada deviņos mēnešos sasniedza 18,8 miljonus latu, pieaugot par 51% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn (12,4 miljoni latu).

Vācijas otra lielākā lidsabiedrība Air Berlin, kura pieder 5 privātpersonām, ziņo par 1,05 miljardu eiro apgrozījumu 2004. gadā, kas ir kāpums par 18,9%. Vēl ātrāk pieaudzis ir satiksmes apjoms, proti, tā ir pārvadājusi vairāk par 12 miljoniem pasažieru (+ 25,4%). Uzņēmuma vadītājs Joahims Hunolds izteicās par pozitīviem rezultātiem, neminot to apmēru: „Ja degvielas cenas nebūtu tik astronomiski kāpušas, tad mēs 2004. gadā būtu sasnieguši vēl lielāku peļņu.” Ar tikko 6,9 miljoniem tikai pasažieru Air Berlin, pēc pašas datiem, 2004. gadā aiz Ryanair un Easyjet bija trešā lielākā Eiropas zemo izmaksu lidsabiedrība. Klāt vēl nāca tūroperatoriem pārvadātie 5,1 miljons pasažieru (maršrutu pasažieri). Tikai uz un no Palma de Maljorka vien neatkarīgais pārvadātājs apkalpoja aptuveni 3,5 miljonus pasažieru (+ 21,2%). Līdz ar to Spānijā Air Berlin bija lielākā ārzemju lidsabiedrība. Tomēr vēl joprojām lielākā daļa pasažieru bija no Vācijas. Īpaši dinamiski iepriekšējā gadā Air Berlin attīstījās lielajās lidostās - Diseldorfa (+ 81% līdz 1,4 miljoniem pasažieru), Minhene (+ 33,5% līdz 300.000), Berlīne – Tēgele lidosta (+ 19,9% līdz 1,6 miljoniem), Nirnberga (+ 9,2% līdz 1,5 miljoniem) un Hamburga (plus 14 % līdz 888.000). Tiek plānots, ka šogad paplašināšanās nepārtraukti turpināsies. Lidmašīnu flote palielināšoties no 7 līdz 52 lidmašīnām, bet darbinieku skaits varētu pieaugt no 350 līdz 2650.