Transports un loģistika

Malta izveido speciālu kruīzu tīklu

Aivars Mackevics [email protected], 06.04.2004

Jaunākais izdevums

Malta ir izveidojusi jaunu kruīzu tīklu Malta Cruise Network, kurš tūristiem būs pieejams sākoties jaunai sezonai. Kruīzu mērķis ir piesaistīt investīcijas tūrisma nozarei, tūristus Vidusjūras reģionam, kā arī attīstīt kruīzu un tūrisma nozari kopumā. Kā tīkla atbalstītāji iesaistījās Maltas tūrisma Ministrija, kas ir arī vieni no lielākajiem Maltas kruīzu operatoriem, un Starptautiska Maltas lidosta. Starp līdzīpašniekiem – Maltas Jūras administrācija, Maltas viesnīcu un restorānu asociācija. Jāatzīmē, ka 2003. gadā Malta uzņēma 400 kruīzu kuģus, kas nogādāja uz salu 338 tūkstošus pasažierus. Pēc tūrisma Ministrijas datiem, iepriekšējā gadā Maltu kopumā apmeklēja 1,2 miljoni cilvēku. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievija pārskata likumu par kruīzu tūristu iespējām apmeklēt valsti

Aivars Mackevics [email protected], 06.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas domes likumdošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Pligins ir ierosinājis veikt izmaiņas likumā par iebraukšanu un izbraukšanu no Krievijas. Viens no likumdošanas punktu projektiem piedāvā atcelt bezvīzu režīmu kruīzu tūristiem no tām valstīm, kuras nav ieviesušas analoģiskus rīkojumus pret krievu tūristiem. Jāatzīmē, ka jau kopš 1968. gada, kad Krievija tika pievienojusies konvencijai par “jūras braucienu atvieglošanu”, kura paredz, ka kruīzu kuģu pasažieriem ir atļauts uzturēties bez vīzas valstī vairākas dienas. Tagad tūristi, kas ieradušies ar kruīzu kuģi, neatkarīgi no valsts var uzturēties 72 stundas. Līdz ar to krievu pilsoņiem ir jābūt gandrīz visu valstu vīzām, uz kurām dodas populāro kruīzu ceļojumu maršruti, izņemot, Kubu un Dominikanas Republiku. Kopš 2003. gada Krievija ir atļāvusi ārvalstu tūristiem savā teritorijā uzturēties trīs diennaktis bez vīzām, taču krievu tūristus joprojām ASV, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, savā teritorijā bez vīzas neielaiž pat ne uz vienu diennakti. Tajā pašā laikā Krievijas tūroperatori nevēlas ticēt, ka būs iespējams atcelt bezvīzu iebraukšanu ceļotājiem pa jūras ceļiem. Kā uzskata tūrisma firmas Arktur Treval izpilddirektore Jelena Maļčenova, tad šādu likumu Krievija var pieņemt, ja ir vēlēšanās iznīcināt tūrismu Sanktpēterburgā, kur arī galvenokārt piestāj kruīzu kuģi un aizslēgt ceļu tiem ārvalstu tūristiem, kuri dodas vienas dienas izbraucienā uz Maskavu. Arī Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektors Igors Gluhovs uzskata, ka tagad tiek ieviesti krietni stingrāki likumi, nekā tas eksistēja kādreizējos PSRS laikos, kad katrs tūrists drīkstēja nokāpt krastā tikai uz 48 stundām. Pēc tūroperatoru uzskatiem, šī katastrofa atsauksies uz to, ka valsts pazaudēs vairāk kā 200 miljonus eiro gadā. Pēc Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektora Igora Gluhova atzīmētā, 2004. gadā Sanktpēterburgā piestāja 256 tūkstoši kruīzu pasažieru ar pavisam 290 kruīzu kuģiem. Vidēji viens kruīzu tūrists valstī atstāja 250-300 eiro vai arī 750-900 eiro par trīs dienām. Viņš arī uzskata, ka lielākā daļa tūristu atteiksies no brauciena uz Krieviju, sakarā ar sarežģītajām vīzu noformēšanas procedūrām. Tas radīs situāciju, kad kruīzu kuģiem vienkāršāk būs vispār neiebraukt Sanktpēterburgas ostā. Jāatzīmē, ka 80% kruīzu kuģu pasažieru ir amerikāņi, kuriem lielākajā daļā pasaules valstu vīzu nav nepieciešama. Krievijas valsts domes pārstāvis Aleksejs Fiļimonovs, aizstāvot šo jauno likumu atzīst, ka šis likums sasies rokas dažām tūrisma firmām, taču nevar uz visu skatīties tikai komerciāli, bet ir jādomā arī par valsts prestižu. Pēc viņa domām, priekš bagātajiem kruīzu tūristiem laiks un nauda, lai iegūtu vīzu nebūs šķērslis, lai apmeklētu Krieviju. Fiļimonovs domā, ka šis likums tiks pieņemts pirmajā lasījumā vēl līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā azartspēļu biznesa grupa Olympic Entertainment Group (Olympic) kopā ar Maltas viesnīcu un izklaides kompāniju Eden Leisure Group Maltā atvērs kazino, kurā Olympic investēs līdz septiņiem miljoniem eiro un kazino darbu vadīs uz līguma pamata.

Darbam Maltā ir nodibināts meitasuzņēmumi OEG Malta Holding Limited un OEG Malta Gaming Limited, kuros māteskompānijai tieši vai netieši pieder 100% akciju. Kazino darbības vadības pakalpojumu sniegšanai Olympic meitasuzņēmumi Maltā noslēdza līgumu ar kompāniju Casino Malta Limited un ar to saistītiem uzņēmumiem, Olympic informēja biržu.

Kazino Casino Malta by Olympic Casino, kuru viesnīcā Malta InterContinental Hotel plānots atvērt ša gada otrajā puse, būs 250 spēļu automāti un 30 spēļu galdi, kā arī bārs un sporta totalizators. Ar nepilnu 2799 kvadrātmetru platību tas būs lielākais Olympic kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievijā palielinās kruīzu ceļojumu pieprasījums

Aivars Mackevics [email protected], 29.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā palielinās pieprasījums ne tikai pēc ārvalstu kruīzu braucieniem, bet arī pēc vietējiem valsts kruīzu ceļojumu piedāvājumiem. Pieprasījuma pieaugums ir izskaidrojams ar iepriekšēja gada nemainīgo kruīzu cenu līmeni, kā arī Krievijas pilsoņu dzīves līmeņa palielināšanos un kruīzu tūrisma popularitātes pieaugumu. Par “krievu” kruīziem tiek dēvētas tās kompānijas, kurus ir nofraktējušas Krievijas uzņēmumi un uz prāmjiem strādā krievu personāls. Pie tam ekskursiju programmas tiek sastādītas ņemot vērā krievu mentalitāti. Līdz kruīzu programmu uzsākšanai Norvēģijā, Skotijā, Īrijā un Grenlandē ir vēl divi mēneši, taču vietas uz pirmajiem pieciem kruīziem jau ir rezervētas vairāk par 50%, kā arī viens no kuģiem ir jau pilnībā noslogots. Rezervēto vietu skaits uz krievu kruīzu programmām pa Vidusjūru un Sarkano jūru, kā arī Ziemeļeiropu ir par 30% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Šai sezonai Krievija papildus ir nofraktējusi prāmi, uz kura var uzņemt 860 pasažierus, iepriekšēji bija paredzēti tikai 600 pasažieriem. Neskatoties uz to, ka jaunpienācēji Krievijas kruīzu tirgū piedāvā ārvalstu produktu, tas popularizē arī Krievijas piedāvājumus. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Amerikāņu vidū pieaug kruīzu ceļojumu popularitāte

Aivars Mackevics [email protected], 16.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīzu līniju starptautiskā asociācija (CLIA) ir informējusi par brīvdienu pavadīšanas uz kruīzu kuģiem popularitātes pieaugumu. Miljoni Amerikas iedzīvotāju ir atklājuši, ka kruīzu izbraucieni ir izdevīgākais īso brīvdienu pavadīšanas veids, kura laikā ir iespējams pilnībā relaksēties. Ziemeļamerikā ir 19 kruīzu līnijas, kas sadarbojas ar 16 000 ceļojumu aģentūrām. Šajā gadā apmēram 2,6 miljoni iedzīvotāju ir izvēlējušies piecu vai mazāk dienu braucienus ar kruīzu kuģiem, kas ir apmēram viena trešā daļa no visa kopējā kruīzu tirgus piedāvājuma. Īsie izbraucieni tiek kombinēti ar blakus ostu aplūkošanu, dažādu pasākumu rīkošanu, neoficiālu tikšanās organizēšanu, izraušanos no ikdienas rutīnas. Īsie kruīzu izbraucieni ir pievilcīgi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cilvēkiem, kas nevar atļauties brīvdienas nedēļas garumā saspringtā darba grafika dēļ, īsais kruīza izbrauciens ir ideāls veids, kā pilnībā īsā laikā atpūsties un relaksēties. Tas ir arī tuvāk mājām, nav jālido ar lidmašīnu uz ostu, no kurienes paredzēts izbraukt. Ceļotājiem, kuri nekad nav bijuši uz kuģa, tā ir patīkama iespēja iepazīties ar ūdens transportu. Arī maksa par braucienu ir pieņemama, tā iekļauj, izklaidi, ēdināšanu, ērtu nakšņošanu un modernu transportu. Brauciena laikā nav pilnīgi nekāda stresa, satiksmes sastrēgumu, nav jāmeklē, kur paēst vai kā izklaidēties. Ceļotājiem ir iespēja izvēlēties ceļojumu gan no brauciena ilguma, gan maršrutiem, gan no ceļojuma iespējamajiem laikiem un kompānijām. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kruīzu kompānijas pārskata ceļojumu aģentu komisijas naudas

Aivars Mackevics [email protected], 14.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīzu nozare varētu būt nākamais sektors, kas plāno samazināt ceļojumu aģentu komisijas naudu. Kruīzu kompānijas Carnival, Royal Caribbean un Island Cruises šobrīd pārskata savus maksājumus ceļojumu aģentiem, sekojot kompānijas Thomson lēmumam samazināt komisijas maksu no 10% līdz 7%. Daži ceļojumu aģenti norāda, ka kruīzu komisijas maksas samazināšana no pašreizējiem 10 - 15% nebūtu nekas slikts. Komisijas maksas samazināšana ierobežotu mazumtirgotāju tendenci uzstāt uz kruīzu cenu ievērojamām atlaidēm. Prognozes liecina, ka līdz 2008.gadam kruīzu ceļojumos būs devušies divi miljoni britu, kas veido 10% no kopējā Lielbritānijas ceļojumu pakešu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Neraugoties uz ES spiedienu, Malta neatsakās no pasu tirgošanas ieceres

LETA--DW, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajās brīvdienās Ventspils ostā bija piestājis vācu kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģis Amadea, informē SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT).

Uzņēmumā, kas sācis kruīza kuģu piesaisti Ventspilij, norāda, ka šis ir pirmais no SIA «NNVT» piesaistītajiem kruīza kuģiem. Iecerēts, ka kruīzu biznesa kā jaunā produkta attīstīšana veicinās tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēs pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un paaugstinās pilsētas atpazīstamību plašākā mērogā.

Kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs, jo nav neviena institūcija vai uzņēmums, kas nodarbotos ar kruīza līniju piesaisti un iesaistīto pušu koordinēšanu, lai līnijas veiksmīgi darbotos Ventspilī. Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču ņemot vērā, ka tā nav pilnīgi piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, NNVT pirms pāris gadiem uzsāka jaunu iniciatīvu kruīza kuģu piesaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā 8.augustā ienāks Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MV Artania, kas būs pirmais kruīza kuģis pēc teju pusotra gada pārtraukuma, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija.

MV Artania ar ~ 560 pasažieriem uz klāja Rīgā ieradīsies no Tallinas ostas un kruīza laikā plāno apmeklēt vēl vairākas Baltijas jūras pilsētas, to starpā Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkus, Tallinu, Gdaņsku un Ķīli u.c.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Uz kuģa, kas jūras kruīzu uzsāka 30. jūlijā Brēmerhāfenē, atrodas pasažieri no 8 valstīm, visvairāk no Vācijas, bet arī Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Šveices un Čehijas.

Rūpējoties par drošības standartiem Covid-19 vīrusa izplatības risku mazināšanai, kas ļautu pakāpeniski atsākt kruīza kuģu ienācienus Rīgas ostā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā Latvijas Valsts robežsardzi, NMPD un SPKC ir izstrādājusi “Vadības plānu Covid-19 vīrusa izplatības riska mazināšanai”, kas turpmāk būs jāievēro visiem Rīgā ienākošajiem kruīza kuģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamaksāto parādu apmēra pieaugums un apgrozāmo līdzekļu trūkums var draudēt ar maksātnespējīgo uzņēmumu skaita pieaugumu - cunami.

« Lai novērstu finansiālo grūtību sekas, ir jāmeklē problēmu patiesie cēloņi un jāpiedāvā tādi risinājumi, kuri strādā arī šodienas ekonomiskajos apstākļos,» saka ZAB Liepa, Skopiņa/BORENIUS zvērināts advokāts Gatis Flinters.

4. maijā Rīgā sākas kruīzu kuģu sezona

Šajā sezonā kruīzu kuģi Rīgā ienāks retāk, taču paredzams, ka tie būs lielāki un lepnāki. Šogad paredzami 66 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir par 22 mazāk, nekā pērn, DB stāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes kruīzu kuģu un pasažieru daļas vadītāja Inita Luna. Tas gan nenozīmējot, ka sezona uzskatāma par ievērojami sliktāku, jo tūristu skaits saglabāsies diezgan līdzīgs

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

4. maijā Rīgā sākas kruīzu kuģu sezona

Lāsma Vaivare, 22.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā kruīzu kuģi Rīgā ienāks retāk, taču paredzams, ka tie būs lielāki un lepnāki, šodien raksta Dienas bizness.

Šogad paredzami 66 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir par 22 mazāk, nekā pērn, DB stāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes kruīzu kuģu un pasažieru daļas vadītāja Inita Luna. Tas gan nenozīmējot, ka sezona uzskatāma par ievērojami sliktāku, jo tūristu skaits saglabāsies diezgan līdzīgs. Pērn bija ap 68 tūkst. tūristu, šogad paredzēti ap 65 tūkst. «Nāk arvien lielāki kuģi. Operatori tiecas pēc lielākiem kuģiem, jo tas ir lētāk un izdevīgāk,» viņa norādīja.

Kruīzu kuģu sezona šogad tiks atklāta 4. maijā, kad, vizinot tūristus maršrutā starp Gdiņas uz Tallinu, ostā piestās Mona Lisa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropa piedzīvo kruīzu tūrisma uzplaukumu

Aivars Mackevics, 30.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas Costa Crociere prezidents paziņoja, ka pasažieru skaits Eiropas kruīzos ir pieaudzis no 2,67 miljoniem 2003. gadā līdz 3,21 miljoniem 2005. gadā. Līdz ar to pasažieru plūsmas pieaugums veido 13 %.

Kompānijas Costa Crociere prezidents paziņoja, ka pasažieru skaits Eiropas kruīzos ir pieaudzis no 2,67 miljoniem 2003. gadā līdz 3,21 miljoniem 2005. gadā. Līdz ar to pasažieru plūsmas pieaugums veido 13 %.

Saskaņā ar prognozēm, līdz 2010. gadam pasažieru skaits Eiropas kruīzos pieaugs par 17% un veidos 4,5 miljonus pasažieru gadā.

Eiropas kruīzu industrijas ienākumi 2004. – 2005. gadā pieauga par 13%, tajā laikā, kad kruīzu daļa tūrisma tirgū veido apmēram 4,1%.

Kompānijai Costa Crociere laika periodā no 2000. līdz 2005. gadam izdevās trīskāršot pārdošanu, bet pasažieru skaits, kas ir izmantojis kompānijas kruīzus, jau 2007. gadā var sasniegt 1 miljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā savā pirmajā vizītē 11.maijā piestāja kruīzu kompānijas “Holland America Line” kuģis “Rotterdam”. Uz Rīgu tas atveda 2457 pasažierus no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, no kuriem gandrīz puse ir ASV pilsoņi, tāpat ievērojams skaits pasažieru ir no Nīderlandes, Kanādas, Austrālijas u.c.

“Rotterdam” ir liels (299 metri) un jauns kuģis, tas palaists ūdenī 2020. gada rudenī, taču pandēmijas dēļ pirmajā kruīzā tas devās vien 2021. gada rudenī. “Rotterdam” ir luksusa klases kruīza laineris, tam ir 12 klāji, uz kuģa ir 6 restorāni, spa centrs, plašas sporta un rekreācijas zonas, bibliotēka, mākslas galerija, teātra un koncertu zāle un citas atpūtas iespējas kuģa pasažieriem.

Kuģis Rīgā ieradies no Rostokas un tālāk dosies uz Tallinas ostu. 14 dienu kruīzs Baltijas jūrā sākās un arī noslēgsies Amsterdamā.

Šī ir pirmā kuģa “Rotterdam” vizīte Rīgas ostā, kas šodien tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietniekam Edgaram Sūnam un kuģa kapteinim Bas van Dreumel uz kuģa komandtiltiņa apmainoties ar piemiņas zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas aģenti var rezervēt «Oceania Cruises» caur «Amadeus»

Aivars Mackevics [email protected], 05.06.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīzu uzņēmuma Oceania Cruises pakalpojumi tagad pieejami arī Eiropas ceļojumu aģentiem, kas izmanto Amadeus kruīzu rezervēšanas sistēmu Amadeus Cruise. Luksus kruīzu līnija savu pakalpojumu rezervēšanā ietver: kruīzu rezervēšanu, ekskursiju ostās rezervēšanu, kā arī iespēju rezervēt apmešanos galamērķī pirms un pēc kruīza. Amadeus Cruise piedāvā vairāk nekā 40000 terminālus 80 pasaules valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Malta aptur "zelta pases" programmu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Malta strauji mainījusi savu pozīciju un apturējusi tā dēvētās zelta pases izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, vēstīja izdevums "Times of Malta".

Valsts valdība trešdien paziņoja, ka saistībā ar "jaunākajiem notikumiem" nepieciešamās pārbaudes "zelta pases" izsniegšanai nevar veikt atbilstoši.

"Tādējādi Malta uz nenoteiktu laiku apturējusi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu iesniegumu iepriekšminētajam statusam izskatīšanu," pavēstīja valdība.

Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nevarēs saņemt Maltas pilsonību nedz apmaiņā pret investīcijām, nedz uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, kam nepieciešama atjaunošana reizi gadā.

Malta sāka pārdot pases bagātiem ārzemniekiem 2014.gadā. Veicot investīcijas Maltā, bagātnieki saņem arī tiesības pārvietoties Eiropas Savienībā un izmantot bloka finanšu sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maltas tūrisma nozare liek cerības uz kruīzu ceļotājiem

Aivars Mackevics [email protected], 28.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltas Tūrisma Ministrs Francis Zamits Dimečs (Francis Zammit Dimech) ir paziņojis, ka pagājušā gada laikā Maltu apmeklējuši 389 456 tūristu, taču 2005. gadā šis skaits noteikti varētu palielināties. Malta ir viena no tām regulārajām ostām, kas iekļauta 31 no Vidusjūras kruīzu maršrutiem. Šajā gadā šo Vidusjūras valsti apmeklējušo tūristu skaits ir gan nedaudz sarucis, taču situācija pamazām jau sākot uzlaboties. Ja iepriekš kruīzu kuģi Maltu izmantoja tikai kā vienu no pieturas vietām savā maršrutā, tad tagad daudzām kompānijām Malta ir osta, no kuras sākas un kurā beidzas kruīza maršruts. Tā kā kruīzi joprojām ir diezgan plaukstoša tūrisma nozare, Maltas Tūrisma Ministrija ir izstrādājusi projektu "Cruise Liner Terminal", kas paredz sadarbību ar dažādām kruīza kuģu kompānijām, iekļaujot Maltas ostu to veidotajos maršrutos. Lai šo potenciālo sadarbības partneru acīs mazo valsti padarītu vēl saistošāku, valdība jau sniegusi savu atbalstu arī tūrisma infrastruktūras sakārtošanai, proti, jaunu ceļu būvei un ēku restaurācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006. gada konverģences ziņojums liecina par nevienmērīgu attīstību ceļā uz eiro ieviešanu jaunajās dalībvalstīs. Latvija ir izpildījusi tikai divus no pieciem kritērijiem - Ilgtermiņa procentu likmes un Valsts budžeta stāvoklis.

Lietuva nav iekļauta ziņojumā, jo tās konverģences procesu novērtēja jau agrāk šajā gadā. "Lai gan ceļš uz eiro izrādījās sarežģītāks nekā varēja sākotnēji iedomāties, ieguvums ir pūļu vērts. Pirmkārt, atbilstoša politika ir vēlama neatkarīgi no eiro ; otrkārt, eiro ieviešana konsolidē makroekonomisko stabilitāti, kas ir vajadzīga izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai; un treškārt, valstij, kas ir labāk sagatavojusies, ir lielākas izredzes uz uzplaukumu monetārā savienībā, kā to apliecina pašreizējo eiro zonas dalībvalstu pieredze", teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Intervija: Neveselīgās pārtikas nodoklis hamburgerus neizskaudīs

Didzis Meļķis, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plāno atvērt jaunas McDonald’s ēstuves; arī paredzamais neveselīgās pārtikas nodoklis nav sevišķs bubulis

Tā DB norāda McDonald’s attīstības licences īpašnieks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā Melo Hili.

Jūs tiešām esat maltietis, un McDonald’s attīstības licence tiešām pieder jums?

Jā, es esmu maltietis, dzimis Maltā, un manis vadītajam Premier Capital pieder McDonald’s attīstības licence Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā. Kāpēc jautājat?

Malta tomēr – vai nu maz kas. Un jūsu vārds skan varbūt tā kā igauniski.

Tā var būt, jo es lietoju saīsināto vārdu no sava pilnā vārda – Karmelo. Tas ir itāļu vārds.

Kas maltieti varētu rosināt taisīt biznesu Latvijā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburga un Malta noliegušas, ka abas valstis, kurām ir pamatīgu izmēru finansiālais sektors, būtu salīdzināmas ar Kipras gadījumu. Šādus salīdzinājumus izteikuši vairāki Vācijas un Eiropas Savienības (ES) politiķi, tostarp arī Deutsche Bank un Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.

Luksemburgas valdība norāda, ka ir satraukta par pēdējā laika paziņojumiem par tās finanšu sektora izmēriem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kā arī par riskiem, kurus rada šāda attiecība. Luksemburga uzvērusi, ka, atšķirībā no Kipras, tās finanšu sektoram ir daudzveidīgi un dažādi klienti. Tāpat valsts uzsver, ka ir piemērojusi efektīvu uzraudzību un stingri ievēro starptautiskos standartus.

Tikmēr Maltas, kuras banku sektors aptuveni astoņas reizes pārsniedz IKP, arī nepiekrīt norādēm uz to, ka līdzīgas problēmas, kādas ir Kiprā, varētu sagaidīt arī šo valsti. Maltas Centrālā banka uzsvērusi, ka salīdzinājumi ir maldīgi un ka lielākā daļa noguldījumu pieder starptautiskām bankām, kas valsts ekonomikā tik pat kā neveic nekādas darbības. Malta arī uzsvērusi, ka Kipras problēmas ir saistītas ar zaudējumiem, kurus bankas cieta Grieķijas krīzes laikā. Malta turpretī eirozonas problēmvalstīs naudu neesot investējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija nav Kipra, tā ir vēl labāka

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja, 31.10.2012

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Komentāri

Pievienot komentāru