Lielbritānijas mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru turpinājusi samazināties arī 21. janvārī, nokrītoties līdz 1.3716 dolāriem, kas ir zemākā mārciņas vērtība kopš 2001. gada vidus, ziņo BBC.

Mārciņas vērtības kritumu izraisījušas saasinājušās bailes par britu ekonomikas veselību (pareizāk sakot, neveselību). Anglijas valdības piedāvātais britu banku sektora glābšanas plāns 50 miljardu GBP mārciņu apjomā nav spējis sēt manāmu optimismu tirgus dalībnieku starpā, un šonedēļ strauji turpina krist britu banku akciju cenas. Papildus, nozares speciālisti lauza galvu, kā Anglijas valdība tiks galā ar saviem pēdējā laikā uzblīdušajiem tēriņiem. Mārciņas vērtību zemākos līmeņos dzen arī tas, ka, visticamāk, tuvākajā nākotnē strauji zemākos līmeņos dosies arī mārciņas bāzes likme (jau tagad tā atrodas visu laiku vēsturiski zemākajā līmenī – 1.5 %). To apliecināja arī šotrešdien publicētais iepriekšējās Anglijas CB sanāksmes protokols, kura laikā tika spriests par agresīvāku (nevis tikai 50 bāzes procentpunkti) mārciņas bāzes likmes samazinājumu. Anglijas CB vadītājs gan izteicies, ka britu ekonomikas atveseļošanai gan nepietiks tikai ar mārciņās likmes dzīšanu zemākos līmeņos. Trešdien mārciņai paspēja iespert arī britu darba tirgus dati. Apvienotajā Karalistē bezdarba līmenis pieaudzis līdz 6.1 % turklāt dati atklāja, ka jaunu bezdarba vietu pieteikumu skaits pieaudzis jau 11. mēnesi pēc kārtas.

Otro gadu pēc kārtas Lielbritānijas pasts atzinis Rīgu par lētāko galamērķi britu atpūtas braucieniem nedēļas nogalēs, vēsta Lielbritānijas laikraksts Telegraph.

Salīdzinot naktsmītņu, sabiedriskā transporta, restorānu un kultūras aktivitāšu izmaksas, Lielbritānijas pasta pētījumā City Costs Barometer, Rīga ieguvusi pirmo vietu 23 pilsētu konkurencē. Saskaņā ar pētījumu, britu tūristam pavadot nedēļas nogali Rīgā, nāktos šķirties no vismaz 121 britu mārciņām (aptuveni 100 lati). Summā iekļauta viena nakts trīszvaigžņu viesnīcā, trīs ēdienreizes un sabiedriskā transporta izmaksas.

Nedēļas nogales pavadīšana ir salīdzinoši lēta arī Budapeštā (130 britu mārciņas), Tallinā (135 mārciņas), Varšavā (142 mārciņas) un Prāgā (145 mārciņas). Sestajā vietā iekļuvusi Belfāsta (173 britu mārciņas), septītajā - Dublina (174 mārciņas), astotajā - Lisabona (183 mārciņas), devītajā - Stambula (189 mārciņas) un desmitajā - Berlīne (195 mārciņas).

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Šodienas mārciņas cenas celšanos atbalstīja britu ekonomikas dati un problēmas kaimiņos (eiro vērtības kritiens dēļ satraukuma par Austrumeiropas problēmu ietekmi uz eiro zonas ekonomiku).

Mazumtirdzniecības cenas Lielbritānijā janvārī mēneša laikā samazinājušās par 0.7 %, bet gadā joprojām vērojams 3 % pieaugums. Rādītāji ir augstāki nekā gaidīts, kas šodien veicināja mārciņas cenas pakāpšanos. «Izskatās ka cenu pieauguma kritums nav tik straujš kā gaidīts un tas samazina spiedienu uz mārciņas procentu likmēm,» tā Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Šodien mārciņas vērtībai šauties augstākos līmeņos palīdzēja eiro vērtības kritiens. Db.lv jau rakstīja, ka šodien eiro vērtību iedragāja pieaugošās bažās par Austrumeiropas tirgiem, kur daļai Eiropas banku izvietoti lieli līdzekļi. «Pārāk lielu optimismu pret britu valūtu ierobežo gan pašas britu ekonomikas vājā veselība,» piebilst A. Lāriņš.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.

Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.

«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.

Apcērpot Rīgas nākamā gada budžetu, Ziemeļu koridora attīstības birojam nācies atteikties no ļoti dārgu krēslu iegādes. Divu biroja krēslu iegādei nākamgad Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esošais Ziemeļu koridora attīstības birojs bija iecerējis tērēt 1 000 Ls, liecina pilsētas nākamā gada budžeta projektā rodama informācija.

Vadoties vien pēc cenas un nezinot tehnisko specifikāciju, nevar uzreiz viennozīmīgi teikt, ka tas liecina par valsts naudas nozagšanu. "Būtu aizdomīgi, ja par dārgu cenu būtu plānots pirkt daudz krēslu," teica speciālists, piebilstot, ka tā kā tie ir divi, iespējams, tie paredzēti speciālistiem, kam ilgas stundas jāpavada sēdus, un tādā gadījumā varot teikt, ka tā ir rūpēšanās par viņu veselību. "Pirkt tādus krēslus padomēm, kas satiekas divas reizes mēnesī uz divām vai četrām stundām, gan ir nelietderīgi," atzina M. Mitrevics.

Taupības laikā Rīgas domes Budžeta komisija gan no šī dārgā pirkuma Ziemeļu koridora attīstības birojam jau likusi atteikties. Tam piekritis arī Pilsētas attīstības departaments, lai varētu izpildīt prasību par līdzekļu samazinājumu biroja izdevumos par vairāk nekā 30 tūkst. Ls. Sākotnēji biroja izdevumi bija plānoti nepilnu miljonu Ls lieli, bet pēc līdzekļu apgriešanas tie bija paredzēti 838.5 tūkst. Ls apmērā. Šogad biroja budžets gan ir ievērojami lielāks – 2.4 milj. Ls.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.

«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Britu mārciņas cena šodien padzīvojās virs 1.7 ASV dolāriem, kas ir pēdējo deviņu mēnešu augstākā atzīme.

Mārciņas cenai atbalstu snieguši britu ekonomikas dati un ziņas no finanšu sektora.

Vakardienas Apvienotās Karalistes ekonomikas dati atklāja, ka britu ražotāju iepirkumu menedžeru indekss pirmo reizi kopš pagājušā gada pārkāpis 50 punktu atzīmi (50 punktu atzīme šim indeksam atdala izaugsmi no recesijas), kas liek cerēt uz Anglijas ražotāju atlabšanu.

Mārciņas cenu šonedēļ varētu pasvārstīt gaidāmā Anglijas Bankas sanāksme (ceturtdien). Joprojām netiek gaidītas izmaiņas procentu likmēm (pašreiz mārciņas bāzes likme ir 0.5 %), bet uzmanība būs pievērsta Anglijas Bankas kvantitatīvajiem pasākumiem jeb naudas iepludināšanai tirgū apmaiņā pret vērtspapīriem, tā Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Grupas Rammstein koncerts, kas rīt, 7. februārī, norisināsies Arēnā Rīga, ir izpārdots.

Vācijas superzvaigznes Rammstein Rīgā ieradīsies ar labāko dziesmu koncertu Made In Germany 1995 – 2011, un organizatori sola arī iespaidīgus specefektus Rammstein labākajās tradīcijās.

Kopš turnejas izziņošanas biļetes uz Rammstein koncertiem esot izpārdotas gandrīz visās pilsētās.

Arēnas Rīga durvis koncerta apmeklētājiem tiks atvērtas plkst. 18.00. Koncerta iesildītāji - zviedru grupa Deathstars uz skatuves kāps 19.30, bet Rammstein uzstāšanās sāksies plkst. 20.30.

Visas biļetes uz grupas koncertu Rīgā ir izpirktas un līdz ar to Arēnas Rīga kasē koncerta dienā biļetes nebūs nopērkamas.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Šodien sterliņu mārciņas vērtība ASV dolāros pieauga līdz 1,639 ASV dolāru atzīmei, kas ir augstākā šo divu valūtu attiecība pēdējo 14 mēnešu laikā.

Sterliņu mārciņas kursam stiprināties palīdzēja Apvienotās Karalistes ekonomikas dati, kas atklāja, ka inflācija februārī valstī pieaugusi līdz 4,4% (gada rādītājs), kas ir augstākais līmenis pēdējo divu gadu laikā. Vēl janvārī inflācija Apvienotajā karalistē atradās pie 4% atzīmes.

Anglijas centrālās bankas mērķis ir noturēt inflāciju pie 2% atzīmes, un tādējādi pieaugušas spekulācijas, ka Anglijas CB, lai to izdarītu, nāksies ķerties klāt pie mārciņas bāzes likmes paaugstināšanas. Šobrīd mārciņas bāzes likme ir rekordzema pie 0,5% atzīmes.

«Mārciņas vērtības pieaugumu balsta procentlikmju pieauguma gaidas. Pēc šodienas inflācijas datiem mārciņas bāzes likmes paaugstināšana varētu sekot agrāk nekā plaši prognozētajās šīs vasaras beigās,» skaidro Forex.com analītiķe Katlīna Brooka.

Apvienotās Karalistes nepieciešamie budžeta deficīta samazinājumi liks Anglijas Bankai pagaidīt ar lēmumu par mārciņas bāzes likmes paaugstināšanu, liecina Reuters 61 tirgus ekonomista aptauja.

Šobrīd vairums analītiķu uzskata, ka mārciņas bāzes likme pirmo reizi tiks celta nākamā gada otrajā ceturksnī, kad tā sasniegs 0,75% atzīmi (šobrīd mārciņas bāzes likme ir 0,5% līmenī). Tikmēr 2011. gadu mārciņas bāzes likme noslēgšot pie 1% atzīmes (aptaujas rezultātu mediāna). Vēl pagājušajā mēnesī vairums analītiķu norādīja, ka mārciņas bāzes likme tiks celta jau 2011. gada pirmajā ceturksnī.

Pašlaik vairāki ekonomisti uzsvēruši, ka valstu tēriņu pārāk strauja samazināšana var novest pie atkārtotas recesijas (te gan domas dalās, jo ir arī tādi ekonomisti, kas uzskata, ka pienācis laiks pārtraukt arī fiskālos un monetāros stimulus).

Valūtas vērtības samazināšanās lejupslīdes laikā pārsvarā tiek vērtēta, kā iespēja ātrāk pārvarēt ekonomiskās problēmas, taču, piemēram, britiem šis pats nosacījums pašreizējās krīzes ietvaros, nav palīdzējis, raksta Telegraph.

Valūtas devalvācijas loma izkļūšanai no ekonomikas lejupslīdes teorijā izklausās diezgan loģiska. Proti, ja valsts ekonomika nonāk lejupslīdē, tirgus dalībnieki, saskatot riskus šādā situācijā, savu naudu no valsts izņem un novirza citur. Valsts valūtas vērtība krīt, taču tas, savukārt, veicina cilvēkus iegādāties vairāk (nu jau lētāku) eksporta preču no šīs valsts. Tāpat tas mudina pašus valsts iedzīvotājus nosvērties par labu vietējo ražotāju izstrādājumiem, nevis iegādāties importa preces. Tādējādi valsts ekonomika pamazām sāk atgūties, un galu galā izkļūst no ekonomiskā pagrimuma.

Starp labāk apmaksātajām Eiropas Savienības (ES) amatpersonām iekļuvuši arī četri Latvijas pārstāvji, liecina Eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes partijas (UKIP) publicētais pētījums par 200 labāk apmaksātajām ES amatpersonām un to izmaksām nodokļu maksātājiem.

Kā vēsta Latvijas Avīze, sarakstā visaugstāk no Latvijas - 20.vietā - atrodams ES tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš Eiropas nodokļu maksātājiem gadā potenciāli izmaksā 313 108 sterliņu mārciņas (426 635 eiro), bet kā viņa alga norādītas 196 843 mārciņas (268 215 eiro).

32.vietā ierindojies Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kura darbība izmaksājot 307 998 mārciņas (419 673 eiro), bet viņa oficiālā alga - 218 714 mārciņas (298 016 eiro).

Tālāk sarakstā atrodami vēl divi vārdi no Latvijas. Eiropas Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, kura algā saņem 184 431 sterliņu mārciņu (251 302 eiro). Savukārt Eiropas auditoru tiesas vienas palātas vadītājs Igors Ludboržs ierindojies 102.vietā - viņš saņem 188 969 mārciņu algu (257 486 eiro).

Šodien dolāra pozīcijas iedragāja vilcināšanās ap ASV banku glābšanas pasākumu apstiprināšanu. Jaunā ASV prezidenta Baraka Obamas piedāvātie daudzmiljardu plāni, kā glābt ASV ekonomiku, nonākuši zem lupas, un ir atlikts Senāta balsojums par šo plānu pieņemšanu (līdz rītdienai).

Valdot šādam fonam, eiro/dolāra kurss pirmdien darba dienai tuvojoties beigām bija pakāpies krietni augstāk un dzīvojās pie 1.305 EUR/USD.

Savukārt pašas eiro zonas ekonomikas datu vezumā šodien atkal nekas iepriecinošs nebija. Eiropas lielākas ekonomikas – Vācijas – eksports decembrī sarucis jau trešo mēnesi pēc kārtas – šoreiz par 3.7 % salīdzinājumā ar novembri (tiesa, tas bija mazāk, nekā prognozētie 5 %). Valdot šādam fonam, Vācijas valdība pagaidām paredz, ka tās ekonomika šogad saruks par 2.25 % (kas būtu lielākais IKP tempu samazinājums kopš otrā pasaules kara).

Tikmēr jaunās darba nedēļas pirmā darba diena veiksmīga izvērtās sterliņu mārciņai. Investorus iepriecināja ziņas no Apvienotās karalistes daudz apspriestā banku sektora. Britu banka Barclays publicēja savus 2008. gada finanšu rezultātus, kuri izrādījās daudz labāki nekā tirgus dalībnieki gaidīja. Minētās britu bankas peļņa 2008. gadā bijusi 6.1 miljards mārciņas. Mārciņas/dolāra kurss šodien darba dienai tuvojoties beigām atradās pie 1.493 GBP/USD. Mārciņas cena latos savukārt bija pakāpusies līdz 80.6 santīmiem. Šonedēļ gaidāmi britu inflācijas rādītāji, kas varētu sniegt lielāku priekšstatu par to, ko Anglijas Banka darīs ar mārciņas bāzes likmi nākamajā tās sapulcē (vēl pagājušonedēļ Anglijas CB samazināja mārciņas bāzes likmi par 50 bpp līdz 1 %). Inflācijas spiedienam strauji atslābstot, iespējams, atkal varētu gaidīt strauju mārciņas bāzes likmes pazeminājumu.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.

Investoriem jābūt gataviem, ka līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam Lielbritānijas mārciņa ar dolāru varētu sasniegt paritāti, raksta MarketWatch.

Pēc aizvadītās nedēļas negaidītā referenduma iznākuma mārciņas vērtība pret dolāru saruka par vairāk nekā 12%, pēc tam gan nedaudz atgūstot, tomēr pirmdien kritums turpinājās, un valūtas vērtība sasniedza jaunu 30 gadu zemāko atzīmi – 1,3121 dolāru.

«Mēs uzskatām, ka investoriem ir jāsagatavojas, ka mārciņas vērtība nākamo mēnešu laikā diezgan ievērojami vājināsies, kamēr vien ap Lielbritānijas tālāko rīcību saglabāsies neskaidrības,» uzskata Scotiabank galvenais valūtu stratēģis Šons Ozborns.

1980.gados mārciņas vērtība saruka līdz rekordzemam līmenim, reaģējot uz Lielbritānijas ekonomikas iekrišanu recesijā. Patlaban nav daudz iemeslu, kas varētu neļaut mārciņai šķērsot tehniskā atbalsta līmeni, un ja tā nokritīsies zem 1,30 dolāru līmeņa, kas ir atzīme, pie kuras Lielbritānijas valūta tirgojas patlaban, tas var likt tās vērtībai tuvāko mēnešu laikā sasniegt rekordzemus līmeņus.