Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

LG šā gada flagmanis G8s ThinQ izceļas ar neparastu spēju atpazīt plaukstas vēnu rakstu un roku žestus

Pēc ilgāka pieklusuma Latvijas viedtelefonu tirgū skaļāk ierunājies kādreiz visai iecienītais dienvidkorejiešu zīmols LG, laižot tirdzniecībā februārī Mobilās pasaules kongresā Barselonā izziņoto flagmani G8s ThinQ. Stāsts ir interesants un vienlaikus līdz galam neizprotams. LG ziemas nogalē prezentēja uzreiz divas ierīces – G8 ThinQ un G8s ThinQ, kas nekavējoties piesaistīja apskatnieku uzmanību ar inovatīvo «lidojuma laika» jeb ToF kameru. Tā ar infrasarkano staru analizē un savāc lauka dziļuma informāciju, kas noder bagātīgākām fotogrāfijām un papildinātās realitātes lietotnēm. Tomēr līdz paša tālruņa aptaustīšanai eiropiešiem bija jāgaida pieci mēneši, turklāt korejieši izlēma, ka jūnijā tirdzniecībā «vecajā pasaulē» laidīs tikai G8s versiju. Tā redzamākā atšķirība ir zemākas kvalitātes ekrāns.

Latvijas uzņēmuma Evelatus miniatūro tālruni var paņemt līdzi, ja kabatā nepietiek vietas viedtelefonam

Pagājušās desmitgades pirmajā pusē mobilo telefonu evolūcija bija uzņēmusi kursu uz pēc iespējas mazāku izmēru. Jo mazāks tālrunis bija kabatā, jo respektablāks šķita tā nēsātājs. Ražotāji šajā «bruņošanās sacensībā» aizdzīvojās līdz diezgan absurdiem izmēriem – tik niecīgiem, ka dažos Nokia un Siemens modeļos ciparnīcas pogas varēja nospiest vien ar mazāko pirkstu vai pat bija jāņem talkā pildspalvas gals.

Nez, kur šī virzība būtu aizvedusi, ja vien lielāku lomu neiegūtu krāsains ekrāns, kas drīz vien kļuva skārienjutīgs, aizsākot pilnīgi pretēju tendenci. Kad jau šķita, ka sīkie telefoni ir zuduši nebūtībā uz mūžiem, vietējais mobilo telefonu izplatītājs Evelatus šoruden prezentēja savu jaunāko modeli Mini, kas modina atmiņā pusotru desmitgadi tālu pagātni. Tirgotājs to pozicionē kā lētu izvēli bērniem vai kā džinsu bikšu mazajā sānu kabatā ieliekamu rezerves ierīci viedtelefonu īpašniekiem. Taču vai tādam vispār ir vieta mūsdienu cilvēka ikdienā?

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas izstrādātājs SIA Mapon datu analīzē sper soli tālāk un piedāvā instrumentu digitālā tahogrāfa datu pārvaldībai

Likumi Eiropā nosaka šoferu darba un atpūtas režīmu. Pēdējos desmit gadus tā uzskaite notiek digitāli, visiem šoferiem ir kartītes, kas reģistrē darba un atpūtas laiku. Ir precīzi un sarežģīti noteikumi, kas nosaka, cik daudz viņš drīkst braukt, kad jāveic atpūta, cik tā ir ilga utt. Bieži šoferi paši līdz galam nesaprot šos noteikumus, kā rezultātā nespēj tos ievērot. Tāpēc Mapon izstrādājis risinājumu Tachogram, kas ļauj analizēt datus, identificēt pārkāpumus un mācīties no tiem. «Ņemot vērā noteikumu sarežģītību un soda apmēru par to neievērošanu, šoferiem tas ir diezgan liels apgrūtinājums. Latvijā sodi varbūt ir salīdzinoši nelieli, bet Eiropā esam redzējuši arī vairāk nekā desmit tūkstošu eiro sodu. Viss atkarīgs no policijas inspektora interpretācijas, bet, piemēram, Vācijā soda nevis par vienu pārkāpumu, bet piestāda rēķinu par visiem pēdējā mēneša pārkāpumiem,» stāsta Ingus Rūķis, SIA Mapon vadītājs. Viņš uzskata, ka noteikumu pārkāpšana, sodu maksāšana rada liekus izdevumus un tādējādi samazina uzņēmuma konkurētspēju.

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Šobrīd tiek strādāts pie jauniem priekšlikumiem, lai panāktu izmaiņas kopbraukšanas regulējumā, padarot to vienkāršāku, intervijā DB norāda taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecības Latvijā jaunais vadītājs Kārlis Ķezberis.

Viņš atzīmē, ka sakārtot nozari ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tāpēc arī tiek izvērtēti dažādi risinājumi un labākie iespējamie tiks iesniegti tālāk regulatoriem. Taxify no konkurences nebaidās un atzīst, ka tirgū ir vieta arī citiem spēlētājiem. Jāatgādina, ka šā gada maijā Taxify noslēdza investīciju raundu 175 milj. ASV dolāru apmērā, plānojot ieguldīt tehnoloģiju attīstībā un strādāt pie risinājumiem, kā pārvietoties pilsētās, galvenokārt, Eiropas un Āfrikas tirgos.

Fragments no intervijas

Kā nonāci Taxify un transporta nozarē?

Iepriekš strādāju konsultāciju uzņēmumā Deloitte un vēl citos līdzīgos uzņēmumos, sniedzu biznesa stratēģijas un vadības padomus uzņēmumiem. Mans uzdevums nebija tikai analizēt finanses, bet gan iedziļināties uzņēmumu procesos, salīdzināmajos rādījumos u.c.. Pāriet uz taksometru un transporta nozari pamudināja Taxify uzaicinājums pievienoties uzņēmumam. Tā kā ikdienā jau kādus divus gadus lietoju Taxify, biju jau ļoti labi iepazinies ar uzņēmumu un pakalpojumu. Līdz ar to izdomāju, ka šī varētu būt lieliska iespēja dzīvē kaut ko pamainīt.

Lai piesaistītu vairāk pasažieru, privātais pasažieru pārvadātājs SIA Liepājas tūre nolēmis pazemināt brauciena cenu skolēniem, pielīdzinot maksu pilsētas autobusu cenai.

Sākotnēji tas būs eksperiments uz trim mēnešiem vienā konkrētā mazākas ietilpības autobusu jeb maršrutnieku maršrutā, Db skaidroja uzņēmuma direktore Kristīne Vuciņa. Biļetes cena skolēnam 5. maršruta līnijā būs 35 santīmi, savukārt pārējiem pasažieriem - tāpat kā citos pilsētas maršrutniekos - 40 santīmi. Tas skolēniem ļaušot izvēlēties - braukt pilsētas autobusā vai maršrutniekā, jo biļešu cenas būs vienādas.

«Tas ir mūs pašu lēmums, lai piesaistītu vairāk pasažieru maršrutam, kurš ved garām vairākām izglītības iestādēm Liepājā. Mēs nesaņemam par to dotācijas,» norādīja K. Vuciņa. Liepājas dome šogad lēma par dotācijām Liepājas Autobusu parkam, lai skolēni saņemtu atlaidi mēnešbiļetēm. Savukārt privātuzņēmējiem pašiem jādomā, kā konkurēt šajā ekonomiskajā situācijā, atzina K. Vuciņa. Ja eksperiments būšot veiksmīgs, uzņēmums plāno cenu atlaidi pagarināt uz visu mācību gadu.

Pēc Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas lēmuma Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā akceptēt biļetes tarifu 40 santīmu apmērā arī maršruta taksometros cenas tiks paceltas, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Rīgas Taksometru parka mikroautobusi apkalpo maršrutus uz Zolitūdi, Imantu, Bolderāju un Pļavniekiem. Uzņēmuma vadītājs Leopolds Muižnieks norādījis laikrakstam, ka cenu klimatu nozarē Rīgā pilnībā nosaka Rīgas satiksme. "Mēs arī pacelsim cenas, turklāt cenas pieaugums procentuāli būs tāds pats," saka Muižnieks, "mēs atstāsim pasažieriem līdzšinējo izvēli: vai nu gaidi pārpildītu autobusu vai brauc ar maršrutnieku, bet tas tev izmaksās 10 santīmus dārgāk."

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Girteka Logistics paši apmāca šoferus un ņem vērā darbinieku viedokli problēmu risināšanā.

Šis ir risinājums šoferu trūkumam, ar ko saskaras transporta kompānijas, par pērn uzbūvēto šoferu akadēmiju saka Kristians Kāss Mortensens, kas Girteka Logistics (GL) attbild par sabiedriskajām attiecībām un lielākajiem kompānijas klientiem. Tas, kā GL izturas pret saviem šoferiem, neesot ierasts industrijas standarts, turklāt citām kompānijām Eiropā nav tik labu šoferiem paredzētu telpu. Ap 10 milj. eiro vērtajā ēkā ir gan biroju telpas darbiniekiem, gan apmācību, atpūtas, virtuves, dušu telpas šoferiem, gan iespēja izmazgāt un izžāvēt darba drēbes pēc reisa uz kompānijas rēķina.

Dienā, kad Dienas Bizness apmeklēja Šauļus, darbā pieteikties bija atnākuši seši šoferi, savukārt vienā no telpām apmācības notika krievu valodā, kas liek domāt, ka tie bija potenciālie šoferi no Ukrainas, Baltkrievijas un, iespējams, arī Latvijas. GL darbā pieņemot tikai tos, kam jau ir pieredze, un papildu apmāca, kā braukt ekonomiski, izvairīties no negadījumiem vai apieties ar refrižeratoru. Pēc viņa teiktā, GL netiek īstenota industrijā ierastā prakse piestādīt šoferiem rēķinu, piemēram, par auto skrāpējumiem u. tml. lietām. Patlaban kompānijai ir ap 7000 šoferu. GL aplēsusi, ka kompānijas darbinieku mainības rādītājs ir par 20% labāks nekā konkurentiem. Ieguvums no tā, ka šoferiem tiek nodrošināta apmācība, labi darba apstākļi, jaunas mašīnas un labas algas (ienākumi esot vismaz 2000 eiro uz rokas, bet Skandināvijas virzienā vairāk) ir tas, ka katru gadu no jauna nav jāpieņem darbā 1500 šoferi. Vizuāli GL vadītāji izskatījās jaunāki (ap 35 gadiem) nekā Latvijā, kur kompānijas sūdzas par jaunās paaudzes neieinteresētību kļūt par tālbraucējiem. Katram GL šoferim ir par viņu atbildīgais vadītājs, kura pārziņā ir ap 30 šoferu. DB vizītes dienā GL uzsvēra savu misiju Mēs rūpējamies (par saviem darbiniekiem, klientiem, sabiedrību), organizējot darbiniekiem, jo īpaši šoferiem, izklaides un saliedēšanās pasākumu. Ik pa brīdim to patraucēja militārās lidmašīnas, kas pacēlās no blakus tieši esošā NATO lidlauka.

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas, lai risinātu šajā profesijā strādājošo iztrūkumu, intervijā sacīja automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Uz jautājumu, vai vienīgais risinājums šoferu trūkumam varētu būt darbaspēka importēšana, Pikāns atbildēja noliedzoši.

"Nedomāju, ka tas ir vienīgais risinājums. Institūcijām, kuras ar to nodarbojas, - tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) - vajadzētu vairāk pievērsties šim jautājumam, un mēs sagaidām no viņiem lielāku iesaistīšanos tajā, kā atgriezt prestižu šoferu profesijai," teica "Kurbada" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ilgstoši bija dzirdamas runas, ka tā ir izmirstoša profesija, drīz būs roboti, šoferi vairs nebūs vajadzīgi. "Kādēļ jauniešiem iet to apgūt, ja viņi redz, ka tā tiek dēvēta par izmirstošu profesiju? Nu kāda izmirstoša profesija? Šoferi būs nepieciešami, mazākais, vēl gadus 10," teica Pikāns, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmumā šoferi ir augsta līmeņa menedžeri pie stūres.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Aprēķins, vienkārši pateicība vai savā ziņā drošības sajūtas nopirkšana ar domu, ka nu ārsts izturēsies labāk, savu darbu veiks rūpīgāk - šie ir iemesli, kāpēc laikraksta Diena aptaujātie pacienti dod ārstiem naudu aploksnēs, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai ieslidina kabatā. Lai gan situācija ir uzlabojusies un šādu gadījumu esot mazāk, tomēr nav grūti atrast pacientus, kas to uztver kā pilnīgu normu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Un arī, pēc viņu stāstītā, reti kurš ārsts šādu «paldies» atraida. Taču nav arī tā, ka ārsts bieži prasītu pats - tā ir pacienta vēlme, kurai «dāvanas» saņēmējs nepretojas. Tikmēr Veselības ministrijā uzskata, ka situācija uzlaboties varētu, ieviešot e-veselību, taču diez vai tas izslēgtu pacientu lielo vēlmi teikt «paldies».

Laikā, kad pensionāre Aiva vēl pati aktīvi strādājusi medicīnā gan ātrajā palīdzībā, gan ambulatorajā pieņemšanā, vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr centušies kaut ko ielikt kabatā un Aiva līdz asarām kategoriski atteikusies pacientu doto naudu pieņemt. «Tas bija manī ieaudzināts, ka ņemt no otra cilvēka samaksu par pakalpojumu nevar - tas bija kaut kas ārkārtējs. Tad viņi man nesa ziedus, dāvināja konfektes. Uzskatīju, ka šīs lietas ir nevainīgs uzmanības apliecinājums, un tās es pieņēmu.»

Ģirts Cimermans, kura pārziņā šobrīd ir viena no vadošajām medicīnas aprīkojuma impērijām pasaulē, Latviju pameta ar vidējo izglītību un 20 dolāriem kabatā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2013. gada viņš ir izpilddirektors un veselības aprūpes segmenta vadītājs HOYA Corporation.

Visās darba vietās, kurās Ģirts Cimermans ir strādājis savas mērķtiecīgās un straujās karjeras laikā, viņš ir centies ne tikai atstāt savu nospiedumu, izmainot kompānijas kultūru un filozofiju un palielinot tās tirgus vērtību, bet arī nosmelt gandarījumu. Viņa ambīcijas joprojām ir lielas – vadīt vēl lielāku kompāniju. Šobrīd viņa pakļautībā ir vairāk nekā 20 tūkstoši darbinieku.

Cik bieži jūs esat Latvijā?

Pa Ziemassvētkiem es esmu šeit, vasarā cenšos vienu, ja sanāk, divas nedēļas šeit būt. Kopumā, varētu teikt, kādas četras reizes gadā. Mana mamma dzīvo Latvijā.

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Jaundibinātā hokeja kluba Dinamo Rīga prezidents, enerģiskais latviešu miljonārs Viesturs Koziols ir optimists pat šajā, biznesam sarežģītajā, laikā. Apsvēris ideju pamest šo valsti, viņš izšķīries par labu nākotnei Latvijā.

Viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, Ivara Godmaņa padomnieks privātā biznesa jautājumos, laikraksta Atmoda komercdirektors, viens no kompānijas Formus dibinātājiem, Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētājs, Kluba 21 biedrs, Aerokluba prezidents, jauniešu organizācijas Avantis prezidents, Andrejsalas fotostudijas Imagine izveidotājs un tā tālāk. Kurš tad Latvijā nezin Koziolu?!

Ir nepieklājīgi līst svešā kabatā un skaitīt tajā naudu – šī patiesība ir kādas senas latviešu tautas parunas mūsdienu interpretācija. Uz to īpaši tīk norādīt tiem, kam tās naudas ir daudz, jeb šīs «kabatas» saimniekiem, turpretim aizrādītājiem nav vispār vai arī ir daudz, bet par maz.

Paturot prātā šo tautas gudrību, nerēķināsim, cik daudz naudas ir Martina Gausa kabatā un cik daudz pagājušajā gadā viņš ir saņēmis, vadot AirBaltic. Taču vienlaikus M. Gausa gadījums liek aizdomāties par to, cik saņem citi valsts lielāko uzņēmumu vadītāji, ārsti un skolotāji.

Tad, lūk, ko vēsta fakti. Pirmkārt, kopš 2012. gada M. Gausa alga ir pieaugusi gandrīz trīs reizes. Neatradu nevienu gadījumu kādā valsts uzņēmumā, kur šādi «sadārdzinātos» tās vadītāja pakalpojumi. Ārstiem un skolotājiem 300% liels pieaugums šo gadu griezumā būtu «kosmoss», un, ja runājam precīzi, izpildvara – tā pati, kas M. Gausam maksā algu, – atļāvās palielinājumu skolotājiem vien kādu 5% apmērā, 10–15% ārstiem. Turklāt pat ar to visu viņu šodienas algas nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni. Par senioriem jeb pensionāriem pat nerunāsim – smagas debates notiek pat par inflācijas radītā sadārdzinājuma diktēto nepieciešamību indeksēt pensijas, kur nu vēl par cita veida pensiju paaugstināšanas iespēju!

Vidēja auguma vīrs, platiem pleciem un kupliem matiem bija Kristaps Morbergs. Joprojām visu laiku nepārspēts mecenāts latviešu vidū.

Visu savu mantu viņš novēlēja Latvijas Universitātei — mantojuma vērtība bija 2.7 miljoni latu 1928. gadā, ko 1937. gadā lēsa jau ap 3.1 miljonu latu!

— Morbergs ir liela un īpatnēja figūra, kam līdzīgas nav visā Latvijā. Varbūt kur nebūt Amerikā var atrast kādu miljonāru, kurš nodzīvojis tik savādu bagātnieka dzīvi. Izņemot pāris desmit anekdotes, kas cirkulē pa Rīgu no mutes mutē, nekā noteikta pat Morbergu ļaudis pateikt nezin. Viņš dzīvojis ārkārtīgi noslēgti, it kā izvairīdamies no cilvēkiem. Pie vecā miljonāra reti kas būs piegājis ar citādu domu, kā palūgt naudu. Tādēļ nelaiķim bij liela neuzticība pret cilvēkiem. Sabiedriskā darbā Morbergs nav piedalījies. Ar ziedojumiem nevienu nav pabalstījis. Dzīvojis savādu dzīvi, kā vienīgais mērķis bijis tikai krāt bagātības. Ne jau sev, jo viņa mūža dienas jau bija saskaitītas, bet kādam cēlam, augstam mērķim, — rakstīja žurnāls Aizkulises 1928. gadā, kad Kristaps Morbergs 83 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Valsts ir pakalpojumu sniedzējs, un nav tādas valsts naudas, ir tikai nodokļu maksātāju nauda

Tā intervijā DB uzsver holdingkompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā vērtējat nodokļu reformu, kādi ir secinājumi par to?

Šis gads ir zīmīgs ne tikai mūsu kompānijai. Valsts svinēs savu simtgadi. Tiesa, 50 gadus tā bija izrauta ārā no pasaules attīstības konteksta, un tas ir milzīgs trieciens valstij. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mūsu valsts ir daudz sasniegusi. Būtiskākais ir tas, ka tai ir prognozējama, stabila attīstība. Tas ir liels sasniegums, to var secināt, kaut vai palūkojoties un salīdzinot situāciju te un kaimiņos.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Vācijas televīzijas un laikraksti pievēruši lielu uzmanību latviešu tālbraucējiem šoferiem, no kuriem vismaz 10 ir liepājnieki un kuri Dortmundes pilsētā nonākuši neapskaužamā situācijā. Kravu viņiem nav, tāpēc šoferi spiesti nedēļām ilgi nīkt uz vietas un dzīvot automašīnās, raksta laikraksts Kurzemes Vārds.

Pēc uzņēmuma pasūtījuma viņi izpildījuši reisus, nogādājuši kravas gan Francijā, gan Itālijā. Taču pēc nokļūšanas Dortmundē viņiem pateikts, lai gaida, jo kravu nav. Tā arī viņi tur gaida. Viens no šoferiem gaida jau 31 dienu.

Latviešu šoferiem dzīvojot uz vietas, viņiem uzmanību sākuši pievērst vietējie iedzīvotāji. Uzzinājuši par situāciju, vācieši sākuši gādāt viņiem pārtikas produktus. Par to informācija nonākusi līdz vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri tagad regulāri apciemo un iztaujā latviešu šoferus. Vienā dienā viņus apmeklēja veselas trīs televīzijas, ieskaitot pazīstamos SAT 1 un RTL. Tā kā vāciešus arī jūtami skārusi ekonomiskā krīze, viņi veido līdzjūtīgus sižetus par latviešiem, kuri, lūk, spiesti nedēļām ilgi dzīvot svešas zemes ceļmalā. Piektdien par latviešu šoferiem publicēts raksts populārajā Vācijas laikrakstā Bild.