SIA Baltijas Taksometrs reģistrēti jauni nodrošinājumi, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmumam aizliegts atsavināt Baltijas Taksometra īpašumā esošās SIA Recipio Baltic kapitāldaļas, kā arī SIA Baltijas Taksometrs piemērots aizliegums visa veida pārreģistrācijas darbībām un aizliegums reģistrēt komercķīlas. Jānorāda, ka patlaban Baltijas Taksometram ir spēkā ir deviņi nodrošinājumi.

Pēdējais gada pārskats, ko iesniedzis Baltijas Taksometrs, ir par tā saimniecisko darbību 2013. gadā. Pārskata gadā uzņēmuma neto apgrozījums pieauga līdz 3,905 miljoniem eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pārskata periodā bija mērojama ar 53,903 tūkstošiem eiro. Baltijas Taksometrs 2013. gadā ar darbavietām nodrošināja 422 darbiniekus.

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

Neskatoties uz faktu, ka Latvijas mūzikas ierakstu gada balva 2008 ir noslēgusies un lielākā daļa sabiedrības jau izteikusi sajūsmu, dusmas un vilšanos par balvu sadalījumu, Dienas bizness piedāvā iepazīties ar vietu izkārtojumu, ko veidojis žūrijas vērtējums.

1. Prāta Vētra «Tur kaut kam ir jābūt»

2. Intars Busulis «KINO»

3. Linda Leen «Chameleon»

4. Vokālā grupa COSMOS «Turbulence»

5. Igo «Spēle»

Roka albums

1. Dons «Lelle»

2. Detlef Zoo «If it makes us happy»

3. Ēnas «Ēnas»

4. Z – Scars «Tieši sirdī»

5. Leģions «Nekad nesaki nekad»

Labākā Dziesma

1. Prāta Vētra «Ja tikai uz mani tu paskatītos»

2. Vokālā grupa COSMOS «Tu kā, es kā»

3. Intars Busulis «Brīvdiena»

4. Dzelzs Vilks «Uijā uijā nikni vilki»

5. Linda Leen «Chameleon»

Labākā Debija

1. Rihards Zaļupe «Marimba Dnace»

2. Jana Hermann «Disco Discovert»

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Lidaparātu ražotājs Airbus paziņojis, ka lidojošā taksometra izveidi pabeigs līdz šā gada beigām, raksta CNBC.

Kompānijas pārstāvji apstiprinājuši, ka lidojošais taksometrs CityAirbus veiksmīgi izturējis testus un ir gatavs pirmajam lidojumam.

Mēs patlaban daudz labāk saprotam CityAirbus inovatīvās elektriskās dzinēja sistēmas darbību, un turpināsim to attīstīt, veicot testus līdz pilnās komplektācijas CityAirbus demonstrācijas brīdim.

CityAirbus tiek raksturots kā uz akumulatoru darbojošs lidaparāts, kas spēj vertikāli nolaisties un pacelties. Paredzēts, ka tas spēs pārvietot līdz četriem pasažieriem tādos maršrutos, kur parasti ir satiksmes sastrēgumi, piemēram, uz lidostu vai staciju.

CityAirbus maršruts būs fiksēts un tā ātrums varēs sasniegt līdz pat 120 km/h.

Lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs.

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

«Trīs mēnešus, kopš uzņēmums J.I.L. Aizputes novadā atsāka taksometra pārvadājumus, vērtējam kā vidējus, un jāsaka atklāti – pārāk spīdoši mums pagaidām nav klājies,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks atklājis uzņēmuma vadītājs Jānis Lauks.

«Šoferim algai sanāk,» lakonisks bijis J. Lauks, vienlaikus norādot – rokas viņš nenolaidīs.

«Mēs darbu turpināsim darīt. Jo­projām mums ir tikai viens taksometrs – vairāk pagaidām arī nevajag. Pārsvarā mūsu pakalpojumus izmanto, kā jau plānojām, gados vecāki cilvēki,» pastāstījis uzņēmuma pārstāvis.

Kā vēstīts, Aizputes novadā pasažieru pārvadājumus jebkurā diennakts laikā atkal pilda taksometrs. 1. jūlijā pašvaldība izsniegusi licenci. «Mēģinām cilvēkus atkal pieradināt, ka novadā atkal ir taksis. Domājam – mēneša laikā mēs varēsim domāt arī par pakalpojumu klāsta paplašināšanu, piemēram, kravu pārvadājumiem,» jūlija vidū sacīja uzņēmuma īpašnieks. «Visvairāk klientu ir piektdienās un sestdienās, kad ir svētki, bet jūtam, ka pamazām tā lieta aizies!» iepriekš Kursas Laikam optimismu pauda J. Lauks.

Nepabeigtu biroju ēku skaita ziņā pasaulē nepārspēta ir Krievijas galvaspilsēta Maskava, ziņo lenta.ru, atsaucoties uz Colliers International tirgus pārskatu.

Pēc kompānijas Colliers International datiem, šā gada 1. pusgadā Maskavā celtniecības stadijā bija 3.8 milj. m2 biroju telpu. Pārskatā tiek norādīts, ka, ņemot vērā strauji sarukušo biroju nomas maksu Maskavā un Dubajā, visdārgāk birojus EMEA reģionā (Eiropa, Tuvie Austrumi, Āfrika) nomāt pašlaik ir Londonā, kur A klases biroju telpas pilsētas centrālajā daļā izmaksā 1350 USD/m2 gadā. Otrajā vietā ir Maskava — 969 USD/m2 gadā. Tai seko Parīze — 877 USD/m2, Dubaja — 815 USD/m2 un Dublina — 800 USD/m2.

Colliers International apkopotās ziņas liecina, ka Maskava šā gada 1. pusgadā bijusi sestā populārākā pilsēta pēc investīciju aktivitātes biroju tirgū.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

Pirms vasaras Saulgriežiem Daugavpils rajona Višķu pagasta iedzīvotāji tumšajā diennakts laikā vairākas dienas novērojuši nezināma lidojoša objekta (NLO) parādīšanos, tā šodien vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Tas parasti lidojis laikā no 22. 45 līdz 23.50, bet dažkārt parādījies arī četros no rīta. Pirmais nezināmo objektu jau ziemā ieraudzījis Vīgantu ciema Līvānu tipa mājā dzīvojošais pagasta komunālā dienesta darbinieks Valentīns Šnitko. Pamodies ap četriem no rīta, kad istabā bijis gaišs kā dienā un vīrietis nesapratis, kas notiek. Pieskrējis pie loga un pretī savai mājai ieraudzījis zili violetu matētu staru, kas kritis uz zemi. Steidzies apģērbties, lai izietu ārā un paskatītos, kas ir stara galā. Taču, kad izskrējis laukā, stars jau slīdējis pāri laukam uz fermas pusi. Aizslīdējis līdz fermai, kur pārbiedējis slaucējas, kuras izbīlī sakritušas grāvī. Pārvietojies tālāk un uzkāries virs kapiem, izgaismojot tos tā, ka uz pieminekļiem redzami visi uzraksti. Bijusi dzirdama arī viegla sanoņa. Vēlāk no objekta krītošais stars aizslīdējis Rēzeknes virzienā.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Maskavas valdības ministrs, Patēriņa tirgus un pakalpojumu departamenta vadītājs Vladimirs Mališkovs Rīgas markas prezentācijas laikā slavēja Latvijas produktus.

Pēc iepazīšanās ar 21 Latvijas pārtikas ražotāja veikumu, V. Mališkovs atzina, ka daļa no redzētā jau ir Krievijas tirgū un tiek tirgoti ne pirmo gadu. Bet daļa produktu ir tādi, kurus Maskava vēl nav redzējusi un tie pēc savas kvalitātes ir augsta līmeņa produkti.

«Maskavā uz asfalta nekas neaug, tā diennaktī patērē 2200 - 2500 t pārtikas. Maskavā ir 11 miljoni iedzīvotāju, ko papildina iebraucēju skaits, tas nozīmē, ka tirgus ir milzīgs,» tā V. Mališkovs. Lai arī sortiments ir daudzveidīgs un pēdējo gadu laikā pilsēta ar valdības atbalstu izveidojusi 25 agro - holdingus, V. Mališkovs saredz iespēju tirgot Maskavā Latvijas produktus. Abu pilsētu mēri jau parakstījuši savstarpēju līgumu, kas paredz nākamgad virzīt ievērojamu apjomu Latvijas produktu uz Maskavu.

Vadoties pēc seno laivu Coracle (ang.val.) piemēra, mazo upju entuziasts Jānis Briška no stikla šķiedras radījis pats savas laivas - «Rupučus», tādējādi aizpildot tukšumu tirgū starp gumijas zābakiem un kanoe laivām.

J. Briška no bērnības ir mīlējis atrasties uz ūdens un sevišķi mīļa viņam kļuvusi Vitrupe, kur pats kopā ar ģimeni pavada vasaras. Lai gan aizraujoša, upe ir arī šaura un vasarās aizaug, kļūstot grūti izbraucama laivām. Nevēlēdamies atteikties no komforta, ko sniedz atrašanās laivā, J. Briška raudzījās pēc risinājuma. Pirms četriem gadiem nejauši uzzinājis par vēsturiskajām Coracle laivām, kuras reiz izgatavotas no ādām un darvotiem audekliem un šodien to modernā versija arī ieraugāma dažviet pasaulē, meistaram radās doma pašam tādu izveidot.

J.Briška jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojas ar stiklaplasta izstrādājumu izgatavošanu, ir arī strādājis laivu izgatavošanas uzņēmumā. Saņēmis atbalstu ieceres īstenošanai no esošās darba vietas komandas, J.Briška «Rupučus» sāka izgatavot uzņēmuma darbnīcā, arī iespēja iegādāties materiālus uzreiz bija ērti pieejama.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Šobrīd Sixt ir pieejams vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Baltijā vairāk nekā desmit gadus uzņēmums sniedz auto nomas un līzinga pakalpojumus, konsultē Baltijas lielāko uzņēmumu autoparkus, kā arī uzņēmumus ar nelielu automašīnu skaitu. Rīgā un Jūrmalā pieejams arī Sixt velo nomas tīkls.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs auto nomā un auto līzingā apvieno visas tās lietas, kas mani vienmēr ir interesējušas – auto, ekonomika un ceļošana. Automašīnu lieta, kā jau visiem puikām, sāka interesēt bērnībā; pēc pamatskolas uzreiz sāku studēt ekonomiku un biznesu, un pēcāk, atveroties robežām, ceļošana ir viens no maniem hobijiem.

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

Nezvanīt dispečeram, bet izsaukt taksometru, izvēloties tuvāko vai lētāko piedāvājumu viedtālruņa lietotnē, – šāda prakse tiek ieviesta arī Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairākas kompānijas, kas piedāvā mobilās lietotnes taksometru izsaukumiem.

No Igaunijas

Izmantojot mobilo lietotni Taxify, cilvēks tiek savienots ar taksometra vadītāju, neizmantojot zvanu centru. Viņš atver mobilo lietotni savā viedtālrunī, tā nosaka cilvēka atrašanās vietu un parāda tuvumā esošos taksometrus, kas ir pieejami izsaukumam. Viņš redz iekāpšanas cenu, maksu par vienu kilometru, vai var maksāt ar kredītkarti, kāds ir vadītāja reitings, cik ir sēdvietu. «Klients izvēlas, nospiež pieprasījuma podziņu, un taksometra vadītājs saņem ziņu savā mobilajā telefonā, ko var apstiprināt vai noraidīt,» stāsta Juris Krūmiņš, Igaunijas kompānijas Taxify pārstāvis Latvijā. Šī lietotne pērn tapusi Igaunijā, kur pagājušā gada augustā to sāka lietot 50 taksometru šoferi. Šobrīd to izmanto jau 1000 vadītāju, 20% no visiem izsaukumiem notiekot ar šo lietotni, un 80% taksometru kompāniju lieto Taxify dispečeru sistēmu.

Kompānija Atlant-soyuz pārtraukusi regulāros lidojumus Liepāja - Maskava - Liepāja.

Lidojumi pārtraukti marta beigās ar solījumu, ka pārtraukums būs īslaicīgs, Db informēja Liepājas lidostā. Tomēr konkrēta informācija varētu būt tikai pēc 15. aprīļa. Tuvāka informācija par lidojumu pārtraukšanas iemesliem un iespējamo perspektīvu netiek sniegta arī biļešu tirdzniecības vietās, Db apliecināja Europa City Amrita Hotel, kas līdz šim tirgoja biļetes uz avioreisiem. Biļešu tirgotāji pieļauj, ka reisus varētu arī neatsākt, jo noslogojums nav bijis liels. Db neizdevās iegūt ne lidostas apsaimniekotāju, ne Liepājas pašvaldības viedokli par lidostas turpmākajām perspektīvām, jo Maskavas reisi bija palikuši vienīgie regulārie lidojumi no Liepājas lidostas.

Viena no valdības atbalstītajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātiem – Normunda Vilnīša – piemērotību liek apšaubīt fakts, ka viņš Maskavā aspirantūrā studē jurisprudenci, šodien ziņo laikraksts Diena.

Db rīcībā esošais pērnvasar atstādinātā KNAB priekšnieka Alekseja Loskotova CV liecina, ka savulaik Maskavā izglītojies arī A. Loskutovs – viņš laikā no 1988. līdz 1991. gadam Krievijas Iekšlietu ministrijas Augstākajā juridiskajā neklātienes skolā ieguvis tiesību doktora grādu.

Arī pašreizējās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes biogrāfijā atrodama saistība ar Krievijas galvaspilsētu – viņa ir dzimusi Maskavā, 1970. gadā. Savukārt augstāko izglītību J. Strīķe ieguvusi Latvijas Universitātē.

N. Vilnītis valdības sēdē, atbildot uz jautājumu par to, kādēļ nolēmis studēt Maskavā, apgalvoja, ka viņam bijusi iespēja jurisprudences studijas turpināt Berlīnes Humbolta universitātē, taču viņš devis priekšroku studijām Maskavā. Viņaprāt, Krievijā šobrīd ir iespējas iegūt kvalitatīvu juridisko izglītību civiltiesību jomā.

Valsts prezidenta bijusī padomniece Elīna Egle esot sarūgtināta, ka pērn palaidusi garām starptautiskā diplomāta karjeru Maskavā.

Es tur ilgāk vairs nevarēju izturēt. Visu pavasari jutos kā tāda pils cietumniece, izdevumam Ir sacījusi bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos.

Jūnija sākumā Valsts prezidenta kanceleja paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli. Tas izraisīja minējumus par patiesajiem viņas aiziešanas iemesliem. «Aizgāju pēc abpusējas vienošanās,» sacījusi Egle, norādot, ka viņas amats likvidēts. Viņa aiziešanu uztvērusi ar atvieglojumu, jo radies priekšstats, ka Andris Bērziņš vēlas vēlas būt nevis «prezidents - tautsaimnieks», bet gan «tautas prezidents», par ko liecinot arī viņa darba kārtība, kurā esot nevis ekonomikas problēmu risināšana, bet jautājumi par to, kurā datumā svinēt Otrā pasaules kara beigu gadadienu vai kā saliedēt sabiedrību.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Par spīti straujajam viesnīcu numuriņu vidējo cenu kritumam Krievijas Federācijas galvaspilsēta biznesa ceļotājiem joprojām paliek pasaulē dārgākā, raksta Telegraph.

Kompānijas Hogg Robinson Group (HRG) pētījums liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Krievijā vidējā viesnīcu numuriņa cena samazinājusies par 14% līdz 14 tūkst. rubļu (219 latiem) par nakti.

Maskava gan tuvākajā laikā savu titulu varētu zaudēt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abu Dabi, kas saraksta otrajā vietā atrodas pateicoties vidējās viesnīcas numuriņa cenas pieaugumam 38% apmērā, ko veicina arvien pieaugošais pieprasījums. Biznesa ceļotājam numuriņš kādā no Abu Dabi viesnīcām vidēji maksās 208 latus.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Latvijas galvaspilsētā sācis darboties taksometru serviss Free Taxi, kas kļuvis par pirmo ekonomiskās klases taksometru servisu ar fiskētu cenu, informē servisa pārstāvji.

Brauciena cena tiek aprēķināta tad, kad tas tiek pasūtīts pa tālruni un to fiksē dispečers. Brauciena beigās klients maksā tikai norādīto summu.

Par pamatu jaunajam servisam kļuvušas ziņas par lēto taksometru krāpšanos. Nereti brauciena galapunktā klientiem tiek nosaukta summa, kas pārsniedz pieteikto tarifu. Free Taxi nolēma fiksēt brauciena cenu, ja taksometrs tiek pasūtīts pa tālruni – šādā veidā radot taksometru dienestu, kurā izslēgta krāpšanas iespēja, norāda taksometru serviss.

Serviss neizmanto savu automašīnu parku, tāpēc pie klienta var atbraukt jauna un komfortabla mašīna. Jebkurš taksometra auto, kas ir pieslēgts Free Taxi sistēmai, tiek aprīkots ar GPS navigācijas sensoru.