Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Sabrūkot jaunceltnei Maskavas dienvidos, viens cilvēks gājis bojā un vairāk nekā desmit cilvēki guvuši ievainojumus, atsaucoties uz policijas sniegto informāciju, vēsta gazeta.kz.

«Kopumā 12 cilvēki tika ievainoti, viens no viņiem nomira. 10 tika hospitalizēti, viens cietušais atteicās no hospitalizācijas. Viņam tika sniegta pirmā palīdzība notikuma vietā,» informējusi policija.

Ievainotie darbinieki esot NVS valstu pilsoņi, bet viņu identitātes šobrīd tiek noskaidrotas.

Glābēji turpina noskaidrot, vai zem gruvešiem patiešām vairs nav cilvēku. Kā vēstīja mediji, tad, kad noritēja glābšanas darbi, būvfirmas pārstāvji notikuma vietā vēl nebija ieradušies.

«Tā ir rūpnieciska zona, kur vairākas ēkas ir būvniecības stadijā,» informējusi policija.

Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Maskavas departamenta preses serviss paskaidrojis, ka jaunceltnei bija jākļūst par ražošanas ēku.

Paredzams, ka pašlaik augstākais Eiropas debesskrāpis Londonas Shard zaudēs savu statusu, un to iegūs Maskavas Mercury City Tower debesskrāpis, norāda Mercury City attīstības projekta pārstāvji.

Tiek paredzēts, ka debesskrāpis Mercury City Tower būs 338 metrus augsts, kas ir par 18 metriem vairāk nekā pašreizējam augstākajam debesskrāpim Shard, kas tika atklāts šā gada jūlija sākumā un kura celtniecībā tika izlietoti aptuveni 11 tūkstoši stikla paneļu. 87 stāvus augstā Shard būvniecību finansēja Katara.

Merkury City Tower būvniecība tika uzsākta 2005. gadā un to paredzēts pabeigt šogad. Debesskrāpim paredzēti 75 stāvi, tostarp pieci pagrabstāvi.

Debesskrāpī paredzēts iekārtot biroju telpas, dzīvojamās telpas, restorānu, fitnesa zāli un tirdzniecības platības, liecina informācija portālā skyscraperpage.com.

Iespējams, pēc astoņiem gadiem Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku apkaimē būs redzams kilometru augsts debesskrāpis. Vismaz tā cer kompānija Avesta Group, kas pavēstījusi par saviem plāniem celt 1 050 metrus augstu celtni.

Paredzēts, ka debesskrāpis tiks celts uz mākslīgām salām, kuras Kaspijas jūrā Baku piekrastē jau tiek veidotas. Kompānija Avesta norāda, ka paredzētais debesskrāpis būšot par 220 metriem augstāks nekā slavenais Dubaijas Burj Khalifa. Debesskrāpja celtniecības izmaksas aplēstas divu miljardu ASV dolāru apmērā.

Topošās mākslīgās salas, kurām dots nosaukums Hazāru salas, paredzēts veidot kā jaunu Azerbaidžānas uzņēmējdarbības un mājokļu centru, nodrošinot telpas vienam miljonam cilvēku. Paredzētās peldošās metropoles izmaksas sasniedz astronomisku summu – 100 miljardus ASV dolāru. Uz salām paredzēts izveidot 50 viesnīcas, parkus, veikalus, universitātes, kultūras centrus 150 skolas un Formula 1 trasi, vēsta medijs Digital Trends.

Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā atklāts Eiropas augstākais debesskrāpis – Shard.

Ēkas atklāšanas pasākumu ceturtdienas vakarā apmeklēja tūkstošiem Londonas iedzīvotāju. Debesskrāpis tika atklāts ar gaismas šovu, kurā izmatoti lāzeri un prožektori, tādējādi izgaismojot debesskrāpi.

Jaunais Londonas debesskrāpis ir 310 metrus augsts. Db.lv jau vēstīja, ka debesskrāpja celtniecībā izlietoti aptuveni 11 tūkstoši stikla paneļu un tam ir 87 stāvi. Projekta attīstītāji debesskrāpi dēvē par «vertikālu pilsētu». Ēkas būvniecības izmaksas tiek lēstas 450 miljonu britu mārciņu (aptuveni 376 miljoni latu) apmērā.

Ēkas būvniecību finansēja Katara.

Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centram One World Trade Center (1 WTC) uzstādīta sudraba smaile, tādējādi tornis sasniedzis savu maksimālo augstumu – 541,3 metrus.

Iecerēts, ka 758 tonnas smagā smaile kalpos kā telekomunikāciju antena un gaismas bāka lidmašīnām, kā arī kā sava veida triumfs pār fundamentālistiem, kas iznīcināja oriģinālos Pasaules tirdzniecības centra torņus. Smaile novietota pagaidu pozīcijā, līdz inženieri izgatavos konstrukciju, kas to turēs turpmāk, vēsta USA Today.

Paredzēts, ka debesskrāpis tiks atklāts 2014. gadā, kad tur apmetīsies pirmie uzņēmumi. Vieni no pirmajiem vietas tornī ieņems žurnālu izdevējs Conde Nast, ASV valdības Vispārējā pakalpojumu pārvalde, kā arī kompānija Vantone Holdings China Center.

Pēc smailes pievienošanas, debesskrāpis kļuvis par augstāko ēku ASV, kā arī par trešo augstāko pasaulē.

Pirmdienas rītā dedzis ASV Prezidenta Dolanda Trampa debesskrāpis jeb Trampa tornis, raksta Business Insider.

Ņujorkas Ugunsdzēsības departamenta pārstāvji ziņojuši, ka informācija par ugunsgrēku 58 stāvu ēkā saņemta plkst.6.58. NBC News raksta, ka ugunsgrēku izraisījusi problēma ēkas kondicionēšanas tornī. Ugunsgrēkā neviens nav cietis, un pēc vairāk nekā 80 ugunsdzēsēju dalības ugunsgrēks lokalizēts.

Trampa pārstāvji ziņojuši, ka ugunsgrēka iemesls ir elektrības problēma kondicionēšanas sistēmā un pateicās ugunsdzēsējiem.

Sociālajos tīklos izplatītajos iedzīvotāju video redzams, ka no rīta Ņujorkas debesis klāja lieli dūmu mutuļi.

#1/5

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#2/5

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#3/5

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#4/5

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#5/5

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Jaunais Londonas debesskrāpis, kas iesaukts par Walkie Talkie, tiek vainots gaismas atstarošanā, kā rezultātā izkusušas netālu novietotas automašīnas detaļas, vēsta BBC.

Martins Lindsijs savu Jaguar tur bija novietojis ceturtdienas pēcpusdienā. Kad atgriezies pēc aptuveni divām stundām, viņš konstatējis, ka dažas automašīnas detaļas, tai skaitā sānu spogulis, Jaguar nozīmīte, ir izkusušas.

Pēc Lindsija vārdiem, viņš neesot spējis noticēt tam, kas noticis. Projekta attīstītāji atvainojušies auto īpašniekam un samaksājuši par remontu.

37 stāvus augstais debesskrāpis Fenchurch ielā, kas iesauku ieguvis, pateicoties tā formai, patlaban ir būvniecības stadijā.

Ķīnā top iespaidīgs 445 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (382 miljonus latu) vērts britu dizaina debesskrāpis, kas salīdzināts arī ar visā pasaulē zināmo Triumfa arku Parīzē. Tomēr vēl pirms 74 stāvu ēkas Vārti uz austrumiem pabeigšanas kritizētāju tai netrūkst, vēsta telegraph.co.uk.

Neapmierinātie ķīnieši to salīdzinot nevis ar populāro objektu Francijā, bet gan ar milzu biksēm. Debesskrāpis esot britu arhitektūras prakses RMJM darbs.

Saskaņā ar kompānijas Suzhou Chinaing Real Estate Co, kas attīsta šo projektu, sniegto informāciju Vārti uz austrumiem tiks pabeigti šājā gadā, kļūstot par lielāko vārtu formas struktūru pasaulē.

RMJM interneta vietnē teikts, ka Vārti uz austrumiem simbolizē ieeju Sudžou pilsētā un atspoguļo Ķīnas nozīmi mūsdienu pasaulē. Uzņēmumam ir biroji visā pasaulē, ieskaitot Londonu, Ņujorku, Dubaiju, Maskavu un Šanhaju.

Sākotnēji Ķīnas prese projektu esot uztvērusi labvēlīgi, to dēvējot par Austrumu Triumfa arku, taču tagad nostāja esot mainījusies.

Londonas debesskrāpis Shard patlaban ir līderis starp debesskrāpjiem pasaulē, liecina jaunākais Emporis pētījums.

Šo ēku kā līderi no vairāk nekā 300 debesskrāpjiem, kuru augstums ir vismaz 100 metri un kuru celtniecība ir pabeigta pērn, izvēlējās grupa starptautisko ekspertu. Tiesa gan, ne visi par Shard ir sajūsmā – londonieši sākotnēji šo celtni ienīda un tā dizaina nepilnība ļauj viesiem skatīties vienam otra istabā. Kā norāda Emporis žūrijas loceklis, Shard būvniecība bija sarežģīta salīdzinoši šaurās vietas dēļ, tādēļ bija nepieciešama inovatīva plānošana. Tas gan padara rezultātu daudz iespaidīgāku – debesskrāpis ir uzreiz atpazīstams un patlaban tiek apsvērta tā pasludināšana par Londonas jauno simbolu.

Francūzis Alans Robērs (Alain Robert), kurš tiek dēvēts arī par zirnekļcilvēku, jo rāpjas augstceltnēs bez drošinājuma, pievarējis vēl vienu augstceltni, šoreiz Kubas galvaspilsētā Havanā, vēsta Reuters.

4. februārī A. Robērs «pieveicis» 126 metrus augsto Habana Libre viesnīcas ēku Kubas galvaspilsētā.

Francūža pievarēto izaicinājumu sarakstā ir arī Francijas augstākais (231 metrs) debesskrāpis First Tower, Kataras galvaspilsētas Dohas augstākā celtne (300 metri) Torch Doha, 214 metru augstais Bekrie Tower debesskrāpis Džakartā, 261 metru augstais Sapphire Tower Stambulā, 22 stāvus augstā viesnīcas ēka Bukarestē un 165 metrus augstais Singapore Flyer novērošanas rats Singapūrā, 452 metrus augstais Petronas Twin Towers Malaizijā, Kualalumpūrā, vanšu tilts Lisabonā un citas.

Chrysler Building debesskrāpis, kas ir bijis daļa no Manhatanas ainavas kopš 1930. gada un bija pasaulē augstākā ēka līdz to pārspēja Empire State Building, izlikts pārdošanā.

Debesskrāpim ir 77 stāvi, augstums līdz jumtam ir 282 metri, bet kopā ar spici, kas atrodas uz jumta, celtnes augstums sasniedz 319 metrus, liecina informācija Vikipēdijā.

Debesskrāpi sāka celt 1928. gadā un pabeidza celt 1930. gadā. Chrysler Building laikā no 1930. gada 27. maija līdz 1931. gada 30. aprīlim bija augstākā ēka pasaulē, pirms tam augstākā ēka bija Eifeļa tornis, savukārt pēc tam - Empire State Building. Pašlaik tā ir viena no augstākajām ēkām Ņujorkā.

Debesskrāpis pieder valsts ieguldījumu fondam Abu Dhabi Investment Council un attīstītājam Tishman Speyer.

Tishman Speyer īpašumu iegādājās 1997. gadā un ēkas atjaunošanā ieguldīja 100 miljonus ASV dolāru. Valsts ieguldījumu fonds 2008. gadā par īpašuma iegādi samaksāja 800 miljonus ASV dolāru.

Krievijas attīstītājs Hermitage sācis trīs miljardu ASV dolāru vērtu projektu Parīzē, cerībā pārspēt Londonas debesskrāpi Shard, kas pašlaik ir augstākā celtne Rietumeiropā, raksta Bloomberg.

Hermitage paredz uzcelt divas 320 metrus augstas celtnes Parīzes La Defense biznesa rajonā, vienpadsmit metro pieturvietu attālumā no Parīzes Dievmātes katedrāles

Paredzēts, ka debesskrāpjos atradīsies luksusa dzīvokļi, biroji, kā arī pieczvaigžņu viesnīca.

Parīzē vēl augstāka celtne par Hermitage debesskrāpjiem būs vien Eifeļa tornis.

«Jūs redzēsiet abas celtnes no jebkuras pilsētas daļas,» norāda Emins Iskanderovs, 37 gadus vecais Hermitage vadītājs. Viņš pauda, ka līdz gada beigām tiek plānots slēgt visas ar finansēm saistītās norunas, savukārt projekta īstenošanas darbi varētu sākties nākamgad.

Deivida torņa debesskrāpis var lepoties ar helikopteru nosēšanās laukumu, lieliem balkoniem un brīnišķīgu skatu uz kalniem.

Tomēr šis 45 stāvu debesskrāpis Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas centrā nav pieczvaigžņu viesnīca vai luksusa daudzdzīvokļu nams. Tas ir grausts. Iespējams, augstākais grausts pasaulē.

Deivida tornis bija iecerēts kā jauns finanšu centrs, bet tika pamests ap 1994. gadu pēc attīstītāja - baņķiera un zirgu audzētāja Deivida Brillemburga - nāves un finanšu sektora sabrukuma.

Tā sauktie skvoteri milzīgajā betona «skeletā» iemitinājās 2007. gadā. Tolaik toreizējā prezidenta Ugo Čavesa valdība uz to pievēra acis, un tagad šo vietu par savām mājām sauc aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.

Ugunsgrēkā, kas naktī izcēlies tirgus noliktavā Maskavas dienvidu daļā, bojā gājuši piecpadsmit cilvēki, ziņo BBC.

Upuri esot viesstrādnieki no bijušajām Padomju Savienības valstīm, informējis pilsētas ugunsdzēsības dienests.

Divstāvu ēka izmantota kā dzīvojamā zona tirgus pārdevējiem.

Kā vēstīts, pirmdien vakarā Maskavā aizdegās vēl nepabeigts debesskrāpis, kam jākļūst par augstāko Eiropā. Šajā negadījumā gan neviens netika ievainots.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Kamēr vien kompānija pati saprot, kas tai būtu jāizdara, lai tā nonāktu pie peļņas, peļņas gūšanai nevajadzētu notikt uz izaugsmes rēķina. Tā sarunā par globālajiem un Eiropas akciju tirgiem db.lv saka par Eiropas uzņēmumu kotāciju Ziemeļvalstīs un Baltijā atbildīgais Nasdaq vecākais viceprezidents Adams Kostjals (Adam Kostyal).

Viņa vērtējumā pēdējos dažos gados finanšu tirgos ir izveidojusies ideālajai tuva situācija sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem jeb IPO. Tā aizvien var vērtēt arī par spīti notikumiem vairāku mēnešu garumā ar tarifu kariem un diskusijām par Irānas kodolprogrammas līgumu un sankcijām, kas līdzi nes nenoteiktību – IPO tirgus lielāko ienaidnieci.

Šovasar Ziemeļvalstīs un Baltijā Nasdaq biržās kotēto kompāniju skaits ir pārsniedzis tūkstoti. Gada laikā (līdz 7. augustam) Nasdaq Baltijas un Ziemeļvalstu biržās to oficiālajos un First North sarakstos ir 59 jaunpienācēji, un kompāniju kopējais piesaistītais kapitāls ir 2,643 miljardi EUR.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Vienpadsmit gadus pēc tā saukto Dvīņu Torņu traģēdijas, Manhetenas panorāmā pārliecinošu vietu no jauna ieņem Pasaules Tirdzniecības centra ēkas.

Pasaules tirdzniecības centra ēka Nr. 1 (One World Trade Center), saukta arī par Brīvības torni, sasniegusi jau 1,4 tūkstošu pēdu jeb 417 metru augstumu. Paredzēts, ka kopā ar antenu debesskrāpja augstums būs 541 metrs, tādējādi kļūstot par trešo augstāko ēku pasaulē.

Paredzēts, ka ēkas svinīgā atklāšana notiks 2013. gada noslēgumā. Debesskrāpis tiek celts vietā, kurā līdz 2001. gadam atradās Pasaules Tirdzniecības centra komplekss. Jaunās Pasaules Tirdzniecības centra ēkas celtniecības izmaksas aplēstas aptuveni četru miljardu ASV dolāru apmērā.

Jaunajā Ņujorkas Pasaules Tirdzniecības centra kompleksā plānots izbūvēt kopumā septiņus debesskrāpjus. Paredzēts, ka 88 stāvus augstā Pasaules tirdzniecības centra ēka Nr. 2 tiks pabeigta līdz 2016. gadam, 325 metrus augstā ēka Nr. 3 – līdz 2015. gadam un 288 metrus augstā ēka Nr. 4 – līdz 2013. gada vasarai.

Septiņus gadus pēc dizaina apstiprināšanas Dubaijā atklāts pasaulē augstākais «vītais» debesskrāpis Cayan Tower, vēsta pasaules mediji.

Arābu nekustamo īpašumu kompānija Cayan Group ekspluatācijā nodevusi 310 metru, 80 stāvu augstceltni, kas savijusies deviņdesmit grādu leņķī.

Pašlaik aptuveni 80% no debesskrāpī esošajiem dzīvokļiem jau ir pārdoti, stāsta Cayan Group prezidents Ahmends Al Hati (Ahmed Al Hatti). Dzīvoklis ar vienu guļamistabu «vītajā» debesskrāpī maksā no 545 tūkst. ASV dolāru, bet dzīvoklis ar divām guļamistabām – 953 tūkst. ASV dolāru. Tāpat ēkā atrodas arī mājokļi ar vairāk istabām, kā arī luksusa dzīvokļi jeb penthouse ēkas augšējos stāvos, raksta cpexecutive.com.

Augstceltnē lielākoties atrodas dzīvojamās telpas, un vien divus stāvus aizņem komercplatības un atpūtas zonas.

Tas ir virtulis? Pakavs? Līkas kājas? Citas versijas? Sheraton viesnīcas būvi Ķīnā katrā ziņā nevarētu raksturot kā parastu, norāda CNN.

Pagājušajā mēnesī pasaule ar skepsi uzņēma Ķīnas plānus uzcelt pasaulē augstāko ēku - 838 metrus augstais debesskrāpis Sky City tapšot 10 mēnešu laikā.

Toties šomēnes ASV viesnīcu zīmols Sheraton Ķīnā, ezera krastā atklāj visai dīvaina izskata ēku, kuru projektējis Pekinas arhitekts Ma Yansong, - Sheraton Huzhou Hot Springs Resort.

Būve ir 100 metrus augsta un 116 metrus plata, un tās kopējā platība sasniedz 95 tūkstošus kvadrātmetru. Viesnīcas 27 stāvos izvietota 321 istaba.

Projekta vērtība esot 1,5 miljardi ASV dolāru.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.