Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Saistībā ar siltumtīklu rekonstrukciju pabeigšanu 2. oktobrī uz laiku atslēgs siltumenerģijas padevi Krasta ielas rajonā

Laikā no 2. oktobra plkst. 00.00 līdz 3.oktobra, plkst. 6.00 uz laiku atslēgs siltumenerģijas padevi daļai māju Krasta, Ogres, un Maskavas ielu rajonā.

Plānots īslaicīgi atslēgt siltumenerģijas padevi mājām šādās adresēs:

Krasta 84, Krasta 86; Ogres 1, Ogres 8, Ogres 10, Ogres 12, Ogres 14; Maskavas 192, Maskavas 198, Maskavas 198a, Maskavas 208, Maskavas 202, Maskavas 214, Maskavas 216, Maskavas 218, Maskavas 220a, Maskavas 222, Maskavas 222a, Maskavas 222b, Maskavas 222c, Maskavas 224, Maskavas 226, Maskavas 227, Maskavas 237, Maskavas 237a, Maskavas 239, Maskavas 241, Maskavas 243, Maskavas 245, Maskavas 247, Maskavas 255, Zilupes 14, Zilupes 14a, Zilupes 22, Zilupes 24, Zilupes 29, Zilupes 31, Zilupes 33, Indrupes 3, Salacas 16, Salacas 9, Salacas 17, Salacas 19, Salacas 21, Salacas 23, Salacas 27, Salacas 22/1, Salacas 22/2, Salacas 28, Salacas 32, Rītupes 28, Rītupes 30, Rītupes 32, Rītupes 34, Rītupes 43, Rītupes 45.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Turpinot Jūrmalas pilsētas domes sadarbību ar sadraudzības partneriem ārzemēs, jūnija sākumā Jūrmalā risināsies Maskavas dienas, kas paredz gan kultūras programmu, gan amatpersonu un uzņēmēju tikšanās, biznesa portālu Db.lv informēja Jūrmalas pilsētas dome.

2007.gada martā tūrisma gadatirgus MITT 2007 ietvaros, kur Latvijas stendā tika pārstāvēta arī Jūrmalas pilsēta, pašvaldības pārstāvji tikās ar Maskavas Dienvidrietumu apgabala prefektūras pārstāvjiem, lai pārrunātu Maskavas dienu Jūrmalā organizatoriskos jautājumus.

Maskavas dienas Jūrmalā plānots rīkot no 2007.gada 6. līdz 8. jūnijam. Pasākumu ietvaros notiks oficiālas Jūrmalas pilsētas domes un Maskavas Dienvidrietumu apgabala administrācijas tikšanās, kurās tiks pārrunāta līdzšinējā sadarbība, īstenotie projekti un nākotnes vīzijas.

Programmā tiks iekļauti kultūras pasākumi - koncerts, izstāde, kurā tiks atspoguļota Maskavas dienvidrietumu apgabala vēsture un šodiena, kā arī turpmākā attīstība, lai Jūrmalas iedzīvotāji un viesi iepazītos ar vienu no Jūrmalas sadarbības partneriem Krievijā.

Šī gada 4. jūnijā viesnīcā Reval Hotel Rīdzene, lai runātu par viesnīcu biznesa attīstības tendencēm, bija pulcējušies viesnīcu biznesa speciālisti no visas pasaules. Atklājot konferenci "Pasaules viesnīcu biznesa attīstība", dalībniekus uzrunāja Starptautiskās viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Tūrisma departamenta direktore Aira Andriksone un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzis. Par Latvijas tūrisma attīstības plāniem un mārketinga aktivitātēm informēja Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Izraēlas Viesnīcu asociācijas ģenerāldirektors Abrahams Rozentāls savā lekcijā uzsvēra, ka drošības kritērijus viesnīcu uzņēmējdarbībā ir jāietver kā pašsaprotamu elementu. Drošības pasākumus viesnīcā ieteicams veikt neuzkrītoši, jo uzsvērtas rūpes par drošību var raisīt viesos diskomfortu un aizdomas. A. Rozentāls arī dalījās pārdomās par viesnīcu klasifikācijas problemātiku. Pašreizējā situācijā grūti iedomāties vienotas viesnīcu klasifikācijas ieviešanu visā pasaulē. Iespējams, varētu veidot klasifikācijas sistēmas atbilstoši reģioniem, piemēram, Eiropu iedalot Dienvidu, Ziemeļu, Centrālajā Eiropā, taču A. Rozentāls uzsvēra, ka viesnīcu iedalīšana atbilstoši klasēm ir ļoti problemātiska, jo daudzkārt viesnīcas galveno pievilcību un augsto klasi nosaka kāds īpašs “knifs”, dizaina un servisa nianses, un mazākā mērā atbilstība standartiem. Izraēlas Viesnīcu asociācijas ģenerāldirektors pauda viedokli, ka drīzumā par noteicošo faktoru viesnīcu izvēlē varētu kļūt nevis zvaigžņu skaits, bet viesnīcas e-prezentācija, proti, informācija viesnīcas interneta mājas lapā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents Džo Makinernejs (Joe McInerney) savā uzrunā iezīmēja pasaules tūrisma industrijas attīstības galvenos aspektus. Tūrisma un viesmīlības industrijas apjomi pasaulē turpina pieaugt, tādēļ Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents iesaka jau caur atbilstošām izglītības programmām motivēt jaunus cilvēkus strādāt tūrisma un viesmīlības biznesā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas paspārnē darbojas Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu Izglītības fonds, kas gadā nodrošina stipendijas pus miljona ASV dolāru apmērā un vidēji 180 000 ASV dolāru gadā atvēl pētījumiem. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācija pastāv jau 95 gadus. Makinernejs uzsvēra, ka Latvijas lidsabiedrību airBaltic šobrīd var uzskatīt par vienu no stiprākajām zemo izmaksu lidsabiedrībām Eiropā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents Latvijai ieteica izvēlēties konkrētus mārketinga virzienus starptautiskajā tūrisma tirgū. Šobrīd ir īpaši piemērots laiks valsts tēla veidošanai, jo par Latviju pasaulē vēl nav izveidojušies izteikti stereotipi. Baltijas valstīm, kam ir daudz kopīga ar Skandināviju vai Lielbritāniju, jāpievērš uzmanība tam, kā līdzīgās tūrisma pievilcības pasniegt neparastā veidā caur pārdomātu ceļojumu pakešu veidošanu. Makinernejs iesaka akcentēt uzmanību uz luksusa klases ceļotājiem un tā saukto “X” paaudzi – ceļotājiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem. HOTREC (Hotels, Restaurants & Cafes in Europe) izpilddirektore M. Sequaris argumentēja viesnīcu un restorānu biznesa lobēšanas nepieciešamību un iespējas Eiropas Savienības līmenī tādos jautājumos kā zemāka PVN noteikšana, sociālo jautājumu risināšana attiecībā uz viesmīlības nozares specifiku (darbs svētdienās, svētku dienās, naktīs), pārtikas drošības standarti, naktsmītņu klasifikācijas standarti, autortiesības attiecībā uz viesnīcās un restorānos atskaņoto mūziku, smēķēšanas ierobežojumi ēdināšanas uzņēmumos un naktsmītnēs. Pieredzē par SPA viesnīcu ekspluatācijas un produkta pārdošanas niansēm Eiropā dalījās Accor Thalassa (Vichy, Francija) direktors Aivars Provejs, velkot paralēles arī starp Jūrmalas un Vichy kūrorta attīstības problemātiku. Kā dažas no galvenajām SPA biznesa aktualitāt

Šī gada 3. un 4.jūnijā pasaules viesnīcu uzmanība būs pievērsta Latvijai, jo Rīgā notiks Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas un Nacionālo asociāciju izpildinstitūciju tikšanās, kā arī Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”. Pasākumus rīko Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un organizēšanu atbalsta arī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Starptautiskā Viesnīcu un restorānu asociācija (IHRA) ir vienīgā globālā organizācija, kas pārstāv viesmīlības industriju pasaulē. Tās biedri ir nacionālās viesnīcu un restorānu asociācijas visā pasaulē un starptautiskās nacionālās viesnīcu un restorānu ķēdes, kopumā pārstāvot aptuveni 300 tūkstošus viesnīcu un 8 miljonus restorānu. 3.jūnijā IHRA augstākās amatpersonas un starptautiski atpazīstamu viesnīcu ķēžu līderi kopīgi apspriedīs pasaules tūrisma un jo īpaši viesmīlības industrijas tendences, un, kā uzsver TAVA direktors Uldis Vītoliņš, šī tikšanas ir ļoti būtisks notikums Latvijas tēla atpazīstamības un tūrisma nozares attīstības veicināšanā. 4.jūnijā norisināsies starptautiskā viesnīcu industrijas konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”. Konferences organizētāju mērķis ir veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar jaunākajām pasaules viesmīlības industrijas attīstības tendencēm, kā arī aktuāliem mārketinga, menedžmenta un sadarbības jautājumiem. Konferencē kā prioritāras izvirzītas tādas tēmas kā Latvijas un pasaules tūrisma un viesmīlības industrijas attīstības tendences, drošības loma viesnīcas izvēles procesā, kūrortviesnīcu mārketinga pasākumu organizēšana, kā arī starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm. Konferences „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no ASV, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstādies arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells. LVRA organizētos pasākumus bez Tūrisma attīstības valsts aģentūras atbalsta arī viesnīcas Reval Hotel Rīdzene un Hotel de Rome, kā arī „Emīla Gustava šokolāde” un SIA „Mobil Plus”. Avots: TAVA

2005. gada 4. jūnijā, viesnīcā „Reval Hotel Rīdzene” notiks Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas organizētā, Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” Konferences mērķis – veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar aktuālākajām tendencēm pasaules viesnīcu un restorānu industrijā. Konferencē, kā prioritāras, izvirzītas sekojošas tēmas: - Latvijas tūrisma industrijas attīstības tendences; - pasaules tūrisma industrijas attīstības tendences (viesnīcas, tūrisma firmas, aviokompānijas); - viesnīcu attīstības tendences; - drošības loma viesnīcas izvēles procesā; - kā organizēt kūrortviesnīcas mārketingu un pārdošanu un gūt papildus ienākumus, izmantojot viesnīcas rīcībā esošos resursus - starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm, u.c. Konferences „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no Amerikas Savienotajām valstīm, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstāties arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas /IH&RA/ prezidents – Džons Bells /John Bell/. Konferences noslēgumā notiks konferences dalībnieku – lektoru un klausītāju diskusija. Konferences darba valoda – latviešu un angļu (tiks nodrošināts tulkojums). Konferenci „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”, LVRA organizē sadarbībā ar Tūrisma Attīstības valsts aģentūru, viesnīcu „Reval Hotel Rīdzene”, viesnīcu „Hotel de Rome", SIA „Mobil Plus”, tūrisma aģentūru „VIA Hansa” un „Emīla Gustava šokolāde”. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir sabiedriska organizācija, kas apvieno viesnīcas, viesu mājas, moteļus un to restorānus, profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē.

3. un 4.jūnijā pasaules viesnīcu uzmanība būs pievērsta Latvijai, jo Rīgā notiks Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas (IHRA) un Nacionālo asociāciju izpildinstitūciju tikšanās, kā arī Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference "Pasaules viesnīcu biznesa attīstība". Pasākumus rīko Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un atbalsta Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). 3. jūnijā IHRA augstākās amatpersonas un starptautiski atpazīstamu viesnīcu ķēžu līderi kopīgi apspriedīs pasaules tūrisma un jo īpaši viesmīlības industrijas tendences, un, kā uzsver TAVA direktors Uldis Vītoliņš, šī tikšanas ir ļoti būtisks notikums Latvijas tēla atpazīstamības un tūrisma nozares attīstības veicināšanā. 4. jūnijā norisināsies starptautiskā viesnīcu industrijas konference Pasaules viesnīcu biznesa attīstība. Konferences organizētāju mērķis ir veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar jaunākajām pasaules viesmīlības industrijas attīstības tendencēm, kā arī aktuāliem mārketinga, menedžmenta un sadarbības jautājumiem. Konferencē kā prioritāras izvirzītas tādas tēmas kā Latvijas un pasaules tūrisma un viesmīlības industrijas attīstības tendences, drošības loma viesnīcas izvēles procesā, kūrortviesnīcu mārketinga pasākumu organizēšana, kā arī starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm. Konferences lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no ASV, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstādies arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells. Starptautiskā Viesnīcu un restorānu asociācija (IHRA) ir vienīgā globālā organizācija, kas pārstāv viesmīlības industriju pasaulē. Tās biedri ir nacionālās viesnīcu un restorānu asociācijas visā pasaulē un starptautiskās nacionālās viesnīcu un restorānu ķēdes, kopumā pārstāvot aptuveni 300 tūkstošus viesnīcu un 8 miljonus restorānu. Avots:TAVA

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Tūrisma attīstības Pleskavas apgabalā projekta “Tūrisma un tūrisma produkta attīstības stratēģija Pleskavas apgabalā” realizācija jau ir sākusies 2003.gada nogalē. Šis ir Pleskavas un Dānijas speciālistu kopīgs projekts, kurš tika finansēts no Dānijas karalistes ārlietu ministrijas un Dānijas labdarības programmas līdzekļiem. Dažu gadu laikā eksperti ir veikuši Pleskavas apgabala potenciālo iespēju un iespējamo ierobežojumu analīzi, izvērtējuši apgabala tūrisma pakalpojumu tirgu un infrastruktūru. Rezultātā tika secināts, ka tūrisms var kļūt par vienu no Pleskavas apgabala sociāli ekonomiskās attīstības koncepcijas prioritāriem virzieniem. Projekta vadītājs uzskata, ka Pleskavas apgabalam nevajadzētu identificēt tikai kultūras izziņas tūrismu. Apgabalā ir daudz tūrisma produktu, kuri pagaidām vēl nav pieprasīti, taču pēc laika kļūs ļoti populāri. Pēc 10-15 gadiem Pleskavas Čudska ūdenskrātuvju ezeri kļūs par galveno tūrisma virzienu Ziemeļrietumos, kā arī pieprasīti būs Pleskavas sociālisma un Otrā pasaules kara pieminekļi. Šobrīd koncentrācija ir uz trijiem galvenajiem virzieniem, proti kultūras atpūta, atpūta pie ezeriem un dabas tūrisms. Taču apgabala teritorijā ir jāizveido un jāattīsta velosipēdu maršruti, ūdens sporta veidi un medības, kā arī ir jāparedz kempingu, sanatoriju un citus naktsmītņu celtniecību. Pleskavas apgabala tūrisma attīstības veidotāji izvirzīja mērķus uz 5 gadiem, kas paredz katru gadu tūristu skaita palielinājumu par 10%, tūristu vidēja uzturēšanas ilguma palielinājumu par 5%, kā arī tūrisma nozares produktu apgrozījuma palielinājumu par 15%. Pēc statistikas datiem, šobrīd Pleskavas apgabalā strādā 32 viesnīcu uzņēmumi, 5 ārstniecības atveseļošanas atpūtas organizācijas un 17 aktīvas atpūtas uzņēmumi. 2003.gadā Pleskavas apgabalā tika apkalpoti gandrīz 235 tūkstoši tūristu, no tiem 29 tūkstoši bērni. Ambulances kūrorta ārstēšanu (pēc ceļazīmēm) ir saņēmuši 5,5 tūkstoši cilvēku jeb 42,5% no kopēja izmitināšanas personu skaita, atpūtas organizācijās 31 tūkstotis cilvēku jeb 81,3% un viesnīcu tipa organizācijās 23 tūkstoši cilvēku jeb 12,5%. Pieprasījuma analīze parādīja, ka 90% tūristu ir Krievijas pilsoņi un 10-11% ārvalstu iedzīvotāji.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs.

Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem, informē AT.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā, pārkāpums.

Lai glābtu lauksaimniecisko ražošanu no stagnācijas, Krievijas, tostarp Novgorodas apgabala uzņēmumi ir gatavi piesaistīt ārvalstu investorus. Novgorodas apgabala Lauksaimniecības departamenta vadītājs Pjotrs Aleksejevs uzsver, ka pērn apgabalā lielākās investīcijas a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) ieguldījis Demjanskas piena rūpnīcā. Db jau vairākkārt rakstīja, ka RPK Demjanskas ražotnes modernizacijā investējis ap 500 000 USD un gada laikā panācis apjomu kāpumu 10 reižu. RPK ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs atzina, ka Krievijas tirgus ir pievilcīgs ne tikai zemāku ražošanas izmaksu dēļ, bet arī tāpēc, ka zūd risks, produkciju vedot pāri robežām. Turklāt Krievijas iedzīvotāji labprāt atceroties Baltijas preču labo kvalitāti, tāpēc arī Demjanskā ražotajai produkcijai uz iepakojuma norādīts – Baltijas kvalitāte. Novgorodas apgabala vadība atzinīgi vērtē RPK ieguldījumus, sakot, ka arī cti uzņēmumi būtu gatavi sadarboties ar ārvalstu partneriem. Ekonomiskā izaugsme apgabalā pēdējo gadu laikā pieaugot un P. Aleksejevs cer, ka tas piesaistīs arvien vairāk ārvalstu investoru ne tikai mežrūpniecībā, bet arī citās nozarēs. Jāpiebilst, ka RPK nav vienīgie investori Novgorodas apgabalā. Jau patlaban cūku nobarojamo kompleksu esot iegādājušies dāņu uzņēmēji, kas gatavojas saražot ap 60 000 t cūkgaļas. Tā kā apgabalā darbojas vēl viens vietējais cūkgaļas ražošanas komplekss, dāņu uzņēmēji ielaisti tirgū ar nosacījumu, ka visa saražotā produkcija tikšot izvesta. Tāpat vēl viens potenciālais investors no Izraēlas apgabalā vēlas izveidot siltumnīcu kompleksu un nodarboties ar zemeņu un ziedu audzēšanu, jo dārzeņus jau ražojot vietējie lauksaimnieki. «Cūku kompleksu pārdevām par kapeikām, lai tikai tas strādātu un dotu darbu vietējiem iedzīvotājiem. Mums nav žēl, ka ražošana nonāks privātās rokās, lai tikai būtu darbs un lauki neaizaugtu. Gribam arī, lai no ārzemnieku ienākšanas neciestu vietējie,» piebilst P. Aleksejevs. Jāpiebilst, ka investoriem, uzsākot darbību Krievijā, tiekot piešķirti dažādi atvieglojumi – nodokļu atlaides utt. Lai gan apgabala vērojama ekonomiska izaugsme un pieaug rūpnieciskās produkcijas apjomi, situācija lauksaimniecībā joprojām saglabājoties smaga. Pēdejos desmit gados jauna lauksaimniecības tehnika tikpat kā nav iegādāta, jo trūkst līdzekļu. Lai gan ražotāji saņem dotācijas no valsts un apgabala budžeta, tās ir nepietiekošas. Ja neatradīsim sadarbības partneri, šis gads mūsu darbībā var būt pēdējais, atzina Demjanskas linu pārstrādes uzņēmuma direktors Vladimirs Macjuks. Uzņēmums patlaban strādā ar 20 % jaudu un galvenā problēma esot izejvielu trūkums. Ja agrāk ar linkopību Demjanskas rajonā nodarbojas 18 saimniecības un linu platības aizņēma 2300 ha, tad šogad saimniekotāju skaits sarucis līdz 5 un platības – līdz 235 ha. V. Macjuks lēš, ka linu novākšanas iekārtas un tehnikā vajadzētu ieguldīt nedaudz vairāk par 100 000 USD, kas ļautu ražošanu turpināt. Arī Demjanskas rajona administrācijas vadītāja vietas izpildītājs Jurijs Bikovs atzīst, ka situācija lauksaimniecībā ir smaga. «Krievija ir spējīga pabarot sevi un citus. Ja valsts nemainīs savu pozīciju un neieguldīs lauksaimniecībā, tad pēc 5 gadiem būs ļoti slikti,» viņš piebilda. Jāatzīmē, ka Novgorodas apgabals pērn investīciju piesaistē ierindojies 5. vietā Krievijā, savukārt pēc ekonomiskajiem rādītajiem – 38. vietā.

Starptautiskā viesnīcu grupa The Rezidor Hotel Group līdz 2020.gadam Rīgā plānot atvērt jaunu Radisson RED zīmola viesnīcu, informēja viesnīcu grupas pārstāvji.

Aģentūra LETA šā gada martā jau vēstīja, ka nākamo trīs gadu laikā viesnīcu grupa Carlson Rezidor Hotel Group plāno Rīgā atvērt vēl vienu no tās pārstāvēto zīmolu - Quorvus Collection, Radisson RED vai Prizeotel viesnīcām.

Jaunā viesnīca ar 220 numuriņiem būs pirmā Radisson RED zīmola viesnīca Latvijā, kas ir viesnīcu grupas Carlson Rezidor Hotel Group jaunais dzīvesstila zīmols tā sauktās millenials paaudzes ceļotājiem. Radisson RED viesnīca Rīgā tiks atvērta sadarbībā ar nekustamo īpašumu pārvaldītāju Astor Group.

The Rezidor Hotel Group izpilddirektora vietnieks un galvenais attīstības speciālists Elijs Junjes norāda, ka Rīgā gaidāmā Radisson Red zīmola viesnīca pastiprinās viesnīcu grupas klātbūtni tirgū un tās dominējošo pozīciju Baltijas valstīs.

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Polijas naktsmītņu tirgus kļūst aizvien kvalitatīvāks, kurā vienkāršo viesnīcu piedāvājuma īpatsvars ik gadu samazinās. Polijā naktsmītņu pakalpojumus piedāvāja 2003. gadā 1079 viesnīcas, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2002. gadā. Viesnīcu tirgus vienkāršo naktsmītņu piedāvājumā samazinās, bet strauji pieaug četru un piecu zvaigžņu kategoriju īpatsvars. 2003. gadā Polijas centrālā statistikas pārvalde uzskaitīja 7 piecu zvaigžņu viesnīcas. Pēdējo divu gada laikā Polijas četru zvaigžņu viesnīcu skaits ir pieaudzis no 39 (2001. gadā) uz 56 (2003. gadā), trīs zvaigžņu sektorā no 343 uz 357, divu zvaigžņu sektorā no 315 uz 380, bet vienas zvaigznes kategoriju viesnīcu skaits šo divu gadu laikā ir samazinājies no 262 uz 167. Līdzīga situācija ir arī neklasificēto viesnīcu vidū, kur vienkāršās naktsmītnes ievērojami zaudē savas pozīcijas. Polijas naktsmītņu tirgus piedāvā 57 851 gultas vietas un vidējais noslogojums 2002. gadā bija 36%. Aktuālākie dati, ko sniedz Varšavas Tūrisma institūts, raksturo pagājušā gada situāciju poļu tirgū – piecu zvaigžņu sektorā bija visaugstākais noslogojums 51,1%, bet zemākais noslogojums vienas zvaigznes viesnīcās, sasniedzot tikai 29,1%. Pārējās viesnīcu kategorijas uzrādīja noslogojumu starp šīm abām vērtībām. Polijas viesnīcu apvienība norāda, ka ārzemju viesi izmanto galvenokārt augstākās kategorijas viesnīcas. Jāatzīmē, ka apmēram 98% viesnīcu ir poļu rokās un tikai 2% pieder ārzemniekiem. Polija izmanto ārzemju viesnīcu tīklu preču zīmes, zināšanas un menedžmentu, bet fiziskos resursus patur savā īpašumā. Polijas tirgū ir ienākuši vairāki starptautiski viesnīcu tīkli, piemēram, Orbis-Accor 55 viesnīcas, Orbis-Ibis 10 viesnīcas, Best Western 8 viesnīcas, Qubus 8 viesnīcas, RadissonSAS 5 viesnīcas, Starwood 3, Marriott 2 un pa vienai - Hyatt, Inter-Continental un Dorint. Vairāki viesnīcu tīkli ir paziņojuši par jaunu viesnīcu atvēršanu šajā gadā, piemēram, Best Western ar marku Prima, Envergure, Hilton, Marriott ar marku Ramada un RadissonSAS. Skandināvu viesnīcu tīkls Qubus plāno šajā gadā atvērt 6 jaunas viesnīcas Polijā. Pilnīga jauna pieczvaigžņu Sheraton viesnīca 30 aprīlī atvērsies Krakovā, kurā tika investēti 39 miljoni eiro un tikai viens miljons eiro ir nācis no mātes uzņēmuma Starwood Hotels & Resorts. Pagājušajā gadā Poliju šķērsoja vairāk kā 25 miljoni ceļotāju, kur ievērojama daļa bija tranzīta tūristi. Šajā gadā Polijas tūrisma industrija cer apkalpot 11,8 miljonus tūristu ar vismaz vienu nakšņojumu un 2005. gadā 12,6 miljonus. Avots: Eiropa.lv

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Altum Kapitāla fonds noslēdzis līgumu par investīciju projektu ar Latvijas viesnīcu operatora Mogotel SIA uzņēmumu Mogotel Development Holding tā darbības izvēršanai Eiropas valstīs. Kopējais piešķirtā finansējuma apjoms plānots līdz pieciem miljoniem eiro jaunu viesnīcu Eiropā pārņemšanai pārvaldīšanā, informē Altum.

Kapitāla fonda finansējums aizdevuma veidā dos iespēju Mogotel uzņēmumam pielāgoties jaunajai tirgus situācijai un īstenot biznesa modeli, kas palīdzēs īstenot tālākas attīstības plānus un izvērst darbību ārvalstīs. Pirmais apstiprinātais projekts ir Kapitāla fonda finansējuma ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Polijas pilsētām, savukārt kā nākamais solis plānots ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Vācijas pilsētām.

"Esam gandarīti ar Kapitāla fonda finansējuma palīdzību atbalstīt vietējo nozares tirgus līderi ceļā uz viesnīcu pārvaldīšanas pakalpojumu eksportēšanu. Lai arī viesmīlība ir viena no visvairāk Covid-19 pandēmijas skartajām nozarēm pasaulē, līdz ar vakcinācijas aptveres palielināšanos Eiropā tiek prognozēta samērā ātra nozares atkopšanās. Mogotel grupas līdzšinējā pieredze un uzkrātās īpašās zināšanas un prasmes viesnīcu pārvaldīšanā ir labs pamats sasniegt plānoto investīciju atdevi pat ātrāk nekā pirmskrīzes periodā," komentē Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas turpinātāji, sadarbojoties ar lielāko viesnīcu ķēdi Skandināvijā AS Choice Hotels Scandinavia, izveidojuši kopuzņēmumu SIA Choice Hotels Baltics.

Tā mērķis ir Baltijas valstīs izveidot un Choice viesnīcu tīklam pievienot virkni viesnīcu. Jau šobrīd Rīgā un Tallinā darbojas pa vienai Choice ķēdes viesnīcai. Savukārt turpmāko trīs gadu laikā plānots izveidot vēl deviņas Choice ķēdes viesnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Čakstes ģimene Rīgā vada viesnīcu Clarion Collection Hotel Valdemars, kas Choice viesnīcu ķēdei pievienojās 2009. gada sākumā. Pēc viņu iniciatīvas izveidots kopuzņēmums ar lielāko viesnīcu ķēdi Skandināvijā, lai arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā izveidotu virkni Choice viesnīcu.

SIA Choice Hotels Baltics darbības stratēģija ir vērsta uz sadarbības līgumu slēgšanu ar jau esošajām viesnīcām un to pievienošanu Choice viesnīcu ķēdei. Jaunizveidotā uzņēmuma izpilddirektors ir Kārlis Čakste (Karl Mikael Čakste).

Neskatoties uz to, ka Latvijā, it īpaši Rīgā, tiek atvērtas arvien jaunas viesnīcas, viens no viesnīcu izmantošanas rādītājiem – numuru noslogojums, pēdējos divos gados ir palielinājies. Tas liecina, ka ir noturīgs tūristu, viesu skaita pieaugums un esošās viesnīcas ir spējušas noturēt savus klientus.

Viesnīcu nozare turpina attīstīties gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Aug viesnīcu skaits un kapacitāte, pieaug to daudzveidība. 2017.gadā viesnīcās apkalpots 2,1 miljons viesu. Salīdzinājumam - 2007.gadā skaits bija divas reizes mazāks - tikai 1,2 miljoni.

Viesnīcu tirgū ir augsta konkurence, kas liek uzturēt augstu pakalpojumu kvalitāti un neļauj būtiski paaugstināt cenas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mūsu viesnīcas par salīdzinoši zemākām cenām piedāvā augstu pakalpojumu kvalitāti. Par to liecina klientu atsauksmes un augstais vērtējums. Rīgā ir atvērtas jaunas augstākās kategorijas (5*) viesnīcas. Ir liela konkurence 4* viesnīcu segmentā. Rīgā darbojas starptautisku viesnīcu grupu un ķēžu viesnīcas, pieaug to ietekme. Ir liela viesnīcu daudzveidība novietojuma, dizaina, papildu pakalpojumu, piemēram, Spa, konferenču telpu ziņā. Kvalificēts, it sevišķi vidējā līmeņa un augstākā līmeņa, personāls ar labām svešvalodu zināšanām. Darba tirgus ir nodrošināts ar tūrisma izglītības iestāžu absolventiem, kuri ieguvuši mūsdienīgu, specializētu izglītību un praktiskās iemaņas Latvijā un pasaulē. Trūkst zemākas kvalifikācijas personāls - viesmīļi un istabenes.

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).