«Varbūt tā ir mana problēma, ka sen jau vajadzēja ķerties klāt kompānijas [airbaltic] padomei, kas uzrauga uzņēmumu. Jo manā kā ministra uzmanības lokā ir arī daudzas citas jomas un problēmas. Zināmā mērā var teikt, ka esmu iegāzts gan no pašas ministrijas valsts sekretāra puses, gan airBaltic padomes un valdes puses,» intervijā laikrakstam Diena ceturtdien atzīst eksministrs Anrijs Matīss.

Fragments no intervijas

Pats minējāt, ka varam arī no kontrakta ar Bombardier par jaunu lidmašīnu iegādi atteikties. Vai tad mūsu puse nav uzņēmusies zināmas saistības?

Ir, bet tikpat labi var teikt, ka viņi nav pildījuši savas saistības. Jaunajām lidmašīnām mūsu flotē vajadzēja parādīties jau šogad.

Respektīvi, mēs varam kaulēties, lai no kontrakta «izietu», cik iespējams, nesāpīgi?

Protams. Un jautājums ir arī, vai airBaltic jākļūst par, tā teikt, pirmajiem klientiem jaunajam Bombardier modelim – mēs taču zinām, ka visiem jauniem modeļiem sākumā ir pielabojamas nianses. Tā, starp citu, savulaik bija arī ar dažām no tām lidmašīnām, ar kurām airBaltic lido tagad – bija problēmas ar durvīm, bija piespiedu nolaišanās gadījumi, bija nepieciešami remonti. Respektīvi, tā gadās ne vienam vien ražotājam. Tātad mēs nostādām īpatnējā situācijā visu mūsu aviofloti: ja mēs nomainām boingus ar bombardieriem, kas vēl jāizmēģina, mums faktiski vairs nebūs alternatīvu, ja nu kādas problēmas.

Tad kāpēc vispār šie bombardieri?

Konkursā, ko, ja pareizi atceros, 2012. gadā rīkoja airBaltic, sacentās Airbus un Boeing, bet uzvarēja Bombardier, kas piedāvāja labākus nosacījumus. Problēma tikai tā, ka Bombardier tolaik nebija sertificēta, ja tā var teikt, produkta mums nepieciešamā attāluma lidojumiem. Īsi sakot, nebūtu nekāda traģēdija, ja jaunu lidmašīnu piegāde tiktu atlikta – lai citas aviokompānijas palido un patestē. Piegādās mums gadu vai divus vēlāk – nav problēma. Vēlreiz uzsvēršu, ka airBaltic strādā labi, vienkārši kompānijai nav tādas naudas, lai veiktu iemaksu par jaunajām lidmašīnām. Kuru gan vēl nav. Un nevienam nav pārliecības, vai tās būs arī nākamgad.

Tātad, jūsuprāt, loģiskākais būtu sākt sarunas ar Bombardier par kontrakta nosacījumu pārskatīšanu. Tam nepieciešams valdības lēmums?

Nē, tas ir airBaltic kompetencē un pašas kompānijas lēmums. Ja kompānija noslēdz līgumu, bet konstatē, ka tai nav līguma izpildei nepieciešamās naudas, tad ir divi varianti. Vai nu atnākt pie valsts un paprasīt – kas tagad ir noticis –, vai arī pašiem domāt, kā tikt galā ar problēmu, ko paši ir radījuši.

Tātad sāgā parādās jauna nianse – ko darījusi vai nav darījusi pati airBaltic vadība. Labi. Tomēr tas neatbild uz jautājumu par konkrētās valdības sēdes lēmumu. Ja viss jūsu iepriekš minētais bija zināms, kāpēc tāds lēmums? Ministri prātā sajuka, vai?

Bija jābūt valdības lēmumam, tas nevarēja būt mans vienpersonisks lēmums. Un es piedāvāju gan to variantu, kas tika pieņemts, gan to, ka saistību izpildes smagumu uzņemas valsts, gan to, ka saistības tiek pārskatītas. Bet tika sēdes laikā uzburta tāda ainiņa, ka mēs zaudēsim kaut kādas iemaksātās naudas, kaut kādas iespējas, kompānijas vadība šādas ainiņas uzbūra, un visi bija pilnīgi tā kā nozombēti.

Plašāk lasiet rakstā Matīss: alternatīvas ir vienmēr ceturtdienas, 12.novembra laikrakstā Diena (4.,5.lpp)!.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra