Dienas Bizness

  • 22 trešdiena,
    februāris

    Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8486

    USD: 1.0537

Ražošana

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Mazās ostas apdalītas, pārējie par naudu vēl plēsīsies

No transporta nozarei domātajiem ES fondu līdzekļiem reģionālajām ostām netiek nekā; lielajām ostām un pilsētām jāgatavojas konkurencei 1,3 mljrd. apguvē.

Pēc šā gada jūnija, kad tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, nākamais solis ir darbības programma. Eiropas Komisijai (EK) pret to būtisku iebildumu vairs neesot, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča. Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā 2020 (NAP) reģionālajām ostām bija paredzēti līdzekļi ledlaužu iegādei, šobrīd tās ir palikušas tukšā. Atliek vien finansējuma piesaistīšana jahtu tūrismam vai zvejniecībai, taču tas nav risinājums, kas varētu būtiski palielināt kravu apjomu ostās vai radīt jaunas darbavietas reģionā.

Gan SM, gan ostu pārstāvju teiktais liecina, ka bēdīgajam iznākumam ir divi cēloņi. Fondu naudas beigu beigās bijis mazāk, kā plānots NAP, un pašas ostas nav varējušas vienoties, kādā veidā tad ledlauzis darbotos, ņemot vērā, ka tas būtu jāsadala starp divām ostām. Savukārt, ja tas tiktu iznomāts citām ostām, rastos problēmas ar valsts atbalsta jautājumu. Tas viss nav ļāvis nonākt pie kopsaucēja. Līdz ar to šobrīd viena no retajām iespējām, kas tiek piedāvāta reģionālajām ostām, ir pārrobežu projekti jahtu tūrismā, norāda Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka mazās ostas var pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu Igaunijas–Latvijas programmas prioritārajā virzienā Labāks ostu tīkls, kur atbalstāmie pasākumi ir pieejamo pakalpojumu uzlabošanas, vienotas tīkla veidošanas un mārketinga aktivitātes. Savukārt Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas prioritārais virziens Labi savienots reģions ir vērsts uz esošo mazo ostu pakalpojumu uzlabošanu tūrisma attīstības veicināšanai. Finansējuma apmēru projekta īstenotājam VARAM šobrīd minēt nevarot, jo par to vēl nav panākta vienošanās dalībvalstu starpā, gatavojot nosacījumus pirmajam projektu konkursam.

Pēc J. Megņa teiktā, provizoriski mazās ostas varētu iegūt līdz 300 tūkst. eiro jahtu tūrisma attīstībai, taču mūsu platuma grādiem tam tāpat nebūtu lielas nozīmes (novada ekonomikas un jaunu darbavietu radīšanas ziņā), izveidojot ap 100 m garu peldošu piestātni. Pagaidām ideja par līdzekļu piesaisti jahtu tūrismam vēl ir bērnu autiņos, saka Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais, jo neesot pat skaidrības, kas varētu būt potenciālais sadarbības partneris Igaunijā.

Visu rakstu Mazās ostas apdalītas, pārējie par naudu vēl plēsīsies lasiet ceturtdienas, 13. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (9. lpp.)!

Komentāri

Reklāma