Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN) pēdējos gados bijis viens no lielākajiem strīdus akmeņiem likumdošanā, Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 sacīja Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece.

MUN sakne ir koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, kas izveidota 2009.gadā.

Sešu gadu laikā veikti astoņi likuma grozījumi un ieviestas astoņas aktualizētas likuma redakcijas.

Mikrouzņēmumu darbinieku īpatsvars kopējā darba ņēmēju skaitā ir palielinājies no 2,5% 2011.gada 1.ceturksnī līdz 9,4% 2015.gada 1.ceturksnī. LM secinājumi ir skarbi – likuma mērķi, kas tika noteikti, ieviešot MUN režīmu, nav sasniegti.

Likumprojekta mērķis – veicināt uzņēmējdarbības attīstību – nav sasniegts, jo absolūti lielākā daļa MU īpašnieku jeb 91% no kopējā mikrouzņēmumu īpašnieku (kas atbilst likumam Par uzņēmumu ienākuma nodokli) skaita vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās.

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

#Ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos.

Saistībā ar vienota nodokļu konta iedzīvināšanu no 2021. gada ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos, tos varētu izmantot arī nodokļu reformas piemērošanā konstatēto trūkumu novēršanai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts sekretāru sanāksmē jau šā 1. februārī izskatīšanai ir pieteikti grozījumi jaunajā uzņēmumu ienākuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Jāatgādina, ka DB jau vēstīja, ka grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, taču šā likuma normas attiecībā uz vienotā nodokļu konta ieviešanu stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tā uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā tiek piedāvātas izmaiņas, kas paredzētu šī nodokļa nomaksu līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam pašreizējā 20. datuma vietā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumi paredz šī nodokļa iemaksas termiņus – ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 1. datuma līdz 16. datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli, un ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 17. datuma līdz mēneša pēdējam datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Tas, ko lielam vai vidējam uzņēmumam paveikt ir samērā viegli, mazam vai mikrouzņēmumam nereti sagādā izšķiroši svarīgas problēmas. Lieliem uzņēmumiem parasti ir savi juristi, lietveži, finanšu nodaļas, un administratīvā sloga izmaksas bieži vien uz kopējā apgrozījuma fona nav tik izšķirošas kā mikrouzņēmumam.

Mikrouzņēmumam administratīvais slogs būtiski ietekmē biznesa izmaksas. Dažādu likumprojektu anotācijās jau tiek prasīts, vai tas radīs papildu slogu uzņēmējdarbībai, taču netiek pateikts, kā noteikt – slogs būs vai nebūs. Ir nepieciešams ieviest ļoti vienkāršu testu, kas principā jebkuru tiesību akta projektu, politikas dokumentu varētu novērtēt ātri un vienkārši, lai saprastu, kādu slogu tas rada biznesam. Pirmo testa versiju uzņēmēji jau ir radījuši paši un jāatzīst, ka tas ir pietiekami vienkāršs, un tā ideja ir noteikt jebkura dokumenta radītās izmaksas uz Latvijas biznesa vidi kopumā.

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Ministru kabinets otrdien apstiprināja pārējo inženierbūvju būvnoteikumus, precizējot līdz šim spēkā esošos ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvnoteikumus un mazinot administratīvo slogu būvdarbu pasūtītājiem, informē Ekonomikas ministrija.

Ar noteikumu spēkā stāšanos tiks mazināts administratīvas slogs privātpersonām un citiem pasūtītājiem pirmās grupas inženierbūvju būvdarbiem, piemēram, inženiertīklu pievadu un žogu būvdarbiem ir paredzēti gadījumi, kad nav nepieciešams būvvaldes saskaņojums.

Tāpat, lai mazinātu izmaksas attiecībā uz atļaujām, kas nepieciešamas, lai varētu uzsākt sezonāla rakstura komercdarbību (piemēram, ielu tirdzniecība) vai saskaņotu publisku pasākumu, vairs nebūs nepieciešama atsevišķa atļauja no būvvaldes puses pirmās vai otrās grupas inženierbūves novietošanai, ja pašvaldība ir saskaņojusi ielu tirdzniecību vai publisko pasākumu.

Administratīvais slogs mazināsies arī atsevišķiem otrās grupas inženierbūvju būvdarbiem. Piemēram, otrās grupas inženierbūves atjaunošanai (neskarot inženierbūves nesošos elementus vai konstrukcijas) būs nepieciešama tikai apliecinājuma karte (agrāk bija nepieciešams būvprojekts un būvatļauja).

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.

Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.

Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apmēru 175 -185 eiro (atkarībā no tā, vai grozījumi par minimālo algu 500 eiro tiks pieņemti).

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.

Tuvāko trīs gadu laikā 24% Latvijas iedzīvotāju vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, proti, Lietuvā uzsākt savu biznesu tuvākajā nākotnē ir apņēmušies 19%, bet Igaunijā – 17% respondentu.

“Dati ir iepriecinoši – iedzīvotājos ir dzīvs uzņēmēja gars. Vismaz nodomu līmenī, jo laiks tikai rādīs, cik no plānotā piepildīsies. Taču doma, vēlme kļūt par uzņēmēju liek būt ekonomiski aktīvam, sociāli atbildīgākam un iesaistīties sabiedriskos procesos. No tā ieguvēji esam mēs visi. Tur ir liels potenciāls, jo ekonomiskās aktivitātes ziņā Latvijas sabiedrībai vēl ir, kur augt. Uzņēmumi rodas un tiek likvidēti, tādēļ, lai noturētu situāciju nemainīgu, ir nepieciešams tos veidot no jauna,” aptaujas datus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Likumdevēju domas nemaina nodokļu slogs uz biznesu pat pēriena līmenī; būtisks kritērijs Lietuvā un Igaunijā tomēr šķiet izpildvaras efektivitāte

Par nodokļu jautājumiem jeb faktiski jau par valsts budžetu Latvijas dienvidu kaimiņiem ir vērojamas līdzvērtīgas kolīzijas tām, kas risinās Rīgā. Vērtējot kopējo slogu, piemēram, visām Baltijas ekonomikām aktuālajai darbaspēka jomai, kā arī nodokļu iekasēšanas sekmīgumam vai nesekmīgumam, nākas gan secināt, ka sevišķi svarīga vispārējās ainas sastāvdaļa pilsoņu un biznesa acīs ir ne tikai nodokļu lielums, bet arī tas, kas ar tiem tālāk tiek darīts.

Pārsteidz birokrāti

Arī nodokļu eksperti nav izņēmums un pievienojas citu jomu uzņēmējiem, kad tiek vaicāti par salīdzinošo situāciju Baltijas valstīs, tomēr atšķirības, lai cik niansētas, iezīmē skaidru tendenci, kas, tai turpinoties, radītu uzņēmējdarbības vides atšķirību «šķēres». «Katrai Baltijas valstij ir savas nelielās priekšrocības un arī problēmas,» par uzņēmējdarbības vidi DB saka grāmatvedības uzņēmuma IMG Numeri partneris Ardo Ojasalu. Viņš gan ir ievērojis, ka igauņi, kas ir pieraduši uzņēmējdarbību veikt galvenokārt savā valstī, «bieži vien ir izbrīnīti par dažām Latvijas birokrātiskajām procedūrām». Lai gan viņa vērtējumā atšķirības pārsvarā nav nozīmīgas, minētais administratīvais jautājums (kas vienlaikus ir arī nodokļu pārvaldes jautājums) jau ir darvas piliens Latvijā, ko igauņi citā sakarā mēdz slavēt kā medus mucu.

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Otrdien, 19.janvārī, valdība nolēma samazināt administratīvo slogu, saņemot digitālā tahogrāfa kartes, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.836 Noteikumi par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu, anulēšanu un apturēšanu uz laiku.

Fiziskām un juridiskām personām tiks mazināts administratīvais slogs, jo samazināsies iesniedzamo dokumentu apjoms. Turpmāk netiks prasīts uzrādīt dokumentu, kas apliecina samaksu par tahogrāfa kartes pirmreizējo izsniegšanu, atjaunošanu vai nomaiņu. Pieprasot digitālā tahogrāfa darbnīcas karti (tā izsniedzama akreditētai darbnīcai, lai veiktu digitālo tahogrāfu testēšanu, kalibrēšanu vai aktivizēšanu) netiks prasīts iesniegt tā dokumenta kopiju, kas apliecina attiecīgā darbinieka kvalifikāciju veikt darbības ar digitālo tahogrāfu.

Valsts sekretāru sanāksmē, 20.oktobrī, izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts par mobilo sarunu priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu, liecina ministrijas sniegtā informācija.

Līdz 2016.gada 31.decembrim jāizvērtē iespēju un lietderīgumu tiesiskā regulējuma ieviešanai, kas paredzētu pienākumu mobilo sakaru operatoram reģistrēt personas, kura iegādājas mobilo sakaru operatoru priekšapmaksas karti, identificējošus datus (piemēram, personas kodu), sasaistot reģistrētos datus ar konkrēto karti.

Minētā pasākuma mērķis ir veicināt ēnu ekonomikas apkarošanu un sekmēt pret valsts drošību vērstu pasākumu un terorisma operatīvu novēršanu, kā arī nodrošināt personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, iespējami ātrāku noskaidrošanu.

Mobilo sakaru operatoru viedokļi par obligātu karšu lietotāju datu reģistrāciju ir atšķirīgi, piemēram, SIA TELE2 ieskatā izvirzītie mērķi netiks sasniegti, bet tiks radīts administratīvais slogs mobilo sakaru operatoriem, savukārt SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Bite Latvija pauž viedokli, ka karšu lietotāju datu reģistrācija neprasa lielus ieguldījumus no mobilo sakaru operatoru puses, vienlaikus norādot, ka pieprasījumam pēc priekšapmaksas pakalpojumiem ir vērojama tendence samazināties, ko veicina tādi mobilo sakaru pakalpojumi, kurus lietot var tikai reģistrēti lietotāji. Kopumā informācija, kas saņemta no iesaistītajām pusēm, tajā skaitā citu valstu pieredze, liecinot, ka karšu lietotāju datu reģistrācija ir vērtējama kā atbalstāms process. Kā svarīgs aspekts mobilo sakaru operatoru priekšlikumos, kas būtu jāvērtē, ieviešot normatīvo aktu regulējumu, ir pietiekama pārejas perioda noteikšana, kas ļautu sagatavoties karšu lietotāju datu reģistrēšanai un kas būtu ne mazāks kā 1.5 līdz 2 gadi no atbilstoša regulējuma spēkā stāšanās.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri - reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā - maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem.

Ar grozījumiem radīta iespēja, ka vienā maksājumā iespējams samaksāt vairākus nodokļu maksājumus, un mazināts administratīvais slogs, skaidroja FM.

Tas nozīmē, ka no 2021.gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23.datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.

Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu.

2018. gada pirmajā pusgadā ir piesaistīti tikai 18,4 milj. eiro, kas ir mazākais apjoms, kopš 2010. gadā sāka darboties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām.

To liecina valdības sēdē izskatītais Iekšlietu ministrijas ziņojums. Pēc veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā kopš 2014. gada būtiski ir sarucis gan piešķirto TUA skaits, gan arī šajā programmā piesaistīto investīciju apjoms. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, šī programma faktiski ir pārstājusi darboties, un lai situāciju mainītu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvos. Tomēr, ja tādi taps, tad ar tiem darbosies jau nākamā valdība. To, ka tādi varētu tapt, liecina arī ziņojuma secinājumi – ieteikumi turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais koncepcijas projekts par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) ieviešanu 2014.-2020. gadā Latvijā.

Koncepcija paredz ieviest vienas pieturas aģentūras principu un nodrošināt, ka 2014.-2020. gada periodā ar visiem ERAF, ESF un KF klientiem strādās viena aģentūra. Tādējādi finansējuma saņēmējiem tiks mazināts administratīvais slogs un nodrošināta vienota pieeja projektu iesniedzējiem. Vienas pieturas aģentūras funkcijas veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, ņemot vērā tās ilggadējo un daudzveidīgo pieredzi darbā ar ES fondu projektiem dažādās nozarēs, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piešķirto līdzekļu administrēšanu.

Administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem plānots mazināt, veidojot optimizētu institucionālo sistēmu un lēmumu pieņemšanas procesu, novēršot funkciju dublēšanos starp iestādēm un veidojot efektīvāku kontroļu un auditu apjomu ERAF, ESF, KF ieviešanā. Tāpat tiek plānots nodrošināt pāreju uz sadarbību starp ES fondu iestādēm un finansējuma saņēmējiem elektroniskajā vidē, nodrošinot finansējuma saņēmējiem vienotu elektronisko resursu projektu pieteikšanai un ieviešanas dokumentācijas iesniegšanai.

Saeima ceturtdien, 20.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumu grozījumi rosināti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot ar personas apliecību jeb eID karti.

Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.

Kā iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, komisija saņēmusi atzinumu no Finanšu ministrijas par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu tehniskā risinājuma izstrādei.

Ministru kabineta (MK) sēdē 24. janvārī apstiprināja grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.

Tie izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumu, lai mazām sabiedrībām par vienu mēnesi pagarinātu gada pārskatu iesniegšanas termiņus tiem gada pārskatiem, kas tiek sagatavoti par 2022. gadu un vēlāk.

Ar likumprojekta tiesisko regulējumu tiks samazināts administratīvais slogs mazām sabiedrībām. Tāpat tiek pagarināts laiks arī ārpakalpojumu grāmatvežiem gada pārskatu sagatavošanai un nepieciešamības gadījumā revīzijas pārbaudes laiks zvērinātiem revidentiem.

Pašlaik saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto maza sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, iesniedz to ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Labklājības ministrija (LM) rosina precizēt bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanai nepieciešamo dokumentu klāstu, lai nodrošinātu cilvēku iesaisti tieši viņiem vispiemērotākajos nodarbinātības pasākumos un veicinātu iekļaušanos darba tirgū.

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti, kas ceturtdien, 21.augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka turpmāk bezdarbnieka un darba meklētāju statusa iegūšanai nepieciešamo iesniegumu veidlapas būs pieejamas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) interneta vietnē. Līdz ar to mazināsies administratīvais slogs iedzīvotājiem, jo viņi nepieciešamības gadījumā varēs tās precizēt un papildināt.