Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Rīgas Fondu biržas valde nolēmusi sākot ar 1.augustu pārcelt Latvijas gāzes kotētās akcijas no Biržas Oficiālā uz Otro sarakstu, liecina paziņojums biržā.

Biržas noteikumi Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos nosaka, ka sabiedrībai, kuras akcijas tiek kotētas Biržas Oficiālajā sarakstā, ir jānodrošina, ka visā akciju kotēšanas laikā, brīvā publiskā apgrozībā ir pietiekams skaits akciju - vismaz 25 % no biržā iekļauto akciju skaita, vai arī brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju kapitalizācijai jāpārsniedz 25 miljoni eiro. Šī prasības mērķis ir nodrošināt augstāku likviditāti Baltijas Oficiālā sarakstā.

Brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaitu un kapitalizāciju birža aprēķina divas reizes gadā - 30. aprīlī un 31. oktobrī. Ja Oficiālajā sarakstā kotētajam uzņēmumam tiek konstatēta neatbilstība Oficiālā saraksta kvantitatīvajām prasībām, tam tiek dots sešu mēnešu laiks novērst radušos neatbilstību.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Db.lv aprēķini liecina, ka sešu Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā kotēto uzņēmumu vērtība dienas laikā ir samazinājusies par 24,8 miljoniem latu. Savukārt kopš 5. oktobra sešu akciju sabiedrību vērtība samazinājusies par 225,5 miljoniem latu.

Nedēļas laikā Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā kotēto uzņēmumu vērtība samazinājusies par 74,59 miljoniem LVL. (salīdzinot ar 14. novembri), bet salīdzinot ar 5. oktobri, kad Rīgas Fondu biržai bija vēsturiskais maksimums (OMX Riga indekss - 764,50) šis zaudējums ir 225,5 miljoni LVL.

Sešu akciju sabiedrību vērtība 5. oktobrī pārsniedza vienu miljardu LVL - 1,17 miljardi LVL, bet 21. novembrī to kopējā vērtība ir tikai 949,14 miljoni LVL.

Ja apskata katru akcijas sabiedrību atsevišķi, tad visstraujāk vērtība laika posmā no 5. oktobra līdz 21. novembrim ir samazinājusies Ventspils Naftai. A/s Ventspils nafta vērtība samazinājusies par 111,79 miljoniem LVL, bet vismazāk zaudējusi Olainfarm - 2,81 miljonus LVL.

Piektdien (11. janvārī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Latvijas Gāze, kura akciju cena palielinājās par 4,94%, sasniedzot 8,07 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Baltika, kura akciju cena samazinājās par 1,91% un slēgšanas brīdī bija 2,53 LVL. Akciju cenu kritumu Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā nepiedzīvoja neviens uzņēmums.

Ar a/s TEO LT akcijām tika veikti visvairāk darījumi (76) - pērkot un pārdodot 1 265 454 akcijas 587 194,93 LVL apjomā. Uzņēmuma Olimpic Entertainment Group akcijām bija vislielākais apgrozījums - 835 317,98 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 11. janvārī kopumā veikti 545 darījumi un tirgotas 2 642 753 akcijas, veidojot 3 057 306,06 LVL apgrozījumu.

11. janvārī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 744 darījumi un tirgotas 2 824 985 akcijas veidojot 3 176 922,02 LVL apgrozījumu.

Savukārt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Latvijas Gāze, kura akciju cena palielinājās par 4,94%, sasniedzot 8,07 LVL par vienu akciju. Akciju cenu kritumu Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā nepiedzīvoja neviens uzņēmums.

Aprīļa beigās notiekošajā Rīgas kuģu būvētavas akcionāru sapulcē plānots lemt par uzņēmuma akciju iekļaušanu biržas Oficiālajā sarakstā.

Investoru interese par Otrā sarakstā kotētājām akcijām ir salīdzinoši neliela, skaidro SEB bankas brokerpakalpojumu vadītāja Nataļja Točelovska. Pērn NASDAQ OMX Riga Oficiālā saraksta apgrozījums bija 21,4 miljoni latu, bet Otrā saraksta - nepilni 5 miljoni latu.

«Apskatot akcijas, kas veidoja Otrā saraksta aktivitāti, var redzēt, ka no 27 kotētiem uzņēmumiem, divas trešdaļas veidoja Liepājas metalurgs, Latvijas gāze un Rīgas kuģu būvētavas apgrozījums. Tieši šīs akcijas arī redzu kā pretendentus uz Oficiālo sarakstu. No tiem gan Liepājas metalurgs un Latvijas gāze neatbilst brīvās publiskās apgrozības kritērijam, un Rīgas kuģu būvētava ir vienīgais reālais uzņēmums, tādēļ ir jāizmanto šī iespēja,» uzsver eksperte.

Pirmdien, 11.jūlijā, augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotāja AS HansaMatrix rīkos virtuālo konferenci, lai interesentiem sniegtu informāciju par neseno kapitāla piesaisti uzņēmumam un plānoto uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga biržā.

Virtuālā konference notiks plkst.13 pēc Latvijas laika. To vadīs un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Lai piedalītos virtuālajā konferencē, interesentiem iepriekš jāreģistrējas. Interesenti, kas vēlas uzdot jautājumus, aicināti tos iesūtīt iepriekš uz e-pasta adresi «[email protected]» vai uzdot tos portālā naudaslietas.lv.

Pirms tam plkst.11 biržas Nasdaq Riga telpās Rīgā, Vaļņu ielā 1, notiks preses konference, kurā HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Osmanis medijiem sniegs plašāku informāciju par uzņēmuma neseno kapitāla piesaistes procesu un uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā. Preses konferencē piedalīsies arī biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, LHV Pank Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis un Eversheds Bitāns konsultants Mikus Freimanis.

Rīgas Fondu biržas valde š.g. 15.jūnijā nolēma ar 2007.gada 18.jūniju iekļaut Biržas Oficiālajā sarakstā un uzsākt tirdzniecību ar papildus AS Olainfarm akcijām.

No 18.jūnija Baltijas Oficiālajā sarakstā tiks iekļautas 876 023 AS Olainfarm

jaunās emisijas akcijas ar neierobežotām balsttiesībām ar nominālvērtību LVL 1, kā arī Oficiālajā sarakstā tiks iekļautas no vārda akcijām par uzrādītāja akcijām konvertētās Olainfarm 10 214 155 akcijas ar neierobežotām balsstiesībām ar nominālvērtību LVL 1.

Jaunemitēto akciju ISIN kods ir LV0010100509; tirdzniecības kods OLF2R; SAXESS uzdevumu grāmatas tehniskais kods 41155. Konvertēto akciju ISIN kods ir LV0020100507; tirdzniecības kods OLF3R; SAXESS uzdevumu grāmatas tehniskais kods 41158.

Pēc pamatkapitāla palielinājuma reģistrēšanas Komercreģistrā un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Latvijas Centrālajā depozitārijā un Rīgas Fondu biržā, plānots apvienot jaunemitētās akcijas ar ISIN kodu LV0010100509, konvertētās akcijas ar ISIN kodu LV0020100507 zem viena ISIN koda ar jau Biržas Oficiālajā sarakstā tirgotajām akcijām.

9. oktobrī no Baltijas oficiālajā sarakstā 37 kotētajiem uzņēmumiem tikai triju uzņēmumu akciju cena ir palielinājusies. 29 uzņēmumu akciju cena ir samazinājusies.

Otrdien (9. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Olainfarm, kura akciju cena palielinājās par 0,74%, sasniedzot 2,72 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Trigon Property Development, kuras akciju cena samazinājās par 3,74% un slēgšanas brīdī bija 1,27 LVL.

Ar Olympic Entertainment Group akcijām tika veikti visvairāk darījumi (205) - pērkot un pārdodot 119 121 akcijas 447 997,81 LVL apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 9. oktobrī kopumā veikti 955 darījumi un tirgotas 1 768 780 akcijas, veidojot 2 492 869,65 LVL apgrozījumu.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Ceturtdien, 16. augustā, sekojot pasaules tendencēm, akciju cenas samazinājušās visām Rīgas fondu biržasoficiālajā sarakstā kotētajām kompānijām, Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā tikai divām kompānijām pieauga akciju cena.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā lielāko cenas samazinājumu piedzīvoja SAF Tehnika akciju cena, kas samazinājās par 3,76%, to cenai noslīdot līdz 4,09 latiem, kas ir visu laiku vēsturiskais minimums.

Latvijas Kuģniecības akciju cena smazinājās par 3,05% līdz 1,27 latiem.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā akciju cena pieauga tikai Liepājas autobusu parkam (+3,33% līdz 1,55 latiem) un Siguldas CMAS (1,74% līdz 1,75 latiem).

Straujāko akciju cenas kritumu otrajā sarakstā piedzīvoja Strenču MRS, kura cena samazinājās par 8,7% līdz 2,1 latam.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Visās pasaules biržās ir sākusies krīze un Baltijas birža nav izņēmums. Abos divos Baltijas Fondu biržas sarakstos ir redzami tikai sarkani cipari, kas nozīmē, ka visu kotēto uzņēmumu akciju cena ir kritusies.

Tas pats attiecas arī uz indeksiem. Otrdien (22.janvārī) vislielākais indeksu kritums bija Rīgas Fondu biržai - 4,93%, kas ir otrs lielākais vienas dienas kritums divu gadu laikā. Viļņas biržai - 3,99%, bet Tallinas biržai 3%.

Otrdien (22. janvārī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā akciju cenu pieaugumu nepiedzīvoja neviena akciju sabiedrība. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Utenos trikotažas, kurai akciju cena samazinājās par 11,39% un slēgšanas brīdī bija 0,79 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (611) - pērkot un pārdodot 1 053 167 akcijas 613 807,45 LVL apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 22. janvārī kopumā veikti 2 777 darījumi un tirgotas 7 139 335 akcijas, veidojot 7 045 891,82 LVL apgrozījumu.

Otrdien (25. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Trigon Property Development, kura akciju cena palielinājās par 11,23%, sasniedzot 1,46 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja Vilniaus Baldai, kuras akciju cena samazinājās par 6,21% un slēgšanas brīdī bija 4,58 LVL.

Ar uzņēmuma Olympic Entertainment Group un Arco Vara akcijām tika veikti visvairāk darījumi (134). Arī vislielākais apgrozījums Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā bija uzņēmuma Olympic Entertainment Group akcijām - 2 153 992,51 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 25. septembrī kopumā veikti 1 022 darījumi un tirgotas 3 042 682 akcijas, veidojot 5 412 973,77 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Lietuvos elektrine, kura akciju cena palielinājās par 6,15%. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Vilkyškiu pienine, kura akciju cena samazinājās par 4,84% un slēgšanas brīdī bija 1,20 LVL.

Piektdien (28. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 1,62%, sasniedzot 0,89 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja Trigon Property Development, kuras akciju cena samazinājās par 7,03% un slēgšanas brīdī bija 1,67 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 28. septembrī kopumā veikti 882 darījumi un tirgotas 971 109 akcijas, veidojot 1 438 936 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Gubernija, kura akciju cena palielinājās par 9,59%. Savukārt vislielākais kritums bija Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcai, kuras akciju cena samazinājās par 12,50% un slēgšanas brīdī bija 0,07 LVL.

28. septembrī Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielākais apgrozījums, kā arī visvairāk darījumi (55) tika veikti ar uzņēmuma Snoras akcijām - pērkot un pārdodot 53 164 akcijas 57 208,32 LVL apjomā.

Ceturtdien (26. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Trigon Property Development, kura akciju cena palielinājās par 10,82%, sasniedzot 1,80 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 2,28% un slēgšanas brīdī bija 3,85 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 27. septembrī kopumā veikti 836 darījumi un tirgotas 1 057 752 akcijas, veidojot 3 149 882,84 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Siguldas CMAS, kura akciju cena palielinājās par 7,78%. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Lietuvos elektrine, kura akciju cena samazinājās par 2,29% un slēgšanas brīdī bija 1,30 LVL.

27. septembrī Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā visielākais apgrozījums, kā arī visvairāk darījumi (74) tika veikti ar uzņēmuma Lietuvos energija akcijām - pērkot un pārdodot 53 187 akcijas 57 926,45 LVL apjomā.

Trešdien (26. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Trigon Property Development, kura akciju cena palielinājās par 11,06%, sasniedzot 1,62 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja AS Viisnurk, kuras akciju cena samazinājās par 8,21% un slēgšanas brīdī bija 2,52 LVL.

Ar uzņēmuma Arco Vara akcijām tika veikti visvairāk darījumi (95), pērkot un pārdodot 52 384 akcijas 66 206,08 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā bija uzņēmuma Olympic Entertainment Group akcijām - 365 478,68 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 26. septembrī kopumā veikti 870 darījumi un tirgotas 1 133 450 akcijas, veidojot 2 234 624,62 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Kauno energija, kura akciju cena palielinājās par 3,80%. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Siguldas CMAS, kura akciju cena samazinājās par 7,69% un slēgšanas brīdī bija 1,80 LVL.

Pirmdien (17. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja divas akciju sabiedrības - Sanitas un Ventspils Nafta, kurām akciju cena palielinājās par 2,22%. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Viisnurk, kuras akciju cena samazinājās par 7,27% un slēgšanas brīdī bija 2,24 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (129) - pērkot un pārdodot 95 234 akcijas 91 777,06 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar a/s Harju Elekter akcijām - 1 854 778,82 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. septembrī kopumā veikti 738 darījumi un tirgotas 2 904 053 akcijas, veidojot 5 368 980,39 LVL apgrozījumu.

Sākot ar šodienu Lietuvas bankas Snoras akciju kotācija Viļņas biržā tiek pārcelta no Baltijas Otrā saraksta uz Baltijas Oficiālo sarakstu, liecina paziņojums biržā.

«Snoras banka ir vienīgā kompānija no Baltijas Otrā saraksta, kas iekļauta indeksa OMX Baltic 10 grozā - šis indekss atspoguļo desmit visaktīvāk tirgotās akcijas Baltijas vērtspapīru tirgū. Tas liecina, ka jau šobrīd kompānija ir ļoti interesanta investoriem. Uzskatu, ka nokļūšana Baltijas Oficiālajā sarakstā vēl vairāk palielinās investoru interesi par kompāniju, jo atrašanās galvenajā Baltijas akciju sarakstā pieprasa kompāniju atbilstību augstākajiem informācijas atklāšanas standartiem un labas korporatīvās pārvaldības prakses ievērošanu,» norāda biržas NASDAQ OMX Vilnius valdes priekšsēdētāja Arminta Saladziene.

Ceturtdien (4. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Vilniaus baldai, kura akciju cena palielinājās par 4,35%, sasniedzot 4,89 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Olainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 3,57% un slēgšanas brīdī bija 2,70 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (136) - pērkot un pārdodot 271 708 akcijas 270 727,70 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar a/s Olympic Entertainment Group akcijām - 1 031 459,09 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 4. oktobrī kopumā veikti 1 026 darījumi un tirgotas 2 324 765 akcijas, veidojot 4 243 187,78 LVL apgrozījumu.

4. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 461 darījumi un tirgotas 2 680 201 akcijas veidojot 4 604 919,40 LVL apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 3. oktobrī, kad tika veikti 959 darījumi un tirgotas 7 564 265 akcijas 23 199 867,99 LVL apjom��.

Trešdien (17. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Trigon Property Development, kura akciju cena palielinājās par 3,33%, sasniedzot 1,09 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 1,67% un slēgšanas brīdī bija 2,95 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (252) - pērkot un pārdodot 448 560 akcijas 432 178,39 LVL apjomā. Savukārt Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko apgrozījumu piedzīvoja Tallink Grupp, pērkot un pārdodot 1 482 800 akcijas 1 146 657,89 apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 18. oktobrī kopumā veikti 954 darījumi un tirgotas 4 768 718 akcijas, veidojot 4 986 489,04 LVL apgrozījumu.

18. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 253 darījumi un tirgotas 5 249 323 akcijas veidojot 5 649 948,99 LVL apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 12. oktobrī, kad tika veikti 1 380 darījumi un tirgotas 3 802 899 akcijas 5 726 349,02 LVL apjomā.