Gada beigās desmit mēnešos piedzīvotais 9,2% pārkrauto kravu apjomu kritums izlīdzināsies, pronozē Latvijas mazo ostu vadītāji. Šajā laika periodā Latvijas mazajās ostās kopumā pārkrauti 1,12 milj. t kravu.

Šim kritumam ir sezonāls raksturs, saka Latvijas Mazo ostu asociācijas vadītājs un Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis. Vasarā skandināvi samazina celulozes rūpnīcas aktivitātes, līdz ar ko mazāk tiek pirkta papīrmalka. Viņš lēš, ka iespējams simbolisks kravu apjoma kritums gada griezumā uz kurināmā rēķina, ko parasti ved gada beigās un sākumā. Rojas ostā vien stāvot ap 15 tūkst. m3, citās ostās apjomi ir vēl lielāki. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka ekonmikas problēmu dēļ Eiropā un pasaulē arī celulozes tirgus palicis piesardzīgāks.

Rojas ostā 10 mēnešos pārkrauti 33,4 tūkst. t kravu, kas ir par 24,8% mazāk nekā pērn šajā laika posmā. Ostā šobrīd par Eiropas fondu līdzekļiem tiek veidota jauna burāšanas skola. Turpinās ceļu un laukumu sakārtošana, kas notiek pateicoties Aizsardzības ministrijai, kura devusi demontētās Aizkraukles lidlauka dzelzbetona plāksnes, norāda J. Megnis.

Kaut arī Salacgrīvas ostā vērojams kravu apjomu pieaugums par 2,9%, pamatu sajūsmai ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais neredz, jo 10 mēnešos pārkrautie 226,9 tūkst. t nav daudz. Viņš cer, ka, neskatoties uz ne visai aktīvo koksnes, tostarp papīrmalkas un kurināmā, tirgū ar Skandināviju, jo īpaši vasarā, šo gadu izdosies beigt ar 280–300 tūkst. t apgrozījumu, kas būtu labāk nekā pērn, kad 12 mēnešos ostas apgrozījums bija 271,7 tūkst. t jeb par 28,8% mazāk nekā 2010. gadā. Viņaprāt, uz ziemu aktivitāte tirgū palielināsies, uz ko cerot arī ostā strādājošie komersanti, par ko liecina iepirktie un ostā šobrīd uzglabātie kravu – papīrmaklas, šķeldas, kūdras – apjomi. Tikmēr osta pati un viens no stividoriem investējis, lai izbūvētu papildu 4 ha laukumu, kas gan vēl nav pabeigts. Mola sakārtošanai gan ceram iegūt ES fondu līdzfinansējumu. Par Eiropas naudu šogad pabeigta 20 m zvejas piestātne Kuivižos, stāsta ostas pārvaldnieks.

Novembris būs ražīgs, arī decembra prognozes izskatās labas, par 2,8% kravu apjoma kritumu līdz 352,7 tūkst. t, šā gada 10 mēnešu rezultātus salīdzinot ar atbilstošo laika periodu pērn, nesatraucas Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika. Tai pašā laikā pārkrautā koksnes apjoma samazināšanos kompensējis celtniecības materiālu – šķembu – apgrozījuma kāpums. Šobrīd lieli investīciju projekti ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu ostā īstenoti netiek, taču par pašu līdzekļiem veikti krasta stiprināšanas darbi, rekonstruētas un modernizētas ostas vadlīnijas (vaduguns), tiek atjaunota flote. Līdz šim jau savests kārtībā velkonis Malta, remontā ir zemessūcējs Mērsrags, bet velkonim Heinrihs tiek mainīts dzinējs.

Acīmredzot tāda situācija ir kokmateriālu un papīrmalkas tirgū, par 16,4% apgrozījuma kritumu saka Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs. Ja 10 mēnešos pārkrauti 503,9 tūkst. t kravu, tad līdz gada beigām vajadzētu sasniegt 600 tūkstošus. Tas gan būs mazāk nekā 2011.gadā, kad ostā tika pārkrauti 689,4 tūkst. t kravu, kas nodrošināja 6,9% pieaugumu, salīdzinot ar 2010. gadu.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra