Restorānu tīkls «McDonald’s» rekonstruējis savu centrālo un populārāko restorānu Vecrīgā, Z.A. Meierovica bulvārī 18, tajā investējot 800 000 eiro. Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā kļuvis par modernāko Baltijas valstīs ar vislielāko nodarbināto cilvēku skaitu, kā arī tas ieguvis jauninājumu - «McCafe».

«2017. gads bijis veiksmīgākais gads Premier Restaurants Baltics un Premier Restaurants Latvia vēsturē. Mums ir stabils plāns turpināt šo veiksmes stāstu, Latvijā līdz 2019. gadam investējot 4 miljonus eiro, koncentrējoties galvenokārt uz trīs jomām - esošo restorānu rekonstrukcijas pabeigšanu, digitālo jauninājumu ieviešanu un restorānu tīkla paplašināšanu Latvijā līdz 13 restorāniem,» norāda Vladimirs Janevskis, «McDonald’s» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Šogad «McDonald’s» noslēgs savu restorānu rekonstrukcijas programmu, kurā ietverta jauna pašapkalpošanās kiosku platforma, ērtāka ēdienu pasūtīšanas un maksāšanas sistēma.

Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā ieguvis jauninājumu – tajā atvērta arī «McCafe», kas ir papildinājums apmeklētāju restorānu pieredzei, piedāvājot lielāku dažādību kafijas un desertu izvēlē. «McDonald’s» turpina strādāt pie «McCafe» zīmola attīstības Latvijā, un apsver iespēju izvietot «McCafe» arī citos Latvijas «McDonald’s» restorānos.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas McDonald’s Attīstības licences turētāja Premier Restaurants Baltics mātes uzņēmumam Premier Capital piesķirta McDonald’s Attīstības licence Rumānijā. Līdz ar tās iegūšanu uzņēmums savam portfelim pievienojis 67 McDonald’s restorānus 21 Rumānijā, informē McDonald’s sabiedrisko attiecību konsultante Baltijas valstīs Linda Anaite.

Maltas uzņēmums Premier Capital ir vadošās restorānu ķēdes McDonald’s Attīstības licences turētājs Maltā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Grieķijā. Līdz ar Rumānijas McDonald’s restorānu pievienošanu Premier Capital portfelim to papildinājuši kopumā 67 McDonald’s restorāni, to skaitā 19 McCafe kafejnīcas ar 4000 darbinieku lielu komandu.

McDonald’s darbu Rumānijā uzsāka 1995.gadā, un pašlaik McDonald’s restorāni Rumānijā apkalpo vairāk nekā 65 miljonus viesu gadā. Ik dienu McDonald’s restorānus un McCafe apmeklē 180 000 viesu. Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē vien ir 32 McDonald’s restorāni. 2015. gadā McDonald’s jau otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Rumānijas labāko darba devēju starptautiskā cilvēkresursu vadības konsultanta AON Hewitt vērtējumā.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Mc'Donald's pārstāvniecības Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia apgrozījums ir pagājušajā gadā ir palielinājies par 75%, sasniedzot 17 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Tajā pašā laikā pērn uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas ir sarukusi par aptuveni 41%, un 2012. gadā veidoja 349 tūkstošus latu iepretim 590 tūkst. Ls, ko uzņēmums nopelnīja 2011. gadā.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada augusta sākumā McDonald’s savos restorānos Latvijā visas cenas sācis norādīt latos un eiro, kopumā eiro ieviešanas pasākumam atvēlot 17 tūkstošus eiro.

Jau rakstīts, ka McDonald’s restorānus Latvijā pērn apmeklējuši 9,6 miljoni apmeklētāju, kas ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kur attiecīgi ēstuves apmeklējuši 7,7 milj. un 9,1 miljons apmeklētāju. Tomēr jānorāda, ka starp visām trim Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk McDonald’s restorānu – 12. Savukārt Igaunijā plānots, ka šā gada beigās darbosies 10 restorāni un divi McCafe, bet Lietuvā – deviņi restorāni un trīs McCafe.

Ātrās ēdināšanas uzņēmuma McDonald’s restorānus Latvijā pērn apmeklējuši 9,6 miljoni apmeklētāju, kas ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kur attiecīgi ēstuves apmeklējuši 7,7 milj. un 9,1 miljons apmeklētāju, informē McDonald’s rīkotājdirektors Baltijas valstīs Tomašs Navrockis.

Kopumā McDonald’s restorānus visās Baltijas valstīs apmeklējuši 26,4 miljoni apmeklētāju. Skatoties uz šo gadu, uzņēmums plāno, ka apmeklētāju skaits pieaugs par 6,4% un sasniegs 28,1 miljonu. Latvijā plānots vislielākais kāpums par 7,3%, sasniedzot jau 10,3 miljonus apmeklētāju.

Tomēr jānorāda, ka starp visām trim Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk McDonald’s restorānu – 12. Savukārt Igaunijā plānots, ka šā gada beigās darbosies 10 restorāni un divi McCafe, bet Lietuvā – deviņi restorāni un trīs McCafe. Jāatgādina, ka šā gada sākumā tika atvērts restorāns Jelgavā, kas ir jau otrais restorāns ārpus Rīgas. Restorāna izveidē McDonald’s investējis 1,4 miljonu eiro.

Uzņēmums Premier Capital, kam Baltijas valstīs pieder ātrās ēdināšanas restrānu tīkls McDonalds Latvijā, Lietuvā un Igaunijā līdz 2014. gadam (ieskaitot) plāno investēt 38 miljonus eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta BBN.

McDonalds uzsāka paplašināšanās plānus Baltijas valstīs 2010. gadā, atverot trīs jaunus ātrās ēdināšanas restorānus Igaunijā un vienu Latvijā, kā arī Rīgā atverot McCafe. Tāpat tika rekonstrutēts viens restorāns Lietuvā un divi Igaunijā. 2011.gadā jauns restorāns tika atvērts Lietuvā, savukārt divi jauni restorāni savas durvis vēra Latvijā – viens Rīgā, Imantā, un otrs Daugavpilī, kas ir uzņēmuma pirmais restorāns ārpus galvaspilsētas Rīgas.

Nākamgad Igaunijā, kur atrodas desmit McDonalds ātrās ēdināšanas restorāni, tiek plānots pabeigt viena McDonalds restorāna renovācijas darbus, kā arī atvērt vienu McCafe. Lietuvā, kur patlaban ir deviņi McDonalds restorāni, plānots rekonstruēt divus restorānus un atvērt vēl vienu ātrās ēdināšanas restorānu Viļņā. 2012. gadā Latvijā plānots atvērt trīs jaunus McDrive restorānus, bet vēl divas ātrās ēdināšanas iestādes atjaunot.

#Alūksnes novads, ko mēdz dēvēt arī par Ziemeļvidzemes Šveici, pēdējos gados izdarījis gana daudz, lai šo nosaukumu attaisnotu.

Alūksne spodrina spalvas un jau nākamgad solās būt gatava daudz lielāka viesu skaita uzņemšanai nekā līdz šim; ar ciemiņu pieplūdumu būs jārēķinās arī uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Alūksnē un Alūksnes novadā 2018. gadā tiks pabeigts īpaši daudz infrastruktūras projektu, un jau 2019. gadā tiks sākta intensīva sevis popularizēšanas un ciemiņu piesaistīšanas kampaņa, sola novada pašvaldība.

Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi ir viens no novada ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem, un aktīva rosība šajā virzienā Alūksnē sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem. Viens no pirmajiem lielākajiem vides un kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektiem Alūksnē bija Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tika veikta laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Kopš tā laika ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ir pabeigti vai vēl ir procesā pat vairāki desmiti vides un infrastruktūras projektu, kas dažu gadu laikā būtiski mainījuši pilsētas tēlu un veidolu – to vidū ir gan rekonstruētais kultūras centrs, gan jauns skatu tornis Kapsētas pussalā, gan muzikālais gājēju tilts, tāpat tikko rekonstruēts viens no Alūksnes simboliem – 1807. gadā celtā rotonda Tempļa kalnā – un citi.

Pilnmēnesim un enerģijas dzērieniem ir noteikta ietekme uz cilvēku mentālo uzvedību – vismaz Latvijas politiskajā sistēmā noteikti. Enerģijas dzērienu izplatību vismaz nedaudz ir iespējams ierobežot, aizliedzot tos tirgot iedzīvotājiem līdz 18 gadu vecumam (tik jaunu deputātu gan nav), savukārt pilnmēnesim vispār neko nevar izdarīt.

Acīmredzot ar to ir izskaidrojama politiķu vēlme atlaist ne vienu vien amatpersonu gan valsts, gan pašvaldību līmenī, un principā par katru no trīs šobrīd zināmajiem gadījumiem būtu teju vai vērts likt likmes totalizatorā – izdosies vai neizdosies nomest? Bet nu pēc kārtas...

Pirmkārt, četru gadu laikā Jūrmalā ir nobriedusi jau trešā revolucionārā situācija. Proti, tās domē sēdošajiem deputātiem savulaik mēra amatā nepatika ne Raimonds Munkevics, ne Romualds Ražuks, bet nu pie sirds neiet arī pašreizējais pilsētas galva Gatis Truksnis. Deputātiem nepatīk, ka mērs īsi pirms vēlēšanām izmanto administratīvos resursus savas spalvas spodrināšanai. Pareizāk sakot, viņiem nepatīk, ka to dara Truksnis, nevis viņi paši. Liekot likmes attiecībā uz iespējamo Trukšņa nomešanu, visticamāk, nopelnītu tie, kuri uzskatītu, ka viņš mēra amatu zaudēs. Otrkārt, noteikti jāmin iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Nevar noliegt, ka dažādi Iekšlietu ministrijas pakļautībā strādājošie drošības dienesti nespēja pilnvērtīgi nosargāt kārtību balagānā, par kura eksistenci, dodot atļauju izvērst savas aktivitātes diviem naidīgi noskaņotiem politgrupējumiem, bija parūpējusies Rīgas dome. Tomēr ir skaidrs, ka Kozlovska atlaišana varētu nozīmēt pašreizējās valdības stabilitātes saļodzīšanos. Tādējādi sagaidāms, ka Kozlovska palikšanu amatā atbalstīs gan viņa paša pārstāvētā Reformu partija, gan Vienotība, kas nevēlas tricināt sava premjera Valda Dombrovska krēslu, gan opozīcijā esošais Saskaņas centrs, kura elektorātu policija 16. martā neiztrenkāja. Secinājums – likšana uz Kozlovska atlaišanu totalizatorā tā īsti nebūtu ekonomiski pamatots lēmums. Un, treškārt... Jau pirmdien ir paredzēts lemt par Rīgas brīvostas ilggadējā pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu no amata. Lūk, te jau sākas intriga! Par to, ka brīvostas vadībā nepieciešamas pārmaiņas, savulaik, stājoties amatā, skaļi izrunājās gan viens otrs valdības vadītājs, gan arī galvaspilsētas mērs. Tomēr pietika kungiem parunāties zem četrām acīm ar Loginovu, lai izrādītos, ka viņš ir pats piemērotākais vīrs brīvostas vadītāja amatam. Nav izslēgts, ka šoreiz zvaigznes un mēnessfāzes ir izkārtojušās citādāk un pirmdienas pievakarē Loginovs kravās mantas un plānos atpūtu savos īpašumos Kanāriju salās, taču garantēt to nekādi nevar.

Kopš iepriekšējā Moneyval ziņojuma 2016. gadā situācija Latvijas finanšu jomā ir pasliktinājusies, taču neviena institūcija vai amatpersonas atbildību par izpostīto finanšu sektoru neuzņemas.

Šīs kļūdas Latvijai ir pārāk dārgi maksājušas, uzsver eksperti, prognozējot, ka ne visas bankas izdzīvos.

Pagājušās nedēļas beigās, kā jau iepriekš tika prognozēts, Latvija saņēma īpaši negatīvu Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma Moneyval ziņojumu par Latvijas paveikto pēdējo gadu laikā šajā jomā. Moneyval vērsta uzmanība uz vairākiem būtiskiem riskiem. Piemēram, teikts, ka Latvijai politikas un koordinācijas jomā ir nevienmērīga un neadekvāta izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Jāuzlabo horizontālā un vertikālā koordinācija, kā arī būtu lietderīgi uzlabot privātā sektora izpratni par riskiem un Latvijas starptautiskajām saistībām. Tāpat minēts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Ātrās ēdināšanas restorāns McDonald’s šogad sola atvērt trīs jaunus restorānus un divus esošos rekonstruēs.

Divi restorāni tiks atklāti Rīgā un viens restorāns vērs durvis kādā no Latvijas lielākajām pilsētām, tādējādi iezīmējot sākumu paplašināšanās plāniem reģionos. Tā kā vēl noris darbs pie detaļām saistībā ar atvēršanu, McDonald’s nevar paziņot, kurā pilsētā atradīsies jaunais restorāns, tomēr var apstiprināt, ka joprojām plānos ir tādas pilsētas kā Daugavpils, Jelgava un Liepāja.

«Latvijā ekonomika un cilvēku pirktspēja ir stabilizējusies, par ko liecina ēšanas paradumi un pieaugošā klientu aktivitāte. Mēs redzam pozitīvas tendences janvāra rezultātos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Tomēr kopumā vēl ir pāragri runāt par ekonomikas izaugsmes sākumu,» norāda McDonald’s pārstāvniecības Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia vadītājs Viktors Tedesko.

Tirdzniecības centrā Spice šodien atklāj McDonald’s un tā jaunā ātrās ēdināšanas koncepta restorānu McCafe.

Šogad centrāatklāti vairāki jauni veikali — Vive Maria, Charles&Keith, Vision Express un Dzintars, kā arī medicīnas pakalpojumu centrs MedExpress. Drīzumā plānots atklāt zīmola Apart modes preču veikalu, Kolonna skaistumkopšanas servisu, solāriju salonu Sunlaunge, vīnu veikalu Gourmet, apdrošināšanas pakalpojumu punktu E-agents, kā arī šūšanas darbnīcu. Savukārt Mēbeļu un interjera centra Spice veikalu klāsts šī gada pirmajā pusē papildināts ar veikaliem Čiekurs, Baltic Data, Taps Dizaina studija un Accenta. Drīzumā plānots atvērt arī Latvijā lielākā mīksto mēbeļu ražotāja veikalu Elīza-K, virtuvju salonu Farens.

McDonald’s ātrās apkalpošanas restorāna Main Station rekonstrukcijā Rīgā ieguldīti 270 000 lati, un tas ir pirmais ar Lim Food dizainu.

Pēc rekonstrukcijas Main Station piedāvās apmeklētājiem 150 sēdvietas. Restorāna viesus apkalpos 80 speciāli apmācīti darbinieki un tā darba laiks nemainīsies.

Main Station savas durvis apmeklētājiem vēra 1998.gada 13.jūnijā un pērn septembrī tas tika paplašināts, atverot Rīgā jau otro McCafe kafijas un konditorejas izstrādājumu cienītājiem. Tā izveidei tika investēts vairāk nekā trešdaļa miljona eiro.

Kopumā šogad McDonald’s plāno ieguldīt ap 5 miljoniem latu turpmākā attīstībā un jaunu restorānu atklāšanā Latvijā.

Maltas uzņēmums «Premier Capital», kam pieder «McDonald’s» restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, pagājušajā gadā strādājis ar 263 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2016. gadā. Visos tirgos reģistrēts apgrozījuma pieaugums, grupai turpinot pastāvīgu izaugsmi.

«Premier Capital» ir «McDonald's» attīstības licences turētājs Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā. Pašreizējā uzņēmuma tīklā ietilpst 138 restorāni, tostarp vairāki McDrive un McCafe restorāni.

Pateicoties 7500 cilvēku komandai Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā, «Premier Capital» pagājušajā gadā apkalpoja 112 miljonus klientu, kas ir par septiņiem miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot jaunu apmeklētāju skaita rekordu.

2017. gadā grupa reģistrējusi pamatdarbības peļņu 23,4 miljonu eiro apmērā. Atskaitot investīcijas un finanšu izdevumus, grupa reģistrējusi 20 miljonu eiro pirmsnodokļu peļņu, salīdzinot ar 16,5 miljonu eiro peļņu pirms gada. Aktīvu apjoms 2017. gadā sasniedzis 47,6 miljonus eiro.

McDonald’s savu pirmo restorānu ārpus Rīgas atvērs Daugavpilī 15. novembrī un tas iezīmēs sākumu uzņēmuma paplašināšanās plāniem reģionos.

Šobrīd Rīgā darbojas astoņi McDonald’s restorāni, taču Daugavpilī būs pirmais restorāns divos stāvos. «Mums ir ambiciozi darbības paplašināšanas plāni reģionos. Meklējot pilsētu, kurā uzcelt mūsu pirmo restorānu ārpus Rīgas, vērtējām vairākus faktorus. Daugavpils ir viena no Latvijas lielākajām pilsētām, un mūsu veiktie pētījumi apliecina, ka šajā pilsētā ir labas biznesa iespējas. Vēlamies arī pateikties Daugavpils pilsētas domei par pretimnākošu attieksmi jauna biznesa veidošanai pilsētā,» saka McDonald’s pārstāvniecības Baltijas valstīs Premier Restaurants Latvia rīkotājdirektors Tomašs Navrockis (Tomasz Nawrocki).

Attīstot restorānu tīklu un izvēršot darbību Latvijā, restorānu ķēde McDonald’s gatavojas atklāt vēl vienu restorānu galvaspilsētā, radot 50 jaunas darbavietas, informē uzņēmumā.

Jaunais McDonald’s restorāns drīzumā tiks atvērts topošajā tirdzniecības centrā Akropole, Db.lv informē uzņēmuma vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis, plašāku informāciju solot tuvojoties atklāšanas datumam.

Tuvojoties vasaras sezonai, uzņēmums plāno pieņemt darbā vēl aptuveni 250 darbinieku. Darba vietu piedāvājums ir īpaši pielāgots jauniešiem, lai sniegtu viņiem pirmo darba pieredzi un nodrošinātu platformu karjeras un personības izaugsmei, norāda uzņēmumā.

«McDonald’s» restorānu darbību Latvijā nodrošina gados jaunu darbinieku komanda: 85% no visiem 660 «McDonald’s» uzņēmuma darbiniekiem Latvijā ir jaunāki par 34 gadiem, savukārt, 63% darbinieku – jaunāki par 24 gadiem. Restorānu darbinieku vidējais vecums ir 23 gadi, bet restorānu vadītājiem – 29 gadi.

Imantā, Kurzemes prospektā ātrās ēdināšanas restorānu ķēde McDonald's šodien atklāja Latvijā lielāko McDrive restorānu, kurā investēti 1,5 miljoni latu.

Atverot šo restorānu, radītas 40 jaunas darba vietas.

Šis restorāns pēc skaita ir devītais McDonald's restorāns Latvijā, un ar tā atvēršanu uzņēmums turpinot realizēt darbības paplašināšanas plānus Rīgā, Daugavas kreisajā krastā.

Kā norādīja McDonald's rīkotājdirektors Baltijas valstīs Tomašs Navrockis, paredzams, ka «ieguldīto investīciju atdeve būs augsta - Pārdaugava ir perspektīva vieta biznesam, turklāt McDrive ir vienīgais restorāns, kas strādā visu diennakti».

McDonald's pārstāvji stāstīja, ka McDrive restorānu standarts paredz vienu automašīnu apkalpot 60 sekundēs. Šā gada pirmajos desmit mēnešos četrus McDrive restorānus Rīgā apmeklējuši 2,9 miljoni cilvēku un vairāk nekā 520 000 automašīnu.

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Kompānijai McDonald‘s International Property Company, kas pārvalda starptautisko ātrās ēdināšanas restorānu tīklu McDonald's, Lietuvā nav izdevies panākt Singapūras kompānijas Future Enterprises Pte kafijas zīmola MacCoffee aizliegšanu, lai gan Eiropas Tiesa ir aizliegusi to izmantot.

Lietuvas Augstākā Tiesa apmierinājusi Future Enterprises Pte prasību, kurā tā lūdza atļaut lietot šo zīmolu.

Tā atcēlusi Apelācijas tiesas lēmumu, kurā anulēts zīmola MacCoffee derīgums Lietuvā, un atstājusi spēkā Viļņas apgabaltiesas lēmumu, kas atļāva Singapūras kompānijai Lietuvā reģistrēt MacCoffee zīmolu.

Kā apgalvo McDonald's, nosaukums MacCoffee atgādina nosaukumu McCafe, tādēļ var maldināt patērētājus. Taču Augstākā tiesa norādījusi, ka Singapūras kompānijas zīmolu veido ne tikai vārdi, bet arī attēls - kafijas tase un kafijas pupiņas, tātad zīmoli atšķiras.

2013.gadā Valsts patentu birojs pēc McDonald's prasības anulēja MacCoffee zīmola reģistrāciju Lietuvā, bet Future Enterprises Pte vērsās Viļņas apgabala tiesā, kas 2015.gadā lēma, ka birojs nebija tiesīgs anulēt reģistrāciju.

McDonald’s pārstāvniecība Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia 2010. gada laikā plāno attīstībā investēt ap 3 miljoniem eiro.

Nedaudz vairāk nekā puse no investīciju apjoma tiks atvēlēta divu jaunu restorānu atvēršanai. Kopā Baltijas valstīs šajā gadā tiks atvērti pieci jauni restorāni.

Pagājušajā gadā Premier Restaurants Latvia atvēra septīto McDonald’s restorānu, kas atrodas iepirkšanās centrā Spice un ietver arī pirmo McCafe Baltijas valstīs – restorānu ar atšķirīgu interjeru kafijas un konditorejas izstrādājumu cienītājiem.

Igaunijā ir astoņi McDonald’s restorāni, un līdz šī gada beigām tiek plānots atvērt vēl divus jaunus restorānus Tartu un Parnu, kas ir divas lielākās pilsētas Igaunijā pēc Tallinas. Lietuvā, kur šobrīd arī darbojas astoņi McDonald’s restorāni, plānots atvērt jaunu restorānu Kauņā līdz šī gada beigām.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos McDonald’s 11 restorānos Latvijā pārdošanas apjoms pieaudzis par 23%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lielākoties pieaugums skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji biežāk izvēlas ieturēt cenas ziņā dārgāku maltīti, piemēram, Roadhouse Classic un Big Tasty, kā arī vairāk našķējas.

Pārdošanas apjoms būtiski pieaudzis ābolu un meža ogu pīrāgiem, McFlurry saldējumiem un Frappe dzērienam, kā arī tādām uzkodām kā sīpolu gredzeni un mazajam vrapam ar vistas gaļu.

Arī parējās Baltijas valstīs McDonald’s restorāniem ir palielinājies pārdošanas apjoms – Igaunijā par 20%, bet Lietuvā par 9%.

Tomašs Navrockis, McDonald’s rīkotājdirektors Baltijas valstīs, sacīja: «Šī gada pirmajos mēnešos McDonald’s restorānos novērojam iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos. Pērn lielākā daļa mūsu apmeklētāju priekšroku deva pamata maltītes iegādei un bieži vien izvēlējās Mini Cena piedāvājumus. Priecājamies, ka pretēji tam šogad iedzīvotāji atļaujas biežāk sevi palutināt ar dažādiem našķiem.»

Pretēji pašreizējās valdības ministru nepamatotajam verbālajam optimismam oficiālā statistika uzrāda tendences, kas nekādi neapstiprina Latvijas ekonomikas uzlabošanos. Saskaņā ar Eiropas Savienības oficiālās statistikas biroja Eurostat datiem 2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, Latvijas Republikas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis tikai par 0,1% – respektīvi, astoņas reizes (!) mazāk, nekā mums mēģina iegalvot Latvijas amatpersonas.

Mūsu ministri Kampars un Repše apgalvo – IKP pirmajā pusgadā it kā ir pieaudzis, tāpēc esot sākusies arī ekonomikas izaugsme. Pirmajā ceturksnī Latvijas IKP esot pieaudzis par 0,3%, bet otrajā ceturksnī – jau pat par veseliem 0,8%. Vispirmām kārtām jāuzsver, ka te notiek klaja jēdzienu samainīšana, jo par korektu IKP salīdzināšanu ir uzskatāma tāda, kas salīdzina ar iepriekšējā gada analogu periodu, nevis ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt Latvijas atbildīgie ministri 2010. gada otrā ceturkšņa IKP nez kāpēc salīdzina ar 2010. gada pirmo ceturksni, kaut gan vajadzētu salīdzināt ar 2009. gada otro ceturksni. Šāda kroplīga un absolūti nezinātniska “metodoloģija” nav nekas cits kā tautas muļķošana.

Maija Kalniņa ir viens no radošajiem dzinējspēkiem, kas pat ekonomiskas lejupslīdes laikā rada vilkmi Liepājas virzienā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par Maiju Kalniņu Liepājā saka, – viņa pārtiek no dinamīta, jo ir īsts enerģijas spridzeklis. Atteikusies no algota darba komforta zonas, Maija uzdrošinās virzīt grandiozus projektus, kuru lielākā vērtība ir Liepājas radošā tēla spodrināšana. Taču radošums, kā zināms, arī ekonomisko vilkmi pagriež savā virzienā. Kamēr komunālie dienesti agrāk tik populāro Mūziķu slavas aleju pie nu jau tukšās Rokkafejnīcas nevērīgi atbīdījuši ielas malā, lai tā netraucētu retajam komerctransportam, Maijas dedzīgi virzītais un sākumā pat pašrocīgi koptais grupas Līvi piemiņas projekts Jūrmalas parkā – Spoku koks– pusgada laikā kļuvis par Liepājas tūrisma objektu līderi. Tagad viņa īsteno grandiozu ideju – Liepājas 390.dzimšanas dienas sarīkojumu Es esmu Liepāja, kura budžetā pilsēta piedalās vien ar desmito tiesu.

Valsts a/s Latvenergo apmaksāto reklāmu, kurā tiek aizstāvēti jaunie tarifi, izstrādājusi SIA Repute, kuras līdzīpašnieks ir Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis, informē portāls pietiek.com.

Par netiešu ieguvēju no šīs reklāmas kampaņas varot uzskatīt arī ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība), kurš kā nozares ministrs saņem kritiku par gaidāmo tarifu kāpumu. Apšaubāma esot arī valsts uzņēmuma apmaksātās reklāmas lietderība, jo regulators vēl tikai lemj, vai tarifus apstiprināt.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs nevarējis nosaukt precīzu summu, kāda atvēlēta šai reklāmas kampaņai, bet atzinis, ka SIA Repute par šo darbu varētu saņemt summu virs 10 000 latu. Viņš par firmas saikni ar ekonomikas ministra pārstāvēto politisko spēku neesot bijis informēts un noliedzis, ka līgums slēgts politiska lobija iespaidā.

Saeimas deputātiem šodien iesniegti priekšlikumi Nacionālā attīstības plāna 2014-2020. gadam (NAP) uzlabošanai, saskaņā ar biznesa līderu pausto pirmajā Dienas Biznesa kluba diskusijā.

Lai gan galvenā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP) projektā noteiktā prioritāte ir ekonomikas izrāviens, lielā mērā valsts politika un nesamērīgi lielais administratīvais slogs ir viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības bremzētājiem. Šādu viedokli pauda Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji Dienas Biznesa kluba diskusijā, kas bija veltīta šim valdības apstiprinātajam un Saeimā izskatāmajam dokumentam. Uzņēmēju ieteiktie risinājumi šodien tiek iesniegti atbildīgajām Saeimas komisijām un parlamenta frakcijām.

Dienas Biznesa klubs sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju dibināts ar mērķi radīt platformu kopīgas pozīcijas paušanai uzņēmējiem svarīgos jautājumos, lai sasniegtu vēlamo rezultātu pārstāvētās nozares un visas tautsaimniecības attīstībai.

Tieši pēdējā laikā Rīgā atvērtas četras speciālās frizētavas vīriešiem, kurās kungiem sapoš matu rotu un bārdu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tendence ir karsta, un tirgū jau ir ziņas, ka drīz durvis vērs vairāki citi saloni kungiem.

Sakuplo un konkurē

2013. gadā Edgars Rozenvalds atvēra pirmo Wood Religion Barber Shop, kurā līdzās friziera pakalpojumiem kungiem tiek veikta arī bārdas korekcija. Specializētās vīriešu frizētavas Latvijā nav nekāds jaunums un tās savulaik ir pastāvējušas, taču 90. gadu sākumā, līdz ar ekonomiskās lejupslīdi, tās izzuda. Skaistumkopšanas saloni vēlāk veidoti, orientējoties pārsvarā uz sieviešu auditoriju. «Esmu daudz ceļojis, dzīvojis Anglijā, Maskavā un Vācijā. Ievēroju, ka citās valstīs vīriešu salonu tradīcijas tiek ilglaicīgi koptas. Nolēmu, ka arī Latvijā šo tradīciju vajadzētu atjaunot, radinot vīriešus pievērst vairāk uzmanību matu griezumam, bārdai. Klasiskajos salonos vīrieši jūtas kā viesi, bet viņiem vajag radīt īpašu atmosfēru, servisu, sākot no personāla attieksmes un beidzot ar speciāliem instrumentiem un kosmētikas līdzekļiem,» atzīst E. Rozenvalds. Viņa salonos iegriežas pārsvarā vietējie iedzīvotāji, apmēram 70% klientu vēlas apgriezt matus, bet pieaug arī pieprasījums pēc bārdas korekcijas. Viņš apmēram septiņus mēnešus lolojis biznesa ideju, veidojis salona interjeru, Londonā apguvis bārddziņa iemaņas, kuras pēc tam nodevis darbiniekiem. «Laikā, kad gatavojos salona atvēršanai, uzzināju, ka Rīgā darbu sāks arī Krievijas franšīze Chop-Chop. Darīju visu, lai būtu pirmais un savu salonu atvēru mēnesi pirms viņiem. Tā bija pirmā stratēģiskā uzvara,» stāsta E. Rozenvalds. DB neizdevās sazināties ar salona Chop–Chop īpašniekiem, bet internetā atrodamā informācija liecina, ka tie pieder uzņēmējiem no Krievijas – Vladimiram un Irinai Sadčenkoviem. Krievijā Chop–Chop tīkla saloni ir vairāk nekā desmit pilsētās. Rīgā pašlaik ir atvēri divi Chop–Chop saloni.

Daļa Volstrītas uzņēmumiem sūtīto prakses pieteikuma vēstuļu ir pārdrošas un liecina par pilnīgu jomas nepārzināšanu, taču kāds universitātes students izraisījis sajūsmu Volstrītā, uzrakstot ļoti atklātu motivācijas vēstuli, liekot profesionāļiem atzīt to «par labāko vēstuli, ko tie jebkad redzējuši», raksta Business Inider.

«Esmu ļoti ieinteresēts investīciju banku nozarē un vēlētos neko vairāk, kā vien no jums mācīties. Man nemetas slikta dūša no kafijas pienešanas, kurpju spodrināšanas vai drēbju savākšanas no veļas mazgātavas, un es pie jums esmu gatavs strādāt par velti. Godīgi sakot, es vienkārši vēlos atrasties vienā telpā ar industrijas profesionāļiem un iegūt tik daudz zināšanu, cik iespējams,» teikts studenta motivācijas vēstulē.

«Netērēšu jūsu laiku, uzskaitot savus sasniegumus, nosaucot pārspīlētus amata nosaukumus vai pievienojot pāris rindiņas ar «sviestu» par manu līdzšinējo pieredzi un prasmēm, kas lieliski atbilst investīciju banku prakses iziešanai,» raksta jaunietis. «Patiesība ir tā, ka man nav nekādu neticami īpašu prasmju vai ģeniālu īpašību, tomēr man ir teju perfekts GPA (studenta akadēmisko sasniegumu mērs) un vēl varu piedāvāt smagu darbu. Iepriekš esmu izgājis praksi Merril Lynch Ieguldījumu pārvaldes nodaļā, kā arī izgājis kursu par investīciju bankām, ja tas kādi noder,» teikts vēstulē.