Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā kādu apģērbu ražotāju, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru Christie's izsolē par 91 000 ASV dolāriem pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte), ziņo aģentūra Reuters.

K. Bruni no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon pieprasa kompensāciju par cieņas un goda aizskaršanu 125 000 eiro apjomā.

Ražotājs Pardon norādījis, ka somas jau izņēmis no apgrozības. Vienas somas cena bija 3 eiro, turklāt, ja klients veikalā iepirkās virs 5 eiro, šāda soma viņam pienācās par brīvu.

Tiesas lēmums šajā lietā gaidāms 18. decembrī.

Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izmeklēs kiberuzbrukumus, kas veikti ASV slavenībām un kuru rezultātā nozagti slavenību pašu uzņemtie kailfoto. FIB pievērsies šo noziegumu izmeklēšanai pēc tam, kad interneta vidē parādījās amerikāņu aktrises Skārletas Johansones (Scarlett Johansson) kailfoto, vēsta BBC.

Aktrises pašas uzņemto fotogrāfiju parādīšanās interneta telpā nav pirmais slavenību kailfoto nozagšanas gadījums. Pirms tam kiberzagļu uzbrukumos jau cietusi aktrise Džesika Alba (Jessica Alba), Džastins Timberleiks (Justin Timberlake) un viņa kolēģe filmā Noderīgi draugi (Friends with benefits) Mila Kunisa (Mila Kunis).

FIB ir paziņojis, ka patlaban meklē personu vai grupējumu, kas atbildīgs par slavenību privātās informācijas nozagšanu no viņu e-pastiem un citiem interneta kontiem.

Vairākas «zvaigznes» ir kļuvušas par kiberzagļu upuriem, pavēstīja FIB Losandželosas nodaļas pārstāve Lora Aimilere (Laura Eimiller). Viņa nenosauca upuru vārdus, «ņemot vērā nozieguma dabu».

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu paziņojis par 26 jauno Eiropas komisāru portfeļu sadalījumu.

Pats Ž.M. Barrozu Eiropas Komisiju vadīs jau otro pilnvaru termiņu, taču tiem komisāriem, kas arī izvirzīti uz otro pilnvaru laiku, kā, piemēram, Andris Piebalgs no Latvijas, piešķirti citi komisāru portfeļi nekā iepriekš.

Db jau rakstīja, ka salīdzinoši prestižo enerģētikas portfeli no A. Piebalga turpmāk pārņems vācietis Ginters Etingers, bet Piebalgam tiks attīstības komisāra portfelis un turpmāk būs jārūpējas par sadarbību ar nabadzīgākajām pasaules valstīm. Andra Piebalga iepriekš iekārotais transporta komisāra portfelis ticis igauņu kolēģim Sīmam Kallasam, kas iepriekš pildīja revīzijas un krāpšanās apkarošanas komisāra pienākumus. Latvijā zināmais ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja no Spānijas turpmāk pārzinās Eiropas konkurences lietas, bet viņa vietu ieņems soms Olli Rēns. Lietuvietis Aļģirts Šemetas no ungāra Laslo Kovāča pārņems nodokļu un muitas jautājums. Lauksaimniecība būs Rumānijas pārstāvja Daciana Čiolosa kompetencē, polis Janušs Ļevandovskis atbildēs par budžeta un finanšu jautājumiem, vides jomu pārraudzīs slovāks Janešs Potončiks, bet bijušais transporta komisārs itālis Antonio Tajani nomainīs vācieti Ginteru Ferhoigenu rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāra amatā. Jāpiebilst, ka oficiāli komisāra valstiskai piederībai nav nekādas nozīmes, pildot savus pienākumus Eiropas Komisijā, jo tiem jādarbojas visas Eiropas nevis savas valsts interesēs. Tomēr parasti valstu pārstāvji savā starpā sacenšas par ietekmīgākajiem portfeļiem un to iegūšanā demonstrē savas caursišanas spējas.

Ja partijām neizdosies vienoties par ES komisāra amatam virzīto Jaunā laika (JL) līderi Solvitu Āboltiņu vai ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP), premjers Valdis Dombrovskis (JL) var izvirzīt partijām nepiederošu kandidātu, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Kā viena no iespējamajām kandidātēm tiek minēta ES Statistikas biroja departamenta direktore Inna Šteinbuka. Savukārt citi JL koalīcijas partneri uzskata, ka jālūdz šo amatu atkārtoti ieņemt tagadējam enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam.

To, kurš varētu būt Latvijas virzītais kandidāts, plānots apspriest nākamās nedēļas sākumā, sanākot kopā koalīcijā ietilpstošajām partijām. Iespējams, kandidāti tiks apspriesti valdības slēgtajā sēdē otrdien. JL šobrīd kā savu komisāra amata kandidāti izvirzījis Āboltiņu. Taču neoficiālās sarunās vairāki JL pārstāvji atzina, ka partijas līderei var traucēt nepietiekami plašās svešvalodu zināšanas, tāpat arī nespēja gūt citu partneru atbalstu. TP valdes ceturtdien oficiāli izvirzītā Riekstiņa piederība reitingos aizvien zemāk krītošajai partijai, kas tiek asociēta ar pēdējo gadu neveiksmīgo valsts politiku, var liegt iespēju viņam tikt pie šī amata.

Accenture Latvijas filiāle tuvāko 5–6 gadu laikā plāno izaugt līdz 1000 darbiniekiem

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja IT uzņēmuma Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs.

Latvija nākamgad uzņemsies Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Citu valstu pieredze liecina, ka tajā laikā pieaug hakeru aktivitāte. Vai Latvija no IT viedokļa tam ir gatava? Vai Latvijai būtu īpaši jādomā par drošību?

Ja par ES Padomes prezidējošo valsti kļūst tāda neliela valsts kā Latvija, tad tā kļūst arī vairāk atpazīstama pasaulē, tostarp piesaista uzmanību un vilina hakerus. Taču ir jāatceras, ka hakeri darbojas nepārtraukti. Pamata centri ir ASV, Izraēlā, Ķīnā un Krievijā. Šajā jomā ir divas grupas – neformālie hakeri, kuri cīnās par to, kā viņi saprot brīvību, un valsts vienības – izlūkdienesti. Nopietni runājot, darbs notiek visu laiku. Lai mēģinātu saglabāt pēc iespējas vairāk datu, ir vajadzīga aktīva aizsardzība, nepietiek ar ugunsmūra uzlikšanu, bet ir jāanalizē uzbrukumu struktūra, no kurienes tie nāk, jāskatās tīkla pieprasījumi kopumā. Pētījumos, kuros vērtēts, cik Eiropas vidējais uzņēmuma tīkls ir gatavs atvairīt uzbrukumus, secināts, ka tas ir nosacīti atvērts un uzbrukums tā pamata definīcijā vispār nav vajadzīgs. Pieļauju, ka Latvijā situācija varētu būt vēl sliktāka. Par uzbrukumu var runāt tad, ja hakeris izmanto tiešām puslīdz sarežģītas metodes, nevis momentos, kad viņš visu var izdarīt 30 min. laikā. Tāpat ir diezgan daudz gadījumu, kad netiek izmantotas pēdējās programmnodrošinājuma versijas. Līdz ar to situācija ir diezgan dramatiska. Globāli raugoties ir jāatzīst – kamēr netiek nopludināti 3–5 zvaigžņu kailfoto, tikmēr sabiedrībai liekas, ka viss ir kārtībā.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sieva Karla Bruni-Sarkozī tiesas ceļā no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon piedzinusi 40 000 eiro par to, ka uzņēmums ražoja un pārdeva somas ar K. Bruni-Sarkozī kailfoto uz tām, ziņo aģentūra Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā Francijas apģērbu un aksesuāru ražotāju Pardon, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru izsoļu nama Christie's rīkotā izsolē par 91 000 ASV dolāru pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte).

Izsolē par 19 600 ASV dolāriem pārdots vēl viens bijušās modeles un tagadējās Francijas pirmās lēdijas Karlas Bruni (Carla Bruni) kailfoto, ziņo Associated Press.

Šo fotogrāfiju, kuru izsoļu nams Villa Grisebach sākotnēji novērtēja robežās no 3 568 līdz 4 997 ASV dolāriem, 1994. gadā bildēja ASV modes fotogrāfe Pamela Hansone (Pamela Hanson).

Db.lv jau vēstīja, ka pērn kādu citu K. Brunī kailfoto izsolē pārdeva par 91 tūkst. ASV dolāru. To iegādājās kāds anonīms pircējs.

Enerģētikas komisāra portfelis tiks piešķirts bijušajam Vācijas Bādenes Virtembergas federālās zemes ministru prezidentam Ginteram Etingeram (Gunther Oetinger).

Par to liecina Vācijas valdībai tuvu stāvošu personu sniegtā informācija, lai arī oficiāls paziņojums par Eiropas komisāra portfeļu sadalījumu gaidāms tikai nākamnedēļ. Līdz ar to vēlreiz apstiprinās fakts, ka līdzšinējais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs turpmāk būs atbildīgs par citu jomu. Šāds lēmums nav pārsteidzošs, lai gan A. Piebalga līdzšinējā darbība Eiropas Komisijā novērtēta pozitīvi. Eiropas Komisijas kuluāros sen jau runāja, ka A. Piebalga iekārotos, ļoti ietekmīgos enerģētikas un transporta komisāra portfeļus paņems kāds no lielo ES dalībvalstu pārstāvjiem.

Jāpiebilst, ka enerģētikas komisāra portfelis Vācijai varētu būt svarīgs arī tāpēc, ka beidzot jāsāk Krievijas- Vācijas dabasgāzes projekta Nord Stream būvniecība.

Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš ir Latvijas pretendents Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam, noliedz medijos parādījušos informāciju, ka viņam varētu tikt piedāvāts jaunizveidotais enerģētikas savienības komisāra portfelis, kas vienlaikus ietver arī Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatu.

«Nē, šīs baumas neatbilst patiesībai,» portālam db.lv norādīja V. Dombrovskis, piebilstot, ka par konkrētu amatu piedāvājums būs nākošās nedēļas vidū.

Viņš skaidro, ka amatu sadale nedaudz ievelkas, jo turpinās sarunas piebilstot, ka, piemēram, Beļģija tikai šorīt nominēja savu kandidātu EK.

Aģentūra LETA atsaucoties, uz savā rīcībā esošu neoficiālu informāciju vēstīja, ka V. Dombrovskim varētu tikt piedāvāts jaunizveidotas enerģētikas savienības komisāra portfelis, kas vienlaikus ietver arī EK viceprezidenta amatu. Kamēr jaunievēlētais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers turpina iepazīšanos ar kandidātiem uz komisāru amatiem, atklātībā esot nonācis jauns dokuments par portfeļu sadali EK, kas datēts ar 2.septembri.

Jaunais Eiropas Savienības komisārs liek saprast, ka ģenētiski modificētie organismi Eiropā tiks regulēti stingrāk

Lietuvas kandidāts uz Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāra posteni Vītenis Povils Andrjukaitis visai sekmīgajā noklausīšanās reizē Eiropas Parlamentam cita starpā paudis stingru nostāju par pārtikas drošību un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas izplatību Eiropā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) audiovizuālie materiāli.

Varu valstīm

Lietuvas kandidātam vēl jāsaņem galīgais EP apstiprinājums kopā ar visu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kam vajadzētu notikt nākamnedēļ. Pēc profesijas būdams ārsts un politiķa karjerā arī līdzšinējais Lietuvas veselības ministrs, V. P. Andrjukaitis ir viens no visprecīzāk «tēmētajiem» dalībvalstu kandidātiem uz ES vadošajiem amatiem, jo pārsvarā valstu izteiktās intereses par vēlamajiem EK portfeļiem bija diezgan plašas. Pēc «grilēšanas» EP kaimiņu eksministrs bija visnotaļ pārliecināts par savas kandidatūras akceptu. Par prioritāti amatā viņš deklarēja pašreizējā pārtikas drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropā, tomēr izteiktie komentāri par politikas niansēm ļauj domāt, ka gan sevišķi importētās pārtikas kvalitātes, gan ĢMO jautājumā nākamajos piecos gados skrūves tiks pievilktas. Arī telefonsarunā ar DB V.P. Andrjukaitis apstiprināja, ka viņa pārraudzītajā sfērā tieši ĢMO jomā paredzama lielākas teikšanas piešķiršana ES dalībvalstu līmenī. Viņa šefs Žans Klods Junkers devis «ļoti skaidru mandātu sešu mēnešu laikā izvērtēt situāciju pašreizējos regulējumos», lai noteiktu to vājās vietas salīdzinājumā ar dalībvalstu pašnoteikšanās politikas pozīcijām. Par spīti tam, ka tie tika pasniegti kā stingrākie pasaulē, sevišķi Eiropas dabas aizsardzības organizācijas ir kritizējušas šogad jūnijā ES Padomes apstiprinātos noteikumus par ĢMO statusu ES. Vienošanās paredz deleģēt dalībvalstīm teikšanu, vai tās savās teritorijās aizliedz vai ierobežo ĢMO. Nevalstiskās organizācijas Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme DB komentē, ka tā gan ir patiesības viena puse, jo no otras puses pašreizējā ES likumdošanas ietvarā dalībvalstīm ir vien pilnvaras uz atteikšanās iespēju.

Šobrīd gandrīz neatbildams ir jautājums, kādas nozares Eiropas Savienības komisāra vieta tiks piedāvāta Latvijas kandidātam, atzina Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Lai arī Žozē Manuela Barrozu formāla apstiprināšana Eiropas Komisijas prezidenta amatā uz otro termiņu vēl nav notikusi, dalībvalstu līderi pauduši atbalstu viņa ievēlēšanai. Atbildības jomu sadalījums būs pilnībā atkarīgs no Ž.M.Barrozu lēmuma, norādīja M.Riekstiņš. «Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka cilvēkam, kas tiek deleģēts, ieņemamais amats nav tieši saistīts ar nozari, kurā viņš pirms tam ir darbojies. Sandra Kalniete bija lauksaimniecības komisāra «ēna», bet diez vai viņu var saukt par lauksaimniecības speciālisti. Andris Piebalgs nebūt nenāk no enerģētikas nozares. Var tikai pieņemt, ka vērtēs piedāvātā kandidāta politisko un profesionālo pieredzi,» uzsvēra M.Riekstiņš. Latvija var izteikt savus priekšlikumus, bet tie nav saistoši EK prezidentam.

ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs atzinis, ka sācis domāt par iespēju palikt šajā amatā un līdz rudenim pieņems gala lēmumu, raksta Diena.

Lai arī vēl pirms dažām nedēļām stingri tika noraidīta iespēja, ka Eiropas Savienības komisāra amatam atkārtoti varētu tikt izvirzīts Andris Piebalgs, gan viņa paša, gan Eiropas Komisijas (EK) vadībai tuvu stāvošu personu izteikumi ļaujot noprast, ka situācija mainījusies.

Par labu viņa kandidatūrai varētu runāt arī tas, ka Žozē Manuels Barrozu, kurš vēlas otrreiz iegūt EK prezidenta amatu, nolēmis dalībvalstīm prasīt izvirzīt spēcīgus pārstāvjus ar nevainojamu reputāciju.

«Es esmu kļuvis daudz domīgāks par to, jo, protams, tas darbs ir interesants un var jau būt, ka es varu to darīt. Es neesmu tik stiprs [sakot nē], kāds es būtu bijis pirms nedēļas,» tā atzinis A. Piebalgs, jautāts, vai tā ir tiesa, ka viņš varētu mainīt savas domas un atkārtoti kandidēt uz eirokomisāra amatu. Pagājušajā nedēļā viņam arī bijusi telefonsaruna ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš apjautājies par viņa nākotnes nodomiem.

Informējot par militāro konfliktu Gruzijā, salīdzinoši lielāka spēja ietekmēt savu auditoriju Latvijā ir bijusi Krievijas masu medijiem (prese, TV, internets un radio) – šai mediju grupai ir lielāka ietekme salīdzinot gan ar latviešu, gan Latvijas krieviski rakstošiem un raidošiem masu saziņas līdzekļiem. Savukārt citu ārvalstu medijiem saistībā ar notikumiem Gruzijā nav bijusi gandrīz nekāda ietekme uz Latvijas sabiedrisko domu.

Par to liecina mārketinga pētījumu kompānijas Factum veiktais pētījums, kurā notikumi Gruzijā tika izvērtēti, galveno uzmanību veltot masu mediju iespējamajai ietekmei uz sabiedrības viedokļa veidošanu.

„Augstāks saistību (korelācijas) rādītājs starp Krievijas masu mediju izmantošanu un attieksmi pret kādiem notikumiem un to vērtējumu norāda uz Krievijas masu mediju pārākumu spējā uzrunāt savu auditoriju salīdzinājumā ar Latvijas medijiem. Tas ir būtiski, analizējot arī viedokļus par konfliktu Gruzijā, jo lielākā vai mazākā mērā iedzīvotāju viedokļi par šiem notikumiem tika balstīti tieši uz Latvijas un Krievijas mediju sniegtajām ziņām,” atzīst pētniecisko aģentūru tīkla Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš.

Principiālā problēma Eiropas Komisijas jauno portfeļu dalīšanā ir dažādā izpratne par to, kas tā Eiropa tāda ir; par labu nenāk arī ieilgušās «pagaidu» problēmas

Britiem Eiropas Savienība ir tirgus un nekas vairāk. Vāciešiem tā ir finansiāli disciplinētu valstu kopa, un kārtības labad vēlama to ciešāka centralizācija. Francūžiem pret centralizāciju principiālu iebilžu nav, tomēr ar to finanšu disciplīnu ir tā kā Sv. Augustīna savulaik formulētajā ironijā par liekulīgas lūgšanas tēmu: «Kungs, dari mani svētu, bet ne vēl šodien.»

Pēdējais apsvērums ir kompromitējošs Francijas pretenzijām uz ES finanšu pārvaldību Eiropas Komisijā (EK). Eiropas visādi citādi godājamā ekonomikas lielvara savu neseno ekonomikas un finanšu ministru Pjēru Moskoviči ir pieteikusi par EK portfeļa kandidātu, un viņa profesionālā kompetence acīmredzami ir attiecīgajā sfērā. Nelaime vien tā, ka Francija nu nekādi neierakstās eirozonas publisko finanšu disciplīnas rāmjos, un mesjē Moskoviči ES finanšu politikas amatā atgādinātu āzi par dārznieku, kas drīzāk būtu ieinteresēts skatīties caur pirkstiem uz Parīzes nespēju tikt galā ar valsts budžetu. Attiecīgi var šaubīties, vai tās izvirzītais kandidāts būs ar degsmi no Briseles augstumiem raudzīties, lai tiktu īstenoti pašu nolīgtie kritēriji, vai tomēr izmantot savu varu dažu pašmāju nesmukumu paslaucīšanai zem paklāja.

Google Eiropas Savienībā būs jādara tā, kā to izsaka klasiskā džeza kompozīcija – You’ve got to change your evil ways (jālabo savas ļaundarības) jeb jāpārtrauc izmantot monopolstāvokli un kropļot konkurenci.

Jau gadiem Google no visām pusēm tiek pārmests, ka kompānija savā pārlūkprogrammā priekšroku dod meklējumu rezultātiem, kas atbilst tās pašas sniegto pakalpojumu interesēm. Nu Financial Times citē arī konkurences komisāra Hoakina Almunju, ka, viņaprāt, Google «novirza plūsmu» par labu saviem pakalpojumiem.

ES izmeklēšanu par kompānijas iespējamajiem pārkāpumiem sāka 2010. gada novembrī, un H. Almunja decembrī noteica janvāri par pēdējo termiņu, kad Google nākt klajā ar «detalizētu apsolījumu tekstu», kā tā plāno novērst uzrādītos konkurences pārkāpumus. Acīmredzot komisāra pašreizējā publicitāte cita starpā ir arī mājiens kompānijai, ka laiks iet uz beigām un tai jāizvēlas starp pakļaušanos un trīs miljardu eiro soda naudu.

Arī mazo Eiropas valstu pārstāvjiem ir izredzes uz augstiem ES institūciju amatiem, taču to ieguvei svarīgs atbilstošs pretendenta sniegums, nevis tukšas pļāpas.

Lai arī Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nav vīlies par faktu, ka viņu neievēlēja Eiropas Padomes vadītāja postenī, sabiedrībā šī vilšanās, kā liecina cilvēku ieraksti sociālajos tīklos, tomēr bija manāma. Un kā lai tas tā nebūtu, ja pie Valda Dombrovska gaišā tēla radīšanas vismaz Latvijas sabiedrības acīs ir strādāts ne pa jokam. Visu laiku labākais premjers, valsts izvedējs no krīzes, Eiropas līderu ļoti augstu novērtēts un tāpēc tūlīt, tūlīt ieņems visaugstākos un visatbildīgākos Briseles amatus, kļūs par Eiropas Komisijas prezidentu! Hm, nu labi, nekļuva. Tad katrā ziņā kļūs par Eiropas Padomes prezidentu! Nevar būt, atkal nekļuva. Bet vēl jau paliek kāds ļoti liels un nozīmīgs eirokomisāra postenis, kuru Eiropa lūgtin lūdzas pieņemt mūsu Valdim. Kopumā par Valda Dombrovska izredzēm uz augstajiem amatiem tagad palicis tāds ļoti nenopietns iespaids, un galvenā atbildība par šo panākto efektu laikam jāuzņemas Dombrovska partijas biedriem, kas vienmēr publiski sākuši daudzināt un dalīt augsto amatu lāčādu, kamēr pats lācis vēl bijis mežā.

Saeimas priekšsēdētāja biedre, partijas Jaunais laiks (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir JL kandidāte Eiropas komisāra amatam, to intervijā TV3 raidījumam Nekā personīga apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Pati Āboltiņa izteica gatavību kandidēt uz šo posteni, norādot, ka viņa justos spēcīga tieslietās un iekšlietās.

Kā otru reālāko kandidātu Eiropas komisāra amatam raidījums Nekā personīga minēja ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). Viņš pats norādīja, ka jūtas spēcīgs ārlietās un personīgi pazīst daudzus ietekmīgus Eiropas politiķus.

Saskaņā arī likumu Eiropas komisāra vārdu nosauc valsts vadītājs, Latvijas gadījumā tas ir premjers. Ja tam piekrīt komisijas vadītājs, tad kandidātu eksaminē Eiropas Parlamentā. Eiropas Parlaments balso par komisijas sastāvu kopumā. Komisijas maiņa varētu notikt nākamā gada sākumā.

Eiropas Savienības Enerģētikas komisāra amatam izvirzītais Ginters Otingers eiroparlamentāriešiem apliecinājis, ka no enerģijas tirgiem izolēto valstu, tai skaitā Latvijas, enerģētiskā atkarība tiks risināta, veidojot iekšējos Eiropas enerģētikas tīklus.

Šodien G.Otingers atbildēja uz Eiropas Parlamenta pārstāvju jautājumiem. Uz Latvijas pārstāvja Krišjāņa Kariņa jautājumu par atsevišķu valstu enerģijas tirgu izolētības mazināšanu viņš atbildēja, ka iekšējie Eiropas tīkli jāatbalsta gan tehniski, gan ekonomiski, informē K.Kariņa padomnieks Jānis Patmalnieks.

K.Kariņš šo atbildi interpretē kā komisāra apņemšanos pievienot Baltijas valstu gāzes un elektrības tīklus kopējiem ES tīkliem. Diskusijā ar komisāra amata kandidātu K. Kariņš uzsvēra, ka, piemēram, Baltijas valstis ir pilnībā izolētas gāzes sektorā un gandrīz pilnībā izolētas no kopējiem elektroenerģijas tīkliem.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunias (Joaquin Almunia) vizītes ietvaros, ceturtdien (12.jūlijā), notika komisāra un finanšu ministra Oskara Spurdziņa kopīga preses konference.

ES komisārs, savukārt, atzina, ka Eiropas Komisija (EK) ar gandarījumu uzņēmusi ziņu par Latvijas valdības apstiprināto inflācijas ierobežošanas plānu, bet vienlaikus arī norādīja, ka tas ir tikai pirmais solis un būtiski ir šo plānu pilnībā realizēt. Pēc EK vērtējuma Latvijas realizētā fiskālā politika varētu būt vēl aktīvāka.

Komentējot eiro ieviešanas jautājumu, komisārs H.Almunia norādīja, ka Latvijas stratēģiskais mērķis ieviest eiro nākamās dekādes sākumā noteikti vēl prasīs pūles. "Taču es gribu uzsvērt, ka centieni, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus, ir nepieciešami ne tikai, lai sagatavotos eiro ieviešanai. Šīs pūles, kas jāpieliek ekonomikas stabilizēšanas veicināšanai, ir pūles iedzīvotāju labā, pašas Latvijas labā," tā preses konferencē teica H. Almunia.

Viens no amatiem, kuru Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu varētu piedāvāt Latvijas izvirzītajam komisāra amata kandidātam Andrim Piebalgam, ir lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra amats.

To šodien vēsta Latvijas Avīze.

Šo amatu šobrīd ieņem Dānijas pārstāve Marianna Fišere Bēla, taču viņa atkārtoti komisāra amatam netiks virzīta.Pats Andris Piebalgs bijis visai skeptisks par to, ka šādu amatu viņam varētu piedāvāt.

Viņš uzsver, ka amatu sadalījumu ietekmēs vairāki apstākļi. Viens no tiem – jau pieminētais dalībvalstu piedāvājums pašiem augstākajiem ES amatiem. Nākamais – kādas būs spēcīgāko dalībvalstu intereses «iedabūt» konkrētos komisāru amatos savus pārstāvjus. Ne mazāk būtiska esot masu saziņas līdzekļu reakcija uz izvirzītajiem amatu kandidātiem. A. Piebalgs stāsta, ka EK ņemot vērā ietekmīgāko ES mediju viedokli, jo tie spēj asi un konstruktīvi novērtēt iespējamā komisāru sastāva profesionalitāti. Tomēr galavārds piederot Žozē Manuelam Barozu.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

Par izdevniecības SIA Dienas mediji direktoru kļuvis SIA Dienas bizness direktors Gastons Neimanis, kurš turpmāk vadīs abas izdevniecības, informēja Dienas mediju sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Muhka.Izdevniecību emDienas mediji/em turpmāk vadīs Gastons Neimanis

Līdzšinējā SIA Dienas Mediji direktore Liene Vilnīte no jūlija sākuma devusies bērna kopšanas atvaļinājumā.

Līdz 2010. gada 1. janvārim paredzēts apvienot abas izdevniecības vienā uzņēmumā.

Gastons Neimanis ieguvis ārsta izglītību, kā arī MBA un Uzņēmumu un iestāžu vadības maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā, vadījis vairāku starptautisku farmācijas uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā un Baltijas valstīs.

G.Neimanis ir Dienas biznesa direktors kopš 2006.gada 1.februāra.

SIA Dienas Mediji produktu portfelī 2009. gadā ir 25 drukātie un digitālie mediji – 15 preses izdevumi (11 laikraksti un 4 žurnāli) kā arī 10 interneta portāli. SIA Dienas Mediji ir AS DIENA meitas uzņēmums.

12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija Saskaņa - 24 deputātu vietas.

Vienotība jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17 vietas.

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Kā liecina CVK informācija par 1047 no 1054 iecirkņiem, par Saskaņu nobalsojuši 23,13%, par Vienotību - 21,76%, par ZZS - 19,62%, par nacionālo apvienību - 16,57%, par NSL - 6,88%, bet par LRA - 6,55%. LRA ieguvusi astoņus mandātus, lai arī par to nobalsojis mazāks vēlētāju skaits nekā par NSL. Par NSL nobalsoja 62 472 vēlētāji, bet par LRA - 60 553 balsstiesīgie.