Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Citiem ieslodzītajiem, kuri mitinās tajā pašā cietumā, kur par liela apmēra krāpšanu notiesātais Bernards Medofs (Bernard Madoff), B. Medofs nav tikai ieslodzītais Nr. 61727-054. Viņš tiek uzskatīts par varoni un slavenību, kurai prasa autogrāfus un biznesa konsultācijas, raksta žurnāls New York.

Atsaucoties uz sarunām ar vairāk nekā divdesmit pašreizējiem un bijušajiem ieslodzītajiem, autors Stīvs Fišmans apraksta nekaunīgo Medofu, kurš lepojas ar saviem noziegumiem.

«Iz----- manus upurus,» («F--- my victims»), saskaņā ar cietuma mākslinieka KC Vaita stāstīto, reiz teicis 71 gadu vecais Medofs.

Ieslodzītie Medofam atpūtas laikā esot lūguši autogrāfus, bet viņš atteicies tos dot, jo ticot, ka tie galu galā nonāks izsoļu vietnē eBay. Viņš nevēloties, lai citi pelnītu, izmantojot viņa vārdu.

«Viņam patīk būt slavenībai,» stāstījusi advokāte Nensija Fainmena (Nancy Fineman).

Bijušais Nasdaq priekšsēdētājs Bernards Medofs (Bernard Madoff), kuram nesen par krāpniecības organižešanu, kā rezultātā investori zaudēja 65 miljardus ASV dolāru, tika piespriesti 150 gadi cietumā, pārsūtīts uz vidējas drošības cietumu Ziemeļkarolīnā, ziņo abc news.

B. Medofs, citādi zināms kā cietumnieks nr. 61727-054, un viņa sieva esot baidījušies, ka viņš tiks pārsūtīts uz daudz bargāku maksimālas drošības cietumu.

Db.lv jau rakstīja, ka maksimālais sods B. Medofam tika piespriests visās 11 apsūdzībās par krāpniecību un naudas atmazgāšanu.

Cietumā, uz kuru B. Medofs pārvests, atrodas 4 874 cietumnieki, tai skaitā Adelphia Communications Corp. dibinātājs Džons Rigas un viņa dēls. 2004.gadā viņus notiesāja par vienas no lielākajām korporatīvajām krāpšanām ASV vadīšanu. Adelphia savulaik bija piektā lielākā kabeļtelevīzijas kompānija ASV. Viņi tiek turēti zemas drošības cietumā. 84 gadus veco Dž. Rigasu paredzēts atbrīvot no apcietinājuma 2018.gadā, bet viņa dēlu - 53 gadus veco Timoteju Rigasu (Timothy Rigas) - tikai 2022.gadā.

Pasaulē vērienīgākās finanšu piramīdas organizatoram Bernardam Medofam draud 150 gadi cietumā.

Ņujorkas biržas Nasdaq dibinātājs un bijušais vadītājs tiek apsūdzēts 11 kriminālpantos, tostarp krāpšanā ar vērtspapīriem un naudas atmazgāšanā.

Kā vēstī ziņu aģentūras, atsaucoties uz apsūdzētā advokātu, Medofs jau šodien var atzīt savu vainu. Savukārt prokuratūra ir atradusi jaunus pierādījumus, ka Medofa finanšu piramīda, kas tās dalībniekiem nesa 50 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus, darbojās vismaz no pagājuša gadsimta 80.gadiem. Bet valdība pieprasa konfiscēt visu naudu un īpašumus, kurus Medofs esot ieguvis nelikumīgā ceļā un kuri tiek vērtēti 170.8 mljrd. dolāru apmērā.

Par krāpniecību tiesātais ASV finansists Bernards Medofs kādā intervijā, kas tika veikta cietumā, ir centies vainu par savas izveidotās Ponzi shēmas sagrūšanu novelt uz bankām, regulatoriem un saviem līdzgaitniekiem, vēsta CNBC.

Krāpnieciskais finansists gan neesot varējis saviem apgalvojumiem rast kādus pierādījumus un atzina to, ka ir melojis investoriem un saviem radiniekiem sešpadsmit gadu garumā līdz 2008. gadam, kad tika notiesāts ar 150 gadus ilgu cietumsodu.

Septiņdesmit divus gadus vecais B. Medofs norādīja, ka bankām un regulatoriem bija pietiekoši daudz informācijas, lai pamanītu aizdomīgu aktivitāti. «Es neesmu baņķieris, bet es domāju, ka, ja jūsu bankas kontā parādās un pazūd 100 miljardi dolāru, tam vajadzētu jūs par kaut ko brīdināt,» klāstīja B. Medofs. «Bankās bija cilvēki, kas zināja, kas notiek,» stāstīja B. Medofs, tomēr nenosaucot konkrētus ļaudis.

Federālie prokurori atsavināšanai meklēs ne tikai paša Bernards Medofa īpašumus, bet arī īpašumus, kas ir uz viņa sievas Rutas Medofas (Ruth Madoff) vārda, rakstaNew York Times.

Šādu ziņojumu prokurori iesnieguši Manhetenas Federālajā tiesā pēc tam, kad B. Medofs atzina savu vainu vērienīgas finanšu shēmas izveidošanā, ar kuras palīdzību viņš izkrāpis līdzekļus aptuveni 65 miljardu ASV dolāru apjomā. Gandrīz visi īpašumi, kas nonākuši tiesas redzeslokā ir uz R. Medofas vārda

Starp īpašumiem, kurus prokurori mēģinās atsavināt ir Medofu mājokļi Manhetenā, Longailendā, Floridā un Francijā, kā arī priekšmetu, kas atrodas šo īpašumu teritorijās, ieskaitot četras laivas, četras automašīnas, sudrablietas un Steinway klavieres.

B. Medofam piespriests drošības līdzeklis apcietinājums.

Bernardu Medofu no viņam piespriestā 150 gadu cietumsoda nav jāatbrīvo pirms termiņa, pat ja viņam ir nieru mazspēja, tā lēmuši federālie prokurori, ziņo "CNN".

81 gadu vecais B. Medofs, kurš vadīja lielāko Ponzi shēmu vēsturē, pagājušajā mēnesī lūdza atbrīvošanu no cietuma, sakot, ka viņam ir atlicis dzīvot mazāk kā 18 mēnešus.

Taču atbrīvošana viņam atteikta norādot, ka B. Medofa noziegums ir "bijis vēl nepieredzēts pēc apjoma un tā radītajām sekām" un "tas ir pietiekams iemesls", lai noraidītu viņa lūgumu.

Norādīts arī, ka kopš soda piespriešanas B. Medofs ir pierādījis pilnīgu izpratnes trūkumu par savu noziegumu nopietnību un līdzjūtības trūkumu upuriem, kas apliecina, ka viņam nepienākas priekšlaicīga atbrīvošana no cietumsoda.

B. Medofs tika arestēts 2008. gada decembrī, pamatojoties uz apgalvojumiem, ka prestižā aktīvu pārvaldīšanas firma, kuru viņš vadīja Manhetenā, faktiski bija piramīdas veida shēma, kas tūkstošiem cilvēku atņēma miljardiem dolāru. Viņš atzina savu vainu 11 kriminālnoziegumos, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, nepatiesu ziņu sniegšanu un finanšu dokumentu viltošanu. Cietumsoda izciešanu viņš sāka 2009. gada jūlijā.

Ņujorkas dzīvoklī pašnāvību izdarījis viens no notiesātā ASV krāpnieka Bernarda Medofa (Bernard Madoff) dēliem, atsaucoties uz ģimenes advokāta sniegto informāciju, ziņo BBC.

46 gadus vecais Marks Medofs atrasts pakāries Manhetenā sava tēva arestēšanas otrajā gadadienā. «Tā ir biesmīga un nevajadzīga traģēdija. Marks bija nevainīgs tēva milzīgā nozieguma upuris, kurš padevās divus gadus ilgam nemitīgam spiedienam, kuru radīja nepatiesas apsūdzības un netieši mājieni,» sacījis advokāts.

Gan Marks Medofs, gan viņa brālis Endrjū abi ir bijuši iesaistīti šīs lietas izmeklēšanā.

Jāatgādina - B. Medofs pagājušajā gadā atzinās, ka ar savu 65 miljardu ASV dolāru Ponzi shēmu apkrāpis tūkstošiem investoru. 72 gadus vecais krāpnieks šobrīd izcieš 150 gadu cietumsodu.

Starptautiskā ziņu koncerna CNN speciālisti izraudzījušies 17 nepārdomātākos un stulbākos biznesa lēmumus un izteicienus. Pirmajā vietā ierindojies auto industrijas gigants General Motors.

Šādu godu GM izpelnījies ar mikroauto PUMA radīšanu, kas piesaistīja gana lielu sabiedrības uzmanību, tomēr jaunais auto, kas vairāk atgādina rikšu nevis automašīnu un kurā ietilpst tikai divi pasažieri, kuriem bez apstāšanās lemts nobraukt tikai 35 jūdzes (aptuveni 56 kilometri), nespēja kompāniju izglābt no bankrota – 1.jūnijā GM paziņoja mēģinājums izglābt uzņēmumu no izputēšanas nav izdevies.

Ņujorkā rajona tiesa nolēmusi, ka no finanšu piramīdas dibinātāja Bernarda Medofa (Bernard Madoff) būtu jākonfiscē vairāk nekā 170 miljardi ASV dolāru, ziņo lenta.ru.

Saskaņā ar datiem, 170 miljardi dolāru ir summa, kas varētu būt iesaistīta finanšu piramīdas krāpšanas shēmā. Šī summa nav saistīta ar ieguldītāju zaudējumiem no Medofa darbībām.

Jau vēstīts, ka izkrāptā naudas summa no Medofa izveidotās vērienīgās finanšu shēmas tika novērtēta daudz mazāka - 50 miljardu ASV dolāru apmērā.

Tāpat tiesa nolēmusi, ka Medofa sieva zaudēs 80 miljonus ASV dolāru.

Jau vēstīts, Medofs tika arestēts 2008.gada decembrī.

Ņujorkas fondu pārvaldītājs Filips Berijs (Philip Barry) apsūdzēts 46 miljonu ASV dolāru vērtas krāpnieciskas shēmas vadīšanā, kas līdzīga nu jau uz mūžu ieslodzītā Benarda Medofa vadītajai finanšu piramīdai, ziņo News.com.

ASV Vērtspapīru un biržas komisijas informācija liecina, ka F. Berijs ar savām kompānijām Leverage Group, Leverage Option Management un North American Financial Services apkrāpis aptuveni 800 investorus, viņu naudu ieguldot pornogrāfijas industrijā.

Finanšu piramīdas shēma, kādu izstrādāja B. Medofs un kādu, visticamāk, vadījis arī F. Berijs, paredz naudu investoriem atmaksāt no viņu pašu ieguldītajiem līdzekļiem, vai naudas, ko šajā piramīdā ieguldījuši citi investori, nevis no reālas peļņas.

Komija arī atklāj, ka krāpnieks investoru ieguldīto naudu izmantojis savām personiskajām interesēm – iegādājoties nekustamo īpašumu, kā arī maksājot rēķinus uzņēmumam, kas nodarbojas ar pornogrāfiska rakstura materiālu pārdošanu.

Notiesātais krāpnieks Bernards Medofs (Bernard Madoff) vaino citus par līdzdarbošanos viņa shēmā, kuras dēļ ieguldītāji zaudēja miljardiem dolāru, ziņo BBC.

Medofs (attēlā, avots: REUTERS/SCANPIX) šobrīd ASV izcieš 150 gadu cietumsodu par 65 miljardus ASV dolāru vērto krāpšanu, kuras rezultātā tūkstošiem ieguldītāju tika atņemti viņu ietaupījumi.

Šādas shēmas atlīdzina, izmantojot jauno investoru naudu, nevis peļņu.

Medofs apgalvo, ka bankas un hedžfondi, kas sadarbojās ar viņa ieguldījumu konsultāciju uzņēmumu izrādīja «tīšu aklumu» attiecībā uz viņa aktivitātēm.

Viņš arī norāda, ka netika pārbaudītas pretrunas pieejamajā informācijā.

Saskaņā ar Medofa teikto attieksme raksturojama šādi: «Ja tu dari kaut ko nepareizi, mēs nevēlamies zināt.»

Krāpšanā apsūdzētais Bernards Medofs atklājis vairākus iepriekš nezināmu investīciju fondu vadītāju vārdus, kas līdzdarbojušies finanšu piramīdā, kuras rezultātā investori zaudēja 65 miljardus ASV dolāru, vēsta Reuters.

Advokāts Džozefs Kotčets (Joseph Cotchett) stāsta, ka daži no viņam zināmajiem B. Medofa organizētās finanšu piramīdas «celtniekiem» pagaidām nav saukti pie atbildības un atsevišķi investīciju fondu vadītāji pat nav turēti aizdomās par līdzdalību B. Medofa shēmā.

Dž. Kotčets, kam 1992. gadā izdevās panākt, ka investori atgūst 1.75 miljardus ASV dolāru pēc Lincoln Savings & Loan kraha, solījis tuvākā mēneša laikā iekļaut vairākus aizdomās turamos B. Medofa lietā.

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

ASV tiesa otrdien Latvijas pilsoni Denisu Čalovski atzina par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās par kibernoziegumiem un piesprieda viņam cietumsodu, kas līdzvērtīgs laikam, kuru viņš jau pavadījis apcietinājumā, raksta aģentūra Bloomberg.

Čalovskis tika notiesāts uz 20 ar pusi mēnešiem cietumā, kurus viņš jau ir pavadījis pirmstiesas apcietinājumā gan ASV, gan Latvijā. Prokurori gan vēlējušies vismaz divu gadu jeb 24 mēnešu cietumsoda piemērošanu, taču Čalovska advokāts iebildis, ka Čalovska loma noziegumā bijusi visai ierobežota, viņš nav saņēmis nekādu daļu no nozagtās naudas, turklāt Latvijā viņš bijis ieslodzīts ekstremālos apstākļos Centrālcietumā. Visticamāk, nedēļas laikā Čalovskis atgriezīsies Latvijā, pastāstījis advokāts Deivids Bertans.

Čalovskis, kurš savu vainu izvirzītajās apsūdzībās atzina jau septembrī, ASV tiesā atvainojies par nodarīto un stāstījis, ka viņš radījis nelegālu programmatūru, lai piepelnītos ekonomikas lejupslīdes laikā Latvijā. Par nelegālo darbu Latvijas hakeris saņēmis 1000 ASV dolārus, un šī programma izmantota vīrusā, kas inficējis vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē.

Bijušajam Nasdaq priekšsēdētājam Bernardam Medofam (Bernard Madoff) piespriests maksimālais sods - 150 gadi cietumā - par krāpniecības vadīšanu, kā rezultātā investori zaudēja 65 miljardus ASV dolāru, vēsta BBC.

Sprieduma, kas nozīmē, ka 71 gadu vecais B. Medofs atlikušo dzīvi pavadīs ieslodzījumā, pasludināšanai tiesas zālē sekoja atbalsta saucieni un applausi.

Tiesnesis norādījis, ka, piespriežot šādu sodu, viņš gribējis pavēstīt sabiedrībai, ka šādi noziegumi ir «ārkārtīgi ļauni».

Maksimālais sods B. Medofam piespriests visās 11 apsūdzībās par krāpniecību un naudas atmazgāšanu.

B. Medofam ir 10 dienas laika izlemt, vai viņš šo spriedumu pārsūdzēs.

Viņa sieva paziņojumā pēc sprieduma pasludināšanas rakstījusi, ka «cilvēks, kurš pastrādājis šo briesmīgo noziegumu, nav cilvēks, kuru esmu pazinusi visus šos gadus».

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie tiesā savu vainu viņiem celtajās apsūdzībās neatzīst.

Tiesa šodien pabeidza lasīt apsūdzības. Bijušajai Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai apsūdzībā norādīts, ka viņai būtu vajadzējis pieprasīt, lai tiek novērstas kļūdas būves konstrukcijās, piemēram, nepietiekamā metāla kopņu nestspēja.

Savukārt būvinspekcijas galvenajai būvinspektorei Aijai Meļņikovai atbilstoši darba līgumam bija uzdevums kontrolēt nodaļas darbu un pienākumu izpildi, kā arī pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošajām normām. Viņa, būdama atbildīga par būvniecības objektiem, nolaidīgi pildīja savus amata pienākumus, nenodrošinot nevienu objekta pārbaudi, kā arī apstiprināja objekta pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā, teikts apsūdzībā.

Šodien publiskotās Bernarda Medofa «gadsimta afēras» izmeklēšanas

rezultāti ir šādi: 162 lappušu garš cietušo saraksts, gandrīz 13 tūkstoši vārdu un vismaz 50 miljardu ASV dolāru investoriem nodarītie zaudējumi, no kuriem atgūta niecīga daļa.

Bijušā biržas NASDAQ direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Medofa izveidotā fonda Bernard L.Madoff Investment Securities, kas izrādījās lielākā finanšu piramīda pasaules vēsturē, dalībnieku vidū ir gan privātpersonas, tostarp daudz bagātnieku un slavenību, kā arī simti kompāniju, banku un labdarības fondu. Cietušo sarakstā ir bankas UBS, Bank of America, BNP Paribas un Citigroup, Banko Santander un pat Eiropas lielākā banka HSBC.

Sarakstā iekļuvis arī Stīvens Spīlbergs, beisbola leģenda Sendijs Koufakss, tādu korporāciju pārstāvji kā minētā Citi, Bank of America, kā arī Societe Generale.

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Viens no Samsung tehnikas izplatītāju karteļa lietas dalībniekiem gatavs atzīt vainu, lai saņemtu soda samazinājumu, apstiprināja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.

Intervijā Latvijas radio viņa norādīja, ka tas ir viens no risinājumiem tiesvedības pārtraukšanai. Ja viens no dalībniekiem atzīs vainu tad pārējiem karteļa dalībniekiem saskaņā ar iepriekšējo tiesu praksi, nav izredžu uzvarētu tiesvedībā. I. Jaunzeme neatklāja, kurš no sodītajiem atzinis savu vainu.

I.Jaunzeme norādīja, ka pārsūdzības termiņš vēl nav iestājies, tas būs decembra pirmajā nedēļā, tāpēc šobrīd vēl nav zināms, vai kāds no karteļa dalībniekiem mēģinās pārsūdzēt šo lēmumu.

DB jau vēstīja (10.11.2009), ka KP konstatējusi aizliegtu vienošanos starp pieciem uzņēmumiem - Samsung Electronics Baltics, RD Elektroniks, Proks, Elkor Trade un Rota un K, kas izplata Samsung Electronics Co. Ltd. ražoto tehniku.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.