Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien paudis viedokli, ka Ukraina atrodas uz pilsoņkara sliekšņa.

«Es izteikšos īsi: Ukraina ir uz pilsoņkara sliekšņa, tas ir biedējoši,» paziņoja D. Medvedevs, paužot cerību, ka Ukrainas «de-facto varasiestādes» būs saprātīgas un ko tādu nepieļaus.

Krievija neatzīst jaunās Kijevas varasiestādes, kas izveidojās pēc Maskavas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča krišanas.

Jau vēstīts, ka Ukrainas varasiestādes ir sākušas pretterorisma operāciju pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, kur faktiski vairs nav šaubu par Krievijas militārpersonu klātbūtni.

Tomēr ziņas par Austrumukrainā notiekošo ir pretrunīgas un tiek arī vēstīts, ka pretterorisma operācijas aktīvā fāze vēl nav uzsākta un pagaidām beidzas tikai sagatavošanās posms.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, uzrunājot Federālo sapulci, aicinājis reformēt valsts politisko sistēmu.

D. Medvedevs aicināja atgriezties pie reģionu vadītāju tiešajām vēlēšanām, kā arī mainīt Valsts domes formēšanas principus, ieviešot proporcionālo pārstāvniecību 225 vēlēšanu iecirkņos.

«Likumīga iespēja piedalīties politiskajā dzīvē jādod visiem aktīviem pilsoņiem. Uzskatu, ka nepieciešams pāriet uz kārtību, kad Krievijas Federācijas subjektu vadītājus tiešās vēlēšanās ievēl reģionu iedzīvotāji,» sacīja D. Medvedevs, vēsta ziņu portāls Newsru.

D. Medvedevs tuvākajās dienās Valsts domē iesniegs vismaz divus politisko reformu likumprojektus, un jaunais gubernatoru ievēlēšanas princips var stāties spēkā jau 2012. gadā, pēc prezidenta runas norādīja viņa palīgs Arkādijs Dvorkovičs.

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Krievija ir gatava jaunām Rietumu sankcijām, kas tai varētu tikt noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, otrdien atzina Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Esmu drošs, ka mēs spēsim minimizēt to sekas,» televīzijā pārraidītajā uzrunā parlamentam sacīja Medvedevs. «Valdība gatava rīkoties apstākļos, kad par mūsu darba prioritāti kļūst ekonomikas un pilsoņu aizsardzība no šādiem nedraudzīgiem soļiem, kas varētu būt sagaidāmi, ņemot vērā saspīlējumu ārpolitiskajā situācijā.»

Vienlaikus gan Krievijas premjers atzina, ka valsts tautsaimniecību sagaida «iepriekš nepieredzēts izaicinājums».

Maskava sankcijas uzskata par «ceļu uz nekurieni», uzsvēra Medvedevs, piebilstot, ka Krievija ir gatava funkcionēt izolācijā, ja tas būs nepieciešams.

Maskavas un Rietumu attiecībās turpinot pieaugt spriedzei saistībā ar plāniem par ASV pretraķešu vairoga izvietošanu Eiropā, Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā aktivizējusi pretraķešu brīdinājuma sistēmas radaru.

«Es ceru - mūsu partneri sapratīs, ka šīs solis ir pirmais signāls, kas apliecina mūsu valsts gatavību sniegt adekvātu atbildi draudiem, ko mūsu stratēģiskajiem bruņotajiem spēkiem rada [Rietumu] pretraķešu vairogs,» sacīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. «Ja šis signāls netiks sadzirdēts, mēs izmantosim citas aizsardzības metodes, arī sperot noteiktus pretsoļus un izmantojot uzbrukuma ieročus.»

Vēl pagājušajā nedēļā prezidents sacīja, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar NATO dalībvalstīm Poliju un Lietuvu, izvietos raķetes Iskander, kuru darbības rādiuss ir 500 kilometri.

Krievijas varas struktūrām vairākas dienas izdevās piesaistīt pasaules uzmanību ar vienu vienīgu jautājumu - tiks vai netiks no amata gāzts ilggadējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Beidzot otrdienas rītā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis pavēli par viņa atbrīvošanu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Varbūt varētu šķist, ka tādējādi sācies teju vai jauns perestroikas process mūsu lielajā kaimiņvalstī. Tomēr, pavērojot notikušo nedaudz uzmanīgāk, jāsecina, ka līdz kaut cik būtiskām izmaiņām ir visai patālu. Pirmkārt, visi iepriekšējie paziņojumi it kā par nesaskaņām starp Medvedevu un Lužkovu ir vērtējami vien kā augsnes sagatavošana tam, ka Lužkovs vairs nebūs mērs. Būtu naivi domāt, ka trešdienas rītā Medvedevs pamodās un pēkšņi atskārta - nu nevar uzticēties tam partijas biedram Lužkovam… Turklāt minētās otrdienas rītā Medvedevs atradās Ķīnā, kas ļauj domāt, ka attiecīgā pavēle tikusi parak-stīta jau ievērojami agrāk. Otrkārt, svarīgs jautājums ir - kam šobrīd ir uzticēta Maskavas vadība? Līdzšinējam vicemēram Vladimiram Resinam! Jūrmalas eksmērs Romualds Ražuks varēja pieļaut, ka par viņa vietnieku tiek iecelts cilvēks, kurš jau piecas minūtes vēlāk sāk plānot jaunu domes vadības maiņu. Taču būtu naivi iedomāties, ka Lužkovs pieļautu, ka vicemēra krēslā sēž viņam neuzticams cilvēks. Tādējādi nav grūti saprast, ka vismaz pagaidām Lužkova vara Maskavā nav diez ko mazinājusies.

Bank of America Corp. un Credit Suisse AG ir starp bankām, kas sniegs ieteikumus Krievijai par globāla finanšu centra izveidi Maskavā, stāstījis valdības darba grupas, kas pārrauga šos centienus, vadītājs Aleksandrs Vološins, ziņo Bloomberg.

Saskaņā ar Vološina teikto konsultatīvajai padomei pievienosies arī Societe Generale SA, UniCredit SpA, Nomura Holdings Inc., Ernst & Young un KPMG International. Tiks pārstāvētas arī Sberbank un VTB Group, Krievijas divas lielākās bankas, Maskavā bāzētā investīciju banka Troika Dialog un attīstības banka VEB. Paneli vadīs Sberbank vadītājs Germans Grefs un Credit Suisse priekšsēdētāja vietnieks Urs Roners.

«Mēs izvēlējāmies tos, kuriem ir pieredze lielu projektu uzsākšanā,» stāstījis Vološins.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja dekrētu, izveidojot paneli, 29.decembrī. Viņa plāns ir pārvērst Krievijas galvaspilsētu globālā finanšu centrā, lai palīdzētu diversificēt ekonomiku un samazināt tās atkarību no enerģijas eksporta.

Šogad Gazprom Export ārvalstu partneriem plāno piegādāt 151 miljardu kubikmetru dabasgāzes, vēsta ziņu aģentūra ITAR-TASS.

«Esam pārliecināti, ka šī gada laikā turpināsies Eiropas tirgus atdzimšana, lai gan parametri varētu neatgriezties normālā līmenī,» norāda Aleksandrs Medvedevs, Gazprom pilnvarotais.

«Šī gada pirmajos trīs mēnešos piepildījās mūsu cerības, tomēr šobrīd ir par agru runāt par vidējo cenu šajā gadā,» norāda A. Medvedevs.

«Viss būs atkarīgs no tā, kas notiks naftas tirgū. Šobrīd naftas kurss pieaug nestabilitātes Tuvjos Austrumos un Ziemeļāfrikā dēļ. Vidējā dabasgāzes cena Eiropā turpmāk varētu saglabāsies tāda pati kā šī gada pirmajos trīs mēnešos – aptuveni 327 ASV dolāru par tūkstoti kubikmetru» norādīja A. Medvedevs.

Ukrainas Iekšlietu ministrija pavēstījusi, ka negarantē drošību Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Gagarina kausa spēļu laikā Doņeckā, tomēr cīņas tur tiks aizvadītas vietējo līdzjutēju dēļ, pavēstījis līgas prezidents Aleksandrs Medvedevs.

Kā ziņots, pirmajās divās Gagarina kausa Rietumu konferences ceturtdaļfināla cīņās piektdien un sestdien vietējā Doņeckas Donbass vienība uzņems Latvijas komandu Rīgas Dinamo.

«Cilvēciski ļoti žēl klubu un tā līdzjutējus. Komanda aizvadīja lielisku sezonu, tomēr politisku apstākļu dēļ tai draudēja mājas spēļu atņemšana play-off cīņās,» līgas oficiālajā mājaslapā citēts Medvedevs. «Protams, Donbass komanda un tās līdzjutēji to nebija pelnījuši.»

Tomēr Medvedevs atzina, ka Ukrainas Iekšlietu ministrija vēstulē devusi mājienu, ka negarantē drošību gaidāmajās spēlēs.

Krieviju Pasaules kausa futbola finālturnīra laikā apmeklējuši vairāk nekā trīs miljoni tūristu, pirmdien paziņoja Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.

«Tas ir divas reizes vairāk, kā 2014.gada Soču olimpisko spēļu laikā,» norādījis Medvedevs intervijā aģentūrai «Interfax».

Futbola līdzjutēji, kuri devās uz Pasaules kausu, Krievijā varēja iebraukt bez vīzām, taču viņiem bija nepieciešamas līdzjutēju identitātes kartes, bet kurām nevarēja iekļūt stadionos.

Medvedevs bija pārliecināts, ka tūristu pieplūdums atstās pozitīvu iespaidu par Krieviju visā pasaulē.

Jau ziņots, ka par Pasaules kausa ieguvējiem svētdien kļuva Francijas izlase, kas šo trofeju izcīnīja otro reizi vēsturē. Francūži finālā ar 4:2 uzvarēja Horvātiju.

Tikmēr trešo vietu ieņēma Beļģija, bet ceturtā palika Anglija.

Pasaules kausa finālturnīrā no 14.jūnija līdz 15.jūlijam piedalījās 32 valstu izlases.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien brīdināja, ka valstij ir risks ieslīgt «dziļā lejupslīdē», ja valdība neīstenos savus izdevumu plānus.

Uzstājoties partijas Vienotā Krievija sanāksmē, Medvedevs norādīja, ka valdība neatkāpsies no saviem stratēģiskajiem mērķiem un sociālajiem izdevumiem. Pretējā gadījumā, Krievija ieslīgs «dziļā lejupslīdē».

Medvedevs uzsvēra, ka Krievijas Bankas veiktā bāzes refinansēšanas likmes paaugstināšana līdz 17% ir pagaidu pasākums, un tā tiks samazināta tiklīdz rubļa vērtība stabilizēsies.

Viņš paziņoja, ka Krievijas pašreizējās ekonomiskajās grūtībās ir vainojamas citas valstis.

Premjerministrs norādīja, ka Krievija šobrīd ir sliktākā situācijā nekā 2008.gadā, jo «virkne valstu kavē mūsu valsts ekonomikas attīstību».

Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers izteicies, ka, apmeklējot Silikona ieleju šovasar, Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu visvairāk pārsteidzis ASV tehnoloģiju centra brīvais gars, ziņo Bloomberg.

«Ja neesi savējais, tur izskatās mežonīgi,» intervijā Bloomberg Televīzijai Maskavā sacījis 63 gadus vecais Švarcenegers, piebilstot: «Tā ir pilnīgi atšķirīga atmosfēra. Viņam tā patika. Ko tādu viņš vēlas radīt šeit.»

Švarcenegers, kurš pirmo reizi satika Medvedevu Sanfrancisko jūnijā, nekavējoties atbalstīja 45 gadus vecā līdera plānu radīt Silikona ieleju ārpus Maskavas. Gubernators patlaban pilda savu solījumu aizvest uz Maskavu Kalifornijas biznesa līderu komandu, lai palīdzētu īstenot Medvedeva ideju.

Medvedevs, kurš 2008.gadā amatā nomainīja pašreizējo premjeru Vladimiru Putinu, aicinājis pielikt punktu valsts atkarībai no dabas resursiem un radīt uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas var konkurēt pasaules merogā. Maskavas Skolkovo priekšpilsēta izraudzīta kā vieta jaunajam tehnoloģiju centram.

Krievijas gāzes eksporta cena Eiropas Savienībai (ES) šogad ir gaidāma augstāka nekā pērn un var veidot 180-190 ASV dolārus (170-179 eiro) par tūkstoti kubikmetru, paziņojis Krievijas dabasgāzes koncerna Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs.

Medvedevs norādījis, ka pērn Eiropas valstis par Gazprom piegādāto dabasgāzi vidēji maksāja 167 dolārus par 1000 kubikmetriem.

«Eiropa bija, ir un būs galvenais Gazprom tirgus,» uzsvēris Medvedevs Gazprom investoru dienas pasākumā Singapūrā.

Viņš arī teicis, ka Gazprom daļa ES tirgū pagājušajā gadā pieaugusi līdz 34%, salīdzinot ar 31% pirms gada.

Uzņēmums pērn palielināja dabasgāzes piegāžu apjomu valstīm ārpus bijušās Padomju Savienības par 12,5%, pārsniedzot 179,3 miljardus kubikmetru.

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Virs Jeroslavļas īsi pēc pacelšanās avarējusi pasažieru lidmašīna Yak-42, kurā atradusies Kontinentālās hokeja līgas komanda Jaroslavļas Lokomotiv, kurā spēlē arī Latvijas hokejists Kārlis Skrastiņš.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai BNS pavēstīja, ka Latvijas diplomāti sazinājušies ar lidostas dispečeri, kas apstiprinājis – Skrastiņa vārds pasažieru sarakstā bijis. Taču vēl nav oficiāla apstiprinājuma, ka Skrastiņš aviokatastrofā gājis bojā.

Par to, cik cilvēki atradušies lidmašīnā, informācija dažādos avotos atšķiras. Tiek minēts, ka tajā atradās 37 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi. Zināms, ka aviokatastrofā izdzīvojuši divi cilvēki - Krievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Gaļimovs, kā arī kāds no lidmašīnas apkalpes locekļiem.

Lidmašīnā atradušies hokeja kluba Lokomotiv sportisti (šeit apskatāms komandas Lokomativ pamatsastāvs), tostarp Kārlis Skrastiņš. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans Db.lv norādīja, ka nezin, vai Skrastiņš atradies uz klāja.

Parādu krīzes māktajai Kiprai piešķirtais starptautiskais aizdevums, kura ietvaros paredzēta banku rekonstrukcija, kā arī nodeva noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, saniknojis Krieviju.

Kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs aizdevumu nosaucis par zagšanu. «Manā ieskatā [Kiprā] turpinās jau nozagtā zagšana,» D. Medvedeva sacīto Krievijas ministru sanāksmes laikā citē aģentūra Reuters. D. Medvedevs arī uzsvēris, ka Krievija sāks rūpīgu aizdevuma un tā seku izpēti. «Mums būs jāizvērtē tas, kā šis stāsts izvērtīsies nākotnē un kādas būs tā sekas starptautiskajai finanšu un monetārajai sistēmai, tostarp arī mūsu interesēm,» sacījis Krievijas premjers.

Iepriekš Krievijas premjers atzina, ka Kipras finanšu iestādes izmantojot liels daudzums kaimiņvalsts valsts struktūru, jo sala esot ērta jurisdikcija. Krievijas premjers iepriekš arī atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc kaimiņvalsts konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti, jo šīs naudas izcelsmes avots esot acīmredzams, un finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzēto nodevu noguldījumiem aizvadītajā nedēļā nosauca par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu.

Reaģējot uz savas lidmašīnas notriekšanu pie Sīrijas robežas, Krievija gatavo virkni ekonomisku sankciju pret Turciju, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Valdībai, reaģējot uz šo agresijas aktu, dots rīkojums izstrādāt pretpasākumu sistēmu ekonomikas un humanitārajā sfērā,» uzrunājot valdības locekļus norādīja Medvedevs.

Viņš piebilda, ka starp plašajām soda sankcijām varētu būt kopīgo ekonomisko projektu apturēšana, finanšu un tirdzniecības ierobežojumi, kā arī muitas tarifu grozīšana.

Sankcijas tiks vērstas arī pret tūrisma un transporta sektoriem, kā arī skars darba tirgu un «humanitāros kontaktus», norādīja Medvedevs.

«Es ierosinu visu to paveikt divu dienu laikā, lai mēs varētu ķerties pie atbilstošu procedūru ieviešanas, cik drīz vien iespējams,» ministriem sacīja valdības vadītājs.

Krievija no nākamā mēneša noteiks embargo pārtikas produktu importam no Ukrainas saistībā ar Kijevas tirdzniecības vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), pirmdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Tādējādi Krievija paplašinās represīvos pasākumus, kas šobrīd noteikti pret rietumvalstīm.

«Šie pasākumi tiks paplašināti, lai iekļautu arī Ukrainu, jo nav panākta vienošanās, kas ņemtu vērā Krievijas tirdzniecības intereses,» norādīja Medvedevs. «Es tikko parakstīju attiecīgu dekrētu.»

Sākot ar nākamā gada 1.janvāri spēkā stāsies Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības līgums, taču Krievija vairākkārt paudusi bažas, ka tas varētu pārpludināt tās tirgu ar Eiropas precēm.

Savukārt pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par brīvās tirdzniecības līguma apturēšanu ar Ukrainu, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

Piezīme Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam: nākamreiz, kad jūs ienirsiet pūlī, neaizmirstiet pirms tam noparkot savu automašīnu, raksta Reuters.

Kā norāda medijs, spriežot pēc kāda video, Medvedevs mazliet aizrāvies ar savu moto: «Uz priekšu, Krievija!» Viņš izkāpis no SUV vadītāja krēsla un pēc tam izmisīgi centies apturēt transportlīdzekli, kas virzījies virsū cilvēkiem, kuri bija sanākuši viņu sveikt.

Prezidentam ātri nākuši palīgā dūšīgie miesassargi, kuriem izdevies automašīnu - lielu, melnu Mercedes - apturēt pirms tas iebrauc satrauktajā cilvēku pūlī. Incidents noticis sestdienā Kazaņā.

Netiek sniegta informācija, ka šī incidenta laikā, kāds būtu ievainots, taču interneta lietotāji Prezidentam jau veltījuši skarbus komentārus.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs trešdien paziņoja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Kaļiņingradā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

Ja netiks veikti pasākumi NATO plānu ierobežošanai, «valsts rietumu un dienvidu daļā izvietos modernas ieroču sistēmas, kas varētu tikt izmantotas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropas objektu iznīcināšanai,» viņš brīdināja.

«Viens no šiem soļiem varētu būt Iskander raķešu sistēmas izvietošana Kaļiņingradā,» uzrunā televīzijas kanālā Rossija24 sacīja Kremļa saimnieks.

Turklāt, ja «situācijas attīstība nebūs veiksmīga, Krievija patur tiesības apturēt turpmākos soļus attiecībā uz apbruņošanos un attiecīgo ieroču kontroli», viņš piebilda.

Krievijai var nepietiek naudas, lai īstenotu plānotos pretkrīzes pasākumus, trešdien brīdināja premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Krievijai pusi no valsts ienākumiem nodrošina nafta un gāze, bet naftas cenu straujais kritums radījis riskus valstij otro gadu pēc kārtas nonākt recesijā, ņemot vērā budžeta ienākumu samazināšanos.

Mēs būsim ārkārtīgi piesardzīgi ar tēriņiem, jo mums var vienkārši nepietikt naudas visām jomām, tiekoties ar ministriem un augstākā līmeņa amatpersonām sociālo un ekonomisko politiku jautājumos, norādīja Medvedevs.

Janvāra nogalē Krievijas valdība prezentēja pasākumu kopumu ekonomikas atbalstam, ņemot vērā rubļa vērtības samazināšanos pret ASV dolāru.

Kopš tā laika Krievijas mediji publicējuši vairākus pasākumus, kurus paredzēts pieņemt, un valdība rīkojusi vairākas sanāksmes, taču gala lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs nosodīja veikto kiberuzbrukumu sociālajam tīklam Live Journal, kas apkalpo viņa blogu, kā arī laikrakstam Novaja Gazeta, kas uzskatāms par esošajai Krievijas politiskajai varai nedraudzīgu mediju, vēsta BBC.

LiveJournal saņēma inficētas vēstules no vairākiem tūkstošiem datoru. Inficētie datori atrodas Ķīnā, ASV un Rietumeiropā, radio stacijai Eho-Moskvi stāstīja Aleksandrs Gostevs, Kaspersky Labs eksperts.

«Kā aktīvs LiveJournal lietotājs es uzskatu šīs darbības par kaitniecīgām un nelegālām. Notikušo būtu jāizmeklē interneta vietnes administrācijai,» savā blogā norādīja D.Medvedevs.

Krievu mediji paziņoja, ka līdzīgi uzbrukumi bijuši arī Novaja Gazeta, kas bieži vien kritizē Krievijas oficiālo politiku. Laikraksta pārstāvis ziņu aģentūrai Interfax pavēstīja, ka kiberuzbrukums varētu būt saistīts ar Novaja Gazeta politisko nostāju un tās centieniem «nodibināt parlamentu internetā». «Mēs vēlamies radīt platformu, kur varētu tik diskutēti jautājumi, ko pie varas esošās politiskās autoritātes ignorē,» norāda Nadzežda Prusenkova, kiberuzbrukumā cietušā laikraksta pārstāve.

Bijušais PSRS līderis Mihails Gorbačovs brīdinājis, ka Krievija riskē «nomest zemē» sešus gadus, ja pašreizējais premjers Vladimirs Putins martā atgriezīsies prezidenta krēslā, kā tiek prognozēts, ziņo BBC.

Reaģējot uz ziņām par to, ka Putins 2012. gadā nolēmis atkal kļūt par Krievijas prezidentu, Gorbačovs sacījis, ka Krievija ir strupceļā un viņš apšauba, ka Putins varētu nest kādas pārmaiņas.

Par to, ka viņš vēlreiz pretendēs uz prezidenta amatu, Putins sestdien paziņoja valdošās partijas Vienotā Krievija kongresā.

Ja viņš tiks ievēlēts, pašreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs aizstās viņu premjera amatā.

Pirms Medvedevs pārņēma šo amatu 2008. gadā Putins kā Krievijas prezidents jau nostrādāja divus termiņus un uz trešo vairs nedrīkstēja pretendēt.

Gorbačovs paudis viedokli, ka pēc Putina atkārtotas ievēlēšanas «kustība uz priekšu nebūs». «Bez tā mēs varam zaudēt sešus gadus. Es domāju, ka nākotnes prezidentam vajadzētu par to padomāt ļoti nopietni,» viņš turpinājis.

Krievijā atklāts pasaulē garākais vanšu tilts, kas savieno Vladivostoku ar Krievu salu, kurā septembrī notiks Āzijas – Klusā okeāna Ekonomiskās sadarbības organizācijas valstu samits.

Tiltu atklāja Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs. Uzrunājot klātesošos, viņš akcentēja, ka, neraugoties uz to, ka miljardiem lielās Krievijas investīcijas Tālajos austrumos parasti tiek saistītas ar gatavošanos samitam, infrastruktūras projekti šajā reģionā ir paredzēti vietējiem iedzīvotājiem.

D. Medvedevs uzteica arī tilta būvētājus, kas bijušas Krievijas kompānijas, norādot, ka šādu projektu nevarot uzticēt ārvalstniekiem.

Krievija uzsākusi vērienīgu investīciju programmu Vladivostokā un tās apkārtnē. Kopējais ieguldītās naudas apjoms sasniedz 20 miljardus ASV dolāru. Viens no programmas mērķiem ir saistīts ar centieniem samazināt Ķīnas ietekmi Krievijas Tālajos austrumos, vēsta AFP.