Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Latvijas Valsts ceļu iepirkumu skaits šogad sarucis līdz 17 iepirkumiem par 99.65 milj. Ls. Pirms budžeta apstiprināšanas bija plānoti 86 iepirkumi par 145.21 milj. Ls.

No tā var secināt, ka plānoto iepirkumu pakete sarukusi par 69 iepirkumiem. Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt 9 iepirkumi, kuri iecerēti Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100 % no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai 8 iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37.41 milj. Ls. Un vēl 62.24 milj. Ls vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85 % finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15 %. Jāpiebilst, ka minētās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Acīm redzami, ka iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Esam informēti par apmēram 25 % finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,» tā viņš.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Teju 40% vīriešu Latvijā ir gatavi uzsākt darbu ceļu būvē vai apsver iespēju pievērsties šai nozarei, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Uz jautājumu "Vai Jūs būtu gatavs strādāt ceļu būves profesijās?" apstiprinoši atbildējuši 6% vīriešu un 4% sieviešu, bet to par iespējamu atzinuši 33% vīriešu un 6% sieviešu. Gatavību strādāt ceļu būvē visbiežāk pauduši ārpus pilsētām dzīvojošie respondenti, liecina Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas Valsts ceļi rīkotās ceļu būves profesiju popularizēšanas kampaņas laikā veiktās aptaujas dati.

Trešdaļa aptaujāto vīriešu uzskata, ka ceļu būvē nodarbināto vidējā darba alga uz rokas ir robežās no 600 līdz 800 latiem. Kā norādījis biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs, "priekšstats ir visai pareizs. Biedrības uzņēmumos strādājošo vidējā darba alga ir virs 600 latiem." Nozarē strādājošie lēš, ka pēdējos gados ceļu būves uzņēmumu darbinieku alga pieaug vidēji par 30 % gadā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Martā Helsinkos notiks HELCOM (Helsinku komisijas) sanāksme, kurā tiks apspriesta HELCOM izstrādātā stratēģija - Baltijas jūras valstu rīcības plāns, kura mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu un atjaunot jūras vides veselīgo stāvokli. Galvenais stratēģijas akcents ir eitrofikācijas problēmas novēršana Baltijas jūrā.

Sanāksme norisināsies Somijā, 6. un 7.martā, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

Baltijas jūras valstu Jūras vides aizsardzības komisija, plašāk pazīstama kā Helsinku komisija vai HELCOM, ir visu deviņu Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības valstu valdību organizācija. HELCOM darbs ir vērsts uz Baltijas jūras vides aizsargāšanu pret jebkuras izcelsmes piesārņojumu. Ļoti ievērojams drauds Baltijas jūrai ir Baltijas jūras eitrofikācija - augu barības vielu jeb biogēnu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, pārmērīga uzkrāšanās ūdenī.

Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, pagājušā gada janvārī tika izveidota Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes parlamentāriešu darba grupa eitrofikācijas jautājumos. Tās sastāvā darbojas gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Darba grupa uz apspriedēm pulcējas regulāri; pēdējā sanāksme notika šī gada 22. un 23.februārī Norvēģijā, Oslo, kurā piedalījās arī I.Emsis. Sanāksmē tika sagatavoti priekšlikumi, kurus nosūtīja HELCOM un lūdza ņemt vērā, strādājot pie stratēģijas - Baltijas jūras valstu rīcības plāns.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Apstiprināts HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, Db.lv informēja Vides ministrija. Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas.

Baltijas jūras valstu Vides ministri un citas augsta līmeņa amatpersonas, kā arī Eiropas Kopienas pārstāvji 2007.gada 15.novembrī Polijas pilsētā Krakovā apstiprināja stratēģisku rīcības plānu, lai būtiski samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu un līdz 2021.gadam atjaunotu tās labu ekoloģisko stāvokli.

Visaptverošā Baltijas jūras rīcības plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas. Plāns ir pilotmodelis sadarbībai ar trešajām valstīm Eiropas Savienības jūras vides politikas īstenošanā.

Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas: (1) pārmērīgas biogēno vielu ieplūdes jūrā radītās eitrofikācijas samazināšanu, (2) jūrlietas, t.sk. kuģošanas drošību, gatavību un reaģētspēju uz naftas avārijām u.c. ārkārtas situācijām jūrā, (3) jūras un piekrastes dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai skaitā zivju resursu saglabāšanu un jūras izmantošanas telpisko plānošanu, kā arī (4) bīstamo vielu radītā piesārņojuma samazināšanu.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie divu daudzmiljonu ceļu būves projektu realizācijas Rīgas apkārtnē par privāto investoru līdzekļiem. Projektu aptuvenās izmaksas šobrīd nav precizētas, tomēr tās būs mērāmas daudzos desmitos miljonu latu. Viens no projektiem būs Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, bet otrs - Rīgas apvedceļa projekts, kuriem būtu jāatvieglo sastrēgumu un transporta plūsmas problēmas šajos posmos.

Abi ceļu būves objekti tiks realizēti pēc t.s. Valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa, kas paredz, ka privātais investors par savu naudu sākotnēji uzceļ objektu un apsaimnieko to, bet valsts vairāku gadu garumā naudu atmaksā. Tādējādi valstij tiks dota iespēja realizēt milzu autoceļu projektus, bet maksāt par to vēlāk. Satiksmes ministrijas aptuvenās aplēses liecina, ka 2009. gadā VPP projektu realizētājiem no Valsts autoceļu fonda tiks maksāti 12 miljoni latu, bet 2010. gadā maksājumi jau varētu sasniegt 20 miljonus latu un ar katru gadu arvien pieaugt. "Mēs paši varēsim koriģēt un plānot, cik daudz VPP projektus gribēsim realizēt un kādas summas varēsim atļauties izlietot VPP projektos," norāda SM pārstāvis Lauris Dripe, uzsverot, ka kopumā SM varētu realizēt pat piecus VPP projektus, jo ar katru gadu pieaugšot arī Valsts autoceļu fonda finansiālās iespējas. Db jau vēstīja, ka projektu realizācija pēc VPP principa izmaksā krietni dārgāk nekā tradicionālais iepirkums, tomēr valsts ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj realizēt lielus projektus pēc tradicionālā iepirkuma. Ilgtermiņā gan VPP princips noteikti atmaksāšoties, vērtē speciālisti.

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Ja tiks palielināts nodevas apmērs, budžetā varētu iekasēt vairāk nekā 115 milj. Ls, kas ir teju sešas reizes vairāk nekā pērn iekasētie 20 milj. Ls.

Tā liecina Db veiktie aprēķini, ņemot par pamatu, ka uz 1. oktobri Latvijā bija reģistrēts vairāk nekā 1,151 milj. automašīnu. Savukārt to, ka šādas sarunas notiek, apstiprināja Satiksmes ministrijas preses centrs un ministra padomnieki. Līdzko Db sāka sīkāk interesēties par iespējamo nodevas palielināšanas apjomiem un izlietošanas mērķiem, amatpersonas sarunās kļuva izvairīgākas, norādot, ka tas ir tikai idejas līmenī.

Šobrīd tikai ideja

Kā norāda satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lansmanis, pašlaik ministrijā un nozares speciālistu vidū tiek diskutēts par ikgadējās transportlīdzekļu nodevas palielināšanu. «Tas, protams, nenotiks šodien vai rīt, bet diskusijas par šo tēmu ir sākušās,» tā G. Lansmanis. Viņš skaidro, ka budžeta līdzekļi ir nepietiekami, lai finansētu esošo ceļu infrastruktūras attīstību un būvētu jaunus ceļus, turklāt arī nākamā gada budžetā ir ievērojams ES fondu līdzekļu samazinājums autoceļiem. «Nevaram dzīvot no budžeta līdzekļiem un prasīt, lai pensionārs vai ne auto īpašnieks maksātu par ceļiem, kurus viņš neizmanto,» uzskata G. Lansmanis. Tāpēc ideju līmenī tiek izskatīti risinājumi, kā iegūt papildu līdzekļus autoceļu uzturēšanai. Tas, par cik varētu palielināties valsts nodeva, nav zināms, bet nozarē klīst runas, ka tā varētu palielināties pat vidēji 100 Ls robežās gadā. To gan pašlaik neapstiprina ministrijā. «Vai tā būs 100, 200 Ls, par to vēl pāragri runāt, bet diskusija notiek,» norāda G. Lansmanis. Arī A. Šle­sers norāda, ka transporta jomas ekspertiem ir uzdots, lai tiktu izanalizēti pasaulē strādājošie modeļi saistībā ar ceļu uzturēšanas finansēšanu. Pēc tam ekspertiem būs jāizvērtē, vai ir iespējams kādu no tiem ieviest arī Latvijā utt. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai ceļu izbūves un rekonstrukcijas darbos iesaistītu privātos uzņēmējus. Kā Latvijas Ziņu kanāla raidījumā Ekspertīze atzina a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Tālis Straume, viens no risinājumiem ir valsts un privātās partnerības projekti, jau šobrīd aktīvs darbs noris pie ceļa posma Rīga - Sēnīte, bet vēl četri projekti tiek gatavoti, un jau nākamais varētu tikt plānots uz 2009. gadu. T. Straume arī norāda, ka pēdējos gados budžets ceļu infrastruktūras uzlabošanai ir pieaudzis, bet iepriekšējos gados tas bijis nepietiekams, tāpēc arī ceļu kvalitāte ir strauji pasliktinājusies.

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Ceļu kvalitāte Latvijā turpinās pasliktināties un liks braucējiem arvien vairāk tērēt automašīnu remontiem. Turklāt finansējuma samazinājums autoceļu nozarei nostādīs uzņēmējus bankrota priekšā, raksta Diena.

Kārtējais finansējuma samazinājums ceļu būves nozarei, nākamgad ļaus vien notīrīt ceļu ziemā, piedalīties ar līdzfinansējumu vairākos Eiropas Savienības finansētajos ceļu rekonstrukcijas projektos, bet atlikusī nauda tiks tērēta bedrīšu lāpīšanai. Jauni ceļu būves projekti un būtiskas ceļu rekonstrukcijas veikt nevarēs.

asažieru pārvadātāji norāda, ka jau iepriekš līdzekļu trūkuma dēļ autoceļu uzturēšanai ziemā, nācies atcelt reisus. Tagad – jo mazāk naudas, jo vairāk atceltu braucienu. Savukārt ceļu būves nozares uzņēmējus visvairāk satrauc bezdarba problēma, ko izraisīs pasūtījumu trūkums. Nākamgad valsts autoceļu nozarei paliks pāri vien apmēram 70 miljoni latu, kas ir nedaudz vairāk nekā bija 2005. gadā.