Eiropas līdzfinansējums dzelzceļa elektrifikācijai nākamājā plānošanas periodā pagaidām ir vēl miglā tīts. Savukārt pret privāta investora iesaisti nozaru ekspertiem pretēji uzskati.
Par to, ka Latvijas dzelzceļa (LDz) elektrifikācija un elektorvilces ritošā sastāva iegāde arī kravu pārvadāšanai ir nepieciešama gan ekonomisku, gan vides apsvērumu dēļ, jautājuma lietpratēju vidū šaubu nav. Taču neatbildēts paliek jautājums, kur tam ņemt naudu.
DB jau pirms gada rakstīja, ka plānots elektrificēt maršrutus Ventspils–Tukums–Rīga, Rīga–Krustpils–Rēzekne, Krustpils–Jelgava, Krustpils –Daugavpils, Rīga–Jelgava, Rīga–Skulte. Kopējās izmaksas 1,2 miljardu eiro apmērā dalītos apmēram uz pusēm jaunas infrastruktūras izveidei un lokomotīvju iegādei.
Savukārt Latvijas inovatīvo tehnoloģiju klastera valdes loceklis Jānis Čakstiņš līdz gada beigām plāno apspriešanai nodot privātu investīciju elektrifikācijas projektu ar «rupjiem aprēķiniem» gan par jaunveidojamo infrastruktūru, gan nepieciešamajiem līdzekļiem, kas tiek lēsti pusotra milarda eiro apmērā.
Satiksmes ministrija un Latvijas dzelzceļš cer uz Eiropas fondu naudu, kaut arī šobrīd nav skaidrs, vai un kādā apmērā būs pieejami Kohēzijas fonda vai jaunveidojamā finanšu instrumenta «Savienojot Eiropu» (CEF) līdzekļi. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš iesaka valdībai saņemt dūšu un izškirties par privāta investora piesaisti, noslēdzot koncesijas līgumu. Savukārt J. Čakstiņš jau ir runājis ar potenciālajiem investoriem, tostarp Sauda Arābijā, un neparedz grūtības tik ievērojamu līdzekļu piesaistē.
Latvijas dzelzceļa Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča lēš, ka optimistiskā scenārija gadījumā dzelceļa elektrifikāciju varētu pabeigt līdz nākamā plānošanas perioda beigām 2020. gadā, taču Eiropai nebūtu iebildumu, ja tik milzīgu projektu pabeidz divu plānošanas periodu laikā. Arī J. Čakstiņš redz iespēju privāto projektu realizēt septiņu astoņu gadu laikā.
Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness!