Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar SIA Rīgas Nami ir konceptuāli izvērtējusi iespēju Rīgas pils remonta laikā kā Valsts prezidenta pagaidu rezidenci Rīgā nomāt Rīgas Nami pārvaldījumā esošo Melngalvju namu.

Patlaban vēl nav veikti detalizēti aprēķini un noskaidrota nepieciešamā platība, bet ir izvērtēta teorētiska iespēja Melngalvju namā strādāt Valsts prezidenta kancelejai.

Atšķirībā no ASV bijušās vēstniecības telpām, kas no Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) pārvaldījumā esošajiem objektiem tika piedāvāts Valsts prezidenta pagaidu rezidencei un bez ievērojama remonta nav lietojama, Melngalvju namā nav nepieciešami būtiski kapitālieguldījumi un laiks, lai veiktu priekšdarbus telpu pielāgošanai. Otrkārt, nomājot telpas Melngalvju namā, Valsts prezidenta kancelejai papildus nebūtu jāmaksā par reprezentācijas telpu nomu valsts vizīšu svinīgajiem pasākumiem, kas ievērojami ekonomētu budžeta līdzekļus. Šajā gadā vien tiek plānotas vairākas ienākošās valsts vizītes, un tā kā Rīgas pils ierobežotais telpu daudzums liedz iespēju valsts vizītēs pilī organizēt visus svinīgos pasākumus, Valsts prezidenta kancelejai jau vairākus gadus nākas īrēt papildus telpas gan valsts vizītēm, gan citiem plašāk apmeklētiem Valsts prezidenta pasākumiem.

No prezidenta pils uz Melngalvju namu pārvestas Valsts prezidenta Andra Bērziņa kabineta mēbeles. Paredzēts, ka darbu jaunajās telpās varētu uzsākt šodien.

Sakarā ar Rīgas pils rekonstrukciju, kā piemērotākā vieta Valsts prezidenta pagaidu rezidencei atzīts Melngalvju nams. Līdzšinējā rezidence Rīgas pilī atrodas kritiskā stāvoklī un to iecerēts rekonstruēt.

Kā viens no aspektiem izvēlei par labu Melngalvju namam tika minēts arī tas, ka Rīgas pils ierobežotais telpu daudzums liedz iespēju valsts vizītēs pilī organizēt visus svinīgos pasākumus, Valsts prezidenta kancelejai jau vairākus gadus nākas īrēt papildus telpas gan valsts vizītēm, gan citiem plašāk apmeklētiem Valsts prezidenta pasākumiem.

Valsts prezidenta kanceleja nomās Melngalvju nama kompleksu kopējā platībā 3742.9 m2 līdz 2015. gadam, maksājot nomas maksu 1.6 Ls/m2 un sedzot arī komunālos maksājumus.

Pēc tam, kad gandrīz četrus gadus Melngalvju nams Rīgas pils remonta laikā kalpoja par pagaidu rezudenci Valsts prezidentam, tagad tas atkal tiek atvērts apmeklētājiem, informē SIA Rīgas nami pārstāve Zane Arāja.

Viena no spilgtākajā Rīgas vizītkartē apmeklētājiem būs pieejama no svētdienas, 22.oktobra. Tur apskatāma svētku zāle, prezidenta kabineti un reprezentācijas telpas, tajās izvietotā ekspozīcija un sudraba kolekcija. Ekspozīcija papildināta ar interaktīviem elementiem, kas ļaus vēl daudzpusīgāk iepazīt nama krāšņumu un vēsturi, kā arī spilgtāk iejusties viduslaiku pagrabu atmosfērā.

Melngalvju nama vēsture sniedzas gandrīz 700 gadus ilgā pagātnē. Nams celts tālajā 1334. gadā kā Rīgas pilsētas Rātslaukuma ansambļa sastāvdaļa. Vēsturiskā nama pamata funkcija bija uzņēmējdarbības veicināšana – tā bija tirgotāju un kuģotāju pulcēšanās vieta vairāku gadsimtu garumā.

Lietuvas nekustamo īpašumu projektu attīstītājs Nevertel jaunajā viesnīcā Grēcinieku ielā 25, Vecrīgā, investēs desmit līdz 11 miljonus eiro, šodien diskusijā par jauno viesnīcu sacīja Nevertel pārstāve Latvijā Ramona Miglāne.

Pie Melngalvju nama paredzētās viesnīcas celtniecība sāksies ne ātrāk par 2015.gada beigām, jo līdz tam, kamēr Melngalvju namā atrodas Valsts prezidenta rezidence, nekādi būvdarbi tā tuvumā nav atļauti.

Miglāne norādīja, ka patlaban vēl būtu pāragri atklāt topošās viesnīcas operatora nosaukumu un, visticamāk, tas tiks atklāts brīdī, kad sāksies viesnīcas būvdarbi.

«Kopumā projekts būs ievērojams pienesums Latvijas ekonomikai, jo jaunajā viesnīcā tiks radītas 45 līdz 50 jaunas darbavietas. Celtniecībā tiks piesaistīti desmit līdz 15 vietējie būvuzņēmumi, bet pēc viesnīcas darbības sākšanas tā piesaistīs vietējos pakalpojumu sniedzējus,» skaidroja Miglāne.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sācis apdzīvot Jūrmalas rezidenci, apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, kura uz laiku ieņem arī prezidenta preses padomnieka amatu.

Viņa norādīja, ka Vējonis dzīvo un strādā Jūrmalas rezidencē, savukārt atveseļošanos viņš turpina nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari.

Taujāta, vai Jūrmalā dzīvo arī prezidenta kundze, Jaunzeme atzina, ka pašlaik uz šo jautājumu nevarot atbildēt.

Pēc likuma Jūrmalas rezidence paredzēta Latvijas Valsts prezidenta institūcijai un visiem iekārtošanas darbiem speciāli līdzekļi nav piešķirti - iekārtošana notika ar Valsts prezidenta kancelejas finansējumu un to kā savu pienākumu veic paši kancelejas darbinieki, iepriekš pastāstīja bijušais prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Nākamā gada pavasarī Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārcelsies dzīvot uz prezidenta Jūrmalas rezidenci, kas teju piecus gadus nav tikusi regulāri izmantota.

Vējonis šorīt LNT stāstīja, ka paralēli turpinās izmantot arī dzīvokli Ogrē, tomēr pamatā dzīvošot Jūrmalas rezidencē. Pašlaik Jūrmalas rezidencē vēl notiekot «zināmi telpu uzlabojumi», lai telpas padarītu mājīgākas.

Līdz šim Jūrmalas rezidencē ir sarīkotas pāris prezidenta darba tikšanās.

Kā ziņots, pēc ievēlēšanas prezidenta amatā Vējonis izvēlējās turpināt dzīvot savā privātajā dzīvesvietā Ogrē. Tobrīd tika apgalvots, ka Jūrmalas rezidence toreizējā stāvoklī nebija izmantojama ne augsta līmeņa reprezentācijai, ne dzīvošanai bez vismaz daļēja remonta.

Jūrmalas rezidencē dzīvoja prezidents Valdis Zatlers, kura laikā nama labiekārtošanā tika ieguldīti ievērojami līdzekļi, bet viņa sekotājs un Vējoņa priekštecis Andris Bērziņš izvēlējās attiekties no rezidences un mitināties savā dzīvoklī Vecrīgā.

Līdzās Melngalvju namam uz zemesgabala Grēcinieku ielā 25 plānots uzbūvēt septiņstāvu viesnīcu, liecina informācija Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā.

Būvniecības ieceres autors ir Lietuvas uzņēmums Nevertel, bet viesnīcas projekta autori ir birojs SIA Arhis, kura vadītājs ir Andris Kronbergs.

Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas termiņš noteikts līdz 20.oktobrim.

Viesnīcas ēkas jaunbūves projekts tiek izstrādāts, balstoties uz 2007.gada organizētā un realizētā atklātā arhitektūras metu konkursa rezultātiem, kam sekoja skiču projekta izstrāde, kas tika saskaņots Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un Rīgas būvvaldē 2008.gadā.

2007.gadā izstrādātais viesnīcas projekts saņēma Arhitektūras gada balvu kategorijā Projekti.

Pašreizējais projekts ir tiešs iepriekšējā projekta turpinājums, saglabājot iepriekšējā - saskaņotā skiču projekta principiālos arhitektoniskos un telpiskos apjomu un fasāžu risinājumus.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pabeigusi energoefektivitātes projekta īstenošanu Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā – veikta ēkas fasādes atjaunošana, jumta un ārsienu siltināšana, fasādes apgaismošana, kā arī logu un ārdurvju nomaiņa, kā rezultātā ēkai samazināsies siltumenerģijas patēriņš līdz 50%.

Vienlaikus ar ēkas siltināšanu īstenots arī interjera dizaina projekts un veikts neliels kosmētiskais remonts, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai pēc VNĪ iniciatīvas 2019. gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Būvdarbos tiek ieguldīts 481,71 tūkstotis eiro, kas sastāv no ES fondu līdzfinansējuma un VNĪ kapitālieguldījumiem.

Prezidenta rezidence Jūrmalā tiek uzturēta ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju: VNĪ rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām gādā Valsts prezidenta kanceleja.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu par mēbeļu piegādi un uzstādīšanu ēkā Zigfrīda Meierovica prospektā 31, Jūrmalā, kur atrodas Valsts prezidenta rezidence, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā līdz 17.februāra plkst.11.

Pretendentam būs jāpiegādā un jāuzstāda Valsts prezidenta rezidencē mīksto mēbeļu grupa formālām sarunām, kurā ietilpst trīsvietīgs dīvāns, četri klubkrēsli, viens atpūtas krēsls, kā arī kafijas galdiņš. Tāpat būs jāpiegādā mīksto mēbeļu grupa neformālām sarunām, ko veido trīsvietīgs un divvietīgs dīvāns, dīvāns-zvilnis, dekoratīvie spilveni, četri kafijas galdiņi, inkrustēts ēdamgalds, divi palīggaldi, kā arī 20 krēsli pie ēdamgalda, divi krēsli ar roku balstiem pie ēdamgalda un brīvstāvoša mēbele servēšanas piederumiem.

Kamēr Rīgā vēl nav tapis vērienīgs kongresu centrs, viesnīcas spēlē galveno lomu uz semināru un konferenču telpu nodrošināšanas skatuves

Viesnīcām ir nozīmīga loma konferenču biznesā Rīgā. Tās ir spēcīgas to pasākumu rīkošanas nišā, kuru kapacitāte ir līdz 1000 viesiem. «Problēmas rodas brīdī, kad ir vēlme Rīgā noorganizēt pasākumu 3000 un vairāk apmeklētājiem, jo šādam dalībnieku skaitam piemērotas vietas pagaidām nav. Lai sarīkotu pasākumu, piemēram, izstāžu centrā, Arēnā Rīga vai Olimpiskajā centrā, telpas ir jāpielāgo,» skaidro Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.

DB jau rakstīja, ka Rīgā tuvākajos gados ir ieceres uzcelt kongresu centru, kas varēs uzņemt līdz 3000 personu kuplas delegācijas, aizpildot pašlaik brīvo nišu šajā biznesā.

2014. gadā valsts vadošo resoru centrālo aparātu telpu uzturēšanas izmaksas pieaugušas par 464,6 tūkst. eiro, sasniedzot 7,71 milj. eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts vadošo resoru īpašumā esošo un nomāto ēku uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksas ievērojami atšķiras. Īpašumu vidū ir ne tikai būdiņas lauku ceļmalās, bet arī viesu nami Jūrmalā, cietumi, grausti un nami ar ļoti ievērojamu kadastrālo vērtību. Daudziem no šiem īpašumiem vienojošais elements ir augstās izmaksas par apkuri un sliktais tehniskais stāvoklis, tāpēc tuvākā vai tālākā nākotnē paredzams investīciju vilnis, glābjot vēstures liecinieces ēkas, kuras apdzīvo ierēdņi.

Vērtīgākais no Saeimas astoņiem īpašumiem ir 6 tūkst. m2 plašais nams Jēkaba ielā 11, kura kadastrālā vērtība ir 3 milj. eiro. Savukārt plašākais – Saeimas autobāze 7 tūkst. m2 platībā Skanstes ielā 6. Saeimas viesu izmitināšanai paredzētie divi īpašumi Jūrmalā, Jūras ielā 14 un 9/11, kopā ir 2,5 tūkst. m2 plaši un to vērtība ir 850 tūkst. eiro. Savukārt Valsts kanceleja (VK) mājo Finanšu ministrijai piederošajā ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36. Ēku kompleksa kopējā platība ir 15 tūkst. m2, tā kadastrālā vērtība ir 12,9 milj. eiro. Valsts kanceleja no visa kompleksa izmanto 6,2 tūkst. m2. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas (VPK) īpašumā nav nevienas ēkas, norāda VPK preses padomniece Līga Krapāne. Iestāde izvietojusies prezidenta pagaidu rezidencē Melngalvju nama ēku kompleksā, kur telpu kopējā platība ir 3,4 tūkst. m2.

Latvijas Valsts prezidenta Jūrmalas rezidence, kuras remontā ieguldīti teju divi miljoni latu, stāv tukša, un pašreizējais prezidents Andris Bērziņš tajā nav «spēris kāju». Par tālāko ēkas izmantošanu skaidrības nav, vēsta laikraksts Diena.

Savulaik vērienīgie remontdarbi Valda Zatlera prezidentūras laikā izpelnījās nesaudzīgu kritiku, bet tagad nepilnus 9000 latus vērtā ūdenssiena netiek darbināta un par 2242 latiem pirktais vīna ledusskapis stāv tukšs.

Lai arī V. Zatlers vēl labu laiku pēc remontdarbu beigām izmantoja rezidenci Zigfrīda Meierovica prospektā 31, pašreizējais prezidents Andris Bērziņš tajā nav spēris kāju. Valsts prezidenta sekretāre Līga Krapāne skaidroja, ka A. Bērziņš rezidenci neizmanto un negrasās to darīt arī turpmāk. Pagaidu rezidence Melngalvju namā pilnībā atbilstot visu prezidenta funkciju veikšanai, un A. Bērziņš pats mitinās dzīvoklī Rīgā vai laukos Amatas novadā.

Valsts prezidents Egils Levits ir apmeklējis Jūrmalas rezidenci, kurā plāno dzīvot prezidentūras laikā, secinot, ka tā ir «tukša un samērā nemājīga būve», to viņš atzina intervijā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā».

«Rezidencē es neesmu īpaši ievācies. Līdz šim esmu bijis tur tikai vienu reizi. Esmu to apskatījis. Tā ir tukša un samērā nemājīga būve. Es tur atstāju dažas savas lietas - rakstāmpiederumus, kniedētāju, papīru, lai, tur atrodoties, varu kaut ko uzrakstīt,» pastāstīja Levits.

Levits arī teica, ka, atrodoties rezidencē, izgājis pastaigāties gar pludmali un parunājies ar cilvēkiem, kuri viņu atpazinuši.

Tāpat prezidents atklāja, ka viņam nav sava pavāra. Levits pats iet uz veikalu iepirkties.

Savukārt, runājot par interjera maiņām Rīgas pilī, prezidents atzina, ka savā kabinetā novietojis gleznu, kas atradusies citā vietā pilī. Uz gleznas attēlots skats uz jūru.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Rātsnamā, 2. stāva vestibilā, atklāts atjaunotais Vecrīgas makets.

Makets ir 20 kvadrātmetru liels, tas ir 1983. gadā apstiprinātā Vecrīgas reģenerācijas projekta sastāvdaļa. Vecrīgas reģenerācijas projektu pirms 29 gadiem Latvijas Celtniecības zinātniskās pētniecības institūta Pilsētbūvniecības laboratorijā arhitekta Edgara Pučiņa vadībā izstrādājis autoru kolektīvs - arhitekti Andrejs Holcmanis un Edvīns Burkovskis, piedaloties Valentīnai Tarasovai, Vitai Rinkēvičai, Ervīnam Helfričam, Marinai Levinai, Harijam Gailim un citiem -, domājot par to, kā saglabāt unikālo Rīgas kultūrvēstures mantojumu, piemērojot laikmetīgai situācijai un padarot pieejamu sabiedrībai.

Atjaunotajā un papildinātajā Vecrīgas maketā attēlotas būves, kuru oriģinālajā 1983. gadā tapušajā versijā nebija - viesnīcas 13.janvāra un Teātra ielā, daudzdzīvokļu komplekss Kungu ielā pie Minsterejas ielas, tirdzniecības galerija Audēju ielā, daudzfunkcionālas ēkas Audēju, Kungu, Palasta un Teātra ielā, Rātsnams, Melngalvju nams un biroju ēkas Rātslaukumā, garāža Basteja bulvārī. Citādi nekā reģenerācijas projektā iecerēta dzīvē izskatās biroju ēka Peldu ielā pie 11.novembra krastmalas.

Jauna svinību vieta karstākajā slavas saulītē gozējas pirmo gadu pēc atklāšanas, tad pieprasījums var pārsniegt šo telpu iespējas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iecienītāko pasākumu rīkošanas vietu tops mēdz mainīties atkarībā no tā, kādas telpas konkrētajā gadā ir no jauna izveidotas, atjaunotas vai restaurētas. Šādu vietu nebūt nav daudz, tādēļ jaunpienācēji tiek sagaidīti ar interesi, kas vainagojas ar pieprasījumu.

«Veiksmīgi darbojoties un rūpējoties par savu reputāciju, jebkurai jaunai pasākuma norises vietai nevajadzētu satraukties par pieprasījumu vismaz trīs līdz piecus gadus pēc darbības sākuma. Spilgts piemērs ir restorāns Klīversala un Latvijas Nacionālā bibliotēka kopumā, kura jau kopš atvēršanas ir bijusi populāra pasākumu vieta. Tā kā karstajos datumos vairums no interesentiem telpas saviem pasākumiem neieguva, tad tās tika rezervētas jau gadu un pat divus uz priekšu,» raksturo 3K Management radošais direktors un mārketinga vadītājs Edgars Kuzmanis.

Tiklīdz Rīgā tiek atvērta kāda jauna vieta, kas piemērota svinību rīkošanai, visi lido kā bites uz medu un cenšas to «nogaršot»

Tā atzīst DB aptaujātie korporatīvo pasākumu organizatori.

Patlaban popularitātes saulītē gozējas Latvijas nacionālā bibliotēka un tās restorāns Klīversala, vēl aizvien interese nav zudusi par kultūras pili Ziemeļblāzma, Dzelzceļa muzeju, dizaina fabriku D.FAB, RISEBA Arhitektūras un mediju centru H2O, klubu Godvil, Kuģniecības muzeju, Mazo Ģildi, Sapņu fabriku, Latviešu biedrības namu, Spīķeru koncertzāli, Latvijas Universitātes botānisko dārzu. Arī restorānu telpas un banketu zāles tiek izmantotas korporatīvo pasākumu vajadzībām. DB aptaujātie pasākumu organizatori teic, ka iecienītāko restorānu sarakstā ir Bibliotēka Nr. 1, Čarlstons, Koya, kafejnīca Film Noir, Annas dārzs u.c. «Varam sākt gaidīt, kad atkal būs pieejams Melngalvju nams, lai tur rīkotu balles. Šī vieta sen nav izmantota, tāpēc visi būs priecīgi tur atgriezties. Tagad tai būs pievienotā vērtība – bijusī valsts prezidenta mājvieta,» atzīst pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija direktora vietniece Elīna Brīdaka. Savukārt tie, kas vēlas ar pasākuma norises vietas izvēli īpaši pārsteigt svinību viesus, lūkojas pēc pamestu rūpnīcu telpām, angāriem, kurus pielāgo saviesīgam pasākumam.

Nākamajiem Valsts prezidentiem pēc amata pilnvaru beigām varētu vairs nepiešķirt lietošanā dzīvokli, kā arī nākties iztikt ar zemākas klases automašīnām, ne luksus klases limuzīniem, kā noteikts līdz šim.

To paredz Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtais likumprojekts par eksprezidentu sociālo garantiju apjoma samazinājumu, kas nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Par balsoja 80 deputāti, tostarp eksprezidents Valdis Zatlers, pret bija viens, bet divi tautas kalpi atturējās. Vienlaikus likumprojektā paredzēts kompensējošs mehānisms – ikmēneša pensijas palielinājums un iespēja izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.

Grozījumi likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu piedāvā atteikties no garantijas, kas nosaka, ka personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, nodrošināms valsts dzīvoklis. «1995. gadā, kad to pieņēma, valsts dzīvokļa garantija varēja būt nepieciešama un attaisnojama, ņemot vērā tā laika dzīvojamo fondu, īres tirgu un sociālekonomisko situāciju pēc padomju sociālistiskās iekārtas sabrukuma. Tomēr šobrīd šie apstākļi ir mainījušies,» skaidrots likumprojektā. Turklāt arī citās Eiropas valstīs eksprezidentiem netiek nodrošināts dzīvoklis.

Visvecākā un dārgākā privātmāja, ko patlaban pārdod Čārlstonā, Dienvidkarolīnas štatā ir The Sword Gate House, kas reiz bijusi prezidenta Abrahama Linkolna mazmeitas privātā rezidence, raksta Business Insider.

Māja ir 200 gadus sena un to patlaban pārdod par 16 miljoniem dolāru. Tajā ir deviņas guļamistabas, antīkas mēbeles un 12 kamīni.

Namam ir neizmērojama vēsturiskā vērtība un vietējie stāsta, ka tajā pat iemitinājies draudzīgs spoks. Tiesa gan, māja tā arī nav atradusi savu pircēju, un tirgū tiek piedāvāta jau deviņus gadus, pakāpeniski samazinot tās pārdošanas cenu. Sākotnēji par to tika prasīti 23 miljoni dolāru.

Īpašums pēdējoreiz tika pārdots 1998.gadā par 3 miljoniem dolāru, taču 2009.gadā atkal nonāca pārdošanā pēc vairākām renovācijām.

Eksperti norāda, ka ir neparasti, ka pircēju interese ir tik vāja, ņemot vērā īpašuma vēsturisko vērtību. 200 gadu laikā īpašumā ir bijusi viesnīca, privātā meiteņu skola un tas izmantots vēl citiem mērķiem.

Labrīt!

Krievijas liegums var radīt piena produktu «lavīnu» Latvijā. No pirmdienas Krievijas patērētāju tiesību uzraudzības dienests Rospotrebnadzor aizliedzis piena produktu importu no Lietuvas. Aizliegums varētu ietekmēt Latvijas piena nozari – eksperti pauž uzskatu, ka Lietuvas uzņēmumi izmantos visas iespējas, lai iekarotu sev jau pazīstamus tirgus, tostarp Latviju.

Neraugoties uz to, ka jau šī gada vidū bankas paaugstināja vairākas pakalpojumu cenas, to skaidrojot ar mēģinājumu segt filiāļu zaudējumus, arī nākotnē gaidāms turpmāks cenu kāpums. Bankas aizbildinās ar investīcijām, kas nepieciešamas sistēmu vai procesu izmaiņu dēļ.

Lai gan pēdējā laikā publiskajā telpā aizvien vairāk tiek apspriests Valsts prezidenta nodrošinājums pēc pilnvaru beigām, tomēr, salīdzinot ar tuvējām Eiropas valstīm, Latvijā ne pirmās valsts amatpersonas atalgojums amata pildīšanas laikā, ne eksprezidentu sociālās garantijas neizskatās pārmērīgi lielas, vēsta laikraksts Diena.

Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs prezidentu pensija esot robežās starp 40% un 75% no atalgojuma, pildot augstā amata pienākumus.

Latvijas prezidenta ikmēneša atalgojums ir 2208 lati jeb kopumā teju 26,5 tūkstoši latu gadā, savukārt Igaunijā tie ir 42,6 tūkstoši, Lietuvā - 60,6 tūkstoši latu, bet Somijā - 112 tūkstoši latu gadā. Tātad arī bijušās valsts galvas pensija kaimiņos ir lielāka. Papildus tam Latvijā un minētajās valstīs bijušajiem prezidentiem tiek nodrošināta dzīvesvieta vai darbavieta, automašīna, apsardze un sekretāra pakalpojumi, norāda laikraksts.

Latvijā likums par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu paredz, ka valsts galvas atalgojumu un reprezentācijas izdevumus nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu. Pēc augstā amata atstāšanas prezidents saņem ikmēneša pensiju 50% apmērā no atalgojuma, lietošanā dzīvokli un automašīnu, kā arī sekretāru. Tāpat četrus gadus eksprezidentam ir iespēja saņemt apsardzes pakalpojumus.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Pamatojoties uz aizdomām par nelegālu pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšanu 2007. gadā, šonedēļ pārmeklēts bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) mājoklis un birojs, vēsta pasaules mediji.

Esot Francijas prezidenta amatā, N. Sarkozī bija imūns pret tiesvedību uzsākšanu, taču pēc pilnvaru beigām policisti kļuva tiesīgi veikt «kratīšanu» viņa mājoklī un birojā. Tiesvedība tikusi atlikta vairākus gadus, kamēr N. Sarkozī pildīja valsts prezidenta amata pienākumus, tomēr viņš zaudēja imunitāti pēc sociālistu pārstāvja Fransuā Olanda uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Šīs nedēļas sākumā desmit policisti veica kratīšanu N. Sarkozī un viņa sievas Karlas Bruni (Carla Bruni) dzīvesvietā, kā arī jaunajā N. Sarkozī birojā, ko valsts viņam nodrošina kā bijušajam prezidentam. Daži avoti ziņo arī par pārbaudēm daļēji N. Sarkozī piederošajā advokātu birojā. Pats bijušais Francijas prezidents un viņa sieva pirmdien devās brīvdienās uz Kanādu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2016.gada 30.martā atsāks pildīt Valsts prezidenta pienākumus pilnā apmērā, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

30.martā plkst.15 Jūrmalas rezidencē notiks Valsts prezidenta preses konference.

Jau vēstīts, ka R.Vējoņa slimības dēļ kopš 20.janvāra Valsts prezidenta pilnvaras uzticētas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

Mediķi Valsts prezidentam konstatēja sepses infekciju, kas skārusi sirds vārstuļus. 20.janvārī R.Vējonim tika veikta sirds operācija. No Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas R.Vējonis tika izrakstīts 26.februārī, rehabilitāciju līdz šim brīdim turpinot centrā Vaivari.