Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmums Litasco bijis palicis parādā Ventbunkeram 23 miljonus eiro, bet šobrīd šo parādu, kā arī soda naudas un maksājumu kavējumus piedzīt vairs neizdošoties.

Tas tāpēc, ka ar pašreizējā Venbunkera padomes priekšsēdētāja un viena no akcionāriem Olafa Berķa ziņu Litasco nodoti 47 tūkstoši tonnu mazuta, kurus Ventbunkeram bija tiesības paturēt kā nodrošinājumu nesamaksātajam parādam, Db.lv skaidroja Šveices advokāts, bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Viņš par šā gada sākumā atdoto mazutu Litasco uzzinājis no Krievijā pārstāvētās enerģētikas un preču aģentūras Argus, kuras pārstāvis Denis Varaksin e-pasta sarakstē Ventbunkera bijušajam padomes loceklim Aivaram Gobiņam uzdevis nevanīgu jautājumu par to, vai Ventbunkeru atstājušajā kuģī Britu Ērglis aptuveni 47 tūkstoši tonnu mazuta no Litasco bijuši vecie krājumi, Db.lv atklāja A. Gobiņš, skaidojot informācijas avotu par izvestajām mazuta kravām.

Pēc R. Meroni aplēsēm, tādējādi Ventbunkeram šobrīd nodarīti zaudējumi 30 miljonu ASV dolāru (ap 15,9 milj. Ls) apjomā.
Advokāts skaidroja, ka 2010. gada sākumā bija viens mēnesis, kad O. Berķa vadītā padome pārņema varu Ventbunkerā, un tā laikā tika parakstīta vienošanās ar Litasco. Saskaņā ar līgumu, Litasco nemaksāja Ventbunkeram naudu un tādējādi laikā no februāra līdz jūlijam izveidojās parāds 23 miljonu eiro apjomā, skaidroja R. Meroni.

«Ventbunkers turpināja sniegt pakalpojumus, bet tuvojāmies brīdim, kad kompānija to vairs nespēja darīt. Tolaik draudējām Litasco, ka vairs nepieņemsim viņu kravas, ja vien nesamaksās ikmēneša avansa maksājumu. Tad viņi sāka tos maksāt, taču atteicās samaksāt 23 miljonus eiro. Pienāca gada beigas, bija jāslēdz 2011.gada līgums. Teicām, ka esam gatavi noslēgt līgumu, bet lūdzām samaksāt 23 miljonu eiro parādu. Viņi atteicās. Tas noveda pie situācijas, ka viņi mēģināja bloķēt Ventbunkera termināli,» skaidroja Šveices advokāts, atgādinot par sastrēgumu 2010. gada beigās, kad uz dzelzceļa sliedēm stāvēja 1700 vagoni, paralizējot satiksmi.

«To viņi darīja, lai piespiestu parakstīt līgumu 2011.gadam. Ventbunkers no Litasco par to, ko viņi izdarīja, vēlas piedzīt 40 miljonus eiro, no kuriem 23 miljonus eiro veido parāds, kā arī sodi par dīkstāvi, kavētiem maksājumiem,» skaidroja advokāts.
Jau vēstīts, ka 2011. gadā tiesības izmantot Ventbunkera termināli ieguva Krievijas izcelsmes Ženēvā reģistrētais koncerns Mercuria. Tas izraisīja sašutumu Litasco, kā arī Ventbunkera pārējos akcionāros.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra