Iekustinot jautājumu par Mežaparka attīstību, netiek atklāts, kurām firmām tur ļauts turpināt darbību, bet ar kurām nomas līgumi lauzti. Tiek apzināta situācija, cik ir nomnieku, cik tādu, kas parka teritorijā darbojas patvaļīgi, Db stāstīja vasarā izveidotās pašvaldības aģentūras Mežaparks direktors Gundars Vītols, atturoties nosaukt konkrētu nomnieku skaitu un to nosaukumus. Vienīgais, ko viņš piebilda - ja nekļūdos, tad pieci nomas līgumi ir izbeigti abām pusēm vienojoties, bet divi ir strīdīgi un klaji neizdevīgi pašvaldībai -, taču arī tos viņš neprecizēja.
Nerunīgs ir arī Rīgas domes īpašuma departaments, kurš līdz ar 2004. gada rudenī pieņemto Rīgas domes lēmumu par pašvaldības a/s Mežaparks likvidāciju kļuva par parka nekustamā īpašuma apsaimniekotāju, bet pērnā gada rudenī arī par uzņēmuma likvidatoru (likvidatora amatā advokātes Anitas Šauriņas vietā tika iecelts departamenta pārstāvis).
Ar interesējošajiem jautājumiem vērsieties pie G. Vītola, Db ieteica Īpašuma departamenta vadības biroja preses sekretārs Alvis Rudzišs.
Bija daudz
Kopumā nu jau likvidējamais Mežaparks bija noslēdzis 17 nekustamā īpašuma nomas līgumus, no kuriem astoņi tika slēgti pēc tam, kad jau bija zināms par plānu likvidēt pašvaldības uzņēmumu, liecina iepriekš pašvaldības sniegta informācija.
Šis fakts likās aizdomīgs iepriekšējam Rīgas mēram Gundaram Bojāram, kurš vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot vērtēt tābrīža Mežaparka valdes priekšsēdētāja Valda Bērziņa rīcību, kurā, viņaprāt, bija saskatāma klaji personīgu interešu realizācija un noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Pārbaudi lūdza veikt arī ģenerālprokuratūra. Pēc gadu ilgas pētīšanas KNAB paziņoja: lai gan, slēdzot nekustamā īpašuma nomas līgumus, V. Bērziņš pārkāpis Mežaparka statūtus un valdes reglamentu, viņa rīcība ne Rīgas domei kā uzņēmuma un teritorijas īpašniecei, ne citām personām neesot nodarījušas materiālus zaudējumus.
Savukārt zvērināts advokāts Rolands Bortaščenoks, kurš arī bija piesaistīts līgumu izvērtēšanai, atzina, ka Rīgas dome nekad nav devusi Mežaparkam tiesības nodot lietošanā domes nekustamo īpašumu trešajām personām.
Jau vairāk nekā pirms gada domnieki paziņoja, ka tiks lauzti visi nomas līgumi.
Vairs tikai divi?
Aprautas frāzes un atsevišķi Rīgas domes dokumenti vedina domāt, ka šobrīd spēkā vairs ir tikai divi nomas līgumi - ar SIA Atpūtas centrs Lemārs un SIA Ķīšezera osta.
Atpūtas centram Lemārs līdz 2011. gadam iznomāta slidotavas jeb sporta bāzes ēkas, 2,47 ha lielas teritorija zirgu izjādēm, zirgu nomai, atpūtas bāzēm un sabiedriskās ēdināšanas vajadzībām, kantora, garāžas ēkas, šķūnis un 1,2 ha liela teritorija kopā ar veco ēku pamatiem atpūtas kompleksa ierīkošanai.
Savukārt līgums ar Ķīšezera ostu noslēgts līdz 2033. gadam. Uz zemes gabala, kura daļu Mežaparks vienlaikus bija iznomājis arī citai kompānijai - SIA AAC aktīvās atpūtas centrs -, Ķīš-ezera osta iecerējusi jahtu ostas un atpūtas kompleksa būvniecību, kas gan līdz šim nav rezultējusies ar darbiem. "Ja piecu gadu laikā nekas nav pavirzījies, tad acīmredzot nav finansiālu iespēju," Db teica G. Vītols.
Kompānijas direktors Vladimirs Novikovs Db gan iepriekš (10.03.2005.) vainoja pašvaldību, kas kavējot uzņēmuma vēlmi rīkoties, neizsniedzot arhitektūras plānošanas uzdevumu.
Interesanti, ka līdz ar līgumu par zemes nomu ezera krastā, Ķīšezera osta ar Mežaparku ir noslēgusi arī līgumu, ar kuru pašvaldības uzņēmums par saviem līdzekļiem apņēmies uzbūvēt nomnieka biznesam nepieciešamo infrastruktūru.
Valda neskaidrība
Šā gada 13. martā notikušā likvidējamā Mežaparka akcionāru pilnsapulcē ir atbalstīts priekšlikums "par noslēgto nomas līgumu ar SIA Fero transports, SIA Atpūtas centrs Lemārs un SIA Latvijas Mobilais telefons pārjaunošanu, kā arī par pārējo astoņu nomas līgumu pārtraukšanu (laušanu), par ko tiek gatavots attiecīgs Rīgas domes lēmuma projekts...", teikts Rīgas domes lēmuma par pašvaldības aģentūras Mežaparks izveidošanu paskaidrojuma rakstā.
Jāpiebilst, ka šāds lēmumprojekts līdz pat šim brīdim nav tapis un nav domē izskatīts.
Savukārt 20. jūlija akcionāru sapulcē informēts, ka spēkā ir nomas līgumi tikai ar Atpūtas centru Lemārs un Ķīšezera ostu un ka likvidācijas procesa pabeigšana nav iespējama, jo Atpūtas centrs Lemārs ir iesniedzis prasību tiesā par nomas līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā, izriet no aģentūras Mežaparks konsultatīvās padomes sēdes protokola. Savukārt Rīgas dome vērsusies tiesā pret Atpūtas centru Lemārs, prasot atzīt par spēkā neesošu slēgto nomas līgumu. Lietu iecerēts skatīt 9. novembrī.
Šajā pašā konsultatīvās padomes sēdes protokolā rakstīts, ka 13. marta ārkārtas akcionāru sapulcē nolemts, ka nomas līgums ar Ķīšezera ostu ir jāpārtrauc. No Īpašuma departamenta pārstāvja A. Rudziša atbildēm Db gan izriet, ka bez uzsāktās tiesvedība šobrīd "vēl cita nomas līguma pagarināšanas lietderība ir izvērtēšanas stadijā". Savukārt G. Vītols atzina, ka ir viens nomas līgums par jahtu ostas būvniecību Ķīšezerā.
Vienlaikus G. Vītols Db stāstīja, ka "līgumu laušana ir iestrēgusi juridisku iemeslu dēļ, ir jāievēro procedūra.
Attiecības ar esošajiem nomniekiem tiks veidotas, izejot no tā, kā viņu līdzšinējā darbība var liecināt par viņu iespējām strādāt nākotnē, vai gatavi ieguldīt naudu. Neredzam nevienu, kas to būtu darījis, naudas ieguldījumu neredz. Kāpēc jāsadarbojas ar uzņēmumiem, kas nav gatavi ieguldīt naudu?"
Komercobjektus parkā negaida atplestām rokām
Lai gan šķēršļus komerc-objektiem Mežaparkā tā saimnieks nelikšot, to būvniecība netiek uzskatīta par galveno.
"Esošā situācija atspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu. Ja būtu bijis kāds reāls biznesa plāns, disnejlenda jau būtu uzbūvēta. Ticu, ka uzņēmēji ir pētījuši iespējas un secinājuši, ka acīmredzot tas neatmaksāsies," uzskata aģentūras Mežaparks direktors Gundars Vītols.
Iepriekš interesi par izklaides parku izveidi parkā izrādījušas vairākas kompānijas, piemēram, dāņu Tivoli un Nīderlandes YSS Fulfillent, taču konkrēti priekšlikumi nav sekojuši. Jāpiebilst, ka komercobjekta būve Mežaparkā dotu līdzekļus parka uzturēšanai, turklāt kalpotu kā "magnēts", kas parkam varētu pievilināt apmeklētājus cauru gadu. Arī pērn notikušajā starptautiskajā arhitektu plenērā tika uzsvērs, ka Mežaparka teritorijā vajag kinoteātri, sporta kompleksu, kafejnīcas, SPA centru un citas komercbūves. Tam piekrīt arī uzņēmēji, jau vairākkārt Db norādot, ka parka teritorijā būtu jāļauj darboties privātajiem investoriem, tiesa, raugoties, lai tā joprojām ir cilvēkiem pieejama.
Prioritāte - daba
G. Vītols tomēr mierina, ka atsevišas funkcijas varētu tikt nodotas privātā sektora ziņā. Tās varētu būt, piemēram, sabiedriskā ēdināšana, neliels, bet ekskluzīvs SPA centrs. "Mūsu mērķis ir nevis pelnīt no nomas maksas, bet gan nodrošināt Mežaparka apmeklētājus ar kvalitatīvu pakalpojumu," tā G. Vītols. Tādēļ galvenokārt "Mežaparkam ir jābūt vietai, kur rīdzinieki vienmēr varēs baudīt dabu. Tam pamatā jānodarbojas ar publisku pakalpojumu sniegšanu, turklāt galvenokārt bez maksas," savu vīziju iezīmē G. Vītols. Maksimāli esot jāizmanto mežs, Ķīšezera piekraste, pludmale, attīstot nemotorizētas izklaides iespējas. Jānodrošina un jāuzlabo iespējas velosporta, skrituļošanas, skriešanas faniem, uzlabojot celiņu asfaltbetona segumu, apgaismojumu, veidojot speciālus celiņus, ierīkojot soliņus, jāveido skeitparks, iespējams, bmx trase, bet ziemā - slēpošanas trase. Teritorijā jābūt arī bērnu rotaļlaukumam. "Ierosinājums, kas tiek apsvērts, ir promenādes veidošana ar kafejnīciņām gar Ķīšezera krastu," stāstīja G. Vītols. Iespējams, nākotnē to varētu papildināt laiviņas ezerā, veidojot romantisku gaisotni līdzīgu tai, kas baudāma Venēcijā.
Nekust ne no vietas
Kā galveno darbu Mežaparka attīstībā G. Vītols un Rīgas domes vadība min Lielās estrādes rekonstrukciju, kas pamatīgi buksē. Dziesmu svētkiem jānotiek 2008. gada jūlijā, bet šobrīd nav pat rekonstrukcijas meta, nemaz nerunājot par finansējumu, kurš tiek lēsts ap 8 milj. Ls.
Kā viens no iespējamajiem finansējuma avotiem minēta gaidāmā viesnīcas Hotel de Rome privatizācija. Domnieki arī uzsvēruši, ka ar līdzfinansējumu būtu jāpiedalās arī valstij, jo Dziesmu svētki ir valsts nozīmes pasākums. "Rīgas dome ir nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, tagad tiek gaidīta atbildes vēstule," Db Rīgas vicemēra Andra Årgaļa teikto atstāstīja viņa preses sekretāre Maruta Bukleviča. Finansējums varētu būt proporcijās pusi uz pusi, cer A. Ārgalis.
Pēc rekonstrukcijas estrādē, kam jātop par multifunkcionālu celtni, varētu tikt rastas telpas arī konferencēm un izstādēm, kuras iznomājot aģentūra Meža-parks varētu gūt kādus ieņēmumus, jāatrod vieta arī dziesmu svētku muzejam, uzskata G. Vītols.
Liela interese par Mežaparka zemes privatizāciju
Vairāki nomnieki, kas strīdas ar Rīgas domi par Mežaparka zemes nomu, grib to privatizēt.
SIA Atpūtas centrs Lemārs, kas tiesājas ar domi par nomas līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā, interesi par privatizāciju pauda jau 2004. gadā. Rīgas privatizācijas reģistrā rodamā informācija liecina, ka uzņēmums iesniedzis privatizācijas ierosinājumu visai likvidējamā a/s Mežaparks teritorijai. Ierosinājumu visas zemes privatizācijai iesniedzis arī miljonārs Juris Vanags, kas kopā ar citu miljonāru Andreju Makarenko (iepriekš viņa vietā bija uzņēmējs Aleksandrs Mjačins) jau vairākus gadus tiesājas ar pašvaldību par nomājamās zemes platību - lietas izskatīšana atlikta uz nākamā gada pavasari. Miljonāriem pieder bērnu dzelzceļa grausti Mežaparkā, kuru vietā viņi gribētu veidot kotedžu tipa viesnīcu.
Grib golfa laukumu
Privatizācijas ierosinājumus iesniegušas vairākas citas firmas, arī SIA Nokroko A, kas ēdina Rīgas domniekus. Jāpiebilst, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam tikko mainījušies īpašnieki - to iegādājusies konkurējošā SIA Fazer Amica, kas ietilpst somu Fazer Group sastāvā.
Savā īpašumā apbūvētu zemes gabalu 37,8 ha platībā iegūt kāro arī miljonāra un slavenā hokejista Sanda Ozoliņa SIA Golfs&Karti, kam Mežaparkam līdzās esošajā Aplokciemā pieder golfa komplekss. Interese uzņēmumam ir par visu nomāto teritoriju - 59 ha -, tas izriet no firmas lūguma Rīgas domei apvienot visus trīs tās nomātos zemes gabalus vienā. Atbilstoši privatizācijas pabeigšanas likumam nomniekam ir tiesības uz apbūvēto zemes gabalu privatizāciju. Tā kā apbūvēts ir tikai viens gabals, par pārējiem būtu jārīko atklātā izsole. Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks norāda, ka viens no zemes gabaliem atrodas Mežaparka teritorijā un privatizēts netiks, savukārt abus pārējos gabalus būtu lietderīgi apvienot, ļaujot tos privatizēt. Lēmumu šajā jautājumā pašvaldība gan nav pieņēmusi.
Neprognozējams
Grūti prognozēt arī to, kāds būs domes lēmums par pārējiem privatizācijas ierosinājumiem, jo tā Mežaparka teritoriju grib saglabāt kā vienotu. Pašvaldības aģentūras Mežaparks nolikumā teorētiski gan pieļauta tās valdījumā nodotā nekustamā īpašuma privatizēšana.
Rīgas dome nav slēpusi, ka lielās slodzes dēļ lēmumi par privatizāciju būs jāgaida līdz pat 15 mēnešiem, un lēmumi par neapbūvētas zemes nodošanu privatizācijai tiks pieņemti kā pēdējie.
