Nākamnedēļ Rīgā plānoti vairāki protesti. Rīt Vecrīgā bruģi svilinās neapmierinātie motociklisti, otrdien – piketēs arodbiedrības un gājienu uz Saeimu no valdības rīkos studenti. Internetā atrodamie uzsaukumi un komentāri liecina, ka piedalīsies arī citi.

TV3 raidījums Nekā personīga apkopojis dažus interneta vidē rakstītos komentārus, kas liecina, ka protesti var beigties arī ar nemieriem:

Piekrītu: Ir jāiet ielās un beidzot jāgāž noladētā valdība(...) Nāvi Latvju tautas iznīdējiem. Tam visam jādara gals.

Ddd: ne jau vienu dienu notiks mītiņš, tūlīt sabrauksim ar traktoriem un smago tehniku un liksim vaļā mēnesi no vietas SAIMAS DEBĪLIĶI GAIDIET MŪS !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Fakts: tauta gatava izšķaidīt purnu valdošo zagļu roklaižām

WWW: Nekas , nekas , gan jau pienāks tā dieniņa kad pašķaidīsim tos trekno bekonu purnus, nepalīdzēs ne alfa ne cita h***.

Viens no Brīvības ielas komūnas telšu pilsētiņas iedzīvotājiem, zemnieks Jānis , uz Rīgu atbraucis ar džipu un pensijas dienā saņem sešsimt latus, raksta nra.lv.

«No baznīcas mums atnesa Dievmaizi un grāmatas. Vēlēja labu un teica, ka septītā diena būtu jāatpūšas. Es astoņus gadus rāvos bez brīvdienām, tagad mani māca, ka jāatpūšas,» smejas Jānis. Viņš Limbažos iekopis zemnieku saimniecību, taču pirms trīs gadiem priekšlaicīgi pensionējies un atdāvinājis īpašumu sievai. Šobrīd, atbilstoši Eiropas Savienības normatīviem, palīdzīgu roku saimniecības attīstībā viņš sniegt nevar, vien izlīdzēt ar mutisku padomu. Ja inspektori pieķers Jāni strādājam, 20 procenti pensijas būšot nost, raksta nra.lv.

Kaut arī pensija Jānim pieklājīga, viņš ar bažām domā par bērnu nākotni. Ja valsts samazinās budžeta vietu skaitu, meita diez vai varēs izskoloties augstskolā. «Mācās uz devītniekiem un desmitniekiem! Dēls tehnikumā studē, viņam arī ir funktieris, ka vajag dabūt septītniekus. Kā lai viņus neatbalstu?» domīgi saka Jānis.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ceturtdien, 25. novembrī, piketēs pie Ministru kabineta, lai protestētu pret 2011. gada budžeta pieņemšanu.

LBAS, iepazīstoties ar nākamā gada budžeta projektu, uzskata, ka tā konsolidācijas pasākumi pazemina Latvijas iedzīvotāju, it sevišķi ģimeņu ar bērniem, maksātspēju, tādēļ iebilst pret šāda budžeta pieņemšanu.

LBAS izvirza sešas prasības:

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi medikamentiem;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi elektroenerģijai;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi siltumenerģijai;

- Paaugstinot Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), piemērot neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli;

- krīzes laikā saglabāt ģimenes valsts pabalstu katrā ģimenē;

- LBAS kategoriski ir arī pret darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšanu par 2% bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Lauksaimnieki pauž bažas par Latvijas neveiksmēm Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņās un Latvijas puses nespēju aizstāvēt valsts intereses.

Zemnieku saeima atgādina, ka Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos atbalsta maksājumus visā Savienībā, trīs reiz mazākus kā vidēji ES.

«Lauksaimniecības politikas izmaiņu projektā mūsējos gaida arī citi nepatīkami pārsteigumi - tiešo maksājumu pārdale jeb modulācija, maksājumu atdalīšana no ražošanas, piena kvotu nepalielināšana, savstarpējās atbilstības noteikumi, sliktāki intervences un labas saimniekošanas prakses nosacījumi. Lai cik pareizas būtu Latvijas puses pozīcijas «uz papīra», tomēr mums ir bažas, ka galu galā nekas no Latvijas sākotnējās pozīcijas nav panākts. Un es gribētu zināt, cik valsts naudas ir iztērēts ierēdņu braucieniem uz Briseli vairāk kā gada garumā, ja rezultātu nav,» norāda Dzelzkalēja.

Šodien plānotajā arodbiedrību piketā pie Saeimas pieteikti 40 cilvēki, taču piketa rīkotāji neuzņemas atbildību par spontānu garāmgājēju reakciju uz notiekošo.

Jau ziņots, ka pie Saeimas nama pret budžeta grozījumiem piketēs ap 40 nozaru arodbiedrību līderi un viņu vietnieki. «Katrai akcijai jebkurā gadījumā ir savs rezultāts. Gribam runāt ar deputātiem, skaidrot savu pozīciju. Ļoti labi saprotam, ka neietekmēsim Saeimas balsojumu, bet gribam parādīt, ka ir reāli strādājoši cilvēki, nozaru arodbiedrību līderi, kas ir gatavi vadīt savu nozaru cilvēkus arī plašākās akcijās,» uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Runājot par spontānas iedzīvotāju reakcijas iespēju, pievienojoties piketam, P.Krīgers norādīja, ka arodbiedrības nevar aizliegt cilvēkiem brīvi pārvietoties. «Mēs atbildam par savu pasākumu, mums būs savi kārtības uzturētāji, kas neļaus izpausties pārāk aktīvām emocijām. Taču par tiem, kas var atnākt no malas, atbild policija. Mēs nevienam nesam lūguši pievienoties mūsu piketam,» izteicās P.Krīgers.

Rīgas lidostas attīstību, šķiet, turpinās TAV/ Skonto ar airBaltic. Par to liecina Db rīcībā esošā informācija.

Šobrīd Satiksmes ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas tiks skatīti nākamnedēļ valdībā. Konkurss par lidostas Rīga attīstību un privātā partnera piesaisti jāatceļ, jo airBaltic, kas ir lidostas lielākā «kliente», šobrīd nav nepieciešamības pēc tik vērienīga lidostas projekta - aviokompānijai vien ir nepieciešams jauns moderns terminālis tranzīta pasažieriem, jo esošais ir pārāk šaurs, Db apstiprina airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Tomēr Satiksmes ministrija nevar «uz brīvu roku» mainīt lidostas attīstības nosacījumus, kas bija noteikti konkursā, jo tādā gadījumā protestēt varētu konkursā zaudējušās kompānijas, kuru vidū bija arī tādas pasaules līmeņa lidostu operatores kā Vācijas Hochtief, un Indijas GMR. Tāpēc tiks meklēti juridiski korekti veidi, kā lidostas attīstību varētu turpināt konkursa uzvarētāji TAV un Skonto būve kopā ar airBaltic, bet mazākos apjomos.

Mežizstrādātāji un koksnes pārvadātāji darba trūkumu Latvijā var kompensēt ar strādāšanu Francijā.

SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)«Situācijā, kad Latvijā samazinājies koksnes ciršanas apjoms un nav nepieciešams tik daudz tehnikas vienību, turklāt lielākais mežizstrādes un koksnes transportēšanas pakalpojumu pasūtītājs valsts a/s Latvijas valsts meži ir «nospiedis» šo pakalpojumu cenas par 30 %, vienīgā iespēja ir doties peļņā uz ārzemēm,» skaidro koksnes pārvadāšanas SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis.

Restorānu tīkls piedāvās jaunu koncepciju vietējā tirgū un būtiski aktivizējas Ķīnā, Ukrainā, Baltkrievijā un drīzumā Turcijā. Rīgu uzņēmums jau apguvis un nozīmīga paplašināšanās kompānijai gaidāma ārvalstu tirgos.

Jau šā gada jūnijā uzņēmums atklāja savu pirmo objektu Pekinā un tuvākā mēneša laikā šajā pilsētā iecerēts vērt durvis otram Double Coffee restorānam. Double Coffee Management Beijing Co. Ltd. valdes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns plāno ik gadu atvērt četrus piecus restorānus, izveidojot lielu restorānu tīklu Pekinā un citās Ķīnas lielpilsētās, iepriekš ziņoja Ārlietu ministrija. Arī Db vairākkārt rakstīja par Ē. Teilāna vērienīgajiem plāniem Ķīnā.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Vairāk kokgāzēju un mežtehnikas pakalpojumu, nekā Latvenergo spēj izmantot dabas stihijas seku novēršanai.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzīst gan paši mežiztrādātāji, gan Latvijas Mežizstrādātāju savienības, gan arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas vadītāji. Savukārt a/s Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs A. Siksnis apgalvojis, ka uzņēmuma struktūras nodarbina tik, cik piedāvājuši mežizstrādes pakalpojumu sniedzēji.

«Pagājušajā nedēļā uzreiz pēc ārkārtas situācijas sanāksmes ceturtdien zvanīju uz norādīto tālruni un piedāvāju sešu harvesteru pakalpojumus, bet saņēmu atbildi, ka vairs jau nevajag,» stāsta mežizstrādes pakalpojumu SIA Vikkers direktors Viktors Jonins. Turklāt, lai arī viņš atstājis savu tālruņa numuru, tomēr vismaz līdz 13. janvāra vakaram nav saņēmis zvanu, ka vajadzīgi mežizstrādes tehnikas pakalpojumi. Līdzīgu viedokli pauda vēl vairāki mežizstrādātāji.

Lielākajiem mežizstrādātājiem pērn bijis sarežģīts gads, un daļa nozares uzņēmēju spējuši palielināt savus apjomus, daļai tie sarukuši.

To liecina DB pētījums par lielākajiem mežizstrādātājiem Latvijā 2011. gadā. Tiesa gan, lielāko mežizstrādātāju virsotnē pērn būtiskas pārmaiņas nav notikušas, jo lielākā Latvijas mežizstrādātāja statusu, tāpat kā pēdējos sešus gadus, saglabāja SIA Latsin, liecina DB apkopotā informācija. Nav izslēgts, ka DB sastādītajā lielāko mežizstrādātāju topā kāds uzņēmums nav iekļuvis, tomēr līderi ir redzami. Galvenie iemesli, kuri ietekmē mežizstrādi, ir klimatiskie apstākļi (īpaši sala iztrūkums - gada nogalē), apaļkoksnes (īpaši papīrmalkas pieprasījuma kritums) cenas tirgū.

Šobrīd lielākie mežizstrādātāji lielākoties ir tie, kuri gan cērt apsaimniekošanā esošajos mežos, pērk augošu koku cirsmas un arī sniedz pakalpojumus citiem mežu īpašniekiem - apsaimniekotājiem -, it īpaši lielākajam mežu apsaimniekotājam valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM). Savukārt otra daļa mežizstrādātāju ir pakalpojuma sniedzēji. Lai arī katrai no šīm uzņēmēju grupām ir nedaudz atšķirīga pozīcija, tomēr abas vienlīdz stipri ietekmē mežu apsaimniekotāju (īpašnieku) vēlmi savos mežos kaut ko darīt. «Katram biznesa modelim ir savas stiprās un vājās pozīcijas,» situāciju vērtē ilggadējais Latvijas Mežizstrādātāju savienības valdes loceklis Andrejs Cunskis. Viņš nenoliedz, ka mežizstrāde pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Mežistrādes tehnikas tirgū pēdējā laikā vērojama satraucoša negatīva tendence – pieaug uzņēmumu skaits, kas nespēj maksāt par iegādāto tehniku un finansētājam tā ir jāatsavina. Tehnikas turētājs paliek valstij parādā PVN, savukārt valsts šā brīža kritiskajā finansu situācijā ir spiesta finansētājam atmaksāt PVN.

Kāds tad ir skatījums uz vienas no Latvijas pelnošākās nozares –mežizstrādes - turpmāko attīstību un kas mani šā brīža situācijā dara īpaši bažīgu?

15. janvārī pēc Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas lūguma AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors Andris Balodis iepazīstināja ar savu redzējumu par 2009.gada LVM darbību un nozares attīstību kopumā.

Līdzās visnotaļ interesantajam apskatam par situāciju pasaules tirgos neizpratni raisīja Baloža kunga prezentācijā minētais fakts, ka visi aprēķini par LVM struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes darbību 2009.gadam balstīti, pieņemot, ka kokmateriālu bāzes cena ir nulle. Tas liekas dīvaini un manā skatījumā nepareizi.

Slavenā Ivara Godmaņa valdības makroekonomikas politikai nu ir radies jauns pavērsiens. No vienas puses, to var saukt par demokrātijas izpausmi, kā panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu, no otras - par zināmu šantāžu.

Proti... Saprotot, ka valsts atvēlētais finansējums ir par mazu, Latvijas Radio uz laiku pārtrauca translāciju, savukārt lauksaimnieki līdz Rīgai aizgādāja ne tikai savu smago tehniku, bet arī zārku un nodīrātas govju galvas, un problēmas vismaz kaut kādā mērā sāka risināties.

Tagad sava veida ultimātu ir izvirzījuši arī auto pārvadātāji - ja bankas un valdība nenākšot viņiem pretī, būšot līdzīgas akcijas tām, kas bija lauksaimnieku gadījumā. Šajā kontekstā jāmin vairāki būtiski aspekti.

Pirmkārt, jāpiekrīt, ka valdības realizētajai makroekonomikas politikai ne vienmēr var piekrist - tajā ir ne viens vien būtisks klupšanas akmens. Otrkārt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmēji tiešām ir visai neapskaužamā situācijā. Taču, lai kāda būtu vai nebūtu valdība, tā nekad nespēs rast finansējumu visu Latvijā pārstāvēto nozaru atbalstam. Tas vienkārši nav iespējams! Pat situācija ar lauksaimniekiem ir duāla. No vienas puses, protams, tieši mūsu amatpersonu neprofesionalitātes dēļ Latvijas lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus visā Eiropā. Bet, no otras puses, būsim jel godīgi - daļa izmisušo zemnieku, kas pagājušajā otrdienā bija saradušies protestēt pie Ministru kabineta ēkas, turp bija sabraukuši ar Volvo un Chrysler džipiem, ko diez vai var uzskatīt par vienu no galvenajām nabadzības pazīmēm.