Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Aug karadarbības iespējamība tuvajos Austrumos; tas liek celties naftas cenai

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pēdējo reizi savu pilnvaru laikā uzrunājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā. Visskarbākos retoriskos pliķus saņēmusi Izraēla, proti, šai valstij neesot vieta Tuvajos Austrumos. Iepriekš Ahmadinedžads Izraēlu ir salīdzinājis ar audzēju, no kura nepieciešams atbrīvoties. Tāpat Irānas prezidents norādīja, ka neuzskata par nopietniem Izraēlas draudus veikt uzbrukumus Irānas ar urāna bagātināšanu saistītajiem objektiem un noliedza, ka Irāna piegādājot ieročus Sīrijai. Tāpat Irānas līderi aicināja izbeigt ASV impērijas ēru (M. Ahmadinedžads norādīja, ka Rietumvalstu lielvaras kalpo velnam).

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu eiro apjomā no Polijas ValueTech Seed un diviem privātiem investoriem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Piesaistījām finansējumu no riska kapitāla fonda un diviem biznesa eņģeļiem. Diemžēl nevaru nosaukt viņu vārdus, bet tie ir lielu naftas servisa kompāniju bijušie viceprezidenti. Viņi saprot, kā šī industrija strādā. Tagad, kad mums valdē ir cilvēki no industrijas, ir krietni vieglāk runāt ar klientiem nekā tad, kad bijām vienkārši uzņēmums no Latvijas, kas nebūt nav naftas lielvalsts. Mūsu biznesa specifika ir tāda, ka ar naudu vien nepietiek, lai izdarītu ieplānoto. Šajā industrijā vajag cilvēkus no iekšienes,» skaidro Sergejs Jakimovs, SIA Vortex Oil Engineering vadītājs. Kopumā līdz šim uzņēmums ir piesaistījis aptuveni 800 tūkstošus eiro.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Šonedēļ ievērojami saasinājušies konflikti, kas saistīti ar Irānas kodolprogrammu, kas var likt naftas cenām sasniegt pat 200 ASV dolāru par barelu atzīmi, prognozē analītiķi.

«Jebkurš notikums, kas palielina nopietna konflikta draudus Persijas līča reģionā, noteikti paaugstinās naftas cenu. 2010. gadā Irānā tika iegūts ap 5% no visas pasaulē iegūtās naftas, bet kopumā Persijas līča valstīs tika iegūts ap 27% no pasaulē iegūtas naftas. Ja Izraēla un/vai ASV izvēlēsies militāru konflikta risināšanas ceļu, naftas cenas noteikti pieaugs diezgan būtiski, iespējams, līdz pat 200 dolāriem par barelu. Pirmkārt, jebkurš militārais konflikts ar Irānu nozīmēs, ka naftas eksports no Irānas tiks pārtraukts, otrkārt, šajā gadījumā var tikt bloķēts Irānas tuvumā esošais Ormuzas šaurums, caur kuru tiek izvesta praktiski visa Persijas līča nafta,» situācijas nopietnību uzsver Hipo Fondi vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Neskaties uz daudzu rietumvalstu ekonomikas sagurumu, jēlnaftas cena turpina turēties augstos līmeņos.

Naftas cenu uz augšu bīdījis optimisms akciju tirgū, kur pieauga lielākā daļa vadošo indeksu vērtības. Investori mēģina attaisnot kāpumu, piemēram, ar nedaudz mazāk sliktiem ekonomikas datiem. Joprojām saspringta situācija ir ģeopolitiskajā frontē – nav izslēgts Rietumvalstu militārais konflikts ar vienu no pasaules lielākajiem naftas eksportētajiem – Irānu. Tāpat nav aizmirsts fakts, ka ASV Federālo rezervju sistēma ik mēnesi apņēmusies finanšu tirgū ieplūdināt 40 miljardus ASV dolārus (tā saucamā kvantitatīvās mīkstināšana nr. 3).

Naftas cenai nedaudz pieaugt palīdzējuši arī Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) dati. Tie atklāja, ka OPEC kopējie naftas ražošanas apjomi septembrī, salīdzinot ar augustu, sarukuši straujākajos tempos pēdējo 18 mēnešu laikā jeb vidēji par 454 tūkst. barelu dienā (par 1,4%) līdz 31,98 milj. barelu dienā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra pēdējā laikā jau vairākkārt mudinājusi lielākos naftas ražotājus darīt vairāk, lai stabilizētu naftas cenas, kuras esošajos līmeņos pasaules ekonomiku varot novest recesijā.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Piektdien naftas cenas saruka par aptuveni 2%, jo daļa investoru slēdza pozīcijas, taču melnā zelta cenu aizvien balsta augošais konflikts Jemenā, raksta MarketWatch.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena maija piegādēm saruka par 2,08% līdz 50,28 dolāriem par barelu. Savukārt Ziemeļjūras markas naftas Brent cena maija piegādēm samazinājās par 1,93% līdz 58,04 dolāriem par barelu.

Iepriekšējā tirdzniecības sesijā naftas cena pieauga pēc tam, kad Saūda Arābija un t[ās sabiedrotie apšaudīja ar Irānu saistītos kaujiniekus Jemenā.

Navitas Resources eksperts Toms Džeimss gan uzsvēris, ja jēlnaftas piegādi konflikts vēl neietekmē. «Tas, kas notiek Jemenā, ir pēdējo gadu laikā augušā Saūda Arābijas un Irānas konflikta paplašināšanās. Pastāv milzīgs konflikts par to, kurš dominē Tuvajos Austrumos,» saka eksperts.

Potenciālais naftas cenu pieaugums, ko varētu izraisīt nemieri Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrika, nākamgad var samazināt pasaules ekonomikas izaugsmi par 0,5 procentpunktiem, uzskata Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Sliktākajā gadījumā piegādes traucējumi Tuvajos Austrumos naftas cenu uzdzīs līdz 150 dolāriem par barelu, pasliktinoties ekonomikas noskaņojumam, kapitālam meklējot drošu patvērumu, kā arī krītoties akciju cenām.

SVF paredz, ka vidējā naftas cena kopumā saruks līdz 101,4 dolāriem par barelu, jo kritīsies pieprasījums jaunattīstības tirgos.

Fonds gan prognozē vairākus iespējamos naftas cenas izmaiņu scenārijus. Viens no tiem - īstermiņa piegādes traucējumi veicinās naftas cenas kāpumu par 20% uz dažām nedēļām, kas ekonomikas izaugsmi ietekmēs ļoti mazā mērā.

«Lielāks ražošanas apjomu kritums būs vērojams, ja Sīrijas konflikts paplašināsies, piemēram, apturot Irākas naftas eksportu,» teikts SVF ziņojumā. Sīrija robežojas ar Irāku, kuras ražošanas apjomi jūnijā sasniedza 3,1 miljonu barelu dienā.

Naftas cenas ceturtdien pieauga, ko noteica jaunas bažas par piegādēm Tuvajos Austrumos, savukārt vairumā fondu biržu akciju cenas pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma samazināt procentlikmes.

Nedēļas sākumā naftas tirgū bija kāpums pēc dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas rūpniecības objektiem. Tirgus dalībnieki piesardzīgi gaida tālāko notikumu attīstibu, tai skaitā ASV un Saūda Arābijas atbildi, un abas valstis šajos uzbrukumos vaino Irānu.

«Naftas [cenās] ir bijusi diezgan krasa virzība uz augšu pēc tam, kad īsā laika posmā notika vairāki incidenti, kas draud palielināt bailes par piegādēm Tuvajos Austrumos,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Pirmkārt, ziņas par to, ka Saūda Arābija grasās importēt naftu, lai kompensētu savu ieguves kritumu, vedina uzskatīt, ka pagājušās nedēļas nogales uzbrukumu ietekme ir lielāka, nekā karaliste to vērtē.»

Trešdien naftas nākotnes līguma cena saruka par vairāk nekā 1%, tirgus dalībniekiem gaidot tālāku notikumu gaitu Sīrijas sakarā, kā arī jaunākos datus par ASV naftas piegādes apjomiem.

Tādējādi ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saruka par 1,1% līdz 107,33 dolāriem par barelu pēc otrdien piedzīvotā 0,8% kāpuma.

Savukārt Brent jēlnaftas cena samazinājās par 0,9% līdz 114,65 dolāriem par barelu.

Jāņem vērā, ka Sīrija gan ir salīdzinoši mazs naftas ražotājs, tomēr ASV iebrukums varētu novest pie plašāka konflikta, iesaistot arī Irānu. Tādējādi plašāks konflikts var radīt naftas piegādes traucējumus Tuvajos Austrumos, par ko bažījas tirgus dalībnieki.

Jāatzīmē, ka pagājušajā nedēļā naftas cena pārliecinoši virzījās augšup, jo investoros valdīja stress par iespējamiem piegādes traucējumiem.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Kopš jūlja vidus nafta ir kļuvusi par apmēram divām trešdaļām lētāka, par ko var priecāties tās importētāji un autovadītāji. Taču ilgtermiņā tas var novest pie melnā zelta deficīta, brīdina eksperti, raksta laikraksts Dienas bizness.

Patlaban zemās naftas cenas ir atvieglojums patērētājiem un kompānijām, kas cieš no pasaules finanšu un ekonomikas krīzes. Taču, ja cenas saglabāsies tik zemā līmenī ilgstoši, tas kaitēs visiem, vēstī aģentūra Reuters. Pirmām kārtām tas novedīs pie investīciju samazināšanās naftas rūpniecībā, tādējādi arī cietīs piegādes. Lēta nafta arī mazina vēlmi taupīt enerģiju, kā arī ieguldīt alternatīvajos enerģijas avotos, tādējādi palielinot atkarību no melnā zelta un citiem ogļūdeņražiem. Lēta nafta arī destabilizē valstis, kuras ir atkarīgas no naftas eksporta, palielinot naftas tirgu svārstību iespēju nākotnē. «Protams,tagad būtu grēks neizmantot zemās naftas cenas. Tās ir kā nodokļu atlaides un kompensācija par recesiju pasaules ekonomikā. Taču nākotnē lēta nafta var novest pie krasas piegāžu samazināšanās,» Reuters citē bankas Societe Generale pārstāvi Maiku Vitneru.

ASV jēlnaftas cena pirmo reizi deviņu mēnešu laikā pārkāpusi 100 ASV dolāru par barelu robežu, sekojot datiem par politiskajiem nemieriem Ēģiptē un sarūkošajām ASV rezervēm.

Jēlnaftas cena augusta piegādēm sasniedza 102,18 ASV dolārus par barelu.

Bažas, ka nemieri Ēģiptē varētu izraisīt nestabilitāti Tuvajos Austrumos un samazināt naftas piegādes apjomus, veicināja arī Brent cenas pieaugumu līdz vairāk nekā nedēļas augstākajai atzīmei 105,61 dolāram.

«Spriedze Tuvajos Austrumos vienmēr dzen cenu uz augšu, turklāt papildus faktors ir ASV rezervju samazināšanās,» aģentūrai Reuters sacījis OptionsXpress analītiķis Bens Le Bruns, uzsverot, ka tās ir dubulti labas ziņas jēlnafta.

Tādējādi ASV jēlnafta patlaban maksā 101,74 dolārus par barelu, savukārt Brent maksā 105,07 dolārus.

Ekonomikas ministrijai (EM) 75% naftas produktu – degvielas – drošības rezervju uzglabāšana Eiropas Savienības (ES) teritorijā izmaksās 8,968 miljonus latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums. Naftas produktu rezerves uzglabās Šveicē reģistrētā Vitol SA un ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistīta Latvijas kompānija Baltimar VT.

Publiskotā informācija atklāj, ka ministrijas izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu – degvielas – rezervju izveidei 75% apmērā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā, pirmās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā saņemts viens piedāvājums, taču konkurss pārtraukts, ņemot vērā nesamērīgi augsto piedāvāto cenu par vienas tonnas naftas produktu uzglabāšanu vienam mēnesim, kas būtiski ietekmēs benzīna cenu mazumtirdzniecībā.

Otrās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Šveicē reģistrētā kompānija Vitol Sa, kuras piedāvātā līgumcena ir 8,551 miljons latu. Arī trešās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Latvijā reģistrētā kompānija Baltimar VT, kuras piedāvātā līgumcena ir 417,1 tūkstotis latu.

Naftas infrastruktūra Tuvajos Austrumos var būt ļoti ievainojama; melnā zelta cena uz brīdi palecas par 20%, kas var būt nepatīkami pasaules ekonomikai.

Pamatīgs satricinājums skāris naftas tirgu. Pēc ziņām par uzbrukumu Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma cena paviesojusies virs 70 ASV dolāriem par barelu. Vēl piektdien nafta dzīvojās ap 60 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Šīs nedēļas sākumā, tirgus dalībniekiem nedaudz ievelkot elpu, gan bija vērojama naftas vērtības atkāpšanās uz nedaudz zemāku līmeni. Tas gan nemaina faktu, ka vienā brīdī naftas cena bija palēkusies par piekto daļu, kas ir visvairāk gandrīz 30 gadu laikā. Šāda situācija kārtējo reizi izceļ to, cik neparedzams var būt šis tirgus, un to, cik ātri tajā var mainīties tendence.

Naftas cenas pieaugums pasaulē var palielināt benzīna cenas Latvijā par dažiem centiem.

Jau ierasts benzīna cenu izmaiņas vietējā tirgū nosaka krietni vairāk faktoru nekā naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū, stāsta SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēdējā laikā ģeopolitiskie faktori ir veicinājuši naftas cenu kāpumu. Šķiet, ka to ietekme tuvākajā laikā saglabāsies, vai pat pieaugs, kas nozīmē, ka pastāv iemesli arī naftas produktu cenu kāpumam. Tāpat pēdējā laikā ir vājinājusies arī eiro vērtība, līdz ar to potenciāls pieaugumam ir.

Tomēr patlaban ir vērojama pietiekami plaša cenu amplitūda gan viena tīkla, gan arī nozares uzņēmumu piedāvājumos, kas varētu norādīt, ka arī reakcija uz izmaiņām varētu būt atšķirīga. Potenciālais kāpums varētu būt dažu centu robežās, jo, neskatoties uz iespējamām izmaiņām, cenu šoku iespējamība pagaidām vērtējama kā zema, uzsver eksperts.

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.