Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko paziņojums par plāniem pārvirzīt kravas, tostarp kālija mēslojumu no Baltijas valstu ostām uz Krieviju, lielāku triecienu varētu dot Lietuvas tranzīta koridoram.

No Baltkrievijas caur Latvijas ostām tiek pārkrauts samērā niecīgs daudzums baltkrievu izcelsmes minerālmēslu, liecina LDz Cargo dati. Galvenais šā veida tranzīta kravu avots joprojām ir Krievija, kas ar līdzīgiem paziņojumiem klajā gan nav nākusi. Tādēļ iespējamā baltkrievu kravu aizplūšana vairāk skartu Klaipēdu, kur šā gada deviņos mēnešos pārkrauts 6,1 milj. t minerālmēslu, liecina ostas dati.

Ja no Baltkrievijas Latvijā šā gada 10 mēnešos tika ievesti un pamatā caur ostām tālāk pārkrauti 34,64 tūkst. t minerālmēslu, tad Krievijas pienesums ir aptuveni 100 reizes lielāks. Proti, minierālmēslu kravu apjomi no Krievijas šajā laika posmā sasniedza 3,01 milj. t. Šo Krievijas kravu jomā gan vērojama negatīva tendence, jo, salīdzinot ar pērnā gada 10 mēnešiem, to pārvadāts par 21,2% mazāk. Savukārt minierālmēslu no Baltkrievijas pārkrauts teju par 10% vairāk.

Runājot tieši par kālija mēslojumu, Latvijā šagada 10 mēnešos kopumā LDz Cargo no Krievijas un Baltkrievijas ievedis 1,53 milj. t, bet 1,81 milj. t pērn. Turklāt baltkrievu izcelsmes kravu apjoms no tā visa ir niecīgs – attiecīgi 5,74 tūkst. t un 0,84 tūkst. t.

Plašāku rakstu Baltkrievijas vēlmi novirzīt kravas no Baltijas valstu ostām uz Krieviju lasiet šodienas DB.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra