Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) trešdien skatīs Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu no 2008. gada paaugstināt minimālo darba algu līdz 160 latiem, Db.lv informēja ministrijas Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciālists Juris Vīgulis.

LM ierosina paaugstināt minimālo algu no 120 līdz 160 latiem saskaņā ar valdības apstiprināto koncepciju, kas paredz 2008. gadā minimālo algu noteikt 48% apmērā no prognozētās vidējās bruto darba samaksas 2007. gadā.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, minimālās algas paaugstināšana no 120 līdz 160 latiem budžetā prasīs 13,3 miljonus latu, bet prognozējamie ieņēmumi ir 67,1 miljons latu.

Paaugstinot minimālo algu paaugstināsies ieņēmumi valsts budžetā, jo samazināsies aploksnēs izmaksātās algas daļa, par kuru netiek maksāti nodokļi. Minimālās algas palielināšana lielākoties uzlabos dzīves līmeni galvenokārt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

LM uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana būtiski neietekmē inflācijas pieaugumu. 2005. gadā, kad minimālā darba alga netika paaugstināta, inflācija sasniedza 6,7 %, kas līdzinās inflācijas rādītājiem gados, kad minimālā alga tika paaugstināta. Tas liecina, ka patēriņa cenas valstī straujāk tiek pielīdzinātas ES līmenim, bet minimālā atalgojuma pieaugums ir ļoti zems.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) šodien skatīs Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu no 2008. gada paaugstināt minimālo darba algu līdz 160 latiem.

LM ierosina paaugstināt minimālo algu no 120 līdz 160 latiem saskaņā ar valdības apstiprināto koncepciju, kas paredz 2008. gadā minimālo algu noteikt 48 % apmērā no prognozētās vidējās bruto darba samaksas 2007. gadā.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, minimālās algas paaugstināšana no 120 līdz 160 latiem budžetā prasīs 13,3 miljonus latu, bet prognozējamie ieņēmumi ir 67,1 miljons latu.

Paaugstinot minimālo algu paaugstināsies ieņēmumi valsts budžetā, jo samazināsies "aploksnēs" izmaksātās algas daļa, par kuru netiek maksāti nodokļi. Minimālās algas palielināšana lielākoties uzlabos dzīves līmeni galvenokārt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

LM uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana būtiski neietekmē inflācijas pieaugumu. 2005. gadā, kad minimālā darba alga netika paaugstināta, inflācija sasniedza 6,7 %, kas līdzinās inflācijas rādītājiem gados, kad minimālā alga tika paaugstināta. Tas liecina, ka patēriņa cenas valstī straujāk tiek pielīdzinātas ES līmenim, bet minimālā atalgojuma pieaugums ir ļoti zems.

Neskatoties uz Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu 2009. gadā palielināt minimālo algu no 160 līdz 220 latiem, šodien, 27. maijā, valdība pieņēma lēmumu nākamajā gadā paaugstināt minimālo algu līdz 180 latiem.

LM uzskata, ka 2009. gadā ir iespējama un nepieciešama minimālās mēneša darba algas paaugstināšana vismaz līdz 200 Ls, lai strādājošie, kuriem noteikta darba alga minimālās mēneša darba algas apmērā, sasniegtu izdzīvošanas līmeni, Db.lv informē LM.

Tāpat, paaugstinot minimālo darba algu, tiktu izpildītas starptautiskās saistības, kas nosaka, ka visiem strādājošajiem un viņu ģimenēm jānodrošina cilvēka cienīga dzīve.

Iepriekšminētais iekļauts LM informatīvajā ziņojumā, kurš izstrādāts, pamatojoties uz 2003. gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz 7 gadu laikā minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. 2009. gadā tā paredz minimālo algu noteikt 49% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu, kas pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm 2008.gadā ir 450,80 lati. Tātad aprēķinātai minimālai algai 2009. gadā būtu jābūt 220.89 lati.

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

No 2009. gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 180 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 1.083 lati.

To paredz otrdien, 23. septembrī valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī.

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2009. gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1.239 Ls, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

No šī gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā jau tradicionāli sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi.

Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu ir uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Domājot par minimālās algas pieaugumu un ietekmi uz ekonomiku, šo jautājumu vajadzētu skatīt gan korelācijā ar neapliekamo minimumu un iztikas slieksni.

No vienas puses ir skaidrs, ka minimālās algas pieaugums ir nepieciešams, lai gan var diskutēt par to, cik lielā mērā tas palīdzēs mazināt nabadzības riskus un uzlabot konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga no šī gada janvāra ir attiecīgi 840 eiro un 725 eiro mēnesī. No otras puses, jāapzinās, ka arī uzņēmējiem nauda neaug kokos. Lai palielinātu algas, daļa uzņēmēju pieņems lēmumu par preču un/vai pakalpojumu cenu paaugstināšanu, ko atkal iegādāsies cilvēki, daļa no kuriem saņem minimālo algu.

Valstij vajadzētu iedrošināt nozares, lai tās pašas noteiktu minimālās algas savās nozarēs, intervijā atzina bijusī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore un bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle.

Risinot mazo algu problēmas, Egle iesaka vispirms pārliecināties, kāds ir patiesais algu apmērs. «Jābūt izpratnei par to, vai tie 80%, kas Latvijā saņem minimālo algu, patiešām šādu algu saņem. Man nešķiet sociāli taisnīgi atbalstīt tās algas, kas ir optimizētas,» uzskata eksperte.

Viņa atgādināja, ka sociālā dialoga pieredze Latvijā ir sena, tā aizsākumi meklējami 20.gadsimta sākumā ar pirmo industrializācijas vilni, kad arodbiedrības un darba devēji sprieda par atalgojumu, darba apstākļiem, drošības prasībām utt.

«Eiropā sociālā dialoga prakse paredz tarifa un koplīgumus, kad cilvēks ar konkrētu izglītību un pieredzi saņem noteiktu darba samaksu. Tas ļauj izvairīties no ēnu ekonomikas, mazināt algu dempingu, strukturēt darba tirgu utt. Arī patlaban Latvijā ir iespējams veidot motivējošu atalgojuma politiku un sistēmu sociālā dialoga ietvaros. Ja viena nozare, piemēram, informācijas tehnoloģijas, slēgtu nozares koplīgumu, nosakot, cik konkrēta līmeņa programmētājam jāmaksā, tad tie būtu noteikti spēles noteikumi - latiņa, zem kuras sevi cienošs programmētājs nestrādā. Protams, var maksāt vairāk, bet viena noteikta summa būtu kā atskaites punkts,» sacīja E. Egle.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2008.gadā, valdība šodien atbalstīja LM ierosinājumu no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt minimālo darba algu no 120 līdz 160 latiem.

"Būtiski, ka minimālās algas paaugstināšana līdz 160 latiem uzlabos dzīves līmeni cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri godprātīgi strādā un maksā nodokļus. Tāpat paaugstinot minimālo algu, pieaugs pašvaldību ieņēmumi, kā arī paaugstināsies ieņēmumi valsts budžetā, jo samazināsies "aploksnēs" izmaksātās algas daļa, par kuru šobrīd netiek maksāti nodokļi," atzīst labklājības ministre Dagnija Staķe.

Informatīvo ziņojumu LM sagatavoja, pamatojoties uz 2003. gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz 7 gadu laikā minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas. Pērn tā bija 302,38 lati.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem minimālās algas paaugstināšanai no 120 uz 160 latiem no nākamā gada budžetā papildus nepieciešami 16,1 milj. lati. Plānots, ka papildus ieņēmumi budžetā būs 70,6 milj. lati.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Iecerētais minimālās darba algas palielinājums spiedīs daļu uzņēmēju celt darba samaksu, līdz ar to tiek pieļauts cenu pieaugums.

Tādu iespēju pieļauj vairāki aptaujātie uzņēmēji. Minimālās algas ļoti straujo palielināšanu var vērtēt no diviem atšķirīgiem un pat pretējiem skatupunktiem. Daļa uzņēmēju nonāks situācijā, kurā darba algu fondu nevar palielināt un tāpēc būs jāmeklē papildu iespējas, kā un uz kā rēķina ietaupīt, piemēram, samazināt strādājošo skaitu vai arī palielināt savu izstrādājumu un pakalpojumu cenas. Šī problēma esot aktuāla jomās, kur darbaspēka izmaksas ir vislielākais no izmaksu posteņiem. Pēc Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes locekles Silvijas Grestes domām, lielajiem uzņēmumiem minimālās algas pacelšana neko būtiski neietekmēšot, kamēr daudziem mazajiem tas esot būtiski.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 160 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 0,962 lati. Minimālās algas paaugstināšanai no nākamā gada budžeta papildus nepieciešami 16,1 milj. lati, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

To paredz šodien valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī.

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2008. gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1,1 Ls mēnesī, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 160 lati, bet minimālā stundas tarifa likme - 0,962 lati.

To paredz šodien valdībā apstiprinātie noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, tādējādi nodrošinot tiesisku pamatu minimālās darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru noteikšanai valstī.

Saskaņā ar noteikumiem minimālo stundas tarifa likmi rēķina atbilstoši 2008. gada darba laika kalendāram, ņemot vērā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Bet pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 1,1 Ls mēnesī, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu, ka minimālo darba algu pilnā apmērā saņem tie darbinieki, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, darba devējam paredzēts pienākums izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (piemēram, februārī).

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Lai pieaugošās inflācijas apstākļos straujāk uzlabotu minimālās algas saņēmēju ekonomisko situāciju, kā arī mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, Labklājības ministrija (LM) rosina no 2009.gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no 160 līdz 220 latiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar to, īstenojot šo ieceri, minimālās algas saņēmēji uz rokas saņemtu 170 latus, kas ir par gandrīz 41 latu vairāk nekā līdz šim.

Minētais nodoms noteikts LM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā Par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2009.gadā, kuru rīt, 21.februārī, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Ziņojums vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām, sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē un jāapstiprina valdībā.

Informatīvo ziņojumu LM sagatavoja, pamatojoties uz 2003. gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz 7 gadu laikā minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. 2009.gadā tā paredz minimālo algu noteikt 49% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu, kas pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm 2008.gadā ir 450,80 lati. Tātad aprēķinātā minimālā alga 2009.gadā ir 220,89 lati.

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie apsekojuma dati par darbinieku skaita sadalījumu pēc bruto darba samaksas lieluma 2007.gada oktobrī liecina, ka, salīdzinot ar 2006. gada oktobri, un ņemot vērā straujo algu pieaugumu valstī, darbinieku skaits, kas saņēma darba samaksu līdz 300 latiem, samazinājies par 84,8 tūkst. Šādu darbinieku īpatsvars kopējā strādājošo skaitā sarucis no 65,5% līdz 50,5%.

Visās darba samaksas lieluma grupās, sākot no 300 latiem un vairāk, vērojams darbinieku skaita pieaugums. Darba samaksu no 300 līdz 400 latiem 2007.gada oktobrī saņēma par 12,0 tūkst. darbinieku vairāk nekā 2006.gada oktobrī, un šīs algas grupas darbinieku īpatsvars kopējā strādājošo skaitā pieaudzis no 12,5% līdz 13,1%.

Vislielākais darbinieku skaita pieaugums šajā periodā bija darba samaksas grupā no 400 līdz 600 latiem - 49,9 tūkst. Minētās algas grupas darbinieku īpatsvars kopējā strādājošo skaitā palielinājies no 13,4% līdz 18,7%.

Darba samaksas grupā no 600 līdz 800 latiem darbinieku skaits pieaudzis par 38,8 tūkst. un īpatsvars no 4,4% līdz 9,0%, darba samaksas grupā no 800 līdz 1000 latiem – attiecīgi par 17,5 tūkst. un īpatsvars no 1,9% līdz 4,0%, darba samaksas grupā no 1000 līdz 1500 latiem – par 13,8 tūkst. un īpatsvars no 1,5% līdz 3,1%, bet darba samaksas grupā virs 1500 latiem – par 6,2 tūkst. un īpatsvars no 0,9% līdz 1,6%.

Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai, informē Labklājības ministrija.

Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2014.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2014.gada darba laika kalendāram nākamgad ir 1987 darba stundas, kas dalot ar 12 mēnešiem ir 165,58 stundas mēnesī.

Sākot ar 2008. gada 1. janvāri, Nacionālā trīspusējā sadarbības padome vienojusies palielināt minimālo algu no 120 līdz 160 latiem un neapliekamo minimumu palielināt līdz 80 latiem.

Premjerministrs Aigars Kalvītis skaidro, ka galvenais šī lēmuma mērķis ir samazināt tā dēvētās aplokšņu algas un legalizēt iedzīvotāju ienākumus.

Kā gan tas sasaucas ar valdības apņēmību apkarot inflāciju? Vai tiešām tā jau ir savaldīta, ja reiz valdība runā par algu paaugstināšanu, un galu galā vai tas nebija Kalvītis, kas aicināja uzņēmējus inflācijas apkarošanas vārdā nepalielināt saviem darbiniekiem algas (turklāt darbaspēka deficīta apstākļos). Minimālo algu palielināšana un jaunievedums - VID izziņas kredītu saņemšanai - liek domāt, ka valdības inflācijas apkarošanas plāns daudz vairāk ir saucams par aplokšņu algas apkarošanas plānu, taču neatbildēts paliek jautājums: kā Latvijā tiks samazināta minētā inflācija?

«Lielā problēma ir tā, ka minimālā alga kā instruments patiesībā neko nerisina,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

«Tirgus ekonomikas apstākļos vajadzētu būt tā, ka katrs pats sev nosaka minimālo algu - cilvēkam pašam ir jāzina sava kvalifikācija, jāapzinās, cik intensīvam darbam viņš ir gatavs, kādu atbildību viņš ir gatavs uzņemties. Padomāsim kaut par to vienas profesijas ietvaros: grāmatvedim var būt veicamo operāciju atbildība un attiecīgi atalgojums x un var būt nesalīdzināmi lielāks, par kādu minimālo algu kā atskaites punktu mēs varam runāt?» turpinājis LDDK eksperts.

Jautāts - varbūt amatpersonas minimālās algas jēdzienu kaut kā psiholoģiski saista ar iztikas minimumu, P. Leiškalns atbildējis: «Saprotu, bet tā nedrīkst spriest. Apskatīsim konkrētu grupu ar ļoti lielu nabadzības risku - sieviete ar diviem apgādājamiem bērniem. Mazliet vulgarizējot, tas nozīmē, ka vajadzīgi trīs iztikas minimumi. Tad ko darām - nosakām, ka šādai grupai minimālā alga ir trīs iztikas minimumi? Tā nevar. Cits variants - pensionārs, kura pensija nodrošina iztikas minimumu, bet viņš grib piestrādāt. Tad ko darām - tā kā iztikas minimums viņam ir, tad nekādu minimālo algu uz viņu vispār neattiecinām? Tā nevar. Atkārtoju - minimālā alga nav instruments. Galu galā ir daudzas valstis, kurās tādas minimālās algas vispār nav, tomēr vidējā ir krietni augstāka nekā mums.