Transports un loģistika

Ministri neklausa Kalvīti

Oskars Prikulis [email protected], 05.04.2006

Jaunākais izdevums

Jau otro reizi Ministru prezidents Aigars Kalvītis asi kritizējis valdības ministrus, jo vairāki no ministriem neapmeklēja Latvijas Ostu padomes (LOP) sēdi. A. Kalvītis, kurš vienlaikus ir arī LOP priekšsēdētājs, arī iepriekšējā LOP sēdē izteica lielu neapmierinātību par «ministru attieksmi», jo lielākā daļa ministru uz sēdi bija pilnvarojuši tikai savus pārstāvjus. Premjers norādīja, ka ministriem atrodoties Latvijā, uz Ostu padomes sēdēm ir jāierodas, un tāpēc nosūtīja oficiālas vēstules uz visām ministrijām. Ministri gan A. Kalvīša kritiku vērā nēmuši nav, un arī uz trešdienas sēdi daļa ministru ieradušies nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot internetā faktus par cūkām var uziet interesantu līdzību vārdam cūka ar Aigaru Kalvīti.

Ja cilvēks grib kaut ko palasīt par cūkām, tad ir trīs ceļi kā to izdarīt: Pirmais ir iegādāties grāmatu veikalā, otrais ir paņemt grāmatu bibliotēkā, bet trešais ir pameklēt, kas par tām ir rakstīts internetā.

Tad lūk, ja interneta lietotājs Google, rakstot vārdu cūka netīšām ieraksta - cuka, tad kā pirmais sameklētais ir nevis raksts par to, kā audzēt cūkas, bet gan informācija par mūsu premjeru Aigaru Kalvīti.

Savukārt, ja meklētājs pareizi uzraksta vārdu cūka, tad hiperlinks Vikipēdijas enciklopēdijas ierakstu par Kalvīti ir trešais pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Definē Baltijas jūras valstu sadarbības mērķus kultūras jomā

Madara Laicāne, 20.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konference noslēgusies ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.

17. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā» pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības vietās noteikto ierobežojumu ievērošanā lielākās problēmas sagādā patērētāju uzvedība, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

"Vislielākā problēma šobrīd ir patērētāju uzvedība, jo patērētāji neklausa komersantus. Komersanti sūdzas mums par patērētājiem, kuri neklausa, kuri kliedz uz veikala darbiniekiem un, ja viņiem vajag, skrien iekšā veikalā," teica Vītoliņa.

Vienlaikus PTAC vadītāja atzīmēja, lai arī tirgotāji atbildīgi attiecas pret noteiktajiem ierobežojumiem, ir arī novērots, ka lielajiem tirdzniecības centriem ir dažāda pieeja, nosakot maksimāli pieļaujamo klientu daudzumu, proti, atsevišķi lielie tirdzniecības centri kopējā platībā, pēc kuras aprēķina pieļaujamo cilvēku daudzumu, iekļauj arī veikalus, kuri ierobežojumu dēļ ir slēgti.

"Mūsu skatījumā, lielajos veikalos, kuros šobrīd nav atvērts gandrīz neviens no nepārtikas preču veikaliem, kā piemēram, tirdzniecības centrā "Akropole", nevajadzētu pieskaitīt visus šos veikalus, jo komersants šādi rada situāciju, ka ir atļauts ļoti liels cilvēku skaits un viņi visi pulcējas pamatā pie lielākā pārtikas preču veikala, radot burzmu. (..) Mūsuprāt, no veselības viedokļa, tomēr pareizāk būtu skaitīt tikai to veikalu platību, kas ir atvērti," teica Vītoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pats nejēdzīgākais no apvainojumiem, kas esot izskanējis par ekspremjeru Aigaru Kalvīti, – ka viņš bijis tas, kurš «gāzējis». Taču A.Kalvīša valdības lielākā kļūda bijusi tā, ka viņš padevies «gāzētājiem», intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Kārlis Leiškalns.

«A.Kalvītis nespieda tikpat stipri uz bremzēm kā Krišjāņa Kariņa tipa «gāzētāji» uz gāzes pedāļa. Cita starpā Kariņš kā īsts tautas labdaris piedāvāa visām pārtikas precēm noteikt 5% PVN. Ja opozīcijai – Jaunajam laikam un tā satelītiem būtu bijuši alternatīvi priekšlikumi, kā samazināt izdevumus un kāpināt ienākumus, tad varētu teikt, ka opozīcijai taisnība, taču opozīcija tikai rieba pozīcijai, līdz ar to ieriebdama ne tikai valdībai, bet arī tautai,» viedokli pauž K.Leiškalns.

Uz jautājumu vai A.Kalvītis nebija jau par ilgi aizsēdējies premjera krēslā, K.Leiškalsn atbild: «Ne gluži tas sagrāva Kalvīti. Varbūt iemesls bija likums par kompensācijām ebrejiem vai kas cits, bet pret viņu tika sacelta propagandas jezga, kur viņš bija sliktais, neatkarīgi no tā, ko dara. Neviens neaizsēžas par ilgu, kamēr pret viņu netiek organizēta mērķtiecīga kampaņa. Patiesībā viņš tika noraksts. Un aiz viņu norakušajiem medijiem stāvēja ļoti ietekmīgi spēki.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krūmane vēlas atbildību par krīzi dalīt ar Kalvīti

Vēsma Lēvalde, Dienas bizness, 12.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši Kalvīša valdība atbalstīja banku politiku, kas novedusi pie pašreizējās situācijas finanšu jomā, intervijā laikrakstā Telegraf saka komisijas vadītāja Irēna Krūmane, komentējot A.Kalvīša nesen izteikto kritiku FKTK darbam.

Intervijā I. Krūmane runā par krīzes iemesliem Latvijā, uzsverot, ka vienāda atbildība jāuzņemas gan Kalvīša valdībai, gan FKTK, gan bankām. Viņa pati tajā laikā strādājusi kā Finanšu ministrijas valsts sekretāre un iniciējusi pasaules Bankas un SVF misiju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iesniegumus par algu samazināšanu iesnieguši seši ministri

Madara Fridrihsone, Db, 09.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegumus ar lūgumu samazināt savas algas par 15 % līdz šim Valsts kancelejā iesnieguši seši Ivara Godmaņa (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) vadītās valdības ministri.

Iesniegumus par savu algu samazināšanu Valsts kancelejai ir iesnieguši satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bērni, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainārs Baštiks, labklājības ministre Iveta Purne, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kā arī demisionējušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, informē I. Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis.

Tautas partijas ministru iesniegumi par algas samazināšanu pagaidām nav saņemti, tādēļ algu par šī gada janvāri viņi saņēmuši pilnā apmērā. Tiesa, kā atzina E. Vaikulis, ņemot vērā, ka arī pārējie ministri iesniegumus par algas samazināšanu iesnieguši tikai februārī, par šī gada janvāri visi ministri, izņemot valdības vadītāju I. Godmani, algas saņēmuši pilnā apmērā. Tiem ministriem, kuri jau iesnieguši iesniegumus ar lūgumu savu mēnešalgu samazināt par 15 %, par 2009. gada februāri izmaksājamā alga tiks samazināta par 30 %, skaidroja E. Vaikulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Riekstiņš: prioritāte ir pamiera nostiprināšana Gruzijas teritorijā

, 14.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.augustā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) ārkārtas sanāksmē, kuras dienaskārtībā bija aktuālie notikumi Gruzijā un ES iesaiste militārā konflikta noregulējumā Gruzijā.

Visu Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri atzinīgi novērtēja ES prezidējošās valsts Francijas kā vidutāja lomu Gruzijas un Krievijas Federācijas militārā konflikta noregulēšanā un pušu panākto vienošanos par pamiera nosacījumiem. Ārlietu ministri bija vienisprātis, ka vitāli svarīga ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērošanas līdzekļu pastiprināšana Gruzijā uz vietas un izteica aicinājumu konfliktā iesaistītajām pusēm nekavēt novērotāju darbību.

Vienlaicīgi ES ārlietu ministri atzina, ka panāktais pagaidu pamiers starp Gruziju un Krievijas Federāciju ir ļoti trausls un absolūta prioritāte ir karadarbības un cilvēku ciešanu steidzama pārtraukšana un pamiera nostiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība Muižnieku LU rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kozlovskis: Ārvalstu kaujinieku problēma prasa aktīvu rīcību

Dienas Bizness, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu kaujinieku problēma prasa aktīvu rīcību, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš ceturtdien, 9. oktobrī, Luksemburgā vada Latvijas delegāciju Eiropas Savienības (ES) Iekšlietu un tieslietu padomes sanāksmē, lai diskutētu par iekšlietu politikas jautājumiem, informē Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES.

Padomes sēdes ietvaros ministriem bija padziļināta diskusija par ārvalstu kaujiniekiem, kā to augustā noteica Eiropadome. Diskusijas mērķis bija sniegt politiskas norādes tālākai virzībai divos jautājumos – pasažieru datu reģistrēšana un robežkontroles mehānismi uz Šengenas ārējās robežas. Ministri arī vienojās par nepieciešamo rīcību, lai paātrinātu jau spēkā esošo pasākumu ieviešanu praksē. R. Kozlovskis kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienojās paātrināt Pasažieru datu reģistra izveidi, lai ar tā palīdzību laicīgi identificētu potenciāli radikalizētus ārvalstu kaujiniekus, novērstu organizēto noziedzību un terorismu. Ministri vienojās par stratēģiskas pieejas attīstīšanu migrācijas plūsmas pārvaldībai, kā arī uzklausīja atbildīgo dienestu informāciju par paveikto migrācijas plūsmas kontroles uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) šodien balsos par strīdīgo reformu kravas automobiļu pārvadājumu nozarē.

Jaunie noteikumi, par kuriem provizoriski jau panākta vienošanās ar Eiropas Padomi, tiks uzskatīti par pieņemtiem, ja vien EP deputāti nepieņems iesniegtos grozījumus ar absolūtu balsu vairākumu, tas ir, vismaz ar 353 balsīm.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē EP vērsa uzmanību uz Pirmās mobilitātes pakotnes negatīvo ietekmi uz ES vienoto tirgu un klimata politiku. Šī pakotne turpmākos gadus regulēs nosacījumus par piekļuvi starptautiskajam autopārvadājumu tirgum ES.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē vērsa EP uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt riskus un saskaņotību ar ES politiku, ko radīs jaunais regulējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Par agru pelt vai slavēt, bet neizdarītais valdībai var maksāt dārgi

Z. Zablovska, S. Dieziņa, E. Pankovska, M. Ķirsons, S. Igaune, E. Mudulis, D. Meļķis, 09.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne no valdības deklarācijā apsolītajiem darbiem ir iesākti, tomēr viens no neiesāktajiem darbiem Valda Dombrovska vadītajai valdībai var būt visai riskants.

Reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem par to, ka valdības jaunie ministri pagaidām ievērības cienīgus darbus nav paveikuši, tāpēc valdības darbu vērtēt pēc nostrādāta pusgada neesot lietderīgi, DB apkopojis informāciju par visu 13 ministru darbu. Pagaidām darvas karoti valdības paveiktā medus mucā ielej jautājums, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu. Valdības partneri iepriekš to uzsvēra kā īpaši svarīgu.

Tagad, pretēji tam, ka tika uzdots līdz 1. septembrim izstrādāt ziņojumu par iespējām palielināt neapliekamo minimumu no nākamā gada jūlija, koalīcija jau paziņojusi, ka pašlaik nav plānots virzīt neviena rādītāja paaugstināšanu. «Mēs redzam, ka valdība atkal melo, ka tās interesēs nav uzlabot strādājošo cilvēku materiālo stāvokli, nodrošināt tiem iespēju cienīgam darbam, cīnīties pret ēnu ekonomiku,» paziņojumā sašutumu pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Valdības lēmums, nepildīt vienošanos ar sociālajiem partneriem nav ilgtspējīgs un demonstrē, ka īstermiņa vajadzības ir svarīgākas par vēlmi risināt tautsaimniecības problēmas ilgtermiņā,» uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuvas premjers nolēmis nomainīt kultūras, izglītības un vides ministrus

LETA--BNS, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmdien paziņojis, ka nomainīs trīs savas valdības locekļus - kultūras ministri, izglītības un zinātnes ministri un vides ministru, vienlaikus uzsverot, ka viņa lēmums nav saistīts ar skolotāju streiku vai protestiem pret mežu izciršanu aizsargājamajās teritorijās.

«Ir jomas, kurās es gribētu redzēt lielāku izrāvienu, lielāku dinamiku, lielāku apņēmību. Tādēļ gribu jums paziņot, ka šodien esmu pieņēmis lēmumu nomainīt trīs šīs valdības ministrus - izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku,» valdības vadītājs sacījis žurnālistiem.

«Es tiešām uzticos šiem ministriem, nevaru teikt, ka viņi slikti strādājuši. Jā, kļūdas ir bijušas, bet par kļūdām atbildam mēs visi. Labāk ir darīt un reizēm kļūdīties, nekā imitēt darbu vai vispār neko nedarīt,» viņš izteicies, piebilstot, ka ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

19.augustā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē Briselē, kuras dienaskārtībā bija aktuālā situācija Gruzijā, viedokļu apmaiņa par NATO un Krievijas turpmāko attiecību izvērtēšanu, kā arī NATO un Gruzijas tālāko sadarbību.

Sanāksmes laikā NATO ārlietu ministri bija vienisprātis, ka konflikta risinājumam Gruzijā jābalstās uz starptautisko tiesību un ANO Drošības padomes atzītu Gruzijas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes principu pilnīgu ievērošanu.

Sanāksmes ietvaros ministri vienojās uzdot Ziemeļatlantijas padomei tās Pastāvīgajā sesijā izveidot NATO – Gruzijas Komisiju, kura pārraudzīs Bukarestē uzsākto procesu saistībā ar Gruzijas integrāciju transatlantiskajā aliansē, kā arī tos pasākumus, par kuriem ārlietu ministri bija vienisprātis sanāksmē.

Gala paziņojumā ārlietu ministri aicina Krieviju nekavējoties izvest tās karaspēku no Gruzijas teritorijas, ievērojot panākto sešu punktu vienošanos, ko parakstījuši Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili (Mikheil Saakashvili) un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs (Dmitrij Medvedev).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Politiķus satrauc Dr. Šņukurs

, 28.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Jāņa Vingra topošā īsmetrāžas filma Pēdējais Lāčplēsis satraukusi Latvijas politiķu prātus. Atsevišķi deputāti filmā saskatījuši mēģinājumu graut valsts tēlu, raksta Latvijas Avīze.

Kā norāda laikraksts, politiķus satraukusi filmas galvenā varoņa Dr. Šņukura, kas ir cilvēks ar cūkas šņukuru, aizdomīgā līdzība ar bijušo premjeru Aigaru Kalvīti.

Filmas pamatā ir stāsts par to, ka Latvijā pie varas nācis ļaundaris Dr. Šņukurs, kurš vēlas iznīcināt filmu uzņemšanu valstī, tādēļ sagūstījis labos filmu tēlus. Tad kā pēdējā cerība no Daugavas augšāmceļas Lāčplēsis, kurš kopā ar dažiem atlikušajiem filmu varoņiem boksa ringā uzvar Dr. Šņukuru.

Pats režisors neesot noliedzis, ka Dr. Šņukurs ir veidots pēc ekspremjera līdzības, taču piebilda, ka tas esot domāts kā visu līdzšinējo valdību simbols, nevis pasmiešanās par A. Kalvīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien premjera Aigara Kalvīša un partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) tikšanās laikā nolemts likvidēt īpašu uzdevumu ministra ES finansējuma apguves lietās postenis, kuru līdz šim ieņēma TB/LNNK pārstāvis Normunds Broks. Tāpat arī abas puses vienojušās par Eināra Cilinska virzīšanu ekonomikas ministra amatam. E. Cilinskis amatā varētu tikt ievēlēts ceturtdien, 18. oktobrī, informē TB/LNNK.

Apvienības TB/LNNK Saeimas frakcija šodien tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, lai pārrunātu 2008. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, iespējamās izmaiņas valdības sastāvā un citus aktuālus politiskos jautājumus.

Ministru prezidents informēja frakciju, ka nolēmis ceturtdien, 18.oktobrī, virzīt Saeimas apstiprināšanai TB/LNNK ekonomikas ministra kandidātu Eināru Cilinski. Vienlaikus tikšot likvidēts īpašu uzdevumu ministra amats ES līdzekļu apguves lietās, ko šobrīd ieņem TB/LNNK pārstāvis Normunds Broks. Šī amata likvidēšanu premjers saistīja ar valsts pārvaldes sistēmas optimizāciju budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkos, pieļaujot, ka drīzumā varētu sekot vēl kādu institūciju likvidācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bušs sveic Kalvīti

, 09.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigars Kalvītis jau saņēmis ASV prezidenta Džordža Buša (George W. Bush), Dānijas premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) un Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana (Recep Tayyip Erdogan) apsveikumus saistībā ar atkārtotu apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā, Db.lv informēja Valsts kanceleja.

ASV prezidents Dž.Bušs līdz ar apsveikumiem A.Kalvītim izteicis cerību par līdzšinējās sadarbības turpināšanu nodrošinot drošāku, demokrātiskāku un pārtikušu pasauli. Prezidents norādījis, ka ASV augsti novērtē ciešo sadarbību ar Latviju un tās ieguldījumu miera misijās Afganistānā, Balkānu reģionā un Irākā. Dž.Bušs atzinis, ka ar Ministru prezidentu veidojušās konstruktīvas attiecības un paudis cerību, ka to var sagaidīt arī turpmāk.

Arī ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija (Catherina Todd Bailey) apsveikusi A.Kalvīti un apliecinājusi savu atzinību par atkārotu ievēlēšanu amatā.

Savukārt Dānijas premjerministrs A.F. Rasmusens līdz ar apsveikumiem norādījis, ka Eiropa ir lielu izaicinājumu priekšā, un ciešai starptautiskai sadarbībai ir izšķiroša nozīme, lai stātos tiem pretī. Premjerministrs izteicis pārliecību, ka abu valstu attiecības ir stipras, un ar panākumiem turpināsies jaunās valdības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalvīša apstiprināšana Lattelecom padomē esot politiska vienošanās

, 14.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apstiprinātu bijušo premjeru Aigaru Kalvīti (TP) par Lattelecom padomes priekšsēdētāju, panākta politiska vienošanās, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants netieši atzina partijas Jaunais laiks (JL) valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Savukārt, komentējot Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (JL) iecelšanu Rīgas ostas valdes locekļa amatā, S. Āboltiņa norādīja: šajā valdē nebija iespējams virzīt profesionāli, jo tā ir «politiska pēc būtības».

JL pārstāvim šajā valdē jāspēj operēt ar tādiem pašiem argumentiem, kā to dara pārējie locekļi, skaidroja JL priekšsēdētāja. Āboltiņa apgalvoja, ka JL principiāla nostāja ir likvidēt un reorganizēt padomes. Tas tikšot darīts, tiklīdz būšot iespējams.

Jau ziņots, ka nesen Uzņēmumu reģistrā tika reģistrētas izmaiņas elektronisko sakaru operatora SIA Lattelecom padomē, par tās priekšsēdētāju ieceļot ekspremjeru Aigaru Kalvīti (TP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt pie Saeimas pulcējās vairāk nekā trīs tūkstoši piketētāju, kas izkliedza saukļus: "Atlaist Saeimu!", "Nost ar Kalvīti!", "Liec mierā Loskutovu" un tamlīdzīgi, liecina portāla Db.lv novērojumi.

Pikets sākās šorīt (18. oktobrī) ap 8.15. Tas tiek rīkots pret valdības ieceri atlaist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu.

Kā novēroja Db.lv, pie Saeimas pulcējies liels skaits cilvēku (vairāk nekā 3000). Turklāt notikuma vietā bija manāmi arī sabiedrībā pazīstamas cilvēki. Piketētāji visu laiku izkliedza saukļus, piemēram, "Atlaist Saeimu!", "Nost ar Kalvīti!", "Liec mierā Loskutovu" un "Demisiju!".

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nav jau ko slēpt, citādi jūs aiziesiet uz Tukuma rajona būvvaldi un tāpat visu uzzināsiet," tā premjera amata kandidāts Edgars Zalāns sacījis laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze intervijas laikā.

Uz Neatkarīgās jautājumu: "Kas ir pēdējais, ko jūs esat projektējis kā arhitekts?", E. Zalāns atbild:

"Aigara Kalvīša privātmāja. (Smiekli.) Nav jau ko slēpt, citādi jūs aiziesiet uz Tukuma rajona būvvaldi un tāpat visu uzzināsiet. Aigars taisījās celt māju, un es biju vienīgais viņam personīgi zināmais arhitekts. Viņš man izstāstīja savas ieceres, un es uzzīmēju.

Pārsvarā ar viņa mājas celšanu nodarbojās viņa sievastēvs. Un tiešām tas viss tad maksāja kapeikas. Mani tiešām izbrīnīja tie stāsti, kuros fantazēja, cik tas viss maksā. Projekts vispār bija draudzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģināt uz Rīgu dabūt vēl vienu pasaules hokeja čempionātu, šā sporta veida federāciju Latvijā esot pierunājis ekspremjers Aigars Kalvītis. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atklaj uzņēmējs Latvias Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans. Viņš arī norāda, ka ir gatavs pats būvēt jaunu hokeja halli, ja to atteiksies darīt valsts vai Rīgas pašvaldība.

Jūs esat paudis apņēmību panākt, lai 2014. gadā pasaules hokeja čempionāts atkal notiktu Rīgā. Cik lielas, jūsuprāt, ir Latvijas izredzes šajā jomā?

Konkurence ir liela, bet mums ir izredzes. Manā uztverē — ne mazākas par 80 %.

Kas jums ļauj būt tik optimistiskam?

Viegli jau, protams, nebūs, bet mūsu galvenā priekšrocība ir tā, ka mēs labvi noorganizējām šoi paqsaules čempionātu 2006. gadā, cilvēki starptautiskajā hokeja federācijā to vēl atceras. Ir labas atsauksmes par to, kas šeit notika. Šeit notikušais čempionāts tiek vērtēts pat labāk par to, kas notkika Čehijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šlesers ticies ar Babadžanu

, 08.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. decembrī savas vizītes Latvijā laikā Turcijas Republikas Ekonomikas ministru un Turcijas pievienošanās ES sarunu vadītājs Ali Babadžans (Ali Babacan) tikās ar LR Satiksmes ministrs Aināru Šleseru. Sarunu galvenais temats bija abu valstu divpusējās attiecības, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Tikšanās laikā ministri secināja, ka ir uzlabojušās abu valstu ekonomiskās attiecības, un lielā mērā tas ir tieši pateicoties pasažieru un kravu pārvadājumu straujam pieaugumam. Pēdējo gadu laikā vislielākais pārvadājumu pieaugums vērojams autotransporta un aviotransporta pārvadājumos.

Ministri divpusējās tikšanās laikā pārrunāja to, ka pēdējo gadu laikā būtiski pieauguši autopārvadājumi starp abām valstīm. Abi ministri izteica gandarījumu par to, ka Kopējā komisija autotransporta jautājumos šonedēļ nolēma palielināt atļauju kvotas 2007.gadam. Jāpiebilst, ka šāds lēmums tika pieņemts tieši ņemot vērā pieaugošo transporta operāciju skaitu.

Pēdējo gadu laikā pieauguši arī aviopārvadājumi starp abām valstīm. Tas skaidrojams ar to, ka pēdējo gadu laikā vairākas lidsabiedrības ir uzsākušas lidojumus starp Latviju un Turciju. 2004. gada martā avioreisus no Rīgas uz Stambulu un atpakaļ uzsāka Air Baltic, bet 2006. gada aprīlī - Turcijas nacionālā lidsabiedrība Turkish Airlines. Gan Air Baltic, gan Turkish Airlines lidojumus Rīga - Stambula veic trīs reizes nedēļā. Abu valstu ministri izteica cerību, ka gan abu valstu ekonomiskās attiecības, gan tūrismu pozitīvi ietekmēs tiešie reisi Rīga-Stambula.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 1. un 2.jūnijā, notiek neformālā ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā Latvijas prezidentūra rosinās diskusijas par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību Eiropas Savienībā.

Neformālās Padomes laikā tās dalībnieki apmeklēja Valgundes pagasta bioloģisko saimniecību Buku audzētava. Tās darbība uzsākta 2003.gadā un patreiz iežogoti ap 250 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējam organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. Dzīvnieki iepirkti no savvaļas dzīvnieku dārziem Anglijā, Austrijā, Rumānijā un Ungārijā.

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijas prezidentūras neformālās sanāksmes temats bija Bioloģiskās ražošanas ilgtspēja, izaugsme un patērētāju vajadzības pirms un pēc 2020. gada. Prezidentūra iepriekš sagatavoja diskusiju materiālu par situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību ES, minot arī nozīmīgākās problēmas, ar ko sektors patlaban saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru