Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā, informē pārvaldes pārstāvji.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Jūrmalas pilsētas dome ārkārtas sēdē vienbalsīgi apstiprinājusi Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem pilnveidoto redakciju kā galīgo redakciju.

«Plānojuma mērķis ir Jūrmalas daudzveidības, dabas un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, tajā pašā laikā attīstot pilsētu par starptautiski pazīstamu veselības kūrortu ar unikāliem dabas dziednieciskajiem resursiem, biznesa kontaktu veidošanas vietu Baltijas jūras reģionā, kā arī veidojot kvalitatīvu dzīves telpu Jūrmalas iedzīvotājiem,» izteicies Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Apspriešanas process ildzis gandrīz pusotra gadu, un pēc domes vadītāja uzskata, tagad esot izdevies saskaņot sabiedrības, vides un ekonomikas attīstības intereses.

Dabas teritoriju apbūve un kāpu teritorijas aizsardzība bija galvenie apspriežamie jautājumi plānojuma tapšanas gaitā. Izvērtējot saņemtos ierosinājumus, atbalstīti vairāk nekā 75% iesniegumu. Ievērojot piesardzības principu, no plānojuma izņemti potenciāli riskantie risinājumi, kuri radīja iedzīvotāju iebildumus. Noteikti augstbūvju ierobežojumi un maksimālais ēku augstums visā Jūrmalas teritorijā – līdz priežu galotnēm (5 stāvi), skaidro pašvaldība.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

"Jūrmalas pilsētas dome respektē Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīkojumu "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" apturēšanu daļā" un, līdzko būs šo rīkojumu saņēmusi, izvērtēs tā argumentus un izmantos, strādājot pie jaunā pilsētas attīstības plāna," par ministra Aigara Štokenberga rīkojumu uzzinot no preses, uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

"Saskaņā ar RAPLM rīkojumu no Attīstības plāna grozījumiem ir izņemtas teritorijas septiņās adresēs, t.sk., piecās dabas pamatnes teritorijās, kas kopā aizņem aptuveni 0,3% no visas Jūrmalas teritorijas, kas nevar ietekmēt Jūrmalas pilsētas attīstību kopumā," norāda R. Munkevics. "RAPLM rīkojums apliecina Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu pilnīgu stāšanos spēkā. Tas pašvaldībai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem novērš neskaidrības par Jūrmalas zemes izmantošanu un ļauj plānot savu darbību tuvākajiem gadiem."

Grozījumi bija nepieciešami tāpēc, ka ir mainījusies likumdošanas vide, kas ietekmē pilsētas Attīstības plānu, kurš apstiprināts vēl 1995.gadā. Kopš šī laika pieņemti vairāki valsts likumi un noteikumi, kuru prasības iestrādājamas pilsētas teritorijas plānošanas galvenajā dokumentā. Tādēļ Attīstības plānā veikti grozījumi atbilstoši Likumam par teritorijas plānošanu, Likumam par aizsargjoslām, Likumam par dzelzceļu un citiem nozīmīgiem likumiem. Bez šādiem grozījumiem pilsētas Attīstības plāna nostādnes daudzos gadījumos nonāktu pretrunā ar likumu. Tas būtiski apgrūtināja gan vitāli nepieciešamu pašvaldības funkciju veikšanu, piemēram, bērnu dārzu celtniecību, mājokļu programmas īstenošanu, u.c., gan arī apgrūtināja Jūrmalai kā kūrortpilsētai specifiskas uzņēmējdarbības plānošanu un veikšanu, kā viesnīcu un kempingu attīstīšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) apturējis Jūrmalas domes saistošos noteikumus par pilsētas teritorijas plānojumu, kas attiecas uz Apbūves noteikumiem, informēja ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

Ministrs apturēs Teritoriālā plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un Apbūves noteikumu apakšpunktus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aģentūru LETA informēja, ka Jūrmalas domē pieņemtā dokumenta atsevišķi punkti ir pretrunā augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam. Ministrijas speciālisti secinājuši, ka pretēji dotajam pilnvarojumam pašvaldībai teritorijas plānojumā noteikt gadījumus, kad izstrādājams detālplānojums, Apbūves noteikumos iekļauta norma, kas noteic, ka gadījumā, kad nepieciešamas zemes vienības, kurās ir noteiktas vairākas funkcionālās zonas, tostarp dabas un apstādījumu teritorija, detālplānojuma izstrāde nav nepieciešama.

Ķekavas novada Plakanciemā jau vairāk kā desmit gadus darbojas uzņēmums SIA Profipak SL , kas ir starptautiskās iepakojuma iekārtu ražošanas kompānijas Robopac S.p.A oficiālais pārstāvis Latvijā.

Uzņēmuma ekspozīciju zālē ir apskatāmas vairākas iekārtas no vairāk nekā 40 dažādu Robopac S.p.A iepakošanas iekārtu klāsta, kuras ikvienam klientam ir iespēja uz vietas notestēt un pārliecināties, kura no iekārtām ir piemērota tieši konkrētas jomas uzņēmumam, ņemot vērā gan darbības specifiku, gan arī ražošanas apjomus.

Maijā beigās Milānā notikušajā starptautiskajā iepakojuma izstādē IPACK-IMA kompānija Robopac S.p.A prezentēja savas jaunākās iekārtas un sistēmas - Masterplat LP un iepakošanas iekārtu attālinātās vadības sistēmu Air conect , kuras no oktobra vidus ir jau pieejamas arī klientiem Latvijā.

Lai gūtu ieskatu gan par jaunajām, gan jau klientiem zināmajām Robopac S.p.A iekārtām, uz sarunu aicinājām SIA Profipak SL pārdošanas speciālistu Edgaru Dinsbergu, kurš tikko atgriezies no mācībām Robopac S.p.A rūpnīcā, kur papildināja zināšanas gan par jau zināmajiem, gan arī jaunākajiem Robopac S.p.A ražojumiem.

Dabas aizsardzības plāns nosaka robežas, kādas saimnieciskās vai cita veida darbības ir vai, tieši otrādi, nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās; svarīga ir arī pašvaldību iesaiste

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam. Parasti tie ir no septiņiem līdz pat 15 gadiem un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Pats plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā) tiek pamatots plānā un papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Kopš 2016. gada ir apstiprināti kopumā 25 dabas aizsardzības plāni dažādām teritorijām Latvijā. Pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

"Es izsaku visdziļāko nožēlu par tiem huligāniem, kuri, skaidri redzamā alkohola ietekmē, ir devušies uz Saeimas māju," intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

"Spriežot pēc situācijas, var domāt, ka huligānisms un vandālisms pie Saeimas nama ir organizēts. Ar nožēlu var secināt, ka Latvijā ir tādi spēki un cilvēki, kuru mērķis bija diskreditēt mierīgi notikušo tautas sapulci Doma laukumā," uzsver A. Štokenbergs.

A. Štokenbergs Db.lv atkārtoti uzsvēra, ka sabiedrības organizētais pasākums izvērties grautiņā tikai IeM nekopetences dēļ, jo jau gandrīz nedēļu pirms mītiņa Drošības policijai bijis zināms par iespējamajiem grautiņiem.

"Mūsu organizētais pasākums beidzās bez starpgadījumiem. Turklāt es regulāri policiju informēju par norisēm Doma laukumā," teica A. Štokenbergs.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža rīkojumu apturēt Jūrmalas pilsētas domes noteikumu apstiprināšanu. Minētie noteikumi attiecas uz pilsētas teritorijas plānojumu un apbūvi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs šā gada februārī izdeva rīkojumu, ar kuru viņš vēlējās apturēt Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošos noteikumu «Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu apturēšanu daļā». Cita starpā šis rīkojums aptur arī minēto Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu darbību attiecībā uz zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 1300 002 1202.

Pieteikumu ierosināt lietu iesniegusi Jūrmalas pilsētas dome. Tā norāda, ka strīdus objekts – zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 1300 002 1202 – Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā paredzēts kā jauktā darījumu apbūves teritorija, un tai atļautā izmantošana ir pludmales centrs un sabiedriskās ēdināšanas objekts. Zemes gabals atrodas dabas parka «Ragakāpa» teritorijā, dabas lieguma zonā.

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

Vilcināšanās risināt Jūrmalas domes situāciju liecina par Štokenberga uzdevumiem no ŠŠ un ciešo saikni ar R. Munkevicu

Atbildot uz RAPLM valsts sekretāra izteikumiem A. Stucka izteikumiem (Nedēļa Nr. 33-34), informēju, ka vienmēr esmu pastāvējis uz jaunu vēlēšanu nepieciešamību Jūrmalā.

Jau 2005.gada oktobrī vērsos pie toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas ar lūgumu nākt ar likumdošanas iniciatīvu, ka nepieciešamas jaunas vēlēšanas Jūrmalā un ar aicinājumu ievēlēt Jūrmalas domes priekšsēdētāju tiešās vēlēšanās.

Lai gan Jūrmalā fiksēta pirmā pierādītā politiskā korupcija Latvijā, no prezidentes saņēmu noraidošu atbildi. Tāpēc lūdzu astotās Saeimas deputātiem izvērtēt stāvokli Jūrmalā un ierosināt jaunas vēlēšanas. Lai gan varas frakciju vadītāji atzina kritisko situāciju, nekas nemainījās.

Ceturtdien Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, informē dome.

Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret – 2, bet viens – atturējās. Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu lietošanu.

«Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās – gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība. Šāds ministra lēmums pieņemts, balstoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot, Ķekavas pagasta padomes 2007.gada 27.novembrī apstiprinātos teritorijas plānojuma grozījumus, RAPLM secināja, ka pagasta padome pretēji Ministru kabineta noteikumos paredzētajam atbalstījusi teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas maiņu vairāk nekā 50 nekustamajiem īpašumiem. Valdības noteikumi paredz, ka pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas nav pieļaujamas izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā un tās aprobežojumos.

Tāpat konstatēts, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādīti 162 detālplānojumi, no kuriem 60 ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tie ir apstiprināti pirms tika pieņemts Ķekavas pagasta ģenerālplāns. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam Ķekavas pagasta padome nebija tiesīga apstiprināt detālplānojumus pirms teritorijas plānojuma spēkā stāšanās.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.