Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Iespējams, šodien valdība pieliks punktu vairāku gadu diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, apstiprinot jauno novadu karti. Saskaņā ar sagatavoto projektu, līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā plānots izveidot aptuveni 95 novadus un desmit republikas pilsētas.

Varēs ķerties pie darba

«Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes apstiprināšanas pie darba beidzot varēs ķerties ministrijas, kas vēlas nodrošināt iedzīvotājiem maksimāli ērtu valsts pārvaldes iestāžu tīklu, sākot no ugunsdzēsēju depo un beidzot ar Lauku atbalsta dienesta un zemesgrāmatu nodaļām,» skaidro reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Būs moderna pārvalde

Latvijas Reģionu mazo un vidējo komersantu apvienības vadītāja Silvija Greste Db atzīst: «Teorētiski reforma ir atbalstāma kaut vai tāpēc, ka lielākā teritorijā ir iespējams saprātīgāk plānot infrastruktūru. Lielākas pašvaldības būtu pozitīvi vērtējamas gan no sakārtotības, gan no līdzekļu ekonomijas viedokļa. Protams, ir dzirdēti argumenti, ka nemaz jau tik daudz tie pašvaldību deputāti neizmaksā, tomēr vairāk deputātu nozīmē arī lielāku birokrātiju un arī laiks taču ir nauda! Lai šie deputāti pievēršas uzņēmējdarbībai, veido savus uzņēmumus un rada jaunas darba vietas.» Viņasprāt, galvenajam jauno novadu veidošanas kritērijam jābūt iedzīvotāju skaitam topošajā pašvaldībā, savukārt pašai reformai vairāk jābalstās uz brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, nevis valsts diktētām novadu robežām.

Trešdien, 15.augustā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs dosies darba vizītēs uz Limbažiem un Valmieru, lai ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem pārrunātu novadu veidošanas gaitu.

Plkst. 11 ministrs Limbažu rajona padomes ēkā (Rīgas ielā 16) tiksies ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem. Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām, saliedējot apkārtējās lauku teritorijas, varētu veidoties spēcīgi novadi.

Tiekoties ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem, A.Štokenbergs uzklausīs priekšlikumus novadu veidošanai un pārrunās arī citus pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Plkst. 14 Valmieras rajona padomes ēkā (Lāčplēša ielā 2) ministrs tiksies ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem.

Kā liecina Valmieras rajona padomē veikts apkopojums, rajona pašvaldības izteikušas iniciatīvu par trīs novadu izveidi. Patlaban Valmieras rajonā jau izveidots Burtnieku novads, un vēlmi tam pievienoties izteikuši vēl trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem 12 novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai šonedēļ piešķirti 3.22 miljoni latu. Līdz ar to šogad valsts budžetā paredzētais atbalsts 55.55 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kas vienojušās par novadu izveidi, ir izlietots. Kopumā kopš 2005.gada novadus veidojošās pašvaldības dažādu infrastruktūras objektu sakārtošanai saņēmušas valsts finansējumu 97.15 miljonu latu apmērā.

Šonedēļ ar ministra rīkojumu 100 000 latu atbalsts piešķirts Brocēnu novadu veidojošajam Remtes pagastam pamatskolas tehniskā projekta izstrādei, savukārt 200 000 latu piešķirti Ogres novadu veidojošajam Krapes pagastam pamatskolas sporta zāles tehniskā projekta izstrādei. 200 000 latu saņems arī Līvānu novadu veidojošais Rudzātu pagasts vidusskolas remontam un teritorijas labiekārtošanai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvei, apgaismojuma izbūvei, medpunkta telpu remontam un gājēju celiņa ierīkošanai.

200 000 latu valsts atbalsts ar ministra E. Zalāna rīkojumu piešķirts arī Priekules novadu veidojošajam Priekules pagastam ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu renovācijai, kā arī autoceļu remontdarbiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpina apkopot pašvaldību viedokļus un priekšlikumus novadu veidošanai, lai Ministru kabinets tuvākajā laikā varētu lemt par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šīs nedēļas laikā tiekas ar vairāku rajonu pašvaldību vadītājiem.

Pirmdien ministram bija tikšanās ar Alsungas pagasta padomes deputātu Grigoriju Rozentālu. Ministrs, iepazīstoties ar Kuldīgas rajona Alsungas un Gudenieku pagasta vēlmi veidot Suitu novadu, akcentēja, ka Kuldīgas novadā, koncentrējot pašvaldību finanšu resursus, būs vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Šodien A.Štokenbergs novadu veidošanu pārrunāja ar Aizkraukles rajona novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi, kā arī Rīgas rajona Krimuldas pagasta un Limbažu rajona Lēdurgas pagasta pārstāvjiem.

Akciju sabiedrība Forum Cinemas, kas pieder Somijas uzņēmumam Finnkino Oy, ir ieguvusi 37% no Stockmann centrs daļām. Tās nopirktas no cita Somijas uzņēmuma - Rautakirja OYj, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati, vēsta baltic-course.com.

Atlikušie 63% Stockmann centrs akciju pieder Somijas uzņēmumam Stockmann Oyj Abp.

Izveidota karte, kurā var iepazīt Rail Baltica plānoto trases novietojumu un «izbraukt» šo maršrutu Latvijā, informē reģionālais medijs Daugavas balss.

Šobrīd sabiedrībai tiek prezentēti trases varanti, kuros plānotāji izpildījuši doto uzdevumu - izvairīties no blīvi apdzīvotu vietu skaršanas, samazināt skarto īpašumu skaitu un maksimāli saglabāt Latvijas aizsargājamās dabas teritorijas, skaidro sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova.

Skarto īpašumu skaits samazināts līdz ap 2000 īpašumiem visā Latvijas teritorijā (sākotnēji tas skāra 4200 īpašumus). Savukārt aizsargājamās dabas teritorijas skars vien 5 ha apjomā, lai gan sākotnējais trases novietojums šķērsoja tās 93 ha platībā.

Ar karti, kura izveidota uz Google Maps pamata, var iepazīties šeit: https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=zeVlnsSAr7yM.kqksZEjJ1WNM. Savukārt vortālā http://railbaltica.info/ ir atrodami piedāvātie Rail Baltica trašu varianti konkrēto novadu kartogrāfiskajos materiālos (sadaļā Informācija- Ietekmes uz vidi novērtējums).

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 8.4 miljonu latu piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām.

Līdzekļi tiks ieguldīti dažādu infrastruktūras objektu – skolu, bērnudārzu, kultūras un sporta būvju, sociālās aprūpes iestāžu u.c. – sakārtošanai ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, Db.lv informē Dace Kārkliņa reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre.

3 miljonus latu saskaņā ar ministra E. Zalāna rīkojumu saņems Madonas novadu veidojošās 15 pašvaldības. 600 000 latu valsts atbalstu saņems Saldus novadu veidojošās pašvaldības. Brocēnu novadu veidojošajam Blīdenes pagastam ar ministra rīkojumu piešķirti 100 000 latu, kas tiks izmantoti pamatskolas ēkas renovācijai.

Bauskas novadu veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai piešķirti 800 000 latu. Jaunjelgavas novadu veidojošajām pašvaldībām valsts mērķdotācija piešķirta 1.2 miljonu latu apmērā. Valmieras novadu veidojošajam Bērzaines pagastam ar ministra E.Zalāna rīkojumu piešķirti 200 000 latu, kas tiks izmantoti tautas nama, kapličas un pagasta padomes ēkas remontiem.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

No 13.februāra būs pieejami dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica sabiedriskajai apspriešanai paredzētie materiāli - kartes, kur redzama Rail Baltica dzelzceļa trase un tās variantu novietojums, kā arī informācija par paredzēto darbību un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, informē Rail Baltica pārstāvji.

Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras nākotnē skars Rail Baltica trase, notiks sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Iedzīvotāji un pašvaldības varēs izteikt savus priekšlikumus, lai tos izsvērtu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka Rail Baltica trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītāja, finanšu ministra Oskara Spurdziņa rīkojumiem 59 novadus veidojošajām pašvaldībām piešķirts valsts atbalsts 11,74 miljonu latu apmērā dažādu infrastruktūras projektu īstenošanai, informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

600 000 latu infrastruktūras attīstībai saņēmušas četras Apes novadu veidojošās pašvaldības, 2,6 miljonus latu 13 Talsu novadu veidojošās pašvaldības, 1,4 miljonus latu septiņas Viļakas novadu veidojošās pašvaldības, 2,8 miljonus latu 14 Kuldīgas novadu veidojošās pašvaldības, 800 000 latu četras Skrundas novadu veidojošās pašvaldības, 244 000 latu trīs Priekules novadu veidojošās pašvaldības, 850 000 latu trīs Preiļu novadu veidojošās pašvaldības, 650 000 latu divas Līvānu novadu veidojošās pašvaldības, 1,8 miljonus latu deviņas Jelgavas novadu veidojošās pašvaldības.

Pašvaldības valsts atbalstu paredzējušas izmantot dažādu infrastruktūras objektu attīstībai ar mērķi veicināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

"Es izsaku visdziļāko nožēlu par tiem huligāniem, kuri, skaidri redzamā alkohola ietekmē, ir devušies uz Saeimas māju," intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

"Spriežot pēc situācijas, var domāt, ka huligānisms un vandālisms pie Saeimas nama ir organizēts. Ar nožēlu var secināt, ka Latvijā ir tādi spēki un cilvēki, kuru mērķis bija diskreditēt mierīgi notikušo tautas sapulci Doma laukumā," uzsver A. Štokenbergs.

A. Štokenbergs Db.lv atkārtoti uzsvēra, ka sabiedrības organizētais pasākums izvērties grautiņā tikai IeM nekopetences dēļ, jo jau gandrīz nedēļu pirms mītiņa Drošības policijai bijis zināms par iespējamajiem grautiņiem.

"Mūsu organizētais pasākums beidzās bez starpgadījumiem. Turklāt es regulāri policiju informēju par norisēm Doma laukumā," teica A. Štokenbergs.

Turpinot konsultācijas par novadu veidošanu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs trešdien, 15.augustā, darba vizītē apmeklēja Limbažus un Valmieru, tiekoties ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem.

Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām varētu veidoties spēcīgi novadi.

Ministrs A.Štokenbergs šodien uzklausīja Limbažu rajona pašvaldību vadītāju priekšlikumus novadu veidošanai, diskutējot par atsevišķu pagastu attīstības iespējām un redzējumu, kā veicināt līdzsvarotu izaugsmi rajona teritorijā.

Arī tiekoties ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem, galvenā uzmanība tika veltīta novadu veidošanas procesam.

Valmieras rajonā, apkopojot pašvaldību priekšlikumus, varētu veidoties četri novadi - Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Brenguļu. Jau izveidotajam Burtnieku novadam vēlas pievienoties trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Partija Jaunais laiks (JL) uzskata, ka Aigara Kalvīša (TP) vadītās valdības izstrādātajā novadu kartē saskatāmas būtiskas nepilnības, kas liecina par haotisku, patvaļīgu un nekompetentu novadu reformas īstenošanu.

Novadu veidošanai jābūt kompetentam un prognozējamam procesam, rūpīgi izvērtējot katras pašvaldības īpašo situāciju, kultūrvēsturiskos, ekonomiskos, sociālos apstākļus, infrastruktūras attīstību un daudzus citus faktorus, kā arī pašvaldību sadarbības iespējas nākotnē. Pretēji tam pēdējo nedēļu laikā novadu karte būtiski mainīta jau trīs reizes, kas liecina par neprognozējamu un haotisku, ar pašvaldībām nesaskaņotu valdības rīcību.

"Reforma nav un nedrīkst būt pašmērķis, bet gan ekonomiski attīstīties spējīgu novadu izveide, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem," uzskata JL valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

JL atgādina, ka Administratīvi teritoriālās reformas likums un likums par "Par LR administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" nosaka, ka novadu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī robežas groza Ministru kabinets (MK), pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem, tādēļ pilnīgu neizpratni rada jau izveidoto novadu patvaļīga iekļaušana citā novadā pretēji novadu lēmumiem.

Kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs uzsver: «Latvijai ir pēdējais brīdis ekonomiskajos jautājumos no galēji labējas politikas pagriezties virzienā pa kreisi. No šī brīža situācijas kaut kā ir jātiek laukā!»

Par vienu no Latvijas politikas nezūdošajām vērtībām ir kļuvis vēlētāju balsojums «pret». Pret Saeimas pozīciju, pret valdību. Nav svarīgi, «par» ko nobalsot, galvenais, ka «pret», pret tiem vecajiem – riebīgajiem! Pirms katrām vēlēšanām rodas arvien jaunas partijas, par kurām, kā likums, nobalso ļoti liels vēlētāju skaits. Gadu no gada jaunās partijas sola citu politiku, citus laikus, citas personālijas, citu skatījumu un citas prioritātes. Un pieredze liecina, ka jaunas partijas dibināšana ir «drošs numurs».

Jautājums par orientāciju

Pašlaik uzmanības centrā ir nevalstiskā organizācija Sabiedrība citai politikai, kura maijā grasās pārtapt par pilnasinīgu partiju. Viss būtu loģiski, ja ne viens liels «bet». Tas ir jautājums par politisko orientāciju, kuru stabili politiķi, šķiet, nespēj mainīt vienā dienā tāpat kā «stabils heteroseksuālis» nespēj mainīt savu seksuālo orientāciju. Organizācijas Sabiedrība citai politikai līderis ir kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, kurš tika izslēgts no Tautas partijas (TP) par «partijas rindu šķelšanu», kā arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks. Ņemot vērā šo abu politiķu līdzšinējo piederību izteikti labējam spēkam, organizācijas pirmā publiskā akcija – parakstu vākšana par izmaiņām likumā Par valsts pensijām – daudzos varētu radīt aizdomas par tās «patiesumu». Nenoliedzot šī darba svētīgumu, tā vien gribas jautāt – kādēļ politiķi, kuri savā līdzšinējā darbībā atbalstījuši izteikti labējās ekonomiskās prioritātes, pēkšņi pievērsušies sociālajiem jautājumiem?

Vairākas pašvaldības gatavojas rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par novadu reformu, kas paredz novadu apvienošanos. Iedzīvotāju aptaujas, kurās tiek noskaidrots cilvēku viedoklis, ir pilnībā leģitīmas.

Vienīgi pašvaldībām nevajadzētu mulsināt savus iedzīvotājus un izskaidrot spēles noteikumus. Proti, tas nebūs referendums, kura rezultāti ir valsts varai saistoši. Jo VARAM jau ir paziņojusi, ka pašvaldību referendumi par novadu reformu ir nelikumīgi. Nav nekas iebilstams pret iedzīvotāju aptauju, tikai vietvarām būtu jāizskaidro, ka aptaujas rezultāti var būt par pamatu diskusijai ar reformas autoriem, taču tie nebūs saistoši. Attiecībā par to, ka referenduma aizliegums «smakojot» pēc totalitāras valsts, tas neiztur kritiku.

Ir absolūti pamatoti, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem referendumi rīkoti netiek. Piemēram, nevienā valstī budžeta projekts netiek apspriests referendumā. Ja valsts ir nolēmusi veikt novadu reformu, tad tai, protams, ir jākonsultējas ar iedzīvotājiem un jāmeklē kompromiss, taču būtu aplami, ja katra no pašreizējām 119 pašvaldībām referenduma rezultātā varētu uzlikt veto novada apvienošanas projektam. Skaidrs, ka novadu reformai ir jābūt centralizēti vadītai, ņemot vērā visu novadu intereses, un te neder pieeja: viens grib apvienoties, cits nē. Un tā nav totalitārisma izpausme, ja katrai no vietvarām nav veto tiesību valstiski svarīgos jautājumos.

Lai rastu papildu finansējumu kultūrai, izglītībai un zinātnei, Sabiedrības citai politikai (SCP) Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs iesniedzis priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, kas paredz pussantīmu liela akcīzes nodokļa ieviešanu dabasgāzei.

Štokenbergs portālam Delfi sacīja, ka, meklējot iespējas rast papildu finansējumu Kultūrkapitāla fondam, kura finansējums nupat saruks par 79%, kā arī zinātnei, kurai līdzekļi «apcirpti» teju par 30 %, SCP nonākusi pie atziņas, ka šāda akcīzes nodokļa ieviešana būtu taisnīga, jo dabasgāze ne visur Latvijā ir pieejama, turklāt tās cenas ir kritušās. SCP rosina iekasēt pussantīmu par mājsaimniecības patērēto gāzes kubikmetru.

Ar šādi nodokli varētu iekasēt aptuveni 2.8 miljonus latu, no kuriem ap 640 000 latu no mājsaimniecībām.

Patlaban Finanšu ministrijas eksperti novērtē iespēju dabasgāzi aplikt ar nodokli. Tiklīdz kā informatīvais ziņojums būs gatavs, to nekavējoties izskatīs Ministru kabineta sēdē.

Tautas partijas līderi no savām rindām pagājušās nedēļas nogalē nolēma izslēgt Aigaru Štokenbergu, kā arī pieprasīt viņa demisiju. Intervijā laikrakstam Dienas bizness A. Štokenbergs neslēpj savu sarūgtinājumu par notikušo, asu kritiku veltīdams šīs partijas ierindas biedram Andrim Šķēlem.

Uz laikraksta jautājumu: "Kāpēc, jūsuprāt, notika jūsu izslēgšana no Tautas partijas rindām?", A. Štokenbergs atbild, ka "notikušais kārtējo reizi pierāda Andra Šķēles milzīgo ietekmi partijā".

"Jūs taču zināt pēdējo mēnešu notikumus, kad es atļāvos runāt, ka ES un NATO dalībvalstij nepiedien tās metodes, ko A. Šķēle lietoja deviņdesmito gadu vidū. Protams, bija arī dažādi mazāki iemesli, kas A. Šķēli tracināja. Piemēram, pēdējais gadījums — viņa ģimenes atkritumu biznesa traucēšana," stāsta A. Štokenbergs.

Uz laikraksta jautājumu: "Jūs uzskatāt, ka Rīgas dome darbojas, atbilstoši A. Šķēles interesēm?", A. Štokenbergs atbild apstiprinoši: "Protams!"

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.