Mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka ir būtiski palielinājies to uzņēmumu skaits, kas visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Salīdzinot ar šī gada sākumu, šādu uzņēmumu skaits ir palielinājies par aptuveni 20% un šobrīd jau 71% MVU visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Pētījuma dati gan norāda arī uz to, ka vairāk nekā puse MVU darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, darba vajadzībām izmanto savu personīgo mobilo telefonu.

“Koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā, kad ir noteikti dažādi ierobežojumi un liela daļa iedzīvotāju strādā un mācās attālināti, mobilie sakari ir kļuvuši par vienu no pamatvajadzībām. Mūsu pētījums apliecina, ka arī mazie un vidējie uzņēmumi to lieliski apzinās, apmaksājot saviem darbiniekiem mobilos sakarus. Vienlaicīgi gan jāatzīmē, ka joprojām ir gana liels to uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem neapmaksā mobilo sakaru rēķinus, lai gan ir novērojama tendence, ka šādu uzņēmumu skaits samazinās,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Iedzīvotāji visbiežāk kolektīvās iepirkšanās portālus izmanto, lai iegādātos skaistumkopšanas salonu pakalpojumus, ceļojumus vai apmeklētu restorānus, liecina piedāvājumus apkopojošā portāla Gudriem.lv aptauja.

Aptaujā secināts, ka gada laikā pirktāko kuponu tops ir izmainījies - pirmo vietu vēl aizvien saglabā skaistumkopšanas salonu piedāvājumi, kurus iegādājas 19,5% pircēju, otro vietu iekarojuši ceļojumu piedāvājumi - 16,6%, kuri iepriekš neietilpa pat pirktāko kuponu kategoriju desmitniekā.

Trešājā vietā (14,5%) - kafejnīcu un restorānu piedāvājumi, ceturtajā vietā (10,4%) - kosmētikas produkti un piektajā vietā (10,8%) - veselības aprūpes un fitnesa pakalpojumi.

Aptaujas dati arī liecina, ka 50,4% Gudriem.lv lietotāju regulāri apskatot visus jaunos atlaižu kuponus, 38,6% apskata kuponus sev interesantajās kategorijās, bet tikai 6,3% iegādājas konkrētu kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvātos kuponus.

Pēdējos sešos mēnešos Latvijas iedzīvotāji kolektīvās iepirkšanās kuponiem iztērējuši 5,11 miljonus latu, liecina portāla Gudriem.lv rīcībā esošie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo 6 mēnešu periodu, pirkumu apjoms ir audzis par 29%.

Līdz 38 pieaudzis kolektīvās iepirkšanās tirgus dalībnieku skaits, bet viena kupona vidējā vērtība augusi no 6,2 līdz 6,55 latiem. Nozares pārstāvji prognozē šajā gadā 10 – 20% lielu apgrozījuma pieaugumu, kā arī tirgus dalībnieku skaita samazināšanos.

Pēc Gudriem.lv datiem, tāpat kā pirms 6 mēnešiem, lielākais apgrozījuma pieaugums ir trim galvenajiem kolektīvās iepirkšanās nozares pārstāvjiem - Zizu.lv, CityLife.lv un Cherry.lv. Katram no šiem uzņēmumiem pusgada apgrozījums pārsniedz miljonu latu, kamēr vidējais viena šīs nozares uzņēmuma apgrozījums ir 141 tūkstotis latu.

Pagājušajā gadā, iegādājoties preces un pakalpojumus, kuri tika pārdoti kolektīvās iepirkšanās portālos, Latvijas iedzīvotāji iztērējuši 12,72 miljonus latu, liecina Gudriem.lv kolektīvās iepirkšanās portālu salīdzināšanas servisa pētījuma dati.

Tādejādi gada laikā apjomi auguši par 15%. Pēc portāla Gudriem.lv prognozes, arī šajā gadā tirgus pieaugs par 10 – 15%, jo, pateicoties eiro ieviešanai, Latvijas tirgū ienāks jauni kolektīvās iepirkšanās portāli no kaimiņu valstīm.

Pagājušā gada laikā tika pārdoti apmēram 1,3 miljoni kuponu (gadu iepriekš – 1,6 milj. kuponu). Populārākie pēc pārdoto kuponu skaita, 2013. gadā bijuši kuponi no sadaļas mājai un dārzam, apģērbi un aksesuāri, kā arī kuponi no skaistumkopšanas sadaļas. Gadu iepriekš populārākie kuponi bija skaistumkopšanas salonu piedāvājumi.

Statistikas dati par lielāko apgrozījumu uzrāda citu ainu – trešā daļa no gada apgrozījuma summas (2,7 miljoni latu) iztērēta ceļojumu kuponu iegādei. Tieši šī kategorija ieņem pirmo vietu ienesīgāko kolektīvās iepirkšanās piedāvājumu topā. Tālāk seko preces mājai (123,3 tūkstoši pārdotu kuponu ar kopējo summu 1,036 miljoni latu) un ķermeņa kopšanas procedūru piedāvājumi (67,5 tūkstoši kuponu ar kopējo summu – 865,4 miljoni latu).

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

Mediju reklāmas tirgus 2011. gadā attiecībā pret 2010. gadu audzis par 5%, kas atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm par lēnu tirgus pieaugumu, informē Latvijas Reklāmas asociācija (LRA).

Salīdzinot ar 2010.gadu, nemainīgs ir palicis avīžu reklāmas tirgus, nedaudz kritis vides un radio reklāmas tirgus, televīzijā pieaugums par 6%. Lielākais pieaugums novērojams interneta reklāmas tirgū +17% un žurnāliem +15%. Vislielāko kritumu piedzīvojis kino reklāmas tirgus -27%.

«Kopš 2009. gada trīs reklamētās nozares ir nemainīgas – mobilie sakari, mazumtirdzniecība un medikamenti. 2011. gadā aktīva konkurence starp telekomunikāciju nozares reklāmdevējiem, jo īpaši Baltcom un Izzi, ļāva šai nozarei kļūt par piekto reklamētāko nozari Latvijā,» datus komentē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Ukrainas Čerņihivas apgabalā iegājis Baltkrievijas karaspēks.

Šīs ziņas apstiprinājis Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku "Ziemeļi" pārstāvis Vitālijs Kirilovs.

"Baltkrievija iesaistījusies karā. Čerņihivas apgabalā ienācis Baltkrievijas karaspēks," paziņojumā apliecināja Kirilovs.

Slabinas, Pakuļas un Mihailo-Kocjubinskes ciema iedzīvotāji ziņo, ka novērojuši ar baltu apli atzīmētas militārās tehnikas pārvietošanos.

Līdz ar tehnikas pārvietošanos tiek slāpēti mobilie sakari.

Kā ziņo Mihailo-Kocjubinskes iedzīvotāji, plkst.11.30 braukusi baltkrievu kolonna, kurā bijušas 33 tehnikas vienības, tostarp 11 reak'tivie daudzstobru mīnmetēji "Grad".

Mobilie sakari tiek slāpēti, kolonna devusies Slabinas un Pakuļas virzienā.

Gada laikā par aptuveni 15% palielinājies to mazo uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem pilnībā vai daļēji apmaksā mobilo sakaru pakalpojumus, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Berg Research” veiktās uzņēmumu aptaujas dati.

Mobilos sakarus pilnībā visiem saviem darbiniekiem apmaksā gandrīz jau 50% mazie uzņēmumi jeb tie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir robežās no 1 līdz 9.

Kā atzīst “Tele2”, ievērojami ir audzis arī to mazo uzņēmumu skaits (+27%), kas savā ikdienā izmanto biznesa pieslēgumus, novērtējot to, ka tas darbam sniedz daudz plašākas iespējas.

“Ja vēl pirms gada mobilo sakaru apmaksa daudzos uzņēmumos bieži kalpoja kā darbinieku bonusa sistēmas sastāvdaļa, tad šobrīd šī situācija mainās, jo mobilie sakari pašreizējos apstākļos ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Turklāt mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 90% no Latvijas biznesa vides, arvien vairāk arī pilnveido un uzlabo savus komunikāciju tehnoloģiju risinājumus. Tie ir dažādi standarta risinājumi ar augstu pieejamību cenas ziņā un vienkāršību, kas palīdz uzlabot uzņēmuma darbību. Visbiežāk ir vajadzīgs tikai viedtelefons, interneta pieslēgums un kāda mobilā lietotne, lai atsevišķus procesus uzņēmumā varētu automatizēt, piemēram, klientu apkalpošanu ārpus darba laika.”

Piecos gados ministrijas mobilo sakaru mēneša rēķinus ir samazinājušas no 30 līdz 12,6 tūkst. Ls; lielākais – Pavļutam.

Tā liecina DB pētījums. Būtiski ir samazinājies arī vidējais rēķins uz vienu ministrijas darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilo tālruņu sakari. Iepriekš rādītāja diapazons ministriju datos bija 19–56 Ls apmērā, bet šobrīd tas ir 3–29 Ls. DB veiktais apsekojums 2008. gadā liecināja, ka visas ministrijas vidēji par mobilo sakaru pakalpojumiem mēnesī maksāja 30 tūkst. Ls, bet šobrīd kopējais rēķins ir 12,6 tūkst. Ls apmērā.

Savukārt kopējais darbinieku skaits, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, šo gadu laikā ir pieaudzis no 969 līdz 1037 darbiniekiem. Darbinieku skaitu, kam tiek apmaksāts šis pakalpojums, ir palielinājusi, piemēram, Ārlietu ministrija. 2008.gadā sakari tika apmaksāti 31% darbinieku, šobrīd – 72%.

Pēdējo divu gadu laikā samazinājies to kredītņēmēju skaits, kuri noformējuši ātros kredītus, lai spētu «izdzīvot» līdz nākamajai algai, un to kredītņēmēju skaits, kas ātros aizdevumus kārtoja, lai laikā varētu nomaksāt kredīta vai līzinga maksājumus.

Kā liecina Gudriem.lv veiktā ātro kredītu salīdzināšanas servisa veiktā pētījuma dati, pirmās kredītņēmēju grupas īpatsvars kopējā ātro kredītu izmantotāju skaitā divu gadu laikā samazinājies no 35% līdz 24,6%, savukārt otrās grupas īpatsvars sarucis četras reizes – no 16% līdz 4,6%.

Arī ātrās kreditēšanas uzņēmumi, komentējot pētījuma datus, apstiprināja minēto tendenci. Vairums klientu šobrīd izvēlas aizņemties summas apjomā no simts līdz 150 latiem un vairumā gadījumu kredīts paredzēts lielāku pirkumu veikšanai, nevis iepriekšējo parādu segšanai.

Gudriem.lv atskatās uz 2010. gada novembra vidū veiktu aptauju, kuras rezultāti atklājuši tā brīža ekonomiskajam stāvoklim raksturīgu tendenci – klienti ņēma kredītus, lai «izdzīvotu» līdz nākamajai algai, segtu rēķinu maksājumus, kā arī, lai iegūtu līdzekļus izbraukšanai no valsts, meklējot darbu citās zemēs. Analoga aptauja tika veikta arī 2011.gadā, un tās dati norādīja uz ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos.

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Attīstot "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, mobilo sakaru operators "Bite" uzsāk piedāvāt biznesa klientiem arī fiksētos telefona sakarus, Informē uzņēmumā.

Jaunā pakalpojuma iekļaušanu "OneIT" konceptā ietekmējis aizvien aktuālais pieprasījums pēc fiksētajiem sakariem biznesa klientu vidū, kā arī uzņēmumu pieaugošā vēlme saņemt visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), kā arī telekomunikāciju pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja.

Tāpat kā mobilie, arī fiksētie balss sakari ir svarīgi daudzu nozaru uzņēmumiem, tādēļ "Bite" paplašinājusi "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, iekļaujot tajā arī fiksētos telefona sakarus. Jāuzsver, ka mūsdienās fiksētās līnijas funkcijas ir daudz plašākas nekā kādreiz. Piemēram, fiksētās sakaru līnijas un "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojumi ļauj vēl optimālāk pārvaldīt sava uzņēmuma ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, tostarp uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un komandas darba produktivitāti. Proti, ar "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojuma starpniecību ir iespējams novirzīt zvanus, ja kāds no adresātiem ir aizņemts, iestatīt automātiskā atbildētāja paziņojumus, veikt zvanu ierakstus, lai pēcāk analizētu klientu apkalpošanas kvalitāti u.c.

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izteicis ideju izveidot negodīgo interneta veikalu un kolektīvās iepirkšanās portālu «melno sarakstu». Šādu ideju atbalsta arī kolektīvās iepirkšanās kuponu cenu salīdzināšanas portāls Gudriem.lv.

Portāls Gudriem.lv ir saskāries ar sūdzībām par kolektīvās iepirkšanās portālu darbību – visbiežāk klienti žēlojas par preču un pakalpojumu zemo kvalitāti, kā arī par reklamētās atlaides neatbilstību reālajai atlaidei, norāda portāla pārstāvis Dmitrijs Zaznovs.

Kolektīvās iepirkšanās kuponu tirgū vajadzētu ievest kvalitātes standartu programmu – tā, komentējot PTAC uzsākto kampaņu drošiem pirkumiem internetā, pauž Zizu.lv zīmola īpašnieka Kupikupon Global Baltijas valstu reģionālais direktors Samads Muhamedovs.

«Lai ieviestu kārtību un nodrošinātu augstas klases apkalpošanu mūsu nozarē, mums ir jāvienojas ar lielajiem agregatoriem, tādiem, kā portāls Gudriem.lv, par to, ka šie agregatori apņemas nepublicēt aizdomīgu uzņēmumu piedāvājumus savos salīdzināšanas rīkos,» pārliecināts Zizu.lv pārstāvis. Kā «melnā saraksta» potenciālos uzņēmumus viņš min tādas kompānijas, kurām nav klientu apkalpošana servisa vai tādas, par kurām saņemtas vairākas sūdzības.

41,4% respondentu uzskata, ka kolektīvās iepirkšanās portālu nozarei būtu nepieciešama īpaša uzraudzība, liecina preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāla gudriem.lv pētījums.

30,9% uzskata, ka tas nav nepieciešams, bet 25,2% - ir pret papildus regulācijām, jo to ieviešana var paaugstināt preču un pakalpojumu cenas kolektīvās iepirkšanās portālos.

Lai izzinātu galvenās problēmas kolektīvās iepirkšanās portālu darbībā, portāls gudriem.lv savā pētījumā uzdeva jautājumu par to, ar kādām grūtībām saskārušies kolektīvo iepirkšanās portālu klienti vai viņu radinieki.

27,8% bija slikta preces vai pakalpojuma kvalitāte, bet 17,1% klientu pamanījuši negatīvu attieksmi no preces vai pakalpojuma pārdevēja.

14,4% aptaujāto apgalvoja, ka kuponā uzrādītā atlaide neatbilda patiesībai un patiesībā ir zemāka. 14% respondentu radusies problēma ar preces piegādi, bet 13,1% - ar bojātas preces apmainīšanu vai atdošanu.

Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Konkurenti un piedāvājumu apkopotāji par šādu lēmumu pauž gan izbrīnu, gan nožēlu.

Kā iepriekš norādīja CityLife.lv un Cherry.lv, šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem». CityLife.lv un Cherry.lv akcentēja, ka šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv.

Mobilo sakaru operators “Tele2” uzskata, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ir rīkojusies nesaimnieciski, neizsludinot jaunu mobilo sakaru iepirkumu un pagarinot līgumattiecības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju.

“Tele2” ieskatā ĀM arguments par ārkārtējās situācijas radītajiem šķēršļiem veikt iepirkuma procedūru un tehniskajām prasībām, ko it kā spējot nodrošināt tikai līdzšinējais pakalpojuma sniedzējs, ir nepamatots, jo, piemēram, tehniskās prasības, kas ļauj ĀM darbiniekiem strādāt attālinātā režīmā, var nodrošināt visi mobilo sakaru operatori Latvijā. Par šo situāciju “Tele2” vērsīsies tiesā, kā arī informēs Valsts kontroli.

Kā atzīmē “Tele2”, ĀM arguments, ka ārkārtējā situācija ir traucējusi veikt iepirkumu, neiztur arī kritiku, jo šobrīd Elektronisko iepirkumu sistēmā ir redzams, ka ārkārtējā situācija neliedz ministrijai veikt citus iepirkumus.

Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

Teritorija ap pieminekli ir cilvēku pārpildīta, tāpat cilvēku pārpildītas ir apkārtējās ielas un tuvējie laukumi, turklāt hokeja fani turpina plūst pieminekļa virzienā. Ne pie pieminekļa, ne kanālmalā vietas vairs nav, tāpēc cilvēki stāv apkārtējās ielās. Cilvēku plūsma ir paralizējusi Brīvības laukuma apkārtnes ielas, jau sākot no Centrālās stacijas, Vērmanes dārza un citos virzienos. Arī sabiedriskais transports ir cilvēku pilns.

Klātesošos uzrunāja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš uzsvēra, ka Rīga ir pelnījusi čempionāta atgriešanos. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) atgādināja, ka šodien piešķirta brīvdiena, lai visi atcerētos šo notikumu.

Uzņēmumu atbildība šobrīd vairs neaprobežojas ar labdarības akcijām un dalību Lielajā talkā. Tā ir tieši saistīta ar organizācijas pārvaldības principiem, ko uzskatāmi parādīja arī globālā pandēmija.

Jo, mainoties pasaules lietu kārtībai, kļuva skaidrs, ka korporatīvā atbildība atmaksājas – uzņēmumi, kuriem ir sakārtoti pārvaldības procesi, jaunajai situācijai spēja pielāgoties ātrāk un efektīvāk.

Iepriekšējais gads bija nopietns pārbaudījums gan dažādu uzņēmumu dzīvotspējai, gan arī to attiecībām ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Uzņēmumi, kuri iepriekš bija rūpējušies ne vien par saviem peļņas rādītājiem, bet arī darbiniekiem un citām ietekmes pusēm, ar krīzes radītājiem izaicinājumiem cīnījās kā vienota komanda un nostiprināja savas pozīcijas tirgū. Jo jebkuras organizācijas panākumi, pirmām kārtām, ir atkarīgi no tās darbiniekiem.

Būtiski pieaugot attālināto pakalpojumu lomai, tehnoloģiju kompāniju ieņēmumi būs arvien atkarīgāki no to konkurētspējas mākoņdatošanas pakalpojumu jomā.

Paredzams, ka turpmāko 2 gadu laikā ieņēmumi no mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanas būs divreiz lielāki nekā pašreizējā pakalpojumu sniedzēju ieņēmumu daļa, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais mākoņdatošanas pakalpojumu tirgus pētījums Cloud Providers Global Survey. Mākoņdatošanas tirgus tendences parāda, ka arī Latvijas IT uzņēmumiem mākoņdatošanas jomā paveras jaunas eksporta iespējas.

Tehnoloģiju kompānijas uzskata, ka ieņēmumi no mākoņdatošanas pakalpojumiem veidos nozīmīgāku daļu no to kopējiem ieņēmumiem, jo šos pakalpojumus sāks izmantot arvien sarežģītākām un datiem bagātākām programmām (piemēram, uzņēmējdarbības un datu analīzes, satura pārvaldības, klientu apkalpošanas un ražošanas programmatūrai).

Nav saprotams, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet Lattelecom, komentējot abu uzņēmumu apvienošanas plānus, norāda nozares eksperts Juris Kaža.

Patlaban galvenais veids, kā cilvēki veidojot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā. Piemēram, mājās klients lieto Lattelecom fiksēto internetu, savukārt izgājis pa mājas durvīm, nepamanot nekādas izmaiņas, ar planšetdatoru atrodas 4G tīklā. «To visu var pārdot kā vienotu pakalpojumu,» uzsver Kaža, norādot, ka šādi LMT iegūtu savā īpašuma optisko tīklu, kuru izmanto mobilajiem sakariem starp bāzes stacijām.

Turklāt daudzviet Eiropā fiksētie un mobilie sakari esot vienā kompānijā vai koncernā, piemēram, Telia Sonera.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.