Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Samsung Electronics kļuvis par lielāko mobilo telefonu tirgotāju ASV pēc tirgus daļas, apsteidzot iepriekšējo tirgus līderi Motorola. Tā norāda ASV neatkarīgā konsultāciju kompānija Strategy Analytics.

Samsung tirgus daļa ASV palielinājās līdz 22.4%. Motorola tirgus daļa ASV ir 21.1%, savukārt trešais lielākais mobilo telefonu tirgotājs ASV ir LG Electronics ar 20.5% tirgus daļu.

Tāpat pirmajā sešiniekā ir Research in Motion, kas ražo Blackberry mobilos telefonus un Apple, kas ražo iPhone.

Taču neskatoties uz to, Somijas kompānija Nokia, kuras tirgus daļa ASV ir 8.4%, globāli ir pārdevusi visvairāk mobilo telefonu. Nokia savu biznesu vairāk koncentrē uz attīstības valstu tirgiem.

Neskatoties uz globālo krīzi ASV mobilo telefonu tirgus šī gada trešajā ceturksnī audzis par 6.2%, savukārt globālais tirgus trešajā ceturksnī audzis par 5.4%.

Šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu, pārdoto mobilo telefonu daudzums palielinājies par 8%, neskatoties uz to, ka kopējais mobilo telefonu tirgus Latvijā stagnē, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati. Uzņēmuma dati arī rāda, ka par 12% pieaudzis to klientu skaits, kas iegādājas dārgākus mobilos tālruņus.

Populārāko telefonu vidū būtiskas pārmaiņas nav novērojamas, joprojām līderu trijniekā ir "Samsung", "Huawei" un "iPhone", taču šogad savas pozīcijas ir stiprinājuši arī "Nokia" un "Xiaomi", kas gūst arvien lielāku popularitāti.

"Mēs varam novērot, ka palielinās telefonu dzīves cikls – šobrīd tie jau ir divi gadi. Klienti mobilos tālruņus galvenokārt pērk, izmantojot nomaksas iespēju, tajā pašā laikā nedaudz ir palielinājies to klientu skaits, kas iekārtas pērk uzreiz par pilnu summu," saka "Tele2" mazumtirdzniecības direktore Dace Škrabe.

"Kopējo tirgus attīstību ietekmē inovāciju trūkums mobilo telefonu jomā, jo, lai arī tirgū parādās jauni modeļi, klienti ir kļuvuši prasīgāki un viņus pārsteigt ir arvien grūtāk. Tas atspoguļojas arī kopējā Latvijas mobilo telefonu tirgus kritumā par 10%. Skatoties uz nākamo gadu, lielākais un aktuālākais jautājums telekomunikāciju nozarē ir, kas notiks ar "Huawei" pozīcijām tirgū," viņa piebilst.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, nostiprinot Numerācijas plānā noteiktās prasības, veica grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām.

Grozījumi precizē numerācijas lietošanas tiesību uz publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem piešķiršanas kārtību. Jaunā kārtība paredz, ka elektronisko sakaru komersanti, kuriem nav mobilā tīkla infrastruktūras, nevarēs iegūt mobilo tīklu numerāciju, informē SPRK.

Grozījumi MK noteikumos nosaka, ka publiskā mobilā telefona tīkla numurs turpmāk būs tāds numurs, ko lieto publiskajā mobilajā telefonu tīklā. Lai tehniski būtu iespējams sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus mobilajā tīklā, elektronisko sakaru komersantiem ir nepieciešami galalietotāji un mobilā tīkla infrastruktūra. Līdz ar to komersants, kas neizpilda abus šos nosacījumus, nevar reāli galalietotājam sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un numerācijas lietošanas tiesības netiek izmantotas Nacionālajā numerācijas plānā paredzētajam mērķim. Turklāt tās nevar izmantot arī citi komersanti, tādējādi galalietotāji nesaņem elektronisko sakaru pakalpojumus.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

2010. gadā mobilo telefonu tirgus augs par 10%. Šādu prognozi izteicis pasaulē lielākais mobilo telefonu ražotājs Nokia, kura tirgus daļa šī gada trešajā ceturksnī samazinājusies no 42.3% līdz 39.3%, ziņo Bloomberg.

Nokia prognozē, ka kompānijas tirgus daļa nākamajā gadā nepieaugs, jo pastiprinās konkurence no Apple puses, kā arī tirgus daļu sākuši audzēt Ķīnas mobilo telefonu ražotāji.

Somijas mobilo telefonu ražotājs aktīvi strādā pie jaunu skārienjūtīgu mobilo telefonu ražošanas, lai konkurētu ar iPhone, kas padarījis Apple par pasaulē pelnošāko mobilo telefonu ražotāju.

Nokia akcijas cena Helsinku vērtspapīru tirgū pēc paziņošanas par tirgus daļas zaudējumu samazinājusies par 1.7%.

Globālais mobilo telefonu tirgus varētu atgūties šī gada ceturtajā ceturksnī, jo Ziemassvētku iepirkšanās sezonā gaidāms ievērojam mobilo telefonu pārdošanas apjomu pieaugums. Tādējādi varētu tikt pārtraukta pēdējo četru ceturkšņu laikā piedzīvotā šī tirgus lejupslīde, vēsta Reuters.

Šī gada trešajā ceturksnī visā pasaulē uz tirdzniecības vietām mobilo telefonu ražotāji piegādājuši 287.1 miljonu mobilo telefonu, kas ir par 6.0% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, taču par 5.6% vairāk nekā šī gada trešajā ceturksnī.

Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, šogad trešajā ceturksnī tirgus daļa ievērojami ir samazinājusies mobilo telefonu ražotājam Sony Ericsson (no 8.4% līdz 4.9%) un Motorola (no 8.3% līdz 4.7%).

Tirgus daļu palielināt izdevies Samsung (no 17% līdz 21%), LG Electronics (no 7.5% līdz 11%).

Pasaulē lielākais mobilo telefonu ražotājs Nokia pēdējā gada laikā tirgus daļu samazinājis no 38.6% pērn trešajā ceturksnī līdz 37.8% šogad attiecīgajā laika periodā.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

Patlaban sešiem no katriem desmit pasaules iedzīvotājiem ir mobilā telefona pieslēgums. Pēdējo sešu gadu laikā kopējais skaits pieslēgumu ir palielinājies no 1 miljarda 2002. gadā līdz 4.1. miljardam 2008. gada beigās, ziņo Associated Press.

Ir vērojams, ka stabili pieaug mobilo telefonu pieslēgumu skaits attīstības valstīs, kur savu attīstību koncentrē arī lielie mobilo telefonu ražotāji, piemēram, Nokia. 2002. gadā attīstības valstīs bija mazāk nekā puse no kopējā mobilo sakaru izmantotāju skaita. 2008. gada beigās teju divas trešdaļas mobilo sakaru izmantotāju atrodas tieši attīstības valstīs, liecina ANO ziņojums.

Interneta lietotāju skaits pasaulē pēdējo sešu gadu laikā ir vairāk nekā dubultojies. Tiek lēsts, ka pērn internetu izmantoja aptuveni 23% pasaules iedzīvotāju. 2002. gadā tie bija 11%. Nabadzīgās valstis gan šajā sfērā stipri atpaliek. Āfrikā 2007. gadā internetu lietoja tikai katrs divdesmitais kontinenta iedzīvotājs, liecina jaunākie pieejamie dati.

Mūsdienās papildu saziņas funkcijām telefons iegūst arī norēķinu ierīces vaibstus, taču pagaidām maksājuma kartes vietā «pīkstināt» viedtālruni vēl nav norma.

«Gandrīz visām bankām ir bezkontakta kartes, vairākas bankas ir izveidojušas savus maciņus, ar kuriem var norēķināties arī ar telefonu. Nākamais risinājums būtu telefonu ražotāju maciņi – Apple Pay vai Samsung Pay,» saka Zanda Brīvule-Jansone, norēķinu karšu sistēmas operatora Worldline Baltics vadītāja. Fiziskajā pasaulē, iepērkoties veikalos, Apple Pay un Samsung Pay būs viena no vairākām bezkontakta norēķinu metodēm, un šajā vidē nebūs lielas starpības, vai maksāt ar telefonu vai karti. Viņas skatījumā, visbūtiskāk situācija mainīsies virtuālajā vidē, kad ar Apple Pay vai Samsung Pay varēs norēķināties arī e-komercijā. «Tās transakcijas būs tikpat drošās kā fiziskā vidē apstiprināti maksājumi ar PIN kodu,» viņa norāda.

Eiropas Komisija (EK) ir atbalstījusi nozares apņemšanos nodrošināt vienotu lādētāju ieviešanu mobilajiem tālruņiem, lai novērstu šā brīža problēmas, kas saistītas ar telefonu lādētāju nesavietojamību.

Galvenie mobilo telefonu ražotāji jau ir vienojušies saskaņot ES lietotos lādētājus. Nozares uzņēmumi EK iesniegtajā Saprašanās memorandā apņemas nodrošināt lādētāju savietojamību, izmantojot USB (mikro) savienojumu.

Turklāt mērķa sasniegšanu atvieglos arī jaunie ES standarti, lai garantētu drošu lādētāja izmantošanu. Sagaidāms, ka pirmā jauno savstarpēji savietojamo mobilo telefonu paaudze ES tirgū nonāks 2010.gadā.

EK atzīmē, ka mūsdienu ES ir milzīgs klāsts dažādu mobilo telefonu lādētāju. Daudzi no tiem atbilst vienam konkrētam mobilā telefona veidam. Gandrīz katrā mājsaimniecībā ir sakrājusies tādu lādētāju kolekcija, kas laika gaitā kļuvuši lieki. Pašlaik neizmantotie lādētāji gadā rada vairākus tūkstošus tonnu atkritumu. Tāpēc šis pasākums būs pozitīvs ne tikai pašiem mobilo telefonu lietotājiem, bet labvēlīgi ietekmēs vidi.

Mobilo operatoru piedāvātie mazcenas mobilie telefoni maksā dārgāk nekā pērkot to pašu telefonu interneta veikalos. Taču Db.lv aptaujas dalībnieku uzskata, ja viņš apņemas divus gadus būt konkrētā operatora klients, tad telefonam būtu jābūt lētākam pie operatora.

«Salīdzinot izmaksas, par to pašu naudu gala rezultātā, ko samaksā par 24 mēnešiem, ir iespējams nopirkt vai līzingā paņemt tieši tādu pašu tālruni un kopējās izmaksas būs autentiskas. Tikai gadījumā, ja šo tālruni ņem no operatora - esi piesaistīts tā tīklam šo nomaksas periodu. Kur izdevīgums? Manuprāt, ja mobilo sakaru operators piedāvā šādu iespēju, tad gala summa ir jābūt ievērojami mazākai nekā pērkot līzinga kompānijā šo pašu tālruni, jo operators ir ieguvis klientu uz vismaz šo minimāli nosacīto laiku,» Db aptaujas dalībnieks pauda savu viedokli.

Jau vēstīts, ka Db.lv aicināja lietotājus dalīties ar savu pieredzi par mobilo sakaru pakalpojumiem. Db lūdza sniegt operatoriem savu skaidrojumu.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Līdz 2018. gadam mobilo ierīču lietotāju skaists pasaulē sasniegs piecus miljardus, savukārt mobilo ierīču un to savienojumu skaits būs lielāks nekā desmit miljardi, paredz Cisco.

Mobilo datu pārraides apjomi visā pasaulē nākamo četru gadu laikā pieaugs gandrīz vienpadsmit reizes, līdz 2018. gadam palielinot ikgadējo datu apmaiņas apjomu līdz 190 eksabaitiem, rāda Cisco vizuālo tīkla tehnoloģiju indeksa (VNI) prognozes par globālās mobilo datu plūsmas izmaiņām laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam.

Salīdzinājumam - Cisco norāda, ka 190 eksabaitus veido, piemēram, 42 triljoni fotogrāfiju, kas būtu piecpadsmit fotogrāfijas uz katru pasaules iedzīvotāju katru dienu viena gada laikā. Tāpat šo skaitli var salīdzināt ar četriem triljoniem Youtube video klipu - vairāk par vienu video klipu uz katru pasaules iedzīvotāju katru dienu viena gada laikā.

Latvijā pērn realizēti aptuveni 500 tūkstoši mobilo tālruņu, otrdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Tas ir 9% pieaugums, salīdzinot ar 2009. gadu, kad tirgus apjoms tika lēsts 460 tūkst. mobilo telefonu apmērā, liecina tirgus pētījumu kompānijas GfK dati.

Pērn Tele2 pārdoto mobilo tālruņu skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, pieauga aptuveni par 5%, DB informē Tele2 Priekšapmaksas un pēcapmaksas produktu tirdzniecības vadītājs Madars Liepiņš. Pērn pēdējos desmit mēnešos tālruņu pārdošanas apjomi sāka pakāpeniski pieaugt, salīdzinot ar 2009. gada attiecīgo periodu. «Neliels pieaugums vērojams arī šogad,» atzīmē M. Liepiņš. Savukārt Bite Latvija pērn pārdevusi par 49% vairāk tālruņu nekā 2009.gadā. Subsidētie tālruņi Latvijas tirgū ieņem lielāko daļu no kopējo tālruņu pārdošanas apjomiem. Pēc LMT dīlera DT Mobile datiem, mazcenas telefonu īpatsvars kopējā telefonu «grozā» ir ap 70%. Tele2 klienti mobilo tālruni vidēji lieto divus gadus, kas lielākoties skaidrojams ar to, ka subsidēto jeb mazcenas tālruņu līgumu termiņš ir divi gadi.

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) pētnieki radījuši «Cozy Cell» – mobilo telefonu bezvadu uzlādes staciju, kas paredzēta izmantošanai publiskās vietās.

«Tiem, kuri ikdienā daudz laika pavada ārpus mājas vai biroja, publiskās vietās neērtības nereti sagādā mobilo telefonu uzlāde – visbiežāk aizmirsts lādētājs vai trūkst elektrības rozetes, kur to pieslēgt. Pasaulē izstrādāti vairāki risinājumi mobilo telefonu uzlādei publiskās vietās, tomēr tie ir dārgi, tāpēc grūti pieejami. Mēs esam izstrādājuši salīdzinoši ekonomisku bezvadu uzlādes staciju,» saka EEF doktorants Artūrs Paugurs.

Viņš biznesa portālam db.lv skaidroja, ka patlaban, piemēram, lidostās, lielveikalos pieejamie risinājumi maksā vairākus tūkstošus eiro, bet pētnieku mērķis ir tirgū piedāvāt produktu, kas maksās no 30 līdz 50 eiro (par vienu šūnu). Tirgus izpētes procesā secināts, ka potenciālie klienti varētu būt kafejnīcas, bāri, restorāni, kā arī mācību iestādes, bibliotēkas. «Pieprasījums pastāv,» ir pārliecināts A. Paugurs.

Uzsprāgstot mobilajam telefonam, Ķīnā dzīvību zaudējis kāds elektropreču veikala darbinieks, ziņo timesonline.co.uk.

Atsaucoties uz vietējā Ķīnas laikraksta Shin Min Daily News, negadījums notika 30. janvārī. Veikala darbiniece laikrakstam pastāstīja, ka izdzirdējusi skaļu blīkšķi un pamanījusi kolēģi guļam uz grīdas asins peļķē. Aculieciniece pastāstīja, ka upuris pavisam nesen bija uzlādējis mobilā telefona bateriju. Ķīnas varas iestādes joprojām cenšas noskaidrot mobilā telefona marku.

Vietējie laikraksti vēsta, ka kopš 2002. gada Ķīnā ir konstatētas 9 mobilo telefonu eksplozijas gadījumi. 2007. gada jūnijā, mobilajam telefonam eksplodējot, bojā gāja kāds 22 gadus vecs metinātājs, kurš strādāja metālapstrādes fabrikā. Izmeklēšanā tik atklāts, ka mobilā telefona baterija eksplodēja lielā karstuma dēļ, kas valdīja fabrikā.

Lai gan Rīgas domes kukuļošanas lietā tiesa piespriedusi bargus sodus, tie gājuši secen domniekiem, ar kuriem varētu būt dalīta kukuļu nauda, trešdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Tiesas spriedumā rodami vairāki Rīgas domē iepriekš un joprojām ievēlētu deputātu un amatpersonu vārdi, kuriem, iespējams, ir kāda saistība ar kukuļošanu. To atzīst arī tiesa, norādot - par to, ka «bija vēl citas nenoskaidrotas amatpersonas, kuras bija saistītas ar SIA Kvarta labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, liecina, piemēram, telefonsarunas». Taču, kā norādīts kukuļošanas lietas spriedumā, viņi «izmantoja ar likumu garantētās tiesības neliecināt pret sevi».

Prokurors Māris Leja, runājot par citām spriedumā nekonkrēti pieminētām amatpersonām un viņu saistību ar lietu, norāda: «Bija izdalīts atsevišķs process attiecībā uz minētajām amatpersonām. Taču netika iegūti pietiekami pierādījumi. No fiksētajām sarunām nevarēja izdarīt secinājumus, kam īsti un par ko nauda tika nodota. Ir ļoti grūti turpināt šādas lietas, ja netiek sniegta papildu informācija, šeit es domāju Vilni Štramu un Pēteri Stranci. Varbūtība, ka izbeigtā lieta tiks atjaunota, pastāv, bet patlaban ir grūti spriest, cik tā ir liela.»