NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

"Signet Bank" iegulda "FlyCap Mezzanine Fund II AIF" fondā 1,1 miljonu eiro.

Šis ieguldījums kopā ar finanšu institūcijas "Altum" ieguldījumu ļauj palielināt fonda apjomu par 2,9 miljoniem eiro.

"FlyCap Mezzanine Fund II AIF" ir izaugsmes kapitāla fonds, kas nodrošina finansējumu vietējiem uzņēmumiem mezanīna aizdevumu formā. Fonds dod priekšroku veselības aprūpes, biznesa pakalpojumu, IT, ražošanas un eksporta tirgos sevi pierādījušiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību veltot videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO₂ samazinošiem projektiem.

Fonds ir paredzējis veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonda izmērs ir 21,3 miljoni eiro, un plānotais ieguldījums vienā uzņēmumā ir no viena līdz trim miljoniem eiro.

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Ķīmisko vielu datubāze MolPort piedāvā zinātniekiem vajadzīgās vielas vienuviet, komplektējot pasūtījumu kaut no 35 dažādiem piegādātājiem.

«Mēs mainām reaģentu tirgu. Esam dzirdējuši reālus stāstus, ka, pirms darbu sāka MolPort un līdzīgas kompānijas, zinātnieki pa dažādām datubāzēm un katalogiem katrai vielai meklēja piegādātājus, organizēja komunikāciju, loģistiku. Tolaik, kad sākām darbu, lielākajai daļai piegādātāju mājaslapās nemaz nebija norādītas cenas un noliktavā pieejamais daudzums. Bieži vien tur bija rakstīts, ka šāda viela tiem ir, bet, lai uzzinātu cenu un pieejamo daudzumu, bija jāzvana. Tas prasīja ilgu laiku. Lai vienam testam sagādātu simt vielu paraudziņus, vienam cilvēkam pagāja vesels mēnesis. Mēs savācām visus katalogus vienuviet un uztaisījām datubāzi, kur var meklēt ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc vielas struktūras. Pie mums ir redzams, kas ir šīs vielas piegādātāji, cik tā maksā, cik ilgā laikā atsūtīs, cik liels vielas daudzums ir noliktavā. Katru nakti tiek atjaunināti 80% noliktavas datu. Pārējie 20% tiek sinhronizēti mazliet retāk, jo ne visiem piegādātajiem ir tādas IT sistēmas, ar ko var viegli integrēties,» stāsta Imants Zudāns, SIA MolPort vadītājs.

Izaugsmes kapitāla fonds FlyCap, kam pieder aptuveni 9% HansaMatrix akciju, piedalīsies brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumā, kas ir spēkā līdz 31. martam. Piedāvātā cena 8,50 EUR par akciju ir par 36 % lielāka nekā 2022. gada oktobra beigās, vēl pirms BaltCap intereses izteikšanas par HansaMatrix iegādi. Cena ir gandrīz 40% virs tirgus vērtības — tā ir laba prēmija, ko mēs, kā akcionārs, nevēlamies laist garām.

Uzskatu, ka, ja šis atpirkums nenotiks (piedāvājumam tiks pieteikti mazāk par 75% no balsstiesīgajām akcijām), tad ir gandrīz 100% varbūtība ka HansaMatrix akcijas cena nokritīs līdz EUR 6, t.i., kāda tā bija pirms paziņojuma, ja ne vēl zemāk,” prognozē Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs.“Šī ir unikāla iespēja tā sauktajā “lāču” jeb krītošā akciju tirgū pārdot akcijas par paaugstinātu jeb “buļļu” tirgus cenu.

HansaMatrix grupas struktūra ar vairākām investīcijām citos uzņēmumos, kas strādā ar zaudējumiem, ir pietiekami sarežģīta. Šo citu uzņēmumu zaudējumi var ietekmēt HansaMatrix iespējas piesaistīt turpmāk lielāku finansējumu. Stratēģiskais pircējs parasti meklē investīciju iespējas vienā konkrētā biznesā, nevis vairākās nozarēs, līdz ar to gaidīt citu investoru pirkšanas piedāvājumu varētu būt izaicinoši, un tas varētu arī nenotikt.

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Kurzemes reģiona maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums SIA Matss maina nosaukumu un turpmāk tiks dēvēts par Cannelle Bakery, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lai sekmētu ražošanas modernizēšanu, ražotņu apvienošanu un saldēto produktu līniju attīstību, uzņēmums piesaistījis alternatīvā investīciju fonda FlyCap investīcijas. Pilnveidota arī uzņēmuma pārvaldība, izveidojot padomi, kurā strādās FlyCap un uzņēmuma īpašnieku pārstāvji.

Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis stāsta, ka 2013. gadā veiktā tehnoloģiju modernizācija un jauna zīmola Cannelle Bakery, kā arī jaunu produktu izstrāde bija pirmais solis uzņēmuma nākotnes nodrošināšanai. Uzņēmuma attīstības stratēģijas prioritāte ir eksporta izvēršana. Uzņēmums veicis tehnoloģiju renovāciju, lai nodrošinātu stabilu augstas kvalitātes produktu ražošanu, jau 2013. gadā ieviesis zīmolu Cannelle Bakery, fokusē ražošanu uz produktiem, kas piemēroti eksportam – saldēti maizes un konditorejas izstrādājumi.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Bezpilota lidaparāta AirDog komandai ir handikaps pār citiem dronu nozares spēlētājiem, un viņi to izmantos, aģentūrai LETA sacīja viens no AirDog investoriem, fonda FlyCap valdes loceklis Jānis Liepiņš.

Kā stāstīja Liepiņš, FlyCap par AirDog zinājuši un interesējušies vēl pirms Kickstarter kampaņas, bet investēt nolemts vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka produkts cilvēkiem patīk. «Zinājām un interesējāmies par AirDog vēl pirms Kickstarter, bet pēc Kickstarter par viņiem interesējās visi,» stāsta Liepiņš. «Līdz ar to arī mums likās interesanti «iestartēt» brīdī, kad ir jau kāds, kurš noticējis.»

Runājot par citām AirDog kvalitātēm, Liepiņš minēja uzņēmuma komandu. «Noteikti patika komanda, kas bija ļoti aktīva un godam pārstāvēja arī starptautiskajā arēnā. Viņi ir ļoti profesionāli,» turpina Liepiņš. «Un arī produkts, jo produkts izceļas uz vispārējā dronu piedāvājuma, un ir ļoti labi «nomārketēts».»

Riska kapitāla fonds FlyCap veicis investīciju 250 000 eiro apmērā SIA Tapcore.

Tāpat kā tas notiek ar filmām, kuras cilvēki piratizē un kuras var lejupielādēt no interneta, par upuri ir krituši arī daudzi mobilo aplikāciju izstrādātāji. Tā, piemēram, mobilās spēles, kuras pirāti nozog no Google Play veikala un cilvēki tās var lejupielādēt dažādās interneta vietnēs. Pirāti uzlauž aplikāciju kodu un lietotājiem nav jāmaksā, kā rezultātā spēļu izstrādātājiem iet secen potenciālie ieņēmumi.

Tapcore risina šo problēmu interesantā veidā, sadarbojoties ar šiem izstrādātājiem un ieliekot speciālu kodu viņu izstrādātajās aplikācijās.

Kad šīs aplikācijas tiek nozagtas, lietotājiem tiek rādītas reklāmas, kas nāk no visdažādākajiem reklāmdevējiem. Šīs reklāmas ir profesionāli un glīti noformētas un neparādās pārāk bieži, lai nekaitinātu lietotāju. Turklāt reklāmas rādās, ne tikai lietojot to aplikāciju, bet arī ārpus tās, lietojot citas telefona vietnes. Tapcore ģenerē ieņēmumus no reklāmdevējiem.

Latvijas audio tehnoloģiju start-up uzņēmums Sonarworks trešajā investīciju kārtā piesaistījis 700 000 eiro, tādējādi kopējais investoru finansējums tajā veido 1,5 miljonus eiro.

Šīs investīciju kārtas investori ir fonds FlyCap Investment Fund I AIF, privātais investors Vilis Vītols un fonds AIF Imprimatur Capital Technology Venture Fund.

«Nu jau vairāk nekā 5000 studiju visā pasaulē lieto Reference 3 kalibrācijas programmatūru - sākot ar entuziastiem mājas studijās līdz pat studijām, kas ieraksta tādas slavenības kā Teilore Svifta, Bejonse, Lēdija Gaga un citi. Kompānijas panākumu pamatā ir komanda, ko vieno kaisle pret mūziku un kurā visiem tiek dota iespēja ietekmēt kompānijas attīstību,» stāsta kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms.

«Uzņēmums pēdējā gada laikā ir strauji audzis, katru mēnesi sasniedzot jaunu apgrozījuma rekordu un jau šā gada sākumā ienākumi no pārdošanas pārsniedza izmaksas. Komandai ir lieliskas idejas un iestrādnes, kā paplašināt pircēju auditoriju un izmantot visas iespējas, ko šī tehnoloģija dod,» skaidro fonda FlyCap Investment Fund I AIF partneris Jānis Liepiņš.

SIA RCG Lighthouse piesaistot investīciju fonda FlyCap investīcijas, ir kļuvis par lielāko apgaismojuma energoefektivitātes uzņēmumu Baltijā, kurš sniedz apgaismojumu kā ārpakalpojumu.

Savukārt lielākais ieguldītājs FlyCap fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

LED apgaismojums jau sen ir sevi praksē pierādījusi tehnoloģija, tomēr plašais piedāvājums un salīdzinoši augstā cena kavē uzņēmumus veikt investīcijas apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošanā. Tādēļ esam radījuši starptautiski konkurētspējīgu biznesa modeli, sniedzot apgaismojumu kā ārpakalpojumu, kas klientam nodrošina 100% garantētu ietaupījumu, atbrīvošanos no apgaismojuma uzturēšanas izmaksām, tiešsaistes monitoringu ar regulārām atskaitēm, ietaupītu laiks pamatbiznesam, kā arī mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, uzsver SIA RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izvirzījuši kandidātus balvas Gada investors ’16 nominācijām par ieguldījumu investīciju nozares veicināšanā Latvijā. Uzvarētāju paziņošana kopā ar investīciju nozares gada apskatu notiks 26. janvārī.

Apbalvojumus astoņās nominācijās saņems privāto personu investīciju un juridisko personu investīciju sektora investori.

Apbalvojuma Gada investors ’16 Gada investīcijas kategorijā privātajiem investoriem nominēts Vjačeslavs Nebogatihs par investīciju pasaulē pirmajā anonīmajā tērzēšanas aplikācijā Anti Chat, Jānis Bergs par investīciju precīzu iekštelpu karšu projektā Indoorvu, Matīss Ansviesulis par investīciju Suit Story - luksus apartamentiem paredzētā platformā, Anatolijs Prohorovs par ieguldījumu mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks, Maksims Koržanovs par investīciju inovatīvā nekustamo īpašumu pārvaldes risinājumā Rention un Ģirts Cēlājs par investīciju Bro Creation Drums uzņēmumā, kas specializējas akustisko bungu koka stīpu un elektro stīpu ražošanā.

Latvijas jaunuzņēmums "Supliful", kas nodarbojas ar kosmētikas, uztura bagātinātāju un pakotās pārtikas produktu ražošanu un piegādi pēc pasūtījuma, vienojies, ka iespējkapitālfonds "FlyCap" izsniegs tam mezanīna aizdevumu līdz diviem miljoniem eiro.

Nauda tiks ieguldīta, lai nākamajā gadā desmitkāršotu apgrozījumu, un tas sasniegtu 50 miljonus dolāru.

"Līdz šim mēs esam piesaistījuši savam apgrozījumam un izaugsmei neraksturīgi maz investīciju - kopā 1,9 miljonus eiro. Lielākoties - no biznesa eņģeļiem Igaunijā. Esmu runājis ar ļoti daudziem iespējkapitāla fondiem, bet pašlaik lielākā daļa ir gatava ieguldīt tikai programmatūras biznesos. Neskatoties uz to, ka mums ir ļoti līdzīgs izaugsmes temps, neesam spējuši ieinteresēt iespējkapitāla investorus. Taču nākamgad ir plānota desmitkārtīga uzņēmuma izaugsme. Mums ir nepieciešams finansējums, kas palīdzētu sasniegt mūsu mērķus," saka uzņēmuma "Supliful" līdzdibinātājs Mārtiņš Lasmanis.

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kredītportfelis bankās ir dramatiski sarucis, tāpēc komersantiem nepieciešams meklēt citas finansējuma piesaistes iespējas.

To, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, DB organizētajā vebinārā Atbalsts biznesa transformācijai uzsvēra riska kapitāla fonda FlyCap AIFP partneris Ģirts Milgrāvis. Viņš norāda, ka 2008. gadā MVU sektoram izsniegto kredītu apjoms sasniedza 8,7 miljardus eiro, savukārt pērn – vien 3,3 miljardus eiro.

Ņemot vērā to, ka ekonomikas apjoms šo 12 gadu laikā ir tikai audzis, kredītportfeļa samazinājums ir būtisks, domā fonda pārstāvis. Strādā kopā Iemesli, kāpēc uzņēmumam ar banku var nebūt pa ceļam, ir dažādi, tajā skaitā nepietiekams nodrošinājums, vajadzība finansēt apgrozāmos līdzekļus, banku fokusēšanās uz pagātnes datiem un neelastīgi kredītpolitikas kritēriji, skaidro Ģ. Milgrāvis.

Latviju 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvējis arī uzņēmums Sonarworks. Vispasaules sporta pasākuma muzikālais noformējums tapis ar Latvijas uzņēmuma kalibrācijas tehnoloģiju palīdzību.

Šo faktu Sonarworks komanda uzzinājusi nesenā sarunā ar ārzemju partneriem.

Par Rio olimpiādes muzikālo noformējumu rūpējies trīs Grammy godalgu ieguvējs Alešandre Sikeira, kurš skanējumu pieskatījis tieši ar Sonarworks kalibrētām austiņām. «Sonarworks austiņu kalibrācija nu ir kļuvusi par neaizstājamu rīku, kad darbojos pie skaņas ierakstīšanas un miksēšanas,» uzņēmumam pastāstījis brazīļu skaņas inženieris, kurš piekritis kļūt par oficiālu Sonarworks produktu atbalstītāju.

«Patlaban mēs attīstāmies galvu reibinošā ātrumā un drīzumā piedāvāsim jaunu produktu. Šobrīd gan ASV, gan Latvijā paplašinām Sonarworks komandu, tādēļ meklējam entuziastus, kuri vēlas izmainīt mūzikas pasauli,» sacīja kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms.

BaltCap Latvia Venture Capital Fund pārdevis EKJU SIA, vienu no vadošajiem āra koka mēbeļu un interjera elementu ražotājiem Eiropā. Uzņēmumu iegādājies AMATA SIA ar privātā kapitāla fonda Flycap un Signet Banka atbalstu.

BaltCap investēja uzņēmumā EKJU 2012.gadā. Šajā laika periodā EKJU ievērojami kāpināja eksporta apjomus, nostiprināja uzņēmuma pozīcijas galvenajos Eiropas tirgos un ieviesa ilgtspējības principus. EKJU uzsāka veiksmīgu darbību e-komercijā, un šobrīd ir vieni no veiksmīgākajiem šajā nozarē dārza mēbeļu tirgū Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Uzņēmums ieviesa LEAN un TOC ražošanas metodes, būtiski palielinot produktivitāti un pārdošanas apjomus – no 5,6 miljoniem eiro 2012. gadā līdz vairāk nekā 13 miljoniem eiro 2020. gadā.

Pēteris Treimanis, BaltCap investīciju direktors norāda, ka līdztekus biznesa izaugsmei, EKJU ir kļuvis par līderi darba vides un ilgtspējības jautājumos. "Šodien EKJU ir pieprasītākais darba devējs un viens no vadošajiem nodokļu maksātājiem reģionā. BaltCap investīciju periodā EKJU samaksāto nodokļu apjoms pārsniedza 7,3 miljonus eiro un būtiski veicināja reģiona attīstību. BaltCap uzticas jauno īpašnieku ilgtermiņa vīzijai par uzņēmuma turpmāko attīstību," piebilst P.Treimanis.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

SIA Tepix, kas ir vienīgais specializētais maināmo paklāju tīrīšanas pakalpojumu uzņēmums tirgū ar 100% Latvijas kapitālu, piesaistījis investīcijas uzņēmuma attīstībai un jaunu klientu apgūšanai no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

FlyCap valdes loceklis Ģirts Milgrāvis norāda, ka SIA Tepix salīdzinoši īsā laika posmā ieguvis atpazīstamību Latvijas tirgū un tagad apkalpo vairāk nekā 1000 pastāvīgus klientus un ilgtermiņa līgumu bāzes visā Latvijā. Uzņēmumam ir labas izredzes attīstīties Latvijas paklāju tīrīšanas un servisa biznesā. «Mēs uzskatam, ka maināmo paklāju tirgus potenciāls sevi nav izsmēlis un tam ir visas iespējas attīstīties turpmāko 10 gadu laikā, uzsākot darbību jaunajos virzienos, piemēram, strādājot ar nišas tirgiem, kuriem līdz šim nav pievērsta liela uzmanība,» viņš piebilst.

Ģ. Mīlgrāvis portālam db.lv skaidro, ka ieguldījums uzņēmumā tiks veikts vairākās daļās, un šobrīd ir noslēgusies investīciju pirmā kārta. Atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem investīciju apmērs var tikt koriģēts, tādēļ puses pagaidām precīzu skaitli neatklāj. Investīciju apmērs tiks precizēts līdz 2015.gada beigām.

Lielformāta un digitālās vides reklāmas uzņēmums "Visual Media Group" piesaistījis līdz diviem miljoniem eiro no riska kapitāla fonda "FlyCap", lai veidotu jaunu digitālo reklāmas vides stendu tīklu Rīgā, informē "Visual Media Group" pārstāvji.

"FlyCap" finansējums arī papildinās "Visual Media Group" apgrozāmo līdzekļu kapitālu, kas nepieciešams tālākai visu uzņēmuma segmentu izaugsmei.

"Visual Media Group" valdes loceklis Reno Grinbergs norāda, ka uzņēmums 2021.gada nogalē dzēsa visas iepriekšējās finanšu saistības un komercķīlas ar iepriekšējiem aizdevējiem.

Tāpat viņš informē, ka ir sākta divu grupas uzņēmumu apvienošana. Tuvāko trīs mēnešu laikā SIA "Visual Media" tiks iekļauta uzņēmumā SIA "Visual Media Group", kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA "Visual Agency".

Pērn "Visual Media" uzvarēja vairākās izsludinātajās izsolēs par tiesībām izvietot vides reklāmas stendus Rīgā. Jaunie līgumi ļauj veidot digitālo reklāmas stendu tīklu ar vairāk nekā 300 reklāmas objektiem dažādās vietās Rīgā.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

SIA Hanzas Elektronika piesaistījusi FlyCap riska kapitāla fonda investīcijas 600 tūkstošu eiro apmērā, informē fonda pārstāvji.

SIA Hanzas Elektronika tehnoloģiski ir viens no trim modernākajiem elektronikas ražošanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Pēdējos piecos gadus uzņēmuma pārdošanas apjoms stabili aug un paredzams, ka šī gada apgrozījums būs virs 12 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā, kad apgrozījums bija 10,7 miljoni eiro.

Uzņēmuma straujais apjoma pieaugums saistīts ar esošo klientu, tai skaitā Microtīkls, produktu ražošanas piegaumu pēdējā gada laikā, ka arī jaunu klientu produktu, kā, piemēram AirDog, ražošanas uzsākšanu, kuru pieprasījuma apmierināšanai ir nepieciešams kapitāls jaunām iekārtām un apgrozāmie līdzekļi.

Uz Latvijas robežas aizturēta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora (VID) amata pretendentes Ingas Koļegovas brāļa automašīna, šodien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Detalizētāku informāciju par notikušo premjers nesniedza. Premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars pēc preses konferences informēja, ka automašīnas aizturēšanu veikusi kāda no VID struktūrvienībām. Koļegovas brālis neesot aizturēts.

Premjers to uzskata kā pierādījumu, kas apliecina viņa rīcībā esošo informāciju par VID «shēmām un struktūrām», kuras nevēlas vadītāju, kas mainītu iestādi.

Tāpat esot cilvēki arī partijā Vienotība, kuri nevēlas VID reformas.

Kučinskis uzsvēra, ka, neskatoties uz Vienotības ministru lēmumu šodien neiecelt Koļegovu VID ģenerāldirektores amatā, lēmums par viņas iecelšanu tiks pieņemts nākamnedēļ.

«Spēki, kas ir ieinteresēti vājā VID, ir pietiekoši dzīvi. Vienotības ministriem vēlos uzsvērt, ka es neesmu ar mieru piedalīties šādās spēlēs. Vai nu veidojam tiesisku vidi, kurā nav vietas personām, kas domā par labuma gūšanu, vai arī jābūt citai valdībai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas vakar pārbaudījušas VID ģenerāldirektora kandidātes Ingas Koļegovas brāļa Imanta Zudāna uzņēmumam adresētu sūtījumu Rīgas lidostā.

Šī pārbaude bijusi plānveida, aģentūrai LETA pavēstīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars. Pēc informācijas saņemšanas par it kā Koļegovas brāļa automašīnas aizturēšanu Kučinskis lūdzis informāciju VID, kas sniedzis skaidrojumu, ka lidostā plānveidā ir pārbaudītas kravas, kas ienāk Latvijā. Viena no tām bijusi arī sūtīta Koļegovas brāļa firmai Molport.

Vairāk informācijas saistībā ar šo gadījumu un vakardienas pausto Ministru prezidenta birojā nesniedz.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis vakar pauda, ka uz Latvijas robežas aizturēta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentes Ingas Koļegovas brāļa automašīna.