Latvijas nacionālās lidsabiedrība airBaltic galvenais trumpis ir mobilitāte un savienojamība un šo iemeslu dēļ tā var izkonkurēt gan Ryanair, gan EasyJet, intervijā aģentūrai LETA norāda potenciālais aviosabiedrības investors Ralfs Dīters Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka pakalpojumu serviss, ko piedāvā airBaltic, ir konkurētspējīgs. Lai arī reaktīvās lidmašīnas esot komfortablākas par Q 400, ko izmanto airBaltic, tomēr ir citas priekšrocības. «Var izdarīt izvēli - lidot ar reaktīvo lidmašīnu ar vairākām pārsēšanās reizēm, taču var lidot ar tiešo reisu ar Q400, ar ko lido airBaltic. Ne visos virzienos būs 100 līdz 120 pasažieru pieprasījums,» uzsver Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka gan Ryanair, gan EasyJet nevar nodrošināt to savienojamības līmeni, ko piedāvā airBaltic. Ja neesot taisno reisu, tas radot neērtības.

«airBaltic veido Latviju par pievilcīgu valsti, jo te uz vienu valsts iedzīvotāju ir lielākais galamērķu skaits. Tieši tāpēc, ka airBaltic ir tik daudz mērķu, tas ietekmē patērētāju uzvedību Latvijā. Lai arī valsts ir daudz nabadzīgāka nekā Francija, vidējais statistiskais latvietis ar lidmašīnu lido biežāk nekā francūzis,» uzsver potenciālais investors.

Šāda mobila aviosabiedrība ļaujot attīstīties arī valsts ekonomikai un daudzām tās nozarēm. «Tā ir daļa biznesa modeļa - vairāk atlidojošo tūristu un biznesa cilvēku, kas arī izmanto mobilitāti, ko piedāvā airBaltic», secina Montags-Girmess.

Jau ziņots, ka nākamnedēļ, 17.novembrī, valdība plāno pieņemt gala lēmumu Latvijas aviokompānijas airBaltic jautājumā un līdz tam laikam līgums ar investoru netiks slēgts. Līdz otrdienai Satiksmes ministrija izvērtēs visus iespējamos priekšlikumus, un valdība otrdien, 17.novembrī, pieņems gala lēmumu.

Kā vēstīts, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju. Patlaban satiksmes ministra pienākumus pilda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Aizdevums airBaltic 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai airBaltic tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.

Patlaban koalīcijas partneri nav pauduši atbalstu 80 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanai nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, savukārt rīt, 17.novembrī, valdība plāno pieņemt gala lēmumu airBaltic jautājumā, un līdz tam laikam līgums ar investoru netiks slēgts.

2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra