Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

Lielisko šīs sezonas sniegumu arī Latvijas rallija čempionāta un kausa izcīņas 3. posmā Somijā turpināja N4 klases čempionvienība Aivis Egle/Mārtiņš Jerums, izcīnot Joensū notikušajā Abloy M-Itäralli 2009 uzvaru Latvijas čempionāta posma ieskaitē.

Latvijas čempionāta N4 klases cīņas Somijas rallijā noslēdzās ar Egles/Jeruma uzvaru, par 9,5 sekundēm apsteidzot komandas biedrus un sīvākos konkurentus Jāni Vorobjovu/Audrju Šošu (SEB Tieto Rally Team). Vēl par 14 sekundēm vairāk astoņos ātrumposmos Eglem/Jerumam zaudēja LMT Rallija komandas ekipāža Māris Neikšāns/Raivis Jansons.

N4 klasē finišu sasniedza arī pārējās trīs Latvijas ekipāžas. Sākotnēji sīvā cīņā ceturto vietu Latvijas čempionāta ieskaitē guva Raimonds Strokšs/Anrijs Jesse (RA Motorsport), par nepilnu pusminūti apsteidzot Jāni Feldmani/Juri Vilmani (PercAuto Racing). Vēlāk gan saņemto soda laiku pievienošana uz ceturto vietu pacēla Feldmaņa ekipāžu. Sestajā vietā N4 klasē ekipāža Rolands Mēnesis/Māris Ziediņš.

Trešdien, 28.martā Finanšu ministrijā notika Sabiedriskā labuma komisijas kārtējā sēde, kurā komisija atbalstīja sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu septiņām nevalstiskajām organizācijām, Db.lv informēja ministrija. Tādējādi šogad Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šī statusa piešķiršanu ir sniegusi 31 organizācijai.

Pamatojoties uz sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktās nodokļu atlaides 85% apmērā no ziedotajām summām.

Komisijas atbalstu par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu saņēma:

- biedrība Latvijas Moldāvu kultūras centrs Dačija;

- biedrība Latvijas Godžju-rju karatē federācija;

- biedrība Džudo klubs KIAI (atlikts no š.g. 14.marta sēdes)

- biedrība Aktīvās atpūtas komplekss Lapsu kalns;

- biedrība E-Mācības;

- biedrība Koris Jumara;

- biedrība Invalīdu sporta klubs Kurzeme.

Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) apstiprināja 2010. gada F-1 sezonas dalībkomandas. To skaitā ir visas pašreizējās 10 komandas, kā arī jau iepriekš izsludinātās trīs jaunās vienības - USF1, Campos un Manor.

Vienošanās tika panākta, kad FIA piekrita atcelt 2010. gada budžetu ierobežojumu, tā vietā apstiprinot F-1 Komandu Asociāciju (FOTA) ierosināto izmaksu samazināšanas plānu. Līdz ar to atrisināts ieilgušais strīds starp abām pusēm, kas gandrīz noveda pie alternatīva sacīkšu seriāla izveidošanas.

FIA (Foto: REUTERS/SCANPIX)paziņojumā teikts: «Vienošanās paredz, ka divu gadu laikā komandas samazinās savus tēriņus līdz 90.-to gadu sākuma līmenim.»

Komandu saraksts dalībai 2010. gada čempionātā

Pirmo reizi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā notiks vienotas dragrace sacensības "Drag Racing Baltic Cup 2007". Latvijas posmu rīko tūninga žurnāls Forsāža, un tas notiks 28. jūlijā sporta kompleksā "333" - Rīgas rajona Ropažu pagasta Sila priedēs.

Sacīkšu pirmais posms "Ferro Metal Motor Show Kedainiai 2007" notiks jau šajās brīvdienās - 30. jūnijā un 1. jūlijā - Lietuvas pilsētā Kedainiai, un tās būs 402 metru sacensības. Latvijas posms "Forsāža Drag Racing" sporta kompleksā 333 notiks 28. jūlijā, un tās būs īsās distances sacensības - 201 metrs. Savukārt noslēdzošais posms "Battery Race", arī 402 metri, notiks 4. augustā Igaunijas pilsētā Pērnavā.

Pasākuma "Forsāža Drag Racing" mērķis ir veidot "dragrace" kā sporta veida tradīcijas un mainīt sabiedrības stereotipus par šīm sacensībām, kā arī veicināt Igaunijas, Lietuvas un citu valstu sportistu un tūristu interesi par auto sacensībām Latvijā. Sadarbībā ar Latvijas Automobiļu federāciju (LAF) iecerēts veidot jaunu sacensību organizēšanas un apmeklētāju drošības sistēmu šāda veida pasākumos. Pasākuma mērķis ir veicināt jaudīgu automašīnu īpašnieku piedalīšanos oficiālās ātrumsacīkstēs, kā arī organizēt patiešām kvalitatīvu un drošu ātrumsacensību apmeklētājiem un sadarbības partneriem.

28. februārī Finanšu ministrijā (FM) notika Sabiedriskā labuma komisijas kārtējā sēde, kurā komisija atbalstīja sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu četrām nevalstiskajām organizācijām, Db.lv informēja Finanšu ministrija. Tādējādi šogad Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šī statusa piešķiršanu ir sniegusi divdesmit vienai organizācijai.

Pamatojoties uz sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktās nodokļu atlaides 85% apmērā no ziedotajām summām.

Kopumā sēdēs darba kārtībā izskatīšanai bija iekļauti četri organizāciju iesniegumi par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu, un no tām komisijas atbalstu saņēma visas:

- biedrība Bērnu un jaunatnes futbola klubs RTU-Rīgas stars;

- biedrība Latvijas Sporta un tradicionālā ušu asociācijas;

- biedrība Auces kultūrizglītības biedrība Ausma;

- biedrība Jelgavas beisbola klubs Elks.

Sēdē tika izskatītas vairāku sabiedriskā labuma organizācijas atskaites par 2006. gadu. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam iesniegt FM savas iepriekšējā gada darbības pārskatu, kuram pievieno gada pārskatu un attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (līdz tā mēneša pirmajam datumam, kad pārskats tiek iesniegts). Komisija aicina sabiedriskās organizācijas atskaites par 2006. gadu iesniegt laicīgi. Pērn komisijai lēma par statusa atņemšanu vairākām organizācijām atskaišu neiesniegšana dēļ.

Trešdien, 28. augustā, Finanšu ministrijā notika Sabiedriskā labuma komisijas kārtējā sēde, kurā komisija atbalstīja sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu astoņām nevalstiskajām organizācijām. Tādējādi šogad Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šī statusa piešķiršanu ir sniegusi 107 organizācijām.

Pamatojoties uz sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktās nodokļu atlaides 85% apmērā no ziedotajām summām.

Komisijas atbalstu par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu saņēma:

" biedrība "Baltijas jogas federācija";

" biedrība "Latvijas veikborda asociācija";

" biedrība "Sporta biedrība "Dzintars"";

" biedrība "Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus attīstības padome";

" nodibinājums "Fonds pirts muzejam";

" nodibinājums "Sabiedriskais fonds "Esi vesels"";

" biedrība "Zaļās mājas";

" biedrība "Jauno jātnieku skola".

Divu biedrību - "Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācija" un "ASK Rīga" iesnieguma izskatīšanu komisija atlika, jo organizācijām nav nokārtoti nodokļu parādi.

Trešdien, 12. septembrī, Finanšu ministrijā notika Sabiedriskā labuma komisijas kārtējā sēde, kurā komisija atbalstīja sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu vienpadsmit nevalstiskajām organizācijām. Tādējādi šogad Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šī statusa piešķiršanu ir sniegusi 118 organizācijām.

Pamatojoties uz sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktās nodokļu atlaides 85% apmērā no ziedotajām summām.

Komisijas atbalstu par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu saņēma:

" reliģiskā organizācija "Unguru evaņģēliski luteriskā draudze";

" biedrība "Biedrība "Vējš MD"";

" biedrība "Sporta klubs "EVHS"";

" biedrība "Vides Vārds";

" biedrība "Tērcīte";

" biedrība "Latvijas Darba devēju konfederācija";

" biedrība "Denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvju biedrība "Solidaritāte"";

" biedrība "Mālpils tautskola";

" biedrība "Bezvēsts pazudušo bērnu meklēšanas biedrība";

Trešdien, 15.augustā, Finanšu ministrijā notika Sabiedriskā labuma komisijas kārtējā sēde, kurā komisija atbalstīja sabiedriskā labuma statusa (SLS) piešķiršanu sešām nevalstiskajām organizācijām. Tādējādi šogad Sabiedriskā labuma komisija atzinumu par šī statusa piešķiršanu ir sniegusi 99 organizācijām.

Pamatojoties uz sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktās nodokļu atlaides 85% apmērā no ziedotajām summām.

Komisijas atbalstu par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu saņēma:

1. biedrība "Sporta klubs Rīgas Favorīts";

2. biedrība "Studentu hokeja klubs";

3. biedrība "Latvijas Itāļu valodas pasniedzēju asociācija";

4. biedrība "Launkalnes pagasta Hokeja klubs "Skorpions"";

5. biedrība "Latvijas centrs pazudušajiem un seksuāli ekspluatētiem bērniem";

6. biedrība "SPORTA KLUBS "MATĪŠI"".

Biedrības "Dina-Art" iesnieguma izskatīšanu komisija atlika, jo nepieciešama papildu informācija.

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

10. janvārī Finanšu ministrijā notikusi Sabiedriskā labuma komisijas kārtējā sēde, kurā komisija atbalstījusi sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu divpadsmit nevalstiskajām organizācijām, Db.lv informēja ministrija.

Tās ir pirmās organizācijas, kas šogad saņēmušas sabiedriskā labuma statusu. Līdz šim Finanšu ministrija ir piešķīrusi gandrīz 900 organizācijām sabiedriskā labuma statusu.

Pamatojoties uz sabiedriskā labuma statusu, nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri ir tiesīgi izmantot likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktās nodokļu atlaides 85% apmērā no ziedotajām summām.

Kopumā sēdes darba kārtībā izskatīšanai bija iekļauti astoņpadsmit organizāciju iesniegumi par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu, un no tām komisijas atbalstu saņēma:

- biedrība Dzimtā puse;

- biedrība Mores muzejs;

- biedrība Deju mākslas amatieru un profesionāļu asociācija;

Latvijas autorallija čempionāta otrais posms – rallijs „Sarma 2009” noslēdzās ar Aivja Egles/Mārtiņa Jeruma uzvaru, par 7,57 sekundēm pārspējot „SEB Tieto Rallija komandas” otru ekipāžu Jāni Vorobjovu/Audrju Šošu.

Šis bija viens no saspringtākajiem pēdējā laika Latvijas čempionāta dueļiem un tas iezīmē jaunās sezonas galvenos favorītus N4 klasē. A Plus klasē uzvarēja Raimnonds Kisiels/Gatis Panavs, 2WD klasē – Zigurds Kalniņš/Ģirts Dombrovskis, 2WD Super klasē – Ivo Ķilpis/Artis Ceriņš.

Pēc pirmajā rallija dienā zaudētās līderpozīcijas ar jaunu sparu izšķirošo dienu sāka Egle/Jerums. Svētdienas sešos ātrumposmos čempionvienība guva četras uzvaras, atgūstot un vēlāk arī noturot līderpozīciju. Pārējos divos posmos uzvarēja Vorobjovs/Šošs, taču ar atgūto bija par maz, lai pārsētu konkurentus. Nav šaubu par abu „SEB Tieto Rallija komandas” ekipāžu dominanci – Egle un Vorobjovs bijuši pirmajās divās vietās visos 12 rallija ātrumposmos.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Par sabiedriskā labuma darbību, iespējams, vairs netiks uzskatīta profesionālā darbība sporta, kultūras, veselības un izglītības jomā.

To paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumi, kas šonedēļ pieteikti izskatīšanai valdībā.

Nevalstiskās organizācijas Latvijas Pilsoniskā alianse vadītāja Rasma Pīpiķe jau pirms vairākām nedēļām publiski aicināja nošķirt darbību profesionālā sporta un citās jomās no tādām ar sabiedrisko labumu saistītām darbībām kā, piemēram, atbalsts veciem cilvēkiem, norādot, ka patlaban sabiedriskā labuma organizācijas statuss piešķirts daudziem profesionāliem sporta klubiem un pat Latvijas Olimpiskajai komitejai. Tādējādi sabiedriskā labuma organizācijas statusu ieguvušas organizācijas, kuras pelna, piemēram, tirgojot biļetes uz sporta spēlēm.

Latvijas mediju publiskajā telpā pāris nedēļas plosījās strīds par nepieciešamību atklāt vai neatklāt patiesā labuma guvējus. Ar pārsteidzošu vienprātību Saeima nolēma, ka patiesā labuma guvēji ir jāatklāj un atliek vairs tikai saprast, kādas sekas ir ieviestajam Komerclikuma 17.1 pantam.

Esmu iecerējis šo bloga ierakstu sadalīt divās daļās. Pirmajā daļā apskatīšu principus, kuri tagad regulēs patiesā labuma guvēju atklāšanu. Otrajā daļā pieskaršos problēmjautājumiem, kurus jau tagad sāk uzdot komersanti.

Jaunais regulējums ir attiecināms uz kapitālsabiedrību dalībniekiem (akcionāriem) un personālsabiedrību biedriem. Ērtības labad tālāk tekstā tiks lietots «kapitālsabiedrības» un «dalībnieki». Pirmais jautājums, uz kuru ir jāatbild, lai noteiktu iespējamās juridiskās un praktiskās sekas, ir, vai dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona?

Dalībnieks - fiziska persona

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.

Iespējas pārbaudīt, vai uzņēmumu sniegtā informācija par to patiesajiem labuma guvējiem atbilst realitātei, šobrīd ir ierobežotas, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa informēja, ka 97% uzņēmumu pašlaik ir atklājuši savus patiesos labuma guvējus. «Šajos 97% ietilpst gan tie, kuri ir speciāli atnākuši uz UR un paziņojuši, kuri ir patiesie labuma guvēji, gan tie, kuriem likums nemaz neparedzēja nākt uz UR - fiziskas personas, kuri paši ir īpašnieki un patiesie labuma guvēji,» paskaidroja galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka UR iespējas pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem ir ierobežotas. «Ja ķēde sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad mēs, protams, savos reģistros varam izsekot, vai ķēdes ir korekti norādītas un pēdējā persona tiešām ir patiesais labuma guvējs. Taču gadījumos, kad ķēdes aiziet ārpus Latvijas robežām, tad datus nav iespējams pārbaudīt,» sacīja Paidere.

10.09.2007 - 14.09.2007

Pirmdiena, 10.septembris

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu ES fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, piemēram, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Otrdiena, 11.septembris

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas sagatavotos tiesību aktu projektus:

" grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi";

" rīkojums "Par Latvijas Republikas delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pilnvarnieku gada sanāksmē Vašingtonā 2007.gada 20. un 21.oktobrī".

Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

2008.gada pēdējā darbadienā, 30.decembrī, valsts a/s Latvijas Valsts meži ziedojuši 1.2 miljonus latu dažādām sabiedriskā labuma organizācijām, tai skaitā arī ūdenssporta komandai Riga Powerboat team, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Minētās komandas pilots ir finanšu ministra Ata Slaktera (TP) dēls Uvis Slakteris. Raidījums vēstīja, ka ik gadu Latvijas valsts meži ziedo aptuveni 90 000 latu Latvijas Ūdenssporta federācijai. Šogad šāda ziedojuma nav, toties ir piešķīrums vienai šīs federācijas komandai - Riga Powerboat team. Šīs komandas valdes locekle ir Sanita Slaktere, bet komandas pilots - viņas vīrs, finanšu ministra dēls Uvis Slakteris.

Raidījums vēstīja, ka Latvijas valsts mežu ziedojumi nebūtu iespējami, ja tos ar savu parakstu nebūtu atļāvis finanšu ministrs. Kad tika lemts par šiem ziedojumiem, Ata Slaktera Latvijā nebija un tādēļ viņam nebija jālemj par ziedojuma piešķiršanu sava dēla ģimenes sporta komandai. Atļauju ziedot parakstīja viņa aizvietotājs reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP).

Gadījumi, kad juridiskajai personai nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju, ir tiešām ļoti reti, sacīja auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Viņa norādīja, ka, reaģējot uz «Moneyval» iepriekšējo ziņojumu, kurā Latvija saņēma pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību šajā jomā par mazefektīvu, sekoja jauni grozījumi vairākos likumos, kā rezultātā diezgan agresīvā veidā tika realizēta patieso labuma guvēju atklāšana. Vienlaikus ir atstāta atvērta opcija atsevišķiem komersantiem, tā teikt, nerast veidu, kā nonākt pie patiesā labuma guvēja, bet, protams, pierādot, ka ir izdarīti visi nepieciešamie un iespējamie soļi, bet nav iespējams noskaidrot šo patiesā labuma guvēju.

«Tad, kad šie grozījumi tika veikti, vairāk nekā 900 komersantiem bija neatklāti patiesie labuma guvēji, bet šobrīd šis skaitlis ir ievērojami krities -, ja nemaldos, pašlaik ir mazāk nekā 300 komersantu, kas nav norādījuši patieso labuma guvēju. Noteikti ir redzams liels progress. Tāpat jāpiebilst, ka nav arī masveidā uzsāktas uzņēmumu likvidācijas. Kopumā varētu teikt, ka ar diezgan agresīvu juridisku metodi ir panākts efekts palielināt caurskatāmības principu komersantu patieso labuma guvēju atklāšanai,» sacīja Cakare.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.