Movenpick viesnīcas un kūrorti uzsākuši veiksmīgu sadarbību regulāro klientu programmu (Frequent Flyer programmes) ietvaros arī ar Vācijas lidsabiedrību Lufthansa. Pašlaik Movenpick sadarbojas ar tādu lidsabiedrību kā Air France & KLM, Czech Airlines, Gulf Air un Qatar Airways FFP programmām. Vienošanās ar Lufthansa nozīmē, ka vairāk nekā 11,5 miljoniem programmas Miles & More biedru būs iespējas krāt jūdzes Movenpick viesnīcās un kūrortos. Sākot no 2006.gada aprīļa Miles & More Frequent Flyer Programme programmas biedriem būs iespēja krāt jūdzes ne tikai lidojot lidmašīnā, bet arī apmetoties kādā no 55 Movenpick viesnīcām un kūrortiem visā pasaulē. Katra pavadītā nakts Movenpick viesnīcās un kūrortos tiks atalgota ar 500 jūdzēm.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Viesnīcu grupa Accor Igaunijā, Tallinā atvērusi pirmo zīmola Mövenpick viesnīcu Baltijā. Premium viesnīcu zīmola paplašināšanās tiek plānota arī reģionā.

Viesnīca atrodas Tallinas centrā, kur iepriekš atradās Hotel L’Embitu. To pārvalda Duco Hotels, kas darbu ar Tallinas viesnīcām L’Embitu un L’Ermitage sāka šī gada 1.jūnijā. Uzņēmums kopš 2019. gada pārvalda arī viesnīcu ibis Tallinn Centre.

Atjaunotā viesnīca piedāvā 125 numurus, dažiem numuriem ir terase vai privāta sauna. Spa iespējās ietilpst 12 metru garš hidromasāžas baseins, japāņu baseins, aukstais dziļais baseins, tvaika pirts un somu sauna.

Viesnīcā ir konferenču centrs, kas piemērots gan biznesa pasākumiem, gan ģimenes svinībām. Konferenču centrs atrodas ēkas augšējā stāvā un piedāvā panorāmas skatu uz Lembītu parku un pilsētas centru. Tajā ir trīs zāles ar kopējo ietilpību līdz 220 cilvēkiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

Koncertaģentūras FBI desmit gadu jubilejā 31.maijā Arēnā Rīga uzstāsies smagā roka pārstāvis - Ozijs Osborns, Db.lv informēja Ozija Osborna koncerta Latvijā mediju koordinators Kristaps Kārkliņš.

Ozijs Osborns jeb īstajā vārdā Džons Maikls Osborns visā pasaulē pazīstams gan kā rokgrupas Black Sabbath līdervokālists, gan kā solo dziedātājs.

Viņš tiek dēvēts par hārdroka un metāliskā roka radītāju, pēdējo dzīvo hārdroka titānu un Black Sabbath balsi.

Kā solo mākslinieks Ozijs Osborns ASV ir pārdevis gandrīz 28 miljonus albumu. Divi albumi Bizzard of Ozz (1980) un No More Tears (1991) ir sasnieguši četrkārša platīna statusu, katrs pārdots vairāk kā 4 miljonos kopiju. Grupa Black Sabbath savas pastāvēšanas laikā ir pārdevusi vairāk kā 70 miljoni albumu kopiju visā pasaulē.

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2006. gada 4 ceturkšņos liecina, ka šajā periodā apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas Ls 204,1 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Salīdzinot ar 2005. gadu, apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par Ls 48,1 milj. jeb 31%.

Izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis straujāk nekā prēmijas. Salīdzinot ar 2005. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 41% jeb Ls 27,7 milj. vairāk, kopumā – Ls 95,2 milj.

Salīdzinot ar 2005. gadu, pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi nav mainījušies – gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā tie ieņem identiskas pozīcijas. Līderpozīcijā stabili atrodas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 68,7 milj. apmērā (34% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par Ls 23,5 milj. jeb 52% vairāk nekā 2005. gadā. Tikpat lielu daļu no tirgus – 34% – aizņem arī izmaksātās atlīdzības KASKO veidā – Ls 32,4 milj., kas ir par Ls 12,3 milj. jeb 61% vairāk nekā 2005. gadā. Jāpiezīmē, ka no pieciem populārākajiem apdrošināšanas veidiem tieši KASKO vērojams visstraujākais pieaugums gan prēmiju, gan atlīdzību jomā.

2006.gada 9 mēnešos kravu pārvadājumi ar autotransportu palielinājās. Ar to tika pārvadāti 40,9 milj. t kravu, kas ir par 3,7 milj. t jeb 10% vairāk nekā 2005. gada janvārī-septembrī, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Lielāko daļu (88,1%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur kopumā tika pārvadāti 36 milj. t kravu, kas ir par 7% vairāk nekā 2005. gada 9 mēnešos. Šā gada deviņos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,9 milj. t kravu, kas ir par 38.5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga eksporta kravu transports. Ar autotransportu pārvadāto eksporta kravu apjoms 2006. gada deviņos mēnešos bija 2,4 milj. t, kas ir 1,7 reizes vairāk nekā 2005. gada attiecīgajā periodā. Importa kravu apjoms 2006.gada 9 mēnešos bija 1.4 milj. t, kas ir par 11,2% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ar Latvijā reģistrētajiem kravas automobiļiem ārvalstīs 2006. gada janvārī-septembrī pārvadāja 1 milj. t, kas ir par 28,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Valsts policijas apkopotie Ekonomikas policijas pārvaldes 2006.gada darba rezultāti liecicna, ka pērn par 40,2 % palielinājies Ekonomikas policijas kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu skaits.

LR IeM VP teritoriālo policijas pārvalžu Ekonomikas policijas struktūrvienību prioritārie darbības virzieni 2006.gadā bija – nelegālā alkohola tirdzniecības vietu apkarošana, akcīzes preču aprite, viltotas naudas un vērtspapīru izgatavošana un izplatīšana, nelikumīga preču aprite, autortiesību un blakustiesību objektu joma, melnā un krāsainā metāla lūžņu aprite.

2006.gadā salīdzinājumā ar 2005.gada atskaites periodu VP teritoriālās ekonomikas policijas struktūrvienības savas kompetences ietvaros ir paveikušas sekojošu darba apjomu: Pirmstiesas izmeklēšanas jomā: salīdzinājumā ar 2005.gada atskaites periodu palielinājies teritoriālajās ekonomikas policijas apakšvienībās uzsākto kriminālprocesu skaits – 2005.gadā uzsākti - 1890 krimināllietas/kriminālprocesi, bet 2006.gadā – 2113 kriminālprocesi, kas par 10,5 % lielāks salīdzinājumā ar 2005.gada atskaites periodu, par 40,2 % palielinājies kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu skaits – šī gada atskaites periodā kriminālvajāšanai nosūtīti 487 kriminālprocesi, bet 2005.gada atskaites periodā – 291, uz pusi palielinājies no citām iestādēm lietvedībā pieņemto kriminālprocesu skaits – 2006.gad saņemti 384 procesi, bet 2005.gadā – 192, kas ir par 50 % vairāk, krasi palielinājies izbeigto kriminālprocesu skaits – šogad izbeigti 713 procesi, bet 2005.gadā – 261, kas par 63,4 % vairāk nekā 2005.gada atskaites periodā, palielinājies krimināllietu atlikums – 2006.gadā tas sastāda – 3804 + 807 arhīva materiāli (kopā – 4611 procesi), bet 2005.gada atskaites periodā – 2931 krimināllietas, kas sastāda 36,4 %, palielinājies nosūtīto pēc piekritības kriminālprocesu skaits – 2006.gadā – 120 procesi, 2005.gada atskaites periodā – 79 procesi – par 34,1 % vairāk. Administratīvās prakses jomā: salīdzinājumā ar 2006.gadu, 2005.gadā tika panākti labāki rezultāti – 2006.gadā samazinājies sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits – 1404 protokoli, bet 2005.gadā – 1726 (18,6 %).

Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi apsekojuma datus par darbinieku skaita sadalījumu pēc aprēķinātās bruto darba samaksas (izņemot neregulāras izmaksas) lieluma 2006.gada oktobrī.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka darbinieku vidējā oktobra darba samaksa 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaugusi no 242,90 līdz 302,42 latiem jeb par 24,5%. Sabiedriskajā sektorā tā pieaugusi no 263,80 līdz 327,72 latiem jeb par 24,2 %, bet privātajā sektorā – no 230,93 līdz 289,17 latiem jeb par 25,2%. Straujais darba samaksas pieaugums valstī radījis būtiskas izmaiņas arī darbinieku sadalījumā pēc darba samaksas lieluma.

Darbinieku skaita īpatsvars ar darba samaksu virs 300 latiem valstī pieaudzis no 23,8% 2005.gadā līdz 34,5% 2006.gadā.

Salīdzinot ar 2005.g. oktobri, samazinājies to darbinieku skaits, kuru darba samaksa aprēķināta minimālās mēnešalgas apmērā. Ja 2005.gadā darba samaksu 80 latu apmērā saņēma 80,3 tūkst. jeb 11,6% no kopskaita, tad 2006.gadā darba samaksu 90 latu apmērā – 65,5 tūkst. jeb 8,8%.

Tehnoloģiju kompānija Apple nākamnedēļ, 12.septembrī prezentēs jauno iPhone 8 modeli, un tirgus dalībnieki sagaida iespaidīgu prezentāciju, tādēļ cerams, ka kompānija nesagādās vilšanos.

Patlaban ir pagājuši nedaudz vairāk kā 10 gadi kopš iPhone debijas tirgū, un tas bija viens no pīlāriem pašreizējām tirgus tendencēm un pircēju pieprasījumam.

Kopš iPhone debitēja tirgū Apple akcijas cena ir augusi par vairāk nekā 820%, taču tirgus ir skarba vieta un investori neskatās pagātnē, bet gan domā par nākotni. Līdz ar to patlaban jautājums ir, kādā virzienā dosies uzņēmums un vai iegādāties akcijas, gaidot iPhone 8.

Portāls MarketWatch apkopojis piecus iemeslus, kādēļ ir vērts iegādāties uzņēmuma akcijas un piecus iemeslus, kādēļ būt piesardzīgiem.

Kādēļ iegādāties Apple akcijas?

1. Tirgus noskaņojums ir uzlabojies. Pēc diezgan neveiksmīga snieguma 2015. un 2016.gadā Apple akcijas cena pēdējā laikā uzrāda labas tendences, un augusta sākumā dienas laikā pat tā palēcās par 5% pēc tam, kad investori guva pierādījumus, ka iPhone pārdošanas apjomi aizvien aug labi. Šajā gadā akcijas cena ir augusi par 40%, savukārt kopš pērnā gada maijā – par 80%.

ASV pēdējā laikā aktīvi runā par nepieciešamību pasaulē ieviest jaunu kārtību, kas noteiktu, ka uzņēmumiem ir kāda noteikta minimālā ienākuma nodokļa likme.

Tiesa gan, savos jaunākajos izteikumos ASV savu nesen nosaukto latiņu šajā ziņā pazeminājusi. Proti, nu ASV runā par to, ka globālajai minimālajai starptautisku uzņēmumu ienākumu likmei vajadzētu būt vismaz 15% apmērā, kur vēl aprīlī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija teica, ka šai likmei kā minimums vajadzētu būt 21% apmērā. Valda pieņēmums, ka agrākā ASV nosauktā likme, iespējams, daudziem citiem bijusi par augstu, lai būtu cerības panākt kādu vienošanos šajā ziņā.

Pandēmijas krīze nākusi komplektā ar milzīgiem valdību tēriņiem. Attiecīgi tiek domāts par to, kā nākotnē nodrošināt gan lielākus valdību nodokļu ienākumus, gan saglabāt konkurētspēju (kas acīmredzami ietver liegt kompānijām meklēt izdevīgākus nodokļu režīmus). ASV arī droši vien negrib riskēt, ka, paaugstinot nodokļus, kompānijas sev meklēs citas mājas zemes.

http://www.db.lv/images/article/2007/10/25/ee75f2cb-3bbd-4967-bf2c-6f397a5aa3e8.jpg

Nav šaubu par to, ka mēs, latvieši, varam ietekmēt nopietnus procesus Eiropas un globālā mērogā. Tā saka Guntis Āboltiņš—Āboliņš, StatoilHydro biznesa attīstības vadītājs, mūsu pirmā stāsta varonis projekta Latvija var! ietvaros.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas vārdu pasaulē nesuši ne tikai mums labi zināmie, iemīļotie un populārie sportisti un mākslinieki. Guntis un daudzi simti citu profesionāļu no Latvijas, kuri strādā un gūst panākumus biznesā, vadībā un zinātnē visdažādākajās pasaules valstīs, ir spējuši sev un pasaulei pierādīt — Latvija var!

Uzsākot jauno projektu — rakstu sēriju par Latvijas iedzīvotāju starptautiskajiem sasniegumiem — mēs, laikraksts Dienas bizness un DnB NORD Banka, vēlējāmies šos veiksmes stāstus darīt zināmus plašākai sabiedrībai. Ir vērts par tiem rakstīt un runāt, jo tie ir pamats mūsu pašapziņai — mērķtiecīgas un panākumiem bagātas sabiedrības un cilvēku pašapziņai. Tie ir stāsti, kas iedvesmo, laužot stereotipu par Latviju kā likteņa varā pamestu bārenīti un liekot noticēt saviem spēkiem.

«Vienmēr atcerieties, ka Jūsu apņemšanās gūt panākumus ir vissvarīgākais ceļā uz virsotnēm.» /Abrahams Linkolns/

Daudzi Latvijas iedzīvotāji gūst starptautiskus panākumus un veido ievērības cienīgu karjeru nevien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām.

Viņu sasniegumi veido pamatu mērķtiecīgas un panākumiem bagātas Latvijas sabiedrības pašapziņai.

Projekts Latvija var! kopš 2007. gada piedāvā iedvesmojošus stāstus par šo profesionāļu veikumu pašmāju un starptautiskajā arēnā. Arī 2010. gadā DnB NORD Bankas un laikrakstu Dienas bizness un Dienas kopprojekts Latvija var! turpinās stāstīt par talantīgiem un veiksmīgiem cilvēkiem, kuri savas spožās idejas īstenojuši uzņēmējdarbībā, medicīnā, zinātnē, mākslā, kā arī citās nozarēs un guvuši panākumus ārvalstu tirgos ar Latvijā ražotās produkcijas eksportu.

Ja jūs domājat, ka ekonomiski spēcīgākā pilsēta pasaulē ir vai nu Ņujorka vai Tokija, tad jūs kļūdāties. Ekonomiski spēcīgākā pilsēta ir Londona, liecina žurnāla Forbes veiktais pētījums.

Lai gan ekonomika Ņujorkā un Tokijā ir attīstījusies tālu priekšā Londonai un Honkongai, Forbes tieši šīs divas pilsētas, lielāku ekonomikas attīstības tempu dēļ, ir ierindojis pirmajās divās vietās.

10 ekonomiski spēcīgākās pasaules pilsētas:

Londona

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 452 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukts (2020. gadā) - 708 miljardi USD;

Iekšzemes kopprodukta palielināšanās ātrums - 3%;

Iedzīvotāju skaits (2007. gadā) - 8 567 000.

Honkonga

Iekšzemes kopprodukts (2005. gadā) - 244 miljardi USD;

Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao) ir pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance dibinātājs un izpilddirektors. Uzņēmums tika izveidots 2017. gadā un jau 2018. gadā kļuva par lielāko tirgus spēlētāju nozarē.

Žao no uzņēmēja Šanhajā ir izaudzis par biznesa līderi, kurā ieklausās un, kuram vēlas līdzināties visā pasaulē. Nesen viņš publiskoja arī savus galvenos principus pēc kā vadās, gan dzīvē, gan biznesā.

Esi taisnīgs

Neizmanto citus cilvēkus un neļauj citiem izmantot tevi. Visiem ir tieksme būt nedaudz subjektīviem un meklēt sev izdevīgākus risinājumus. Tomēr tam ir jāpretojas un jācenšas būt iespējami objektīvam. Tu negūsi dzīvē lielus panākumus, ja nespēsi panākt līdzsvaru šajā jomā.

Veido ilgtermiņa attiecības un abpusēji izdevīgus darījumus

Panākumi veidojas ilgtermiņā un ir jāveido tādas ilgtermiņa attiecības, kurās iegūst visas iesaistītās puses. Lai darījumam būtu jēga, visām tajā iesaistītajām pusēm ir jāgūst kāds labums. Vienpusēju darījumiem ir īss mūžs, un šādā gadījumā visu laiku būs jāmeklē arvien jauni sadarbības partneri. Vienreizējiem īstermiņa ieguvumiem parasti ir negatīvas sekas, jo tie novērš uzmanību no ilgtermiņa perspektīvas. Jātiecas pēc lielāka ieguvuma ilgtermiņā.

70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, lai gūtu ievērojamus panākumus karjerā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai, Jūsuprāt, ir iespējams gūt ievērojamus panākumus karjerā bez augstākās izglītības?» 28% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka tas ir iespējams, ja ir draugi vai radi, kas palīdz iekārtoties darbā. 24% aptaujāto uzskata, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, ja ej praksē un tās laikā sevi pierādi. Tikmēr 18% aptaujas dalībnieku šādu pārliecību pamato ar iemeslu, ka darba devēji vērtē tikai iepriekšējo pieredzi.

30% aptaujas dalībnieku gan uzskata, ka bez labas izglītības panākumus karjerā nevar gūt. 17% respondentu norādījuši, ka augstākā izglītība ir svarīgs faktors, ja vairākiem kandidātiem ir līdzīga pieredze. 9% aptaujāto atbildējuši, ka bez augstākās izglītības nevar iegūt darbu prestižā uzņēmumā. Savukārt 4% aptaujas dalībnieku uzsver, ka bez izglītības nevar iegūt nepieciešamās zināšanas, lai sasniegtu karjeras virsotnes.

Alus Latvijā tiek ražots turpat divreiz vairāk kā pārējie alkoholiskie dzērieni kopumā ņemot. Alus ražošanu 2006.gadā veikuši 20 komersanti, kas gada laikā kopumā saražojuši 141,4 miljonus litru alus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

2006.gadā alus Latvijā saražots 14 140 tūkst. dal apjomā, kas ir par 10% vairāk kā 2005.gadā. Nedaudz palielinājies arī vidējais Latvijā ražotā alus stiprums no 5,4% 2005.gadā uz 5,5% 2006.gadā.

Saskaņā ar alus ražotāju deklarēto informāciju, 88% no saražotā alus tiek realizēts Latvijā. 2006.gadā Latvijas tirgū vietējā ražojuma alus apjomi ir par 8% lielāki kā 2005.gadā.

No Latvijas kopumā izvesti 9% no valstī saražotā alus, pie tam 97% uz Lietuvu un Igauniju. No Latvijas izvestā alus vidējais stiprums sastāda 6,8 tilpumprocentus. Uz citām ES dalībvalstīm izvestā alus apjomi palielinājušies par 16%, savukārt uz trešajām valstīm izvestie apjomi samazinājušies par 21%.

Starp Latvijas zāļu ražotājiem pārliecinošs līderis ir A/S Grindeks, sasniedzot 42, 66 miljonu latu lielu kopējo apgrozījumu, otrā pozīcijā atrodas A/S Olainfarm - ar 15, 56 miljonu latu apgrozījumu, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Latvijas zāļu ražotāji kopumā pērn saražojuši zāles par 65, 91 miljoniem latu. (Aplūko Latvijas zāļu ražotāju TOP 13!)

Zāļu valsts aģentūra ir apkopojusi datus par zāļu patēriņu 2006. gadā. Minētā laika posmā kopumā ir saglabājušās iepriekšējās Latvijas medikamentu tirgus attīstības tendences: palielinājušies medikamentu realizācijas apjomi, ražošanas un eksporta apjomu kāpinājuši vietējie zāļu ražotāji.

Zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums vairumtirdzniecībā kopā ar pārējām precēm 2006. gadā sasniedzis 276, 88 miljonu latu ( 2005. gadā - 222, 97 milj.Ls). No kopējā apjoma lieltirgotavas Latvijā pārdevušas zāles, medicīnas un citas preces 225, 42 miljonu latu apmērā (2005. gadā - 190,68 milj.Ls). Savukārt 195, 61 miljonu latu (2005. gadā - 169, 19 milj.Ls) lielu apgrozījumu no kopējā Latvijā pārdotā apjoma veido zāļu un substanču realizācija. Lieltirgotavas vispārējā tipa aptiekām, kuru skaits 2006. gada nogalē bija 818 (2005. gadā - 817 aptiekas), pagājušajā gadā pārdevušas preces par 117,62 miljoniem latu (2005. gadā - 95, 92 milj.Ls).

2007. gadā ikdienas dzīvē vai darba vajadzībām datoru izmantoja 61% Rīgas iedzīvotāju, savukārt internetu lietoja 58% rīdzinieku, kas ir augstāks radītājs nekā iepriekšējos gados, liecina Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra un SKDS veiktais pētījums. 2004. un 2005. gadā datoru izmantoja attiecīgi 56% un 57% Rīgā dzīvojošo, savukārt internetu lietoja 48% un 51% respondentu, Db.lv informēja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību konsultants Gunārs Klēģers.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju paradumus datora un interneta lietošanā, kā arī izpētīt viņu iespējas un vēlmes attiecībā uz informācijas saņemšanu par Rīgas pašvaldību un elektronisko pakalpojumu izmantošanu. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā, plānojot un izstrādājot e-pakalpojumus un citus e-risinājumus, kas paredzēti Rīgas iedzīvotājiem.

Datora un interneta izmantošanas paradumi

Analizējot datus par datora un interneta izmantošanas paradumiem, pētījumā konstatēts, ka galvenie interneta izmantošanas nolūki bijuši dažāda veida informācijas meklēšana darbam, mācībām (to atzinuši 55% respondentu), dažādu dienas notikumu, jaunumu uzzināšana (55%), elektroniskā pasta un īsziņu nosūtīšana (51%).

10. oktobrī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.-2008.gadam īstenošanā. Programmas izpildes gaita liecina, ka tajā izvirzītie galvenie mērķi ir sasniedzami. 2005. gadā IKP pieauga par 10,2%, bet 2006. gada 1. pusgadā – par 12%, kas ir straujāk nekā noteikts Programmā. Arī nodarbinātību raksturojošie rādītāji Latvijā strauji uzlabojas. Nodarbinātības līmenis 2005. gadā sasniedza 63,3%, tas ir, palielinājās par 1 procentpunktu, salīdzinot ar 2004. gadu. Tajā pašā laikā bezdarba līmenis samazinājās no 10,4% 2004. gadā līdz 8,7% 2005. gadā un 7,2% 2006. gada 2. ceturksnī. Latvijas prioritārie darbības virzieni Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai paliek nemainīgi. Tie ir makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, zināšanu un inovāciju stimulēšana, investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošana, nodarbinātības veicināšana un izglītības un prasmju uzlabošana. Ziņojumu izstrādāja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Konkurences padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Ziņojuma izstrādes koordināciju nodrošināja Lisabonas stratēģijas uzraudzības padome un Lisabonas stratēģijas konsultatīvā darba grupa. Ar ziņojumu par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.-2008.gadam īstenošanā var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā -http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30262649 . Programmas mērķis ir veicināt valsts izaugsmi un nodarbinātību. Programma ir politikas plānošanas dokuments, kas parāda, kā Latvija 2005.-2008. gadā, balstoties uz Eiropas Padomes 2005. gada jūlijā apstiprinātajām Integrētajām pamatnostādnēm, sasniegs Lisabonas stratēģijas mērķus. Ziņojumā par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.-2008. gadam īstenošanā ir izvērtēts progress Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā. Ziņojums pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā līdz 2006.gada 15.oktobrim tiks iesniegts Eiropas Komisijai. Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005.-2008. gadam Ministru kabinets apstiprināja 2005. gada oktobrī.

2006. gada konverģences ziņojums liecina par nevienmērīgu attīstību ceļā uz eiro ieviešanu jaunajās dalībvalstīs. Latvija ir izpildījusi tikai divus no pieciem kritērijiem - Ilgtermiņa procentu likmes un Valsts budžeta stāvoklis.

Lietuva nav iekļauta ziņojumā, jo tās konverģences procesu novērtēja jau agrāk šajā gadā. "Lai gan ceļš uz eiro izrādījās sarežģītāks nekā varēja sākotnēji iedomāties, ieguvums ir pūļu vērts. Pirmkārt, atbilstoša politika ir vēlama neatkarīgi no eiro ; otrkārt, eiro ieviešana konsolidē makroekonomisko stabilitāti, kas ir vajadzīga izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai; un treškārt, valstij, kas ir labāk sagatavojusies, ir lielākas izredzes uz uzplaukumu monetārā savienībā, kā to apliecina pašreizējo eiro zonas dalībvalstu pieredze", teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?