Absolūtais vairākums (89%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka būtu jāparedz kriminālatbildība par politisko partiju finanšu pārkāpumiem.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūnijā veiktais pētījums.

66% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti būtu jāparedz kriminālatbildība, savukārt 23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk būtu nepieciešams paredzēt kriminālatbildību par pārkāpumiem partiju finansēšanā.

Tikai 6% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nav nepieciešams paredzēt kriminālatbildību par politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem - 5% uzskata, ka drīzāk nevajadzētu, bet 1% uzskata, ka noteikti nevajadzētu kriminālatbildību par šādiem pārkāpumiem.

Lai gan izskanējušas bažas, ka Latvijas parakstītā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ietvaros internetā sāks valdīt novērošanas un pašcenzūras kultūra, juristi šādus pieņēmumus sauc par nepatiesiem.

Tomēr, kā sarunā ar Db.lv norādīja advokātu biroja Sorainen juristi, lai arī liela daļa no ACTA paredzētā Latvijā jau ir ieviesta, svarīgi būs tas, kā valsts nolīgumu piemēros.

Komentējot izskanējušās bažas, ka ACTA ietvaros interneta pakalpojumu sniedzējiem varētu nākties ieviest pašcenzūru, advokāru biroja Sorainen jurists Andris Tauriņš minēja, ka nolīgumā nav tāda punkta. Arī Eiropas Savienības (ES) tiesa ir noteikusi, ka nesamērīga uzdevumu uzlikšana interneta servisa pakalpojumu sniedzējiem ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju un pamatbrīvību aizsardzības hartu. «ES tiesa jau kaut kādā mērā ir uzstādījusi standartu. Valsts nevar uzlikt šādas darbības par pienākumu. Tas, ka kāds portāls kontrolēs saturu, kas viņā ir izvietots, un veiks kaut kādu brīvas gribas pasākumu pārbaudi, tas jau ir, manuprāt, normāli,» sacīja A. Tauriņš.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ministru prezidentam lūgumu atsākt Krimināllikuma grozījumu virzību, lai Latvijas likumdošanā kriminalizētu prettiesiskas darbības saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem lielā apmērā.

KNAB uzskata, ka vairāki partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumi, ja tie izdarīti lielos apmēros, var būtiski aizskart sabiedrības un valsts intereses. KNAB pieredze, kontrolējot partiju finansēšanas atbilstību likuma prasībām, kā arī ārvalstu prakse liecina, ka šādi pārkāpumi ir nozīmīgi un no citiem pārkāpumu veidiem atšķiras ar lielu bīstamību sabiedrības interesēm.

Patlaban nav iespējams veikt izmeklēšanu, saukt personas pie kriminālatbildības un piespriest tām sodus saistībā ar nelikumīgu partiju finansēšanu un ziedojumu pieņemšanu lielā apmērā, kā arī pieprasīšanu nelikumīgi finansēt lielā apmērā partijas. KNAB ierosina kriminalizēt šādas ar partiju finansēšanu saistītās pretlikumīgās darbības, tādējādi pieļaujot to atklāšanā un izmeklēšanā izmantot kriminālprocesuālās un operatīvās darbības metodes.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Esošo tiesisko regulējumu vēl precizēs līdz martam, taču iespējamā atbildība par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu tajā varētu būt visai barga.

Par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tajā persona tiks saukta pie administratīvās vai pat kriminālatbildības, paredz jaunais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Taču, iepazīstoties ar šobrīd Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ir jākonstatē, ka atbildība par nulles deklarācijas neiesniegšanu šobrīd nav paredzēta un var tikai minēt, kāda būs par iespējamajiem likuma pārkāpumiem paredzētā atbildība, norāda zvērinātu advokātu biroja «O.Cers un J.Jurkāns» zvērināta advokāte Inita I. Apšeniece.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) ir apsveicams un tā pamatideja ir pozitīvi vērtējama. Tomēr, par cik tajā lietotā terminoloģija atklāj daudz vietas interpretācijai, kā arī var konstatēt pretrunas starp nolīguma tekstiem angļu un latviešu valodā, ACTA ietekme uz sabiedrību būs atkarīga no Latvijas rīcības to piemērojot, atklāj Db.lv aptaujātie juristi.

Advokātu biroja Krodere & Judinska zvērināta advokāte Brigita Tērauda uzsver, ka visvairāk jautājumu izraisa nolīguma sadaļa par krimināltiesisko aizsardzību. «Ja nolīgums tiek ratificēts, tad Latvijai būtu gudri un samērīgi jāinterpretē šīs sadaļas normas, lai tās nenonāktu pretrunā ar pastāvošā regulējuma principiem,» sacīja B. Tērauda. Nolīgums pieprasa dalībvalstīm paredzēt kriminālsodu par «komerciāla mēroga» apzinātu preču zīmju un autortiesību vai blakustiesību pārkāpumiem, bet LR Krimināllikums šādu terminoloģiju nelieto.

B. Tērauda skaidroja, ka LR Krimināllikums kriminālatbildību gan par preču zīmju nelikumīgu izmantošanu, gan arī par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu paredz kā kritēriju nosakot «būtiska kaitējuma» nodarīšanu, nevis «komerciālu mērogu». «Manuprāt, ir skaidrs, ka starp jēdzieniem «būtisks kaitējums» un «komerciāls mērogs» ir vērā ņemama atšķirība un otro nevar «ielasīt» pirmajā. Līdz ar to nolīguma ratifikācijas gadījumā būtu nepieciešamas izmaiņas Krimināllikumā,» sacīja juriste.

Ceturtdien, 13. augustā, valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Grozījumi Krimināllikumā un Grozījumi likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, kas nepieciešami, lai ieviestu divas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas: vienu - par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu, otru - par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

Direktīvu mērķis ir visas Eiropas Savienības (ES) interesēs vērsties pret un sodīt par jebkādu darbību, kas viltošanas rezultātā var apdraudēt eiro autentiskumu. Līdz ar to ar grozījumiem Krimināllikumā tiek ieviesti vienoti noteikumi, lai stiprinātu cīņu pret valūtu viltošanu un uzlabotu šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un nodrošinātu labāku sadarbību cīņā pret viltošanu.

Grozījumi paredz kriminālatbildību arī par iekārtas, programmatūras, datu, aizsardzības (pretviltošanas) elementu vai jebkādu citu līdzekļu, kas pielāgoti Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas viltošanai, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu. Tāpat paredzēts noteikt kriminālatbildību par viltotas naudas izgatavošanu neatkarīgi no nolūka.

Saeima ceturtdien, 25.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību personām, kuras turpina veikt būvdarbus pēc to apturēšanas, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Deputātu atbalstītā Krimināllikuma redakcija paredz kriminālatbildību par būvdarbu veikšanu laikā, kad tie ir apturēti, trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā, ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu uzsākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes. Plānotais sods par šīm darbībām ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

«Līdzšinējais regulējums, kas par patvaļīgu būvniecību paredz vien administratīvu atbildību, ir acīmredzami nepilnīgs un neattur būvniekus no darbu turpināšanas pat pēc tam, kad būvinspektors liek apturēt būvniecību,» iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Viņa norāda, ka būvdarbu veicēji klaji ignorē iestāžu lēmumus un tiesāšanās ilgst gadie, tikmēr bez dokumentiem uzceltās ēkas aug kā sēnes pēc lietus un ar laiku tiekot legalizētas.

Eiropas speciālisti raduši virkni nepilnību likumos, kas vērsti pret kukuļošanu. Nepilnības būtu jānovērš līdz 2010. gadam.

Izvērtējot Latvijas Krimināllikuma atbilstību starptautisko konvenciju prasībām, Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) rekomendējusi Latvijai līdz 2010.gada aprīlim noteikt kriminālatbildību par kukuļošanu šķīrējtiesnešiem un tiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas nav valsts amatpersonas Krimināllikuma izpratnē, kā arī paredzēt saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļošanu gadījumos, kad labums nav domāts pašam kukuļņēmējam, bet kādai trešajai personai.

Tā kā GRECO eksperti secinājuši, ka Latvijas Krimināllikumā noteiktais kukuļošanas regulējums atsevišķos aspektos neatbilst Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas un tās papildprotokola prasībām, tad ir saņemtas kopumā 8 rekomendācijas konstatēto trūkumu novēršanai kukuļošanas regulējuma jomā un 5 rekomendācijas par Politisko partiju finansēšanas atklātuma nodrošināšanas jautājumiem.

Saeima ceturtdien, 28.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus, ar kuriem paredzēts noteikt kriminālatbildību par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos.

Tāpat iecerēts noteikt kriminālatbildību par citai personai izsniegta sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu.

Likumprojekta anotācijā tā autori atsaucas uz plaši izskanējušo informāciju par vairākiem desmitiem kriminālprocesu saistībā ar vakcināciju apliecinošu dokumentu viltošanu, kā arī viltotu dokumentu izmantošanu, medicīnas darbinieku uzpirkšanas mēģinājumiem, kā arī svešu sertifikātu izmantošanu. Anotācijā uzsvērts, ka šāda rīcība apdraud sabiedrības veselību un, ņemot vērā tās kaitīgumu, būtu atzīstama par noziedzīgu.

Ar likuma izmaiņām iecerēts noteikt, ka par šādiem pārkāpumiem sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā un Sporta likumā, kas paredz kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta sacensībām, informē TM.

Sportam komercializējoties, attīstās arī veidi, kā sarunāt rezultātus un sacensību gaitu, lai gūtu materiālu vai cita veida labumu. Tāpēc Tieslietu ministrijas vadībā, piesaistot Krimināllikuma darba grupu un nozares speciālistus, tika izstrādāti grozījumi Krimināllikumā un Sporta likumā, lai ieviestu kriminālatbildību par sporta spēļu sarunāšanu.

Krimināllikumā paredzēts jauns pants Manipulācijas ar sporta sacensībām. Tuvākajā laikā grozījumi tiks iesniegti Saeimā. Plašāk par minētajiem grozījumiem informēs preses konferencē.

Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu varēs piemērot kriminālatbildību; krimināli sodāma būs «aplokšņu algu» izmaksa, nevis saņemšana, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Aplokšņu algu» izmaksas ir vispārēja sabiedrības problēma, un VID veiktie preventīvie un represīvie pasākumi nespēj nodrošināt to būtisku samazinājumu, tādējādi nepieciešams veikt grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par «aplokšņu algu» izmaksām, kas mazinātu ne tikai šo pārkāpumu gadījumu skaitu, bet arī tiešā veidā ietekmētu ēnu ekonomikas samazināšanu kopumā. To DB uzsver VID. Tieši pēc sarunas ar Finanšu ministriju un VID Saeimas deputātiem radās pārliecība, ka atsevišķa likuma norma palīdzēs savākt pierādījumu bāzi un atslogos attiecīgo institūciju darbu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un biedrība Business against shadow economy (Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku jeb BASE) sagatavojušas savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, paredzot atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest taksometru ikmēneša nodokli, izskaust pirātismu un ieviest «čeku loteriju».

Dokumentā apkopoti LTRK, LDDK un BASE biedru priekšlikumi, kā arī valsts iestāžu priekšlikumi, kurus atbalsta minētās uzņēmēju biedrības. Ceturtdien notiekošajā ikgadējā ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā konferencē tiks uzklausīti viedokļi par minētajiem priekšlikumiem un pēdējie ieteikumi pirms ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Nodokļu jomā uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Tāpat jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs tādā veidā, kas nepalielina administratīvo slogu, kā arī jāpārskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību, kas izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī.

Grozījumi 2. lasījumā Saeimā tika pieņemti 14. februārī, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 3. lasījumu ir beidzies. Tādēļ var prognozēt, ka drīzumā tie tiks izskatīti atbildīgajā – Saeimas Juridiskajā komisijā, un pēc tam nodoti Saeimai uz 3. lasījumu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins prognozē, ka likuma izmaiņas var gaidīt jau aprīļa beigās vai maijā.

Kā norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācija, grozījumi nepieciešami, lai novērstu pašlaik pastāvošo disproporciju: šobrīd zādzība no transportlīdzekļa tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta trešo daļu – kā smags noziegums, un par to paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Savukārt, paša transportlīdzekļa zādzība tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta pirmo daļu – kā mazāk smags noziegums ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pakāpeniski atcelt ierobežojumus vakcinētām personām, vienlaikus ministri vēl diskutēs par konkrētiem pasākumiem, kurus varētu attiecināt uz vakcinētām personām.

VM rosināja nodrošināt "drošu, godīgu un kontrolētu ierobežojumu atcelšanu" vakcinētām personām vairākos soļos.

Pirmais solis paredz ieviest vakcinētajiem tādus pašus izņēmumus kā personām, kas pārslimojušas Covid-19. Otrajā solī paredzēts ieviest individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas atvieglojumus slēgtos un kontrolētos kolektīvos.

Trešais solis paredz ieviest atvieglojumus individuālu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt ceturtais solis paredz ieviest plašākus atvieglojumus pulcēšanās ierobežošanai, pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.

No VM provizoriskā plāna izriet, ka jau šonedēļ varētu ieviest izņēmumus pašizolācijas ievērošanai vakcinētām personām, iebraucot no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību.

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 3.februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja trešajā galīgajā lasījumā, informē saeimas Preses dienests.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem.

Plānots, ka jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Rīgā sestdien nodibināta partija Par prezidentālu republiku, aģentūra BNS uzzināja partijas dibināšanas kongresā.

Partijā ir 287 biedri un par tās dibināšanu tika nolemts vienbalsīgi.

Partijas pamatnostādnes paredz Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 71 deputātam, ieviest saprātīgu nodokļu politikas sistēmu, kas stimulētu ražošanu, lauku saimniecību un eksporta attīstību. Tāpat plānots noteikt, ka nodokļi netiek paaugstināti turpmākos 15 gadus, bet izmaiņas nodokļos tiek veiktas tikai tos samazinot.

Pamatnostādnēs arī sacīts, ka partijai ir ilgtermiņa valsts tautsaimnniecības attīstības plāns, kuru plānots nostiprināt ar Saeimas balsojumu, piešķirot tam likuma spēku. Lai plānu realizētu, tautas vēlēts prezidents iecels profesionālus, nepolitiskus ministrus. Par Saeimā apstiprināta Tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāra (plāna) izpildi personīgi atbildīgs būtu tautas vēlēts valsts prezidents.