No šī gada 14.augusta tiks mainīti starptautiskās muitas tranzīta sistēmas TIR režīma piemērošanas noteikumi Krievijā, liecina paziņojums Krievijas Federālā muitas dienesta mājaslapā. Pēc Latvijas autopārvadātāju domām, iecerētās pārmaiņas draud apstādināt kravu ievešanu kaimiņzemē.

«Nav jau alternatīvas. Ja TIR atcels, apstāsies kravu ievešana Krievijā,» brīdina asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Krievijas muitas dienesta paziņojumā tiek skaidrots, ka transportlīdzekļi, kuri ar TIR karneti veic iekšējā tranzīta pārvadājumus, no 15.augusta drīkstēs Krievijas teritorijā pārvietoties tikai Krievijas muitas konvoja pavadībā, turklāt to varēs darīt tikai tad, ja būs samaksātas visas muitas nodevas.

Šāds lēmums pieņemts, jo Krievijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija (ASMAP), kas izsniedz TIR karnetes, nav maksājusi muitas nodokļus saskaņā ar TIR konvenciju. 2013.gada 1.jūnijā kopējā summa, kas saistīta ar TIR procedūras pārkāpumiem, sasniegusi 20 miljardus rubļu (329,54 miljonus latu), teikts Federālā muitas dienesta paziņojumā.

TIR karnetes var izmantot, bet ar krievu galvojumu robežu šķērsot vieglāk , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī oficiālu, publiskotu Krievijas muitas lēmumu nav, jau kopš šī gada septembra kravu pārvadātāji caur Grebņevu uz kaimņvalsti atkal var doties, izmantojot tikai TIR karneti (starptautiskā garantija veikt muitas nodevu apmaksu, piemēram, valstī ievestās kravas pazušanas gadījumā). DB jau rakstījis, ka Krievijas Federālais muitas dienests ierobežoja TIR izmantošanu 2013. gada novembrī, pieprasot papildu muitas galvojumus, kurus izsniedza kaimiņvalsts kompānijas. Sākotnēji to cena bija augstāka (līdz 150 eiro) nekā TIR garantiju (35 eiro) cena.

Atsāk pieņemšanu

Kopš ierobežojumu ieviešas TIR izmantošanā, strauji samazinājies karnešu iegādes skaits, liecina starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto dati. Proti, 2013. gada deviņos mēnešos tās bija 74,5 tūkst. grāmatiņu, pērn – 41 tūkst., bet šogad – 28,3 tūkst grāmatiņu.

Autopārvadātāji aizvien vairāk izmanto iespēju pašiem iesniegt priekšdeklarāciju dažādu valstu muitas iestādēm par šajās valstīs ievedamajām precēm, izmantojot bezmaksas TIR elektroniskās iepriekšējās deklarēšanās (EPD) sistēmu. Tas saistīts ar kaimiņvalstu lēmumu, ka no šā gada 17.jūnija EPD ir obligāta preču ievešanai ar autotransportu Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas savienības teritorijā.

Pērnā gada jūnijā nedēļā tika saņemti 1416 pieteikumi, bet 2012. gada jūnijā - jau 6782, autoārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) rīkotajā seminārā sacīja Starptautiskās Autotransporta savienības (IRU) TIR audita un pielaides departamenta vadītājs Julians Genkovs. Jāpaskaidro, ka visas tranzīta procedūras muitas iestādēm Latvijā tiek iesniegtas elektroniski jau no 01.05.2004., un visas TIR procedūras - no 01.01. 2009., izmantojot muitas tranzīta kontroles sistēmas komersanta moduli (TKS). Savukārt IRU veidotā TIR EPD sistēma, kas savienota ar TKS, Latvijā darbojas no 2010. gada 19. jūlija.

«Pārvadātāji līdz šim 10 gadus caur dažādiem starpniekiem iesniedza šo deklarāciju, maksājot par to apmēram 30 eiro, kaut arī darbs to nemaksāja. Starpnieku bizness izmantoja muitas darbinieku vai vietējās administrācijas protekcionismu,» līdzšinējo situāciju apraksta transporta ekspedīcijas firmas ATEK pārvaldnieks Vladimirs Butanovs. Taču viņš zinājis, ka tam reiz pienāks gals, un Latvijas auto veikusi darbu, lai pārvadātāji to varētu darīt bez maksas paši.

Šodien paredzētajā autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto biedru kopsapulcē būs redzams, vai nozares spēlētāji spēs vienoties par rīcību kopēju mērķu sasniegšanai vai paliks sašķelti un turpinās savstarpējos kašķus cīņā par varu.

«Pamatojoties uz autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) 2019. gada 21. marta padomes lēmumu, no amata pienākumu pildīšanas atsaukti: valdes loceklis-izpilddirektors Aivars Buls un valdes loceklis-prezidents Valdis Trēziņš. Lai nodrošinātu asociācijas izpildinstitūcijas darbības nepārtrauktību, padome ievēlēja valdes locekļus Aleksandru Pociluiko (prezidents) un Aleksandru Čerkasovu (izpilddirektors). Asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns turpina pildīt savas funkcijas.»

Tiem, kas seko nozarē un šajā sabiedriskajā organizācijā notiekošajam, šis lakoniskais paziņojums, kas 25. martā tika ievietots asociācijas mājaslapā, nebija nekāds pārsteigums. Nekāds brīnums nozares pārzinātājiem nebija arī V. Trēziņa reakcija uz to, kurš aģentūrai LETA norādīja, ka asociācijā nesaskaņas bijušas pēdējo pusgadu: «Rudenī tika nomainīta asociācijas padome, tika nomainīts valdes priekšsēdētājs, tagad arī prezidents un trešais valdes loceklis. Asociācijas vadība ir «iztīrīta» kārtīgi un ir pārņemta vara.» DB jau rakstījis, ka pērn asociācijas kopsapulcē tika ievēlēta jauna padome (skat. DB 17.10.2018.), bet šā gada sākumā A. Lubāns nomainīja ģenerālsekretāru Jāni Āboltiņu (skat. DB 29.01.2019.).

No 14. augusta TIR karneti pārvadājumos Krievijas Federācijā nebūs iespējams izmantot par galvojumu tranzīta procedūrai.

Iebraucot Krievijas Federācijā, pārvadātājām būs jāiesniedz papildus galvojums vai jānoformē tranzīta procedūra vispārējā kārtībā, vai prece būs jāatmuito robežšķērsošanas vietā, vai jāizvēlas preču konvojēšana uz tuvāko pierobežā esošo muitošanas centru, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Jāatgādina, ka Krievijas puse savu lēmumu pamato ar to, ka Krievijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija, kas izsniedz TIR karnetes, neesot maksājusi muitas nodokļus saskaņā ar TIR konvenciju. Šā gada jūnijā kopējā summa, kas saistīta ar TIR procedūras pārkāpumiem, bijusi jau 20 miljardi rubļu (ap 320 milj. Ls).

Pārvadātāji nemierā ar Latvijas auto vadību; valde pārmetumus noraida

Izvēlēt jaunu autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses – ar šādu aicinājumu pie LA biedriem vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību).

Šodien notikušajā asociācijas Latvijas auto (LA) ārkārtas sapulcē, kas bija sasaukta pēc vairāku desmitu neapmierinātu biedru aicinājuma, nebija kvoruma. Toties bija haotiska pārmetumu izteikšana un jautājumu uzdošana valdei, kā arī neveiksmīgi tās mēģinājumi skaidrot savus lēmumus.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka ar aicinājumu pie LA biedriem izvēlēt jaunu LA padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, bija vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, bija radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču šobrīd ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums iepriekš DB atzina par nepamatotiem. Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu vēstulē izskanēja arī pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu.

VID parakstījis jaunu vienošanos ar Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociāciju Latvijas auto par TIR karnešu garantijas saistībām. VID Galvenās muitas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Salmiņa Db pastāstīja, ka, noslēdzot jauno vienošanos, Latvijas auto kā garantējošās asociācijas atbildības limits par vienu TIR procedūru palielināts līdz 60 tūkst. eiro (līdzšinējo 50 tūkst. ASV dolāru vietā). Muitas konvencijai par kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, izmantojot TIR karneti, Latvijas pievienojās 1993. gada martā, un kopš 1993. gada karnetes uzņēmumiem izsniedz asociācija. Patlaban TIR procedūru izmanto 683 Latvijas uzņēmumi.

Aktīvāk lobēs pārvadātāju intereses robežšķērsošanas, nodokļu politikas, sadarbības ar citām ES valstīm jautājumos.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais Latvijas auto (LA) ģenerālsekretārs un valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Pēc valsts pārvaldē un ar transpotu saistītās valsts kapitālsabiedrībās nostrādātiem 25 gadiem (skat. DB 31.10.2017.), viņam izdevies paskatīties uz transporta jomu no malas. Taču viņš ir gandarīts, ka atkal atgriežas sev zināmā nozarē, jo sadarbība ar LA bijusi, esot Autotransporta direkcijas vai Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta vadītāja amatos. Pēc piedāvājuma saņemšanas viņam bijuši vairāki pārrunu raundi ar nozares cilvēkiem un aktīvistiem, jo «nav jau noslēpums, ka asociācijā ir t. s. pozīcija un opozīcija, dažādas intereses, kas reizēm saduras». Lai pieņemtu šo amatu, viņam bijušas svarīgas dažas lietas. Galvenais, ka LA ir jāattīstās, aktīvāk jāaizstāv savu biedru intereses, jāpaplašina biedru loks.

Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto biedru izveidotā apdrošināšanas sabiedrība Lauto klubs pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma tai anulēt savstarpējās apdrošināšanas licenci, nolēmusi sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un piedāvāt jaunu risinājumu.

Kā atzina Lauto klubs padomes priekšsēdis Vladimirs Zvonarevs, kas šajā amatā iecelts aprīļa beigās, viņam bijusi tikšanās LTRK pārstāvjiem, jo plānos esot realizēt jaunu projektu.

«Labi, ir anulēta Lauto klubs licence, bet mēs varam strādāt un piedāvāt pārvadātājiem kaut ko citu. Viens no variantiem - kopā ar LTRK palīdzēsim autopārvadātājiem ar citiem variantiem. Piemēram, LTRK veic ATA karnešu izsniegšanu. Tās izmanto uz laiku. Ir dažādi varianti, ka tās varētu piedāvāt. Plašāk stāstīt nevaru, taču meklējam variantus. Prezentēju šo variantu kamerai un, ja būs interese, realizēsim,» uzsvēra Zvonarevs.

Pēc biznesa pārstāvju lūguma Krievijas Federācijas (KF) Federālais muitas dienests (FMD) atlicis lēmuma ieviešanu, kas paredz, ka no 14. augusta TIR karneti kaimiņvalstī nebūs iespējams izmantot par galvojumu tranzīta procedūrai.

Pēc Ārvalstu Investīciju konsultatīvās padomes, Eiropas Biznesa asociācijas, Eiropas Savienības pārstāvniecības KF lūguma FMD atlicis izmaiņu ieviešanu uz mēnesi, vēsta informācija KF FMD mājas lapā.

Db.lv jau rakstīja, ka, ignorējot starptautiskās saistības, FMD bija izziņojis, ka no 2013. gada 14. augusta pārvadājumos Krievijā TIR karneti nebūs iespējams izmantot kā galvojumu dokumentu. Iebraucot KF, pārvadātājām būs jāiesniedz papildus galvojums vai jānoformē tranzīta procedūra vispārējā kārtībā, vai prece būs jāatmuito robežšķērsošanas vietā, vai jāizvēlas preču konvojēšana uz tuvāko pierobežā esošo muitošanas centru. Ne uzņēmējiem, ne to pārstāvošajām asociācijām joprojām nav skaidrs, kā iecerētās izmaiņas realizēsies dzīvē. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests brīdināja, ka ieviestie ierobežojumi var izraisīt autotransporta dīkstāvi un rindu veidošanos Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietās.

Krievijas Federālā Muitas dienests izsvītrojis no sava «melnā saraksta» lielāko daļu no Lietuvas autopārvadājumu kompānijām.

Lietuvas autopārvadātāju asociācijas LINAVA vadītājs Valds Ģilis uzsver, ka 20 uzņēmumiem no Lietuvas jau atcelti ierobežojumi attiecībā uz TIR karnešu saņemšanu (tās ļauj veikt pārvadājumus Krievijas teritorijā), un sešiem uzņēmumiem pagarināts pārbaudes laiks. Savukārt 3 uzņēmumiem TIR karnešu licence ir anulēta un Krievijā ar pārvadājumiem šie uzņēmumi nodarboties vairs nevarēs.

Db jau vēstīja, ka Krievija pagājušajā mēnesī noteica ierobežojumus kravu pārvadāšanai savā valstī daudziem Lietuvas transporta uzņēmumiem, tādējādi radot milzu zaudējumus Lietuvas pārvadājumu nozarei. Tāpat tas radīja milzu sastrēgumus uz Latvijas – Krievijas robežas.

Latvijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto kopš maija ir palielinājusi vienreizējo iestāšanās biedru maksu no 2000 uz 10 000 Ls, padarot līdzdalību asociācijā gandrīz neiespējamu mazajiem pārvadātājiem, šādu viedokli laikrakstam Dienas bizness pauž SIA Multiconcepts direktors Ēriks Segliņš.

Ņemot vērā, ka Latvijas auto ir monopolists TIR CARNET (starptautisko kravu pārvadājumu deklarēšanas dokuments) izsniegšanā Latvijā, šādi jauniem tirgus spēlētājiem tiek liegts līdzdarboties trešo valstu tirgos (piemēram - Krievijas un Ukrainas tirgū). Taču ikgadējās Latvijas auto biedru naudas palikušas iepriekšējā līmenī, no kā var secināt, ka visi tie, kas ir šajā asociācijā, ir ieinteresēti nelaist klāt jaunos dalībniekus, savukārt paši maksāt mazāk.

Ja pārvadātājs, kuram šī dokumenta nav, vēlas apkalpot klientus, piemēram, Krievijā, viņam ir jāstrādā kā apakšuzņēmējam pie cita pārvadātāja. Tomēr tas ir sarežģīti un esošajā tirgus situācijā un nozares konkurences apstākļos neizdevīgi. Rezultātā mazajiem pārvadātājiem, kas nav Latvijas auto biedri, ir lielāki izdevumi nekā lielajiem pārvadātājiem, kurus turklāt neskar iestāšanās maksas paaugstinājums.

No 2013.gada 19.novembra pārvadātājiem nebūs iespējams izmantot TIR karneti kā galvojumu dokumentu tranzīta kravu nogādāšanai Krievijā, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Krievijas Federācijas Federālais muitasdienests ir informējis VID Muitas pārvaldi, ka no 2013.gada 19.novembra TIR karneti nebūs iespējams izmantot kā tranzīta deklarāciju un galvojumu kravu pārvadājumiem Krievijas Federācijā, kravas no Latvijas Republikas ievedot Krievijas Federācijā caur Federālā muitas dienesta Ziemeļrietumu muitas pārvaldes pakļautībā esošajiem muitas kontroles punktiem.

No šī gada 1.decembra šāds ierobežojums stāsies spēkā visā Krievijas Federācijas teritorijā.

Ja trīs stundu laikā pēc iebraukšanas Krievijā robežšķērsošanas vietā pārvadātājs nepieteiks attiecīgo muitas procedūru, krava tiks atgriezta atpakaļ uz Latviju. VID atgādina, ka atpakaļ atgrieztajām kravām ir jāiesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācija un nekavējoties, ne vēlāk kā 3 stundu laikā, jāpiemēro muitas noteikumos atzītais preču izmantošanas veids (tranzīts, preču pagaidu glabāšana).

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Latvijā tikai divās saimniecībās audzē vietējās Latvijas baltās šķirnes cūkas. Abas saimniecības atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudētajā teritorijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

No kādreiz plašās Latvijas baltās cūku populācijas atlikušas vairs tikai 59 sivēnmātes un tikai viena no tām ir 100% tīršķirnes Latvijas baltā, pārējām ir arī neliels citu šķirņu piejaukums. Desmit sivēnmātes mīt Smiltenes novada Bilskas pagasta SIA Druva ganāmpulkā un 49 – Dagdas novada Svariņu pagastā Viktorijas Spilas saimniecībā, noskaidrojis laikraksts.

«Pie mums pagaidām neviens nav bijis, gaidām un ar paniku skatāmies uz katru nepazīstamu tālruņa zvanu. Ministrs gan teica, ka visas esot jākauj nost, ceru, ka tā nebūs. Esam aplecinājuši cūkas zemniekiem Alūksnē, Valmierā, bet nu jau neviens vairs nepirks. Mums pagaidām nav aizliegts izvest dzīvniekus no novietnes, tomēr zemniekiem nav skaidrības, vai cūkas vēl drīkstēs turēt,» emocionāli stāstījusi SIA Druva zootehniķe Rasma Plakane. Viņas cūku fermā ir 50 sivēnmātes, no kurām desmit ir Latvijas baltās šķirnes. Tostarp arī astoņus gadus vecā Gina, kas ir vienīgā tīršķīrnes Latvijas baltā sivēnmāte.

Krievijas Federālais muitas dienests šodien izplatījis jaunu paziņojumu par iepriekš izdoto rīkojumu, kas paredz TIR konvencijas garantiju neatzīšanu, ziņo valsts SIA Autotransporta direkcijas pārstāvji.

Minētais rīkojums sākot no šā gada 14. septembra attieksies tikai uz tām muitas iestādēm, kas pakļautas Sibīrijas un Tālo Austrumu muitas pārvaldēm. Tas nozīmē, ka, šķērsojot Krievijas robežu no Latvijas puses, TIR sistēmas pagaidām darbosies tāpat kā līdz šim.

Db.lv jau rakstīja, ka, ignorējot starptautiskās saistības, FMD bija izziņojis, ka no 2013. gada 14. augusta pārvadājumos Krievijā TIR karneti nebūs iespējams izmantot kā galvojumu dokumentu. Iebraucot KF, pārvadātājām būs jāiesniedz papildus galvojums vai jānoformē tranzīta procedūra vispārējā kārtībā, vai prece būs jāatmuito robežšķērsošanas vietā, vai jāizvēlas preču konvojēšana uz tuvāko pierobežā esošo muitošanas centru. Ne uzņēmējiem, ne to pārstāvošajām asociācijām joprojām nav skaidrs, kā iecerētās izmaiņas realizēsies dzīvē. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests brīdināja, ka ieviestie ierobežojumi var izraisīt autotransporta dīkstāvi un rindu veidošanos Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietās.

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Rīgas muitas reģionālās iestādes iekšzemes muitas kontroles punkti (MKP) pēc saīsināta darba dienas garuma sāks strādāt, sākot ar 1. oktobri, tādējādi dodot laiku visiem iesaistītajiem uzņēmumiem sagatavoties jaunajai kārtībai. Db aptaujātie uzņēmēji un arī nozares pārstāvji iepriekš norādīja, ka esot nepieciešams vairāk laika, lai pielāgotos jaunajiem plānotajiem Rīgas muitas iekšzemes muitas kontroles punktu (MKP) darba laikiem, un tagad uzņēmējiem ir dots vairāk laika, lai izmaiņām sagatavotos. Rīgas muitas reģionālās iestādes vadītājs Viktors Liepiņš sarunā ar Db norādīja, ka muitā janvāra sākumā izveidotā komisija, kas strādā ar visiem jautājumiem saistībā ar MKP optimizāciju un darba laika izmaiņām, ir ņēmusi vērā visus uzņēmēju ieteikumus un bažas, tāpēc sākotnējais plāns optimizāciju sākt jau ar pavasari mainīts. Rīgas muitas iekšzemes MKP šobrīd strādā vidēji no plkst. 8:30 līdz plkst. 20 vai 21, bet muita vēlas darba laiku samazināt līdz plkst. 17. Tāpat muita iecerējusi ņemt vērā galvenās uzņēmēju bažas, ka «karstajās dienās» darba nedēļas beigās, kad kravu plūsma ir sevišķi liela, muita varētu netikt galā ar saviem pienākumiem, tāpēc pirmdienās un piektdienās MKP turpinās strādāt līdz astoņiem vakarā.

Preču viltojums jākonstatē tiesai vai vismaz līdzvērtīgai institūcijai, nevis preču zīmju īpašniekam

To atzinumā par Finanšu ministrijas virzīto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai» norāda Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA). Kaut arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 608/2013 bija jāstājas spēkā jau 2014. gada sākumā, tās pārņemšanai izstrādātos normatīvo aktu grozījumus vēl tikai paredzēts skatīt valdībā.

Sagatavotā noteikumu projekta pieņemšana, neveicot tajā tādas izmaiņas, lai tā atbilstu jaunās regulas prasībām, var radīt ievērojamus zaudējumus Latvijas tranzīta nozarei, jo kravu pārvadātāji, ekspeditori, muitas noliktavu turētāji, kā arī citas kravu pārvadājumu un ekspedīciju procesā iesaistītās personas tiks nostādītas nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret citu ES valstu tranzīta nozares uzņēmumiem, brīdina LTBA.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Pat pēc 15 % obligātās algu samazināšanas vairākiem Liepājas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem algas ir valsts vadītāju līmenī, izpētījis laikraksts Kurzemes Vārds.

Vislielāko algu 2009. gadā saņem pērn 115 tūkstošu latu lielus zaudējumus piedzīvojušās pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus - 2.04 tūkstošus latu. Viņš arī salīdzinoši daudz zaudējis no algas, jo pērn viņa alga vidēji bijusi 3.024 tūkstoši latu, raksta Kurzemes Vārds.

Liepājas reģionālā slimnīca pērn cietusi gandrīz 379 tūkstošus latu zaudējumus, valdes priekssēdētājs Juris Bārzdiņš saņem 1.97 tūkstošus latu algā, bet viņa vietnieks ārstniecības jautājumos, patologs Edvīns Striks - 1.78 tūkstošus latu, valdes locekle Liene Busele - 1.42 tūkstošus latu.

Atkritumu poligona apsaimniekotāja Liepājas RAS, kas pērn nopelnījusi 120 tūkstošus latu, valdes priekšsēdētājs Normunds Niedols saņem 1.62 tūkstošu latu algu. Viņam ir arī 1.2 tūkstošus latu liela amatalga PSIA Vecliepāja. Komunālās pārvaldes vadītājs Ģirts Reinbergs - 1.5 tūkstošus latu, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins - 1.5 tūkstošus latu. Arī domes izpilddirektors Edgars Rāts saņem algu arī PSIA Komunālā pārvalde - 1.35 tūkstošus latu.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Nomainīt asociācijas Latvijas auto padomi, lai ievēlētu jaunu valdi, kas gādātu, lai šī nevalstiskā organizācija atgriežas pie sava pamatuzdevuma pildīšanas, proti, autopārvadātāju interešu aizstāvēšanas. Šādu iznākumu ārkārtas biedru kopsapulcē vēlas panākt vismaz daži desmiti nozares komersantu.

Esošajai valdei, tostarp plašākai sabiedrībai labāk zināmajiem Valdim Trēziņam un Jānim Āboltiņam (tagadējās vēstnieces Itālijā vīram), tiek arī pārmesta ne gluži caurspīdīga izrīkošanās ar biedrības līdzekļiem. Proti, neapmierinātie pārvadātāji uzskata, ka no Starptautiskās autopārvadātāju savienības (IRU) atgriezto pārmaksu par TIR karnešu iegādi varētu sadalīt tiem pārvadātājiem, kas šīs karnetes savulaik iegādājās. Bez šī miljona, par ko asociācija iegādājusies Latvijas valsts obligācijas, viņuprāt, nepareizas izlietošanas, komersanti iebilst arī pret organizācijas pārlieku lielo biroju un nesamērīgi augstajām vadības algām, kā arī interešu pienācīgu neaizstāvēšanu valdībā, piemēram, saistībā ar šoferu trūkumu, kam risinājums būtu vieglāka ārvalstu autovadītāju piesaiste.

Starptautisko autopārvadātāju asociācija Latvijas auto (LA) ārkārtas kopsapulcē atsauc no amata padomi. Šobrīd norit jaunas padomes ievēlēšanas process. Padomes sastāva maiņa vēlāk var nozīmēt amatu zaudēšanu valdes locekļiem Valdim Trēziņam (LA prezidents) un Aivaram Bulam, kā arī valdes priekšsēdētājam Jānim Āboltiņam (LA ģenerālsekretātrs).

Otra kopsapulce, kurā vairs nebija nepieciešama vismaz puse no 377 balstiesīgajiem biedriem, notiek šodien Ķīpsalas izstāžu centrā. Tajā piedālās 158 biedri ar balstiesībām. Kopsapulcē tiek atkārtoti iepriekš izteiktie pārmetumi, kurus esošā vadība noliedz, runātāji regulāri viens otru pārkliedz, bet esošie valdes pārstāvji pauž bažas, vai kopsapulces darba organizācijā un lēmumu pieņemšanā netiek pārkāpti organizācijas statūti. Atsauktajā 15 cilvēku padomē cita starpā bija Māris Lipkins no Tukuma auto, Ainārs Kairis no Kairi Sped, Valdimirs Butanovs no Atek, Andris Podgornijs no Norma-A, Vaira Gromule no Rīgas Starptautiskās autoostas.

DB jau rakstījis, ka pirms mēneša ar aicinājumu izvēlēt jaunu autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, pie LA biedriem vērsās lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIALignum direktors Uldis Līviņš. Savukārt V. Trēziņš un J. Āboltiņš izteiktos pārmetums uzskata par nepamatotiem.