Citas ziņas

Munkevics pašvaldības ienākumus saredz maksā par Jūrmalas apmeklējumu

Vēsma Lēvalde, Db, 20.08.2009

Jaunākais izdevums

Jūrmalai vienīgā iespēja palielināt pašvaldības ieņēmumus ir celt caurlaižu nodevu, uzskata Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, vēstī Latvijas Avīze.

Munkevics gan atturējies izteikties, vai pieļauj caurlaižu nodevas palielināšanu, norādot, ka tas vienmēr ir bijis politiski sensitīvs jautājums. Teorētiski gan caurlaižu nodeva ir viena no sadaļām, ko Jūrmalas pašvaldība varētu mainīt.

Jūrmalas mērs arī norādījis, ka, izmantojot privātu - publisko partnerību, Jūrmalai daudz izdevīgāk būtu no iebraukšanas maksām pāriet uz maksas stāvvietu izveidi - izveidojot maksas autostāvvietas, maksu par iebraukšanu pilsētas teritorijā varētu atcelt, taču šādu stāvvietu izveide ir saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem - jāpārveido stāvvietas, jāiegādājas un jāuzstāda kases aparāti, kā arī jāveido stāvvietu apsaimniekošanas struktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bagāts Jūrmalas kūrorts kā Latvijas ekonomikas virzītājspēks un eksporta prece

Aldis Lezdiņš, Jūrmalas kūrorta un tā attīstības patriots, 02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pīranta slimības dēļ atkal atliek lietas izskatīšanu

Elīna Pankovska, 09.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas tiesa jau otro reizi atlikusi lietas izskatīšanu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Šoreiz lietas izskatīšana atlikta N.Pīranta slimības dēļ. Viņa advokāts Lauris Matisāns DB tuvāk neatklāja, kas tieši kaiš apsūdzētajam, jo viņam neesot tādas tiesības un tā esot privāta lieta. N.Pīrantam esot parādījušās komplikācijas no kādas citas traumas, kas gūta pagājušajā gadā.

Uz jautājumu, cik ilgi apsūdzētais varētu ārstēties, L.Matusāns norādīja, ka uz nākamo tiesas sēdi, kas paredzēta 25.martā, viņš būšot.

Advokāts arī pastāstīja, ka prokurore Velta Zaļūksne lūdza tiesu uzdot Valsts veselības inspekcijai izvērtēt N.Pīrantam izsniegtās darba nespējas lapas pamatotību. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, jo tas esot tikai prokurores subjektīvais viedoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūrmalas iedzīvotāji par siltumenerģiju varēs norēķināties bez namu apsaimniekotāja starpniecības

Žanete Hāka, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Munkevics: divi lati ir labs piedāvājums pilsētas viesiem

Vēsma Lēvalde, Db, 16.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi lati - tā ir atbilstoša iebraukšanas maksa, komentējot plānoto iebraukšanas maksu Jūrmalā, intervijā Latvija radio uzsvēra Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

Viņš uzskata, ka divi lati par iebraukšanu Jūrmalā ir labs piedāvājums pilsētas viesiem, jo Rīgā par diviem latiem vien stundu varot centrā pastāvēt.

Iebraukšanas noteikumi būšot iestrādāti pilsētas Attīstības plānā, kura jaunā versija top. Munkevics gan pieļauj, ka Saeimas vēlēšanu gaisotnē politiķi varētu ieraut Jūrmalu savās «spēlēs uz visu publiku», izmantojot savās diskusijās arī topošo Attīstības plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atliek Munkevica lietas izskatīšanu

Elīna Pankovska, 02.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesneses slimības dēļ atlikta bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica un viņa partijas biedra Normunda Pīranta kukuļošanas lietas izskatīšana Jūrmalas tiesā, DB pastāstīja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis.

Viņš arī piebilda, ka nākamā sēde esot noteikta 9.februārī, ja neradīšoties jauni apstākļi.

Bijušais R.Munkevics un bijušais Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklis N.Pīrants tiek apsūdzēti par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Abus apsūdzētos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada maijā. Viņi esot piedāvājuši Jūrmalas domes deputātei Ivetai Blauai (Jaunais laiks) piecus tūkstošus latu lielu kukuli, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram R.Munkevicam labvēlīgu rezultātu neuzticības balsojumā, kam vajadzēja notikt 20. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piesavināšanos lielā apmērā aizdomās tiek turēts Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics, ziņo portāls Delfi.

Raimonds Munkevics (Foto: Ritvars Skuja, Db)Jūrmalas mērs tiek turēts aizdomās par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, atsaucoties uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi ziņo Delfi. Sīkāka informācija pagaidām netiek sniegta. Lietā turpinās izmeklēšana.

R. Munkevics Db norādīja, ka izskanējusī informācija esot provokācija un neatbilst patiesībai, jo «man nav uzlikts nekāds aizdomās turamā statuss – citādi es par to būtu zinājis». R. Munkevics arī uzsver, ka «jaunumus» uzzinājis vien pirms stundas, kad viņam sākuši zvanīt žurnālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spriedums Munkevica un Visocka strīdā būs zināms martā

Elīna Pankovska, 16.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa ir izskatījusi pēc būtības bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica prasību par 250 tūkst. Ls morālā kaitējuma kompensāciju no deputāta Jura Visocka.

Spriedums šajā lietā tiks paziņots 2.martā, DB uzzināja tiesā.

Jāatgādina, ka R. Munkevics lūdza spiedzīt morālo kompensāciju par J.Visocka izteikumiem par it kā bijušā Jūrmalas mēra vārdā prasītu kukuli 20 tūkst. Ls apmērā atkritumu apsaimniekošanas līguma noslēgšanai.

R.Munkevics savā civilprasībā norādījis, ka 2008.gada sākumā TV3 raidījumā Nekā personīga pārraidītajā intervijā J.Visockis norādījis, ka Jūrmalas domes toreizējais priekšsēdētājs R.Munkevics ar starpnieku palīdzību prasījis no viņa 20 tūkst. Ls, lai viņa vadītais uzņēmums Jūrmalas ATU varētu noslēgt līgumu ar Jūrmalas domi par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Munkevics atbrīvots no cietuma un var atgriezties deputāta krēslā

Vēsma Lēvalde, 11.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) atbrīvots no cietuma pret drošības naudu. Nekādus citus ierobežojumus tiesa viņam nav noteikusi, un viņš drīkst pildīt deputāta pienākumus Jūrmalas domē.

Par to Db.lv informēja R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis. Viņš arī norādīja, ka R. Munkevics nekādi nevarot vairs ietekmēt lietu, jo tā jau nodota tiesā, pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta, liecinieki liecības parakstījuši. Turklāt drošības naudas ievērojamais apmērs esot pietiekams garants tam, ka R. Munkevics valsti nepametīs un tiesas procesam nekādā veidā nekaitēs. Jautāts, vai R. Munkevics varētu mēģināt ietekmēt Jūrmalas domes darbu, advokāts atzina, ka R. Munkevicam nekādu ierobežojumu atgriezties deputāta krēslā nav.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš Jūrmalas pilsētas tiesa nolēma līdz 1.septembrim piemērot bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) kā drošības līdzekli apcietinājumu, savukārt pēc tam viņu varēja atbrīvot no apcietinājuma pret 50 tūkst. Ls drošības naudas. Savukārt R. Munkevica advokāts uzskatīja, ka pierādījumus pret Munkevicu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir savācis un nostiprinājis, arī apsūdzība jau ir celta, līdz ar to vairs nepastāv objektīvi iemesli, kādēļ viņa klientam vajadzētu atrasties apcietinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas dome atlaidusi vairākus pašvaldības uzņēmumu valdes locekļus, arī Hlevicki

LETA, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalgeitu II izraisījusi Munkevica apšaubāmā darbība

Vēsma Lēvalde, 19.05.2010

Jūrmalgeiitas rezultātā notiesātais bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis un jaunākās Jūrmalgeitas varonis Raimonds Munkevics, kurš aizturēts par iespējamu kukuļošanu sev labvēlīga balsojuma panākšanā.

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas siltumā un Jūrmalas ūdenī amati tiek mākslīgi radīti un dāļāti radiniekiem

Gunta Kursiša, speciāli Db, 25.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala –mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku. R.Munkevics gan apšauba, vai opozīcijai izdosies izveidot darboties spējīgu koalīciju, jo tajā esot pārāk daudz ambiciozu deputātu.

Viens no opozīcijas deputātiem Māris Dzenītis pastāstīja, ka savākti astoņu deputātu paraksti, no kuriem seši ir līdzšinējie opozīcijas deputāti un divi no pašreizējās koalīcijas. Dokumentu parakstījuši Juris Visockis, Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK), Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai) un neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, bet vēlāk parakstījās arī vicemērs Romualds Ražuks un Marija Vorobjova (ievēlēta no SC). Zīmīgi, ka līdz šim mēra nomaiņa saistīta ar apvienības Vienotība deputātu grupas izveidošanu Jūrmalā, taču starp mēra nomaiņu pieprasījušajiem deputātiem ir tikai trīs no četriem Vienotības deputātiem. Dzintra Homka (SCP) iesniegumu vēl nav parakstījusi. Jaunā laika deputāte Iveta Blaua norādīja, ka Dz.Homka esot piesardzīga un esot jārēķinās ar cilvēcisko faktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas domes pašvaldības uzņēmumos amatos atgriezušies vadītāji, kurus bija atcēlis iepriekšējais domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis.

SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes priekšsēdētājs ir Egmonts Krūmiņš, apstiprināja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieka p.i. Baiba Gailīte. E.Krūmiņš ir pašreizējā mēra Raimonda Munkevica partijas biedrs un tika ievēlēts arī domē no partijas Jūrmala – mūsu mājas. Amatus zaudējuši līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Gints Vilks un valdes locekļi Mārtiņš Brižs un Edmunds Imša. E.Krūmiņa alga būs 1247 lati, kas ir mazāk nekā G.Vilkam, kurš šajā amatā saņēma 1425 latus. Jauni valdes locekļi netiks iecelti.

Citās domes kapitālsabiedrībās, piemēram, SIA Jūrmalas slimnīca, SIA Dzintaru koncertzāle, PSIA Jūrmalas attīstības projekti, SIA Jūrmalas gaisma, PSIA Jūrmalas kapi, SIA Jūrmalas ūdens, PSIA Kauguru veselības centrs un PSIA Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka dalībnieku sapulces notiks 7. augustā, informēja B.Gailīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Munkevics: nebūtu pretendējis uz mēra krēslu arī bez tiesas aizlieguma

Dienas Bizness, 08.09.2010

Kukuļdošanā apsūdzētais bijušajais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc tiesas sēdes Jūrmalas pilsētas tiesā, kur aiz slēgtām durvīm tika paziņots saīsinātais lēmums - aizliegt tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos.

Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien aizliedza kukuļdošanā apsūdzētajam Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos. Tomēr viņam nav aizliegts tuvoties lieciniekiem un piedalīties domes sēdēs, ziņo Diena.lv.

Jau ziņots, ka Jūrmalas domes deputāte Iveta Blaua (JL) lūdza tiesai aizliegt tuvoties viņai tuvāk par 100 metriem, bet prokurore Velta Zaļūksne prasīja aizliegt R.Munkevicam tuvoties arī lieciniekiem, Jūrmalas domes deputātiem Marijai Vorobjovai un Mārim Dzenītim. 13.septembrī būs pieejams pilns nolēmuma teksts un tad arī tiks lemts, kurā daļā to pārsūdzēt.

R.Munkevica advokāts Aivo Leimanis norādīja, ka R.Munkevicam esot leģitīmas tiesības ierasties domes sēdēs un balsot. A.Leimanis arī piebilda, ka pati tiesa esot izrādījusi iniciatīvu un piemērojusi drošības līdzekli, kas neesot minēts nevienā iesniegumā.

Prokurore V.Zaļūksne savā praksē nav pieredzējusi, ka tiesa lemj piemērot citu drošības līdzekli, nevis to, ko prasa prokurors, taču viņa pieļāva, ka Jūrmalas tiesā tā varot būt ierasta prakse. V.Zaļūksne tiesas lēmumu noteikti pārsūdzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās plaši zināmajam jauno populārās mūzikas izpildītāju konkursam Jaunais vilnis, kas orientēts vairāk Austrumu virzienā, Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics labprāt redzētu līdzvērtīgu, uz Rietumiem tendētu pasākumu.

To R.Munkevics atzina, tiekoties ar Nīderlandes Karalistes vēstnieku Latvijā Juriānu Kārku.

Vēstnieku īpaši interesēja, kā nākotnē plānots tūrisma jomā izmantot iespējas, ko piedāvā ne tikai Rīgas jūras līcis, bet arī Lielupe. Piemēram, Nīderlandes uzņēmēji varētu piedāvāt savu prasmi, lai nodrošinātu pietiekamu upes grīvas dziļumu un Lielupē varētu iebraukt jahtas un mazizmēra kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Munkevics: provokāciju organizēja Māris Dzenītis

Elīna Pankovska, 16.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Munkevicu atbrīvos no apcietinājuma, ja viņš iemaksās 50 000 latu drošības naudu

LETA, 02.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien nolēma vēl līdz 1.septembrim piemērot bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam (Jūrmala - mūsu mājas) kā drošības līdzekli apcietinājumu, savukārt pēc tam viņš tiks atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu, žurnālistus informēja prokurore Velta Zaļūksne.

Munkevica advokāts Aivo Leimanis uzskata, ka pierādījumus pret Munkevicu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir savācis un nostiprinājis, arī apsūdzība jau ir celta, līdz ar to vairs nepastāv objektīvi iemesli, kādēļ viņa klientam vajadzētu atrasties apcietinājumā. "Kā zināms, pamatojums apcietinājumam bija nodrošināt netraucētu pierādījumu vākšanu. Tā kā tas ir izdarīts, tad nepastāv apcietinājuma pamats," iepriekš skaidroja advokāts.

Krimināllietu, kurā par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās apsūdzēts Munkevics un viņa partijas biedrs, bijušais "Jūrmalas ātrās palīdzības" valdes loceklis Normunds Pīrants, Jūrmalas tiesa pēc būtības ieplānojusi izskatīt no nākamā gada 31.janvāra līdz 18.februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lūdz Pīranta lietu izdalīt atsevišķi

Elīna Pankovska, 25.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas tiesa atkal atlika lietas izskatīšanu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.

Lietas izskatīšana atlikta, jo apsūdzētais N.Pīrants atrodas stacionārā, DB pastāstīja prokurore Velta Zaļūksne. Tā kā šī nav pirmā reize, kad N.Pīranta slimības dēļ atlikta izskatīšana, prokurore izteikusi tiesai lūgumu viņa lietu izdalīt atsevišķā tiesvedībā. Tiesa šo jautājumu atstājusi atklātu līdz nākamajai sēdei, kas plānota 29.aprīlī.

V.Zaļūksne arī uzsvēra, ka otram apsūdzētajam R.Munkevicam ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. Pēc viņas domām, iespējams, N.Pīrants vēlas novilcināt lietas izskatīšanu. Jo arī iepriekš viņš ticis nogādāts stacionārā pāris dienas pirms paredzētās tiesas sēdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajā "Laimas" zefīru noliktavā drīzumā tiks atvērts bārs "Zefīrs".

Topošā bāra attīstītāji ir "Gimlet Nordic" kokteiļbāra īpašnieki Edgars Grišulis, Ilmārs Munkevics un amatalus darītāji "Contra Brewing Co" izveidotāji Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks.

"Esam divas puses - "Gimlet" ar vietējām garšām un bagātu pieredzi dažādu kokteiļu un dzērienu sastāvdaļu gatavošanā un "Contra Brewing Co", kas gatavo vienu no labākajiem amataliem Latvijā. Izlēmām apvienot spēkus un izveidot vietu, kur pašu gatavotais džins un alus tiks celts godā un uz to likts uzsvars," stāsta I.Munkevics. Paralēli tam darbosies arī virtuve un būs iespējams apēst picu, sendviču ar pašu kūpinātu gaļu vai ko citu, vieglā, nepiespiestā atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru