Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā; līdzīgi plāno rīkoties arī citi, Latviju ieskaitot

Budžeta jostas savilkšana piespiedu kārtā Beļģijai liek ķerties pie vēstniecību skaita samazināšanas, kas gan tuvākā vai tālākā nākotnē visdrīzāk būtu noticis jebkurā gadījumā, saka Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.

Latvijā mēs sakām, ka «Brisele liek šo» un «Brisele liek to», bet kā to saka pašā Beļģijā?

Mēs tādā gadījumā sakām «ES», «Komisija» utt.

Tātad tagad ES un Komisija jūsu Briselei saka, ka par šādu valsts parādu un budžeta deficītu, kāds tas ir pašlaik, jums draud sods, un iznākumā tiek slēgta vēstniecība arī Latvijā. Pareizi?

Sācis savu karjeru kā sportists, turpinājis kā komjaunatnes līderis, iekšlietu sistēmas darbinieks un politiķis, nu jau vairākus gadus kādreizējais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers ir pievērsies vienīgi uzņēmējdarbībai. Turklāt ārpus Latvijas, jo šeit viņu valsts līmenī ne pārāk mīlot.

Arī pats pret šeit notiekošajiem procesiem Čevers savos izteikumos nav īpaši saudzīgs – uzņēmēji ir pusdepresīvā stāvoklī, lats ticis nepareizi novērtēts, analītiķi, kas nav spējīgi domāt, bet mūsu ceļi… Tie ved uz nekurieni.

Kādu jūs redzat pašreizējo politekonomisko situāciju Latvijā?

Tā ir pietiekami smaga, runājot gan par politiku, gan par ekonomiku. Faktiski šī ir ceturtā reize Latvijas neatkarības pastāvēšanas vēsturē, kad mēs saskaramies ar krīzi. Pirmā bija deviņdesmito gadu sākumā, otrā – 1995. gadā, kad norisinājās banku krīze, trešā – 1998. gadā, saistībā ar notikumiem Krievijā, ceturtā – esošā, kas ir un vēl būs lielākā no visām.

Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi informāciju saistībā ar sprādzieniem Briselē:

«Šodien, 22. martā rītā, Briseles Zaventemas lidostā ir notikuši divi sprādzieni. Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem. Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis.

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni: +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

«Tiek lēsts, ka Briselē nupat dzīvo jau vismaz divi tūkstoši latviešu, un liela daļa no viņiem joprojām turas pie nacionālajām vērtībām,» raksta laikraksts Diena.

No dažiem cilvēkiem deviņdesmito gadu sākumā Briseles latviešu kopiena izaugusi līdz vērā ņemamiem apmēriem. Lielākā daļa no viņiem strādā Eiropas institūcijās, citi atbraukuši dzīvesbiedram līdzi, vēl daudzi ieradušies arī studēt - gan tehniskās zinātnes, gan mūziku. Mazākumā ir privātajā sektorā strādājošie, savukārt «vienkāršo darbu» darītājus faktiski nesastapt, raksturo laikraksts.

Lielā mērā to varot skaidrot ar franču valodas zemo popularitāti Latvijā.

Atšķirībā no latviešu emigrantiem citās valstīs Briselē dzīvojošie tur devušies, lielākoties karjeras izaugsmes iespēju vadīti, un par to, kad atgriezties mājās, īpaši neprāto - visbiežāk varot dzirdēt, ka ne ātrāk par pensijas vecumu. Daudzi uzsverot - Brisele nav vieta, kur braukt aiz izmisuma, jo nepieciešama ļoti nopietna kvalifikācija un augsts profesionālisms, kas tiekot arī attiecīgi atalgots. Arī dzīves dārdzība ir ievērojama.

Eiropas Komisija (EK) trešdien sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

EK iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā, kas, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, graujot tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

«Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7.pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju,» žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans.

Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Lai gan problēmas saistībā ar lielākiem tiešajiem maksājumiem Latvijas zemniekiem Briselē ir ļoti aktuālas, šo interešu lobēšana laika trūkuma dēļ ir nokavēta, atzina jaundibinātās Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Arnis Marcinkevičs.

«Diemžēl šis vilciens jau nokavēts. Patlaban varētu gatavoties nākamajam plānošanas periodam, kas sāksies 2020.gadā. Briselē lēmumu pieņemšana ir ļoti smagnējs process, kas ilgst vismaz 5-7 gadus, līdz ar to jāgatavojas laicīgi,» sacīja Marcinkevičs.

Jautāts, cik lielā mērā vispār lobisti var ietekmēt lielo politiku, kur neviena valsts negrib piekāpties ne par santīmu, viņš norādīja, ka viss atkarīgs no tā, cik spēcīgi ir argumenti un arī sakari.

«Bez pastāvīgas klātbūtnes Briselē izdarīt kaut ko ir ļoti grūti. Jāveido sakari ne tikai ar politiķiem un ierēdņiem, bet arī ar dažādām organizācijām. Briselē strādā 15 000 dažādu lobētāju - tā ir vesela armija, ar kuru savukārt jāveido sakari. Jāsaprot, ar kuru ir vai nav vērts veidot attiecības, kurš un kādā situācijā atbalstīs, ar kādiem argumentiem iespējams viņu pārliecināt un dabūt savā pusē. Būtībā tā ir analoģija šaha spēlei, kur jāpārdomā vairāki gājieni uz priekšu, turklāt to nevar izspēlēt nosacīti pāris minūtēs, tur vajadzīgs laiks,» sacīja asociācijas pārstāvis.

Kaut kā muļķīgi sanāca – dzīvojām normāli, te pēkšņi mums grib aizliegt žāvēto gaļu ēst. Bet pašrocīgi kūpināta gaļa, sevišķi šašlika veidā, kā zināms ir latviešu svētku godājama sastāvdaļa. Kā bez tās nosvinēt Jāņus? Nekādi. Un ja Jāņi netiks pienācīgi nosvinēti, tad saulīte nebūs ielīgota un izjuks viss dabas ritms. Tādēļ jau uzbrukums nacionālajai virtuvei trāpījis pa tautas kolektīvajiem arhetipiem – šķiet, žāvētas gaļas apdraudējumam veltīts vairāk publicistikas, analīzes un politiķu vērtējumu kā nacionālās valūtas maiņai. Un pareizi ir – par savām tiesībām ir jāiestājas!

Priekšvēlēšanu entuziasmā gatavo iestāties netrūkst. No ierindas deputātiem līdz pat jaunajai premjeres kundzei – visi noskaņoti kareivīgi. Latviešu virtuve – svēta lieta, vēl tikai drusku, un kājām aizmaršēs līdz Briselei, lai parādītu stingro gribu šajā jautājumā. Vienīgi nelielas pārdomas raisās – kur bija visi tie mūsu Eiroparlamenta deputāti pirms trim gadiem, kad šo iniciatīvu Briselē parakstīja? Labi, vēl var saprast Alfrēdu Rubiku – viņam, kā godīgam komunistam, žāvēta gaļa šķiet sapuvušās valdošās šķiras reakcionāra atlieka. Arī Robertam Zīlem pēdējās dienās, latviski runājot, ne līdz žāvētai gaļai – viņš velta visas pūles, lai savam elektorātam attaisnotos, ka Briselē, pretēji tenkām, nav mācījis četrgadīgai meitenei pašapmierināties. Bet Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere un vēl pārītis, kas saņem daudzus tūkstošus eiro katru mēnesi par to vien, lai pārstāvētu mums svarīgas lietas Briseles gaiteņos? Nupat uz īsu brīdi ieskrējuši mūsu provincē kā galvaspilsētā studējošie brāļabērni, viņi pilnas avīzes un ētera laiku pierunājuši par savām smagajām dienām eksotiskajā Eiroparlamentā. Kādos tikai daudzos un dažādos veidos, izrādās, latviešu intereses tur netiek aizstāvētas. No rīta līdz vakaram, negulētām naktīm un līdz ausīm pārblīvētām dienām. Bet par spīti grūtībām, viņi lūdz tikai vienu – ļaut tur palikt vēl vienu termiņu.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aicina sekot Somijas piemēram un pārtraukt atbalstu intensīvajai lauksaimniecībai

Kā vērtējat Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam bioloģiskajai lauksaimniecībai (BL) atvēlēto atbalstu – 151 milj. eiro?

Summa aprēķināta, lai segtu esošās saistības – 180 tūkst. hektāru, taču, tā kā BL popularitāte aug, platības palielināsies, bet naudas pietrūks. Šis gads būs kā atskaite, lai saprastu, kā BL attīstīsies. Esam aprēķinājuši, ka 2018. gadā BL atbalsta shēma atkal būs jāslēdz jaunajām saimniecībām. Atbalsta saņemšanas nosacījumi ir nedaudz mainījušies, sāpīgākā no izmaiņām – finansējums samazināts zaļajai lopkopībai. Nezinu citu nozari, kur samazinājums būtu tik dramatisks, atbalsts sarucis vairāk nekā par 30%. Tā ir cīņa starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem lauksaimniekiem, izmantojot lobijus, kas ietekmē Zemkopības ministrijas galavārdu. Esam ievadījuši sarunas, ka no 2016. gada varētu nākt klāt papildu atbalsts BL lopkopībai. Latvija ir unikāla ar to, ka BL tiek ieskaitīti arī savvaļas dzīvnieki, tostarp kamieļi un strausi, kā arī trofeju bizness, lai gan Eiropas Savienībā tas viss netiek atzīts kā BL. Eiropā mūsu briežu gaļu nevar marķēt kā bioloģisku, taču Latvijā atbalsts šīm saimniecībām apēd lielu finansējuma daļu, vairākus miljonus. Viņi ir jāatbalsta, bet nesaistīti ar BL. Esam panākuši, ka papildus atbalsts būs dārzeņkopībai, augļkopībai. Šīs nozares varētu attīstīties, jo bija atpalikušas, kaut gan iespējas ir plašas, piemēram, skolu ēdināšana. Iepriekšējā periodā pa priekšu aizgāja intensīvā lauksaimniecība. Politiķi bieži runā, ka BL ir mūsu iespēja, mūsu Nokia. Tomēr, pieņemot lēmumus, darbība notiek pretējā virzienā.

Patlaban darbojas sešas «Picu darbnīcas» – īpašnieka baušķenieka Renāra Roņa hobijs piecu gadu laikā pārvērties nopietnā uzņēmumā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jaunāko, sesto picēriju 21. maijā atklāja Rīgā, Ģertrūdes ielā. R. Ronis atzīst, ka tagad jāsakārto uzņēmuma iekšējā struktūra, pēc tam atvēršot vēl vismaz divas «Picu darbnīcas».

«Picu cepšana savulaik man bija hobijs. Receptes izstrādāju pats, taisīju, kā pašam tīk,» stāsta R. Ronis. Uzņēmējs mācījies Bauskas 1. vidusskolā, ieguvis baņķiera izglītību un maģistra grādu sociālajās zinībās. Pirms uzņēmuma atvēršanas strādājis ar analītisko informāciju Latvijas Bankā. 2009. gadā radusies vēlēšanās atpūsties no visa ierastā un savu hobiju pārvērst uzņēmējdarbībā.

«Pats strādāju, apkalpoju klientus un guvu pozitīvas emocijas. Panākumus nodrošināja tas, ka piedāvāju labu produktu, par ko pats atbildu,» saka R. Ronis. Pirmā ēstuve izveidota Jelgavā, otrā – Rīgā, trešā – Bauskā.

Ceturtdien Briselē pie Eiropas Savienības Padomes ēkas Baltijas valstu zemnieki rīkos protestu pret netaisnīgi zemajiem tiešajiem maksājumiem Baltijas lauksaimniekiem, kas kropļo godīgu konkurenci visā Eiropā.

Baltijas zemniekus atbalsta arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura pievienosies lauksaimnieku protestam. S. Kalniete komentē: «Pateicoties mūsu kopīgajam darbam ar Latvijas valdību un zemnieku organizācijām, šobrīd EP Lauksaimniecības komitejā nav neviena deputāta, kas nezinātu un nesaprastu mūsu zemnieku problēmu. Esmu pārliecināta, ka kopīgi rīkojoties, mēs varam panākt tikpat lielu izpratni arī citās ES institūcijās. Uzskatu, ka Eiropas vienotība, eiro zonas glābšana un godīga konkurence ir nesaraujami saistītas lietas, tāpēc krīze Eiropā nevar būt atruna Latvijas zemnieku prasībām.»

Deputāte uzskata, ka šāda miermīlīga akcija kārtējo reizi pozitīvā veidā atgādinās Eiropas valstu līderiem, kas pulcēsies Briselē uz Padomes sanāksmi, par Baltijas valstu zemnieku taisnīgajām prasībām. «Tas, ka šajā protestā kopā ar zemniekiem būs arī Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un EP Padomes sēdē zemnieku intereses aizstāvēs Ministru prezidents V. Dombrovskis, apliecina mūsu vienotību,» saka S. Kalniete.

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Godātā redakcija,vēlējos padalīties asociācijās, kuras mani nav likušas mierā iepriekšējo nedēļu sabiedriski politiskās aktivitātes dunā. Simtgades svinību emocionālais pacēlums tās varbūt pieslāpēja, bet svētki beigušies, un varam doties atpakaļ pie virpas. Uz brīdi pamestie darbi jāatsāk, tai skaitā valdības veidošanas riņķa dancis, un reizē ar to atgriežas mulsinošais jautājums: ko man tas atgādina?

Izrādās, citāts Bordāna k-ga snieguma raksturošanai valdības veidošanas žanrā ir stāvējis acu priekšā, tikai citā sadaļā, pie militārās vēstures, konkrēti, pie Līča kara vērtējuma ASV politiķu redzējumā. Atgādināšu jaunākajiem jūsu lasītājiem, ka vienlaicīgi ar traģiskajiem 1991. gada janvāra notikumiem Rīgā sākās arī karadarbība Persijas līcī, atbrīvojot Kuveitu no Sadama Huseina iebrukuma.

Vērtējums šai operācijai ir ļoti dažāds, jo rezultāti arī bija savā ziņā raibi. No vienas puses, Kuveita tika atbrīvota, bet no otras puses – Sadama Huseina režīms palika pie varas uz padsmit gadiem, līdz pat nākamā gadsimta sākumam. Savulaik ļoti ietekmīgais demokrātu senators Toms Harkins par to izteicās īsi un trāpīgi, pārstāstā tas skanētu tā: «Tas bija kā pusaudžu sekss - par ātru iekšā, par ātru ārā.» («The Gulf War was like teenage sex. We got in too soon and out too soon.»).

Interešu pārstāvības atklātības likums, kas tiek saukts arī par Lobiju likumu un Saeimā figurē jau kopš 2008. gada, ir nonācis sabiedriskajā apspriešanā šā gada janvārī. Precīza teksta vēl nav, un gaidāmas karstas diskusijas brīdī, kad būs runa par lobiju reģistrācijas birokrātisko slogu un uzraudzības mehānismiem.

Kopš 2019. gada esam ķērušies pie vispusīgas likuma izstrādes, lēnām un secīgi, aptaujājot visus iesaistītos, mēģinām nonākt pie izsvērtas likuma redakcijas, kas būtu racionāls risinājums interešu pārstāvjiem un deputātiem,” Dienas Biznesam sacīja Saeimas deputāte un likuma virzītāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Inese Voika (A/Par!).

Lobijus uztver nedraudzīgi

Stāsts par to, ka interešu pārstāvji vai lobiji ir kaut kas apšaubāms un, visticamāk, saistāms ar korupciju vai vismaz ar kaut ko nevēlamu, Dienas Biznesam kārtējo reizi izgaismojās šā gada 1. aprīļa Ministru kabineta sēdē. Proti, lēmums par ierobežojumiem tirdzniecības centros tapa pēc premjera Krišjāņa Kariņa replikas par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa argumentiem, kādēļ ierobežojumus nevajag. Premjers norādīja, ka, ja reiz lobijs tā saka, – “ejam pareizā virzienā”, un ierobežojumi tika ieviesti. Valdībai bija citu ekspertu atzinumi par ierobežojumu nepieciešamību, interešu pārstāvja vai lobija argumenti premjera izpratnē tika tulkoti drīzāk kā papildinājums tiem pēc formas, daudz neuzlūkojot būtību. Tas liek domāt, ka pati lobiju uztvere visaugstākajā līmenī Latvijā ir ar sliktu auru, un nav jābrīnās, ka KNAB 2014. gadā iesniedza valdībai likumprojektu, kuru tūdaļ vajadzēja noraidīt, jo doma bija nevis par atklātības ieviešanu lobijiem, bet gan par to, kā noķert lielāku daudzumu kukuļdevēju, un, lai to paveiktu, nolēma visus aplikt ar birokrātisku pienākumu reģistrēt un atskaitīties par sarunām deputātu vai ietekmīgu amatpersonu kabinetos. Pats Lobiju likums ar nolūku ir pārsaukts par Interešu pārstāvības atklātības likumu, līdzīgi kā savulaik no saziņas izslēdza vārdu “invalīds” un to aizvietoja ar “persona ar īpašām vajadzībām”. Vai politkorekta uzruna lobiju gadījumā maina uztveri, to, visticamāk, redzēsim laika gaitā.

Spāņu aktieris Antonio Banderass pārsteidzis CNN skatītājus, kad kritizējis ASV prezidentu Baraku Obamu un rosinājis, ka Eiropā un ASV vajadzētu tādu pašu ekonomisko politiku, kādu īstenoja Venecuēlas aizsaulē aizgājušais prezidents Ugo Čavess, vēsta thelocal.es.

Runājot ar spāņu žurnālisti Anu Pastori, Banderasam tika uzdoti vairāki jautājumi par pašreizējo finanšu krīzi un iespējamiem risinājumiem.

Malagā dzimusī zvaigzne kā vainīgos minējusi «tirgus, lobijus, lielās korporācijas». Banderass arī norādījis, ka šie vainīgie nav uzņēmušies atbildību, kad valstīm un valdībām ir bijušas problēmas.

Jautāts, kāds būtu iespējamais risinājums, viņš atbildējis: «Jālauž to tā, kā Čavess darīja, jāpaņem visas šīs lielās korporācijas un tās jānacionalizē. Cita ceļa nav.»

Ar lobismu Latvijā nodarbojas daudzas nevalstiskās organizācijas, tomēr ne vienmēr konkrētu ideju lobēšana tiek uztverta pozitīvi, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā lobijus var iedalīt divās lielās kategorijās - lielie, kuri pārstāv konkrētu sabiedrības daļu - LDDK, LTRK, LBAS, un otra kategorija ir nozaru asociācijas. Pēc vairāku aptaujāto domām, nopelniem bagātā lobista tituls piešķirams nu jau gan bijušajai LDDK ģenerāldirektorei Elīnai Eglei. LDDK biedriem pat ir speciāla mājaslapa lobijs.lv. Nozarēm specifisko jautājumu lobēšanā aktīvi iesaistās dažādu nozaru asociācijas.

«Kokrūpnieku organizācija un jo īpaši viņu līderis Juris Biķis kā personība, kas uz saviem pleciem ir iznesis visas nozares interešu aizstāvības smagumu, Latvijas Komercbanku asociācijas eksprezidents Teodors Tverijons, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes nozares asociācijas ilgadīgais vadītājs Vilnis Rantiņš,» tā uz lūgumu nosaukt organizācijas un to vadītājus profesionāļus, kurus varētu dēvēt par labākajiem lobistiem, atbild Elīna Egle.

Ar straujāku akcīzes celšanu karsējamai tabakai nodrošinās papildu līdzekļus vēža ārstēšanai.

Ceturtdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja iesniegtos priekšlikumus 2021.gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.

Ministri atbalstīja koalīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus, kas paredz nākamgad straujāk audzēt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, straujāko nodokļa kāpumu paredzot karsējamajai tabakai.

No valdības atbalstītajām akcīzes nodokļa likuma izmaiņām izriet, ka no 2021.gada 1.janvāra nodokļa likme karsējamai tabakai būs 160 eiro par 1000 gramiem tabakas, iepretim 75 eiro patlaban.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka trešdien koalīcijas tikšanās laikā par šo jautājumu bijušas garas debates, tomēr akcīzes nodokļa straujāka celšana šai produkta grupai iecerēta, lai nodrošinātu papildus līdzekļu onkoloģijai.