Tipogrāfija United Press savu pārliecinošo veikumu skaidro ar spēju veidot ar klientiem ilgtermiņa attiecības, kurām krīze netraucē.

Atslēga nav cenā un pat ne kvalitātē, jo visi strādā labi un tagad arī pietiekami lēti, bet gan personiskajos kontaktos un spējā pareizi komunicēt ar klientiem – tā poligrāfijas grupas United Press pagājušā gada veikumu, uzņēmuma apgrozījumam pieaugot par 35%, skaidro tās komercdirektors Artūrs Broks. Ilgus gadus nodzīvojis Norvēģijā, viņš Latvijā atgriezies ar diplomu mārketingā un pieredzi poligrāfijas biznesā, kas arī ļāva United Press tik veiksmīgi iekarot Norvēģijas tirgu.

Iegādājas veselu tipogrāfiju

Šogad United Press plāni ir vēl ambiciozāki – apgrozījumam jāpieaug par 40%, toties 2011. gadā jāpietuvojas piecu miljonu latu robežai, pārliecinoši saka A. Broks. Latvijā uzņēmumam ir tikai birojs un ražotne, bet vērtīgākais «kapitāls» – klienti – ir Norvēģijas izdevniecības. Cits Latvijas eksporta čempions poligrāfijā – uzņēmums Livonia Print – Skandināvijas tirgū startē ar grāmatām, tad United Press specializācija ir periodikas izdevumi. Ik mēnesi kompānija drukā 70–80 dažādus Norvēģijā izdotos žurnālus.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Finansēšanas modelis «nauda seko skolēnam» darbojas labi un korekti, taču, lai skolotāju darbu apmaksātu pilnībā, papildus nepieciešami 56 miljoni latu, atzīst izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka esošās valdības deklarācijā, kas netika rakstīta deviņiem mēnešiem, bet gan četriem gadiem, bija plānots ieviest 40 stundu darba nedēļu un vienotu pedagogu pienākumu izpildes uzskaiti atbilstoši pedagogu kvalifikācijas pakāpēm, kas tiek noteiktas, īstenojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansēto projektu «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos». Ja mērķdotācijas skolotāju algām palielinātu par 56 miljoniem latu, tad varētu pāriet uz darba samaksas sistēmu atbilstoši 40 stundu darba nedēļai.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kuru pārstāv Broks, priekšvēlēšanu programmā vienīgais priekšlikums izglītības jomā ir turpināt pedagogu darba samaksas pilnveidošanu. Runājot par pedagogu darba samaksas pilnveidošanu, Broks skaidroja, ka pašlaik valstī nepietiek naudas, lai skolotājiem samaksātu par visu viņu padarīto.

Pēdējo desmit gadu laikā neliels uzņēmums Igaunijā cīnījies, lai ielauztos retzemju materiālu nozarē, kurā dominē Ķīna. Tagad nesenā tirdzniecības strīda starp Ķīnu, ASV un Japānu rezultātā Silmet Rare Metals nokļuvis uzmanības centrā, ziņo CNN.

«Mēs esam mēģinājuši iekļūt pa durvīm pēdējos desmit gadus. Pēkšņi, mēs esam kļuvuši par pievilcīgāko meiteni dejā,» stāstījis uzņēmuma vadītājs DeividsO'Broks.

Medijs akcentē, ka Silmet Rare Metals stāsts ir ļoti interesants. Tā esot rūpnīca ostas pilsētā Sillamē, Igaunijā. Sākotnēji tā bijusi urāna bagātināšanas rūpnīca padomju vajadzībām Otrā pasaules kara laikā. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados rūpnīcas ēkas piemērotas retzemju metālu un minerālu ražošanai. Šobrīd Silmet iepērk izejvielas no Krievijas raktuves un izstrādā retzemju elementus, kas var tikt izmantoti automašīnu, stikla un elektronikas ražošanas nozarēs.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks investējis vairākos vērienīgos nekustamā īpašuma objektos Rīgā, ar mērķi attīstīt augstas kvalitātes mūsdienīgus nekustamā īpašuma projektus mājokļu segmentā.

Kopumā pirmo trīs nekustamā īpašuma objektu attīstībā Rīgā (Kuģu iela, Dainas iela un Valguma iela) plānots ieguldīt līdz pat 26 miljoniem eiro, izveidojot 270 mūsdienīgas sabiedrības prasībām atbilstošus augstas kvalitātes dzīvokļus. Šis ir pirmais investīciju posms, kam jau drīzumā sekos nākamie nekustamā īpašuma iegādes darījumi un attīstības projekti.

Tostarp augustā A.Brokam piederošais uzņēmums izsolē par 2,08 miljoniem eiro iegādājies nekustamā īpašuma objektu Rīgā, Kuģu ielā 13, kas atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā un sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Minētajā īpašumā plānots ieguldīt investīcijas 5 līdz 6 miljoni eiro apjomā, gada laikā kopš būvniecības darbu uzsākšanas, atjaunojot 48 (1-4 istabu) dzīvokļus un 7 biroja telpas. Paralēli iecerēta arī daudzdzīvokļu ēku būvniecība Rīgā, Dainas ielā, kā arī Valguma ielā.

Mūsdienās spēles noteikumi biznesā mainās gaismas ātrumā, tāpēc uzņēmējiem nepārtraukti ir jāuzņem temps, jāspēj pielāgoties un jāturpina ģenerēt jaunas idejas, uzskata AS Twino dibinātājs Armands Broks.

Vadītājam ir jāpiemīt spējai nemitīgi pamanīt jaunas biznesa iespējas, spriež A. Broks, uzsverot, ka biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai prāts un laba komanda, bet arī intuīcija un veiksme. Protams, katra jaunā biznesa iespēja vadītājam ir rūpīgi jāizvērtē un jāizanalizē, taču nereti liels svars ir tieši intuīcijai un riska tolerances līmenim, sevišķi brīžos, kad ir grūti pieņemt viennozīmīgus lēmumus, domā A. Broks.

Noder visas prasmes

Darba gaitas Twino dibinātājs uzsāka jau agrā jaunībā – skolas gados viņš strādāja kokzāģētavā, bet vēlāk piepelnījās ātrās ēdināšanas restorānā McDonalds. “Ar pārliecību varu teikt, ka katrā no savām darbavietām es guvu vērtīgu pieredzi, kas vēlāk noderēja, gan veidojot savu tālāko karjeru, gan attīstot privāto biznesu. Piemēram, strādājot kokzāģētavā, es sapratu, ka īstermiņā ir vērts atteikties no šķietama labuma, lai sasniegtu nākotnes ieceres un ambīcijas. Jāteic, ka kokzāģētavā es ātri kļuvu par vērtīgu darbinieku, jo nebaidījos no smaga darba, kā arī piegāju tam ar lielu rūpību. Tolaik es saņēmu ļoti labu atalgojumu, tāpēc liels bija visu pārsteigums, kad es nolēmu atstāt šo labi apmaksāto darbu, lai iestātos augstskolā, taču tas bija man vajadzīgs, jo es zināju, ka gribu sasniegt daudz vairāk,” atminas A. Broks, kurš 2001. gadā sāka bakalaura studijas Latvijas Universitātē, bet vēlāk ieguva maģistra grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(378).jpg

Būtiskākais iemesls, kāpēc Eiropas Komisija (EK) pirms vairākām dienām apturēja Latvijai finanšu plūsmu divās ES fondu programmās - pārāk lielais valsts institūciju skaits, kas administrē šo līdzekļu apguvi.

Šis EK lēmums nenoliedzami ir interesants vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jāpiekrīt Finanšu ministrijai, ka nav skaidra loģika, kāpēc finanšu plūsma tieši minētā iemesla dēļ tika apturēta 2012. gadā, ņemot vēra, ka pašreizējais fondu apguves periods sākās jau 2007. gadā, un tad šo administrējošo institūciju skaits nebūt nebija mazāks.

Otrkārt, ja jau tika nolemts, ka šo institūciju skaits Latvijā ir pārāk liels, tad kāpēc naudas plūsmu apturēja tikai divās pro-grammās, nevis visās.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

Līdz šī gada beigām finanšu tehnoloģiju kompānija "Twino" plāno sākt kreditēšanas operācijas Vjetnamā

"Plānojam ieviest arī pašu izstrādātu naudas atmazgāšanas draudu novēršanas sistēmu klientu un sadarbības partneru izvērtēšanai, tā ejot pa priekšu nozares tendencēm un regulatorajām prasībām," teic Anastasija Oļeiņika, "Twino grupas" izpilddirektore

2019. gada laikā lielāko izaugsmi kreditēšanā "Twino grupa" piedzīvoja mājas tirgū. Latvijā grupā ietilpstošās kompānijas "Moneza" patēriņa kredītu portfelis pieauga par 30%, sasniedzot astoņus miljonus eiro pēc uzkrājumiem šaubīgiem debitoriem. "Moneza Business" mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumu portfeļa vērtība aug vidēji par 25% mēnesī. "Investīciju platforma turpina demonstrēt spēcīgus darbības rezultātus – tajā finansēto aizdevumu apjoms šogad sasniedzis teju 200 miljonus eiro, tādējādi ierindojoties starp vadošajām platformām kontinentālajā Eiropā. Lielākais investoru īpatsvars saglabājas no tādām valstīm kā Vācija (33%), Lielbritānija (12%), Latvija (10%) un Nīderlande (9%)," stāsta A. Oļeiņika.

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā pasaulē,» tā intervijā, kas publicēta Dienas Bizness žurnālā Miljonārs, saka finanšu tehnoloģiju kompānijas Twino grupa dibinātājs Armands Broks.

Jautāts, kas tagad notiek finanšu tehnoloģiju pasaulē, uz kuru pusi viss virzās, A. Broks atbild, ka uz to var skatīties no dažādiem aspektiem.

«Viens ir tas, ka daudz kas tiek automatizēts, visi lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz datiem. Otrs segments ir banku «pārregulācija» un naudas tīrība. Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā pasaulē.

Esmu 100% pārliecināts, ka naudas caurskatāmībā šobrīd esam priekšā jebkurai pasaules valstij.

Kārtējo reizi esam bijuši eksperimentālais zaķītis, kā visu vienā dienā izmest ārā. Esmu 1000% pārliecināts, ka nedz Anglijā, nedz Amerikā šis jautājums nav tādā līmenī, kā mums šobrīd.»

Kam ir jānotiek, lai Latvijas ierēdņi sāktu kustēties un nodrošinātu tās naudas paņemšanu, ko ES mums ir gatava uzdāvināt?

Šādu retorisku jautājumu gribas uzdot pēc kārtējām diskusijām Saeimā, kur tirzāts ES fondu apguves jautājums 2014.–2020. gada periodā. Situācija šajā sakarā ir vairāk nekā bēdīga, jo, lai arī šis ES naudas apguves periods ir iesācies jau kopš diviem gadiem, joprojām no ministriju puses nav izdarītas būtiskas lietas, lai šo naudu vispār varētu izmantot. Pat par nākamo – 2016. gadu – jau izskan bažīgas prognozes, ka vismaz 1/3 no paredzētās naudas jeb aptuveni 159 miljonus eiro apgūt, visticamāk, neizdosies. Tad sanāk tā, ka 159 miljonus eiro dāvātas naudas bagātā Latvija ir gatava uzdāvināt Eiropas Savienībai atpakaļ muļķības vai iekšējas diversijas dēļ.

Finanšu ministrija (FM) ir saīsinājusi ES fondu iesniegumu vērtēšanas termiņu, nosakot, ka lēmums vērtētājiem par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu jāpieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no projekta pieteikuma iesniegšanas iepriekš noteikto 12 mēnešu vietā 2004.–2006. gada periodā.

ES fondu administrēšanas sistēmas vienkāršošanas mērķis ir palielināt ES fondu sistēmas darbības ātrumu, vienlaicīgi samazinot administrēšanas izmaksas, kā arī saglabājot uz klientu orientētu pieeju.

Cits darbības virziens ir uz klientu orientētas ES fondu administrēšanas nodrošināšana, kā ietvaros FM veicinājusi informācijas par ES fondiem pieejamību un atgriezeniskās saite ar esošajiem un potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nodrošināšanu. Tā ES fondu mājas lapā www.esfondi.lv ievietots centralizēs ES fondu apguves kalendārs un ES fondu aktivitāšu meklētājs. Papildus FM ir izveidojusi e-pasta adresi [email protected], uz kuru esošie un potenciālie projektu īstenotāji var sūtīt jautājumus un priekšlikumus ES fondu apguves pilnveidošanai.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Eiropas Savienībai nepieciešams steidzami vienoties par ES fondu apguves noteikumu izmaiņām, jo tikai tā būs iespējama ekonomikas stimulēšana Austrumeiropā, uzskata Latvijas ekspremjers, ekonomists Guntars Krasts.

Eiropas Parlamenta plenārsēdē norisinājās plašas debates par to, kā iespējama Eiropas ekonomikas atveseļošana.

"Pašreizējos krīzes apstākļos labāk ir darīt vairāk nekā nogaidīt," sacīja G. Krasts, piebilstot, ka noteikti ir atbalstāmi ES piedāvātie finanšu un fiskālie instrumenti ekonomikas stimulēšanai. "Tomēr jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā - ar nedaudziem izņēmumiem - starptautiskie kredītu tirgi ir aizvērušies un notiek kapitāla aizplūšana, bet Rietumeiropas bankas, kas šajā reģionā ieņem lielāko tirgus daļu, savu neseno ekspansīvo kreditēšanas politiku nomainījušas pret nogaidošu pozīciju."

G. Krasts uzsvēra, ka ES Austrumeiropas dalībvalstu iespējas izmantot finanšu un fiskālos instrumentus ir ierobežotas vai tādas vispār nepastāv. "Arī vidējā termiņā vairumam no tām valstīm, kas gatavojas pievienoties eirozonai, ekonomikas stimulēšanas pasākumus ierobežos pievienošanās kritēriji," tā G. Krasts.

Valsts piekopj strausa politiku – iebāž galvu smiltīs un gaida, kamēr problēmas tikai aug – vairākkārtīgi ir pieaugusi pirmreizēji noteiktā invaliditāte, aizvien vairāk cilvēku meklē stacionāro palīdzību, pieaug mirstības rādītāji, vai tiešām varam cerēt, ka veselīgs uzturs glābs situāciju, jautā Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

«Vai tiešām domājam, ka katru dienu apēsts burkāns jau drīzumā ļaus samazināt patērēto kompensējamo zāļu daudzumu?» tā viņa.

Tāds ir SUSTENTO paziņojums pēc publiski izskanējušās informācijas, ka no darba tika atstādināta Veselības ekonomikas centra (VEC) direktore Daiga Behmane par nespēju samazināt jau tā ļoti mazo kompensējamo zāļu budžetu. Jau ziņots, ka paredzamais iztrūkums kompensējamo medikamentu budžetā šogad ir 5 milj. Ls.

«Šī summa jau neapšaubāmi vairs nav atrodama ministrijas iekšējās rezervēs, būtiski nesamazinot kādu citu pacientiem svarīgu pakalpojumu. Vai tiešām personāliju maiņa varētu aizpildīt šo iztrūkumu,» retoriski vaicā G. Anča.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Līdz šī gada 1. jūlijam ES struktūrfondu projektu ieviesējiem kopumā atmaksāti 332 milj. Ls jeb nepilni 76 % no 2004.-2006. gada plānošanas perioda piešķīruma, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Jāsteidz pabeigt

Līdz šī gada 1. jūlijam ES līdzfinansēto projektu ieviesēji pabeiguši projektus un iesnieguši finansējuma atmaksas pieprasījumus par 84.7 % no kopējā 2004. -2006. gada plānošanas periodā Latvijai paredzētā finansējuma, taču salīdzinājumā ar šī gada pirmo ceturk­sni, otrajā ceturksnī projektu īstenotājiem izmaksātās summas pieaugušas tikai par 6.4 %.

Tiesa, īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) uzskata, ka gadījumā, ja projektu īstenošanā netiks konstatēts daudz kļūdu, neapgūto ES struktūrfondu līdzekļu apmērs nebūs īpaši liels. Tomēr risks neapgūt visus ES fondu līdzekļus ir liels. «Lielākās struktūrfondu apguves problēmas vērojamas ERAF un ESF līdzfinansētajās aktivitātēs. Projektu īstenošana jāpabeidz un atskaites jāiesniedz līdz šī gada 31. augustam, atsevišķos gadījumos - līdz 31. oktobrim,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis.

Aktuālākais jautājums saistībā ar ES struktūrfondiem, to apguvi, ir saistīts ar valsts finansējumu nākamajam gadam — ir vai nav tas pietiekams?

Bažas ir par to, ka valsts budžetā atvēlētais finansējums struktūrfondu apguvei ir nepietiekams. Jā, ir taisnība, ka pēdējā Saeimas lēmumā finansējums struktūrfondiem budžetā vairs netika samazināts — par to premjeram Ivaram Godmanim ir taisnība. Problēma slēpjas citā apstāklī — starp pirmo un otro budžeta skatījumu Saeimā, struktūrfondu finansējums tika samazināts no 312 līdz apmēram 176 miljoniem latu.

Brīdī, kad bija uzstādījums, ka nākamā gada valsts budžets nedrīkst būt lielāks par 1.85%, ka mēs neko neaizņemamies, bet tiekam galā ar saviem ieņēmumiem, tika samazināta nauda izglītībai, veselībai, sociālajai sfērai utt. Skaidrs, ka tādā situācijā bija jārēķinās, ka līdzekļi tiekņemti nost visam, arī fondu finansējumam. Savukārt tagad ir situācija, kad Latvija gatavojas lielam aizņēmumam, un, manuprāt, būtu arī jāplāno, kā mēs šo naudu atdosim. Lai to izdarītu, šobrīd būtiskas summas ir jāiegulda attīstībā. Ņemot lielus aizņēmumus, mēs nevaram struktūrfondiem neparedzēt pietiekami lielu finansējumu, lai tos apgūtu, un nauda varētu atgriezties jau 2010. un 2011. gadā budžetā. Optimālā scenārija gadījumā šim mērķim ik gadu vajadzētu 500 līdz 550 miljoeniem latu ieguldīt struktūrfondiem. Jāņem vērā, ka 2008. gadā attiecībā uz atsevišķiem projektiem bija vērojama zināma kavēšanās, par ievērojamu summu — apmēram 150 miljoniem latu samazinājās valsts budžetā atvēlētais finansējums fondiem. Tas nozīmē, ka faktiski šī summa pārbīdās uz vēlāku laiku. Tādējādi esmu pārliecināts, ka summa, kas pašreiz ir palikusi valsts budžetā fondu apguvei, neatbilst sākotnēji plānotajam optimālajam profilam. Savukārt atbilstoši pēdējiem grozījumiem budžetā, šim mērķim ir atstāts kritiskais minimums, un tas rada ļoti lielu risku, ka daļu Eiropas naudas mēs varam vienkārši pazaudēt. Kopumā ir 62 dažādas aktivitātes, kuras šobrīd ir plānots piebremzēt, kopumā par aptuveni 127 miljoniem latu.

Lai arī Latvija jauno dalībvalstu vidū ieņem 4.vietu ES fondu apguvē, finanšu apguves progress joprojām nav vērtējams kā labs, jo krietni atpaliek no noteiktajiem ambiciozajiem finanšu apguves mērķiem otrajam pusgadam.

To norāda Finanšu ministrija (FM), uzsverot, ka ministrijas ir gatavas līdz šā gada beigām efektīvi izlietot plānoto finansējumu no ES struktūrfondiem, lai veicinātu līdzekļu ieplūšanu tautsaimniecībā un ātrāku tās atveseļošanos.

FM arī vēsta, ka savukārt valsts budžeta līdzekļus apmēram 2,3 miljonu latu apmērā, kurus līdz gada beigām nav iespējams izlietot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros, valdība nolēmusi pārdalīt Zemkopības ministrijas pārziņā esošajiem fondiem, lai tādējādi nodrošinātu pilnu valsts budžeta resursu apguvi.

Latvijai 23 elektrovilcienu iegādei no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 114,2 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir nosūtījusi uzaicinājumu AS "Pasažieru vilciens" sagatavot projekta iesniegumu ES fondu finansējuma saņemšanai.

Elektrovilcienu iegādei paredzēts ES fondu līdzfinansējums ir 114,211 miljonu eiro apmērā. ES fondu finansējums elektrovilcienu iegādei paredzēts divu fondu ietvaros - 100 993 236 eiro no Kohēzijas fonda un 13 217 837 no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Vienlaikus valsts budžeta finansējums ir 46 998 227 eiro.

Plānots, ka ar ES fondu līdzfinansējumu pasažieru pārvadājumiem iegādāsies 23 jaunus elektrovilcienus, aizstājot novecojušos vilcienus, kas iegādāti laika posmā no 1961.gada līdz 1989.gadam. Jaunos elektrovilcienus plānots ekspluatēt līnijās Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums un Rīga-Skulte.

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.