Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Krievijas premjeram Vladimiram Putinam pietuvinātai kompānijai iegādājoties Nabucco gāzes vada projekta dalībnieces, Ungārijas kompānijas MOL daļas, radušās bažas, ka Krievija mēģinās ietekmēt Nabucco realizēšanu, vēsta EurActiv.com.

Interneta resursa aptaujātie enerģētikas eksperti vēlējušies palikt anonīmi, taču pauduši nožēlu, ka Rietumeiropas valstu līderi nav spējuši saskatīt Kremļa centienus iejaukties Eiropas Savienības enerģētikas plānos.

Eksperti ir vienisprātis, ka Kremļa politiskā motivācija kļuva skaidri saskatāma, kad Krievijas naftas kompānija Surgutneftgas, kas tiek saistīta ar V. Putinu, iegādājās 21 % Ungārijas kompānijas MOL, kurai ir noteicoša loma Nabucco projekta realizācijā. Surgutneftgas par MOL daļām samaksājjusi 1.4 miljardus eiro. Eksperti, uzsverot šī darījuma stratēģisko nozīmi, atklāj, ka šāda summa ir teju divreiz lielāka par reālo tirgus vērtību.

Šodien, 13. jūlijā, Turcijas galvaspilsētā Ankarā plānots parakstīt līgumu par ilgi plānotā 3 300 kilometrus garā dabasgāzes cauruļvada Nabucco būvniecību, ziņo BBC.

Plānots, ka pēc gāzes cauruļvada būvniecības pabeigšanas, tas gadā uz Eiropas Savienības (ES) valstīm spēs atgādāt 31 miljardu kubikmetru dabasgāzes. Nabucco nodrošinās gāzes piegādi no Kaspijas reģiona, apejot Krieviju un tādējādi samazinot ES atkarību no Krievijas dabasgāzes.

Neskatoties uz apjomīgajiem plāniem joprojām ir vairākas neskaidrības, piemēram, kur tiks ņemta nepieciešamā dabasgāze. Potenciālie piegādātāji varētu būt Irāna, Irāka, Kazahstāna, Turkmenistāna un Ēģipte, taču šīs valstis vēl nav izteikušas vēlmi pārdot gāzi Eiropai.

Patlaban vienīgā valsts, kas izrādījusi vēlmi piegādāt dabasgāzi ES, ir Azerbaidžāna, kas Eiropai spēj nodrošināt 15 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā. Taču Azerbaidžāna pirms divām nedēļām nolēma daļu savas gāzes pārdot Krievijai, tādējādi netieši norādot Nabucco projekta partneriem, ka pēc iespējas ātrāk jāpanāk savstarpēja vienošanās par cauruļvada būvniecību.

Eiropas Savienības ārlietu ministri nav spējuši vienoties par 5 miljardu eiro vērto enerģijas un platjoslas interneta projektu. Šis lēmums būs jāpieņem augstākā līmeņa samitā šīs nedēļas beigās, vēsta EUobserver.

Projektu piedāvāja Eiropas Komisija, kas ar to mēģināja stabilizēt dalībvalstu ekonomikas. Problēmas radījušas dalībvalstis, kuras ir ieinteresētas Nabucco projektā, kura ietvaros paredzēts Kaspijas dabasgāzi, apejot Krieviju, piegādāt ES caur Turciju.

Sākotnēji šim projektam tika paredzēti 250 miljoni eiro. Vēlāk šo summu samazināja līdz 200 miljoniem eiro, bet EK piedāvājuma galējā versijā Nabucco tika aizstāts ar plašāku terminu – Dienvidu koridors. Tas radījis bažas, ka Nabucco ieinteresētās valstis, saņems vēl mazāku finansējumu.

«Lēmumu mēs vēl neesam pieņēmuši, jo dažas dalībvalstis pauda vēlmi atkal caurskatīt EK piedāvājumu. [..] Mums vēl ir laiks vienoties šajā jautājumā, lai ES parlaments var par šo jautājumu var nobalsot pirms tam beidzies mandāts,» teicis Čehijas vicepremjers Aleksandrs Vondra. Viņš piebildis, ka dalībvalstis šo jautājumu novilcināt vēl vairāk nevar atļauties, jo tādā gadījumā sāks apšaubīt to uzticamību.

Turcija pārtraukusi vilcināties un paziņojusi, ka ir gatava parakstīt starpvaldību līgumu par gāzes vada Nabucco izbūvi, vēsta NWESru.

NEWSru norāda, ka ar līguma parakstīšanu Turcija ne tikai ļaus vēl viena gāzes vada izbūvi savā teritorijā, bet arī skaidri demonstrē savu neapmierinātību ar Krieviju, kas kavē Turcijas produkcijas eksportu uz šo valsti.

Vēl šā gadajanvārī Turcijas premjerministrs Tajips Erdogans paziņoja, ka Turcija var atteikties atbalstīt nabucco projektu, ja Brisele neatjaunos sarunas par valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Nabucco gāzes vads ir viens no veidiem, kā ES varētu mazināt savu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Ar tā palīdzību no Centrālās Āzijas dienvideiropā ik gadu ieplūstu 31 miljards kubikmetru gāzes.

Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra Andra Piebalga un Nord Stream izpilddirektora Matias Varnings (Matthias Warnig) tikšanās laikā atkārtoti tika uzsvērta Nord Stream gāzes vada nozīme ES enerģijas drošības nodrošināšanai.

Nord Stream pārstāvis informēja, ka pēdējo mēnešu laikā ir notikusi ievērojama projekta virzība un tiek sagaidīts, ka līdz 2009. gada beigām būs saņemtas nepieciešamās atļaujas no piecām Baltijas jūras valstīm un gāzes vada būvniecību varēs uzsākt nākošā gada sākumā.

Papildus M. Varnings izteica gandarījumu par nesen parakstīto straptautisko starpvalstu vienošanos, kas veicinās Nabucco projekta attīstību. Nord Stream un ES enerģētikas komisārs vienojās, ka Eiropai ir nepieciešami jauni enerģētikas piegādes avoti, un jo īpaši dabas gāzes.

Nord Stream un Nabucco projekti sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas gāzes tirgū, kas drīzumā saskarsies ar arvien pieaugošu gāzes trūkumu. Nord Stream uzskata, ka visi plānotie infrastruktūras projekti, ieskaitot Nabucco, kā arī citi gāzes vadi un atjaunojamo energo resursu projekti ir kritiski nepieciešami, lai nākotnē varētu nodrošināt Eiropas tirgus enerģētikas vajadzības.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Lai mazinātu Eiropas Savienības iecerētā gāzes vada Nabucco sniegto ieguldījumu ES enerģētiskajai neatkarībai, Krievija varētu pievienoties projektam, kuru realizējot gāzes vads tiktu izbūvēts no Irānas uz pakistānu.

Šajā projektā pievienojoties Krievijas gāzes gigantam Gazprom, tiktu samazināts Nabucco pieejamais gāzes daudzums, vēsta Bloomberg.com.

Gāzesvada būvniecībai vajadzētu sākties septembrī, bet noslēgties 2014.gadā. Krievijai šis projekts ir izdevīgs, jo gāze plūdīs Dienvidaustrumu Āziju un neiedragās Krievijas pozīcijas eksporta tirgū uz Eiropu, atzinis kāds anonīms Krievijas valdības ierēdnis.

Krievijas enerģijas ministrs Sergejs Šmatko asi kritizējis Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kas paredz padarīt tās enerģijas tirgu daudz konkurētspējīgāku. ES enerģijas tirgus demokratizācija varētu apdraudēt cauruļvada South Stream projektu, vēsta The New York Times.

Krievijas enerģijas ministrs kritizēja ES leģitimāciju, kas paredz enerģijas kompānijām dalīt savu infrastruktūru ar konkurentiem. S. Šmatko paziņoja, ka šobrīd notiek inensīvas sarunas ar Eiropas Komisiju, un rudenī tiek paredzēts izzināt, kā šie noteikumi ietekmēs South Stream.

Projektu South Stream atbalsta Gazprom, Krievijas valstij piederošais dabasgāzes monopolists. Cauruļvads stieptos zem Melnās jūras, un apejot Ukrainu, piegādātu gāzi klientiem Eiropā. South Stream ir konkurējošs projekts ES piedāvātajam cauruļvadu projektam Nabucco.

Nabucco cauruļvads ir atbrīvots no ES paredzētajiem noteikumiem. Pagaidām vēl nav zināms, vai arī South Stream projekta vadītāji prasīs līdzīgus noteikumus.

Viena no starptautiskās kompānijas StatoilHydro ASA stratēģēm Baiba Rubesa stāsta par biznesa īpatnībām Āzijas un Kaukāza valstīs, problēmām Latvijas ekonomikā un cilvēku domāšanā, kā arī atzīst — pastāsts par to, ka pēdējais, kurš pametīs Latviju, lidostā izslēgs gaismu, vairs nav joks.

Kādus jūs redzat tos ekonomiski politiskos procesus, kas šobrīd norisinās Latvijā?

Man ir milzīgs kauns par to, kas ir noticis Latvijā, ir nesapratne par to, ka joprojām, lasot ziņas un skatoties TV raidījumus, ir vērojama tēlošana, ka viss vēl ir normāli, ka ar valsts pārvaldes procesiem viss vēl ir kārtībā un kaut kā jau izķepurosimies. Visās krīzēs ir jāatrod kāds grauds, no kura var kaut ko būvēt, nevis vilkt vēl dziļāk bedrē, iztiekot ar īstermiņa risinājumiem. Es saprotu pašreizējās valdības nepieciešamību pa fikso nodrošināt to, lai valsts nebankrotē. Domāju, ka Latvija no bankrota turas par mata tiesu. Ja valsts tiešām bankrotētu, situācija būtu ievērojami drūmāka, nekā tā ir šobrīd. Tajā pašā laikā šausmīgi gribas redzēt spožus, konstruktīvus, skaidrus virzienus, kas nav iezīmējušies pēdējos 15 gadus — ko darīt tālāk?!

Krievijas koncerns Gazprom paziņojis, ka 2011. gadā gāzes eksports no Azerbaidžānas uz Krieviju sasniegs divus miljardus kubikmetru, kas būs divas reizes vairāk nekā šobrīd, ziņo Reuters.

Pagājušā gadā sākumā Azerbaidžānas naftas kompānija SOCAR un Gazprom parakstīja vienošanos, kas paredzēja transportēt 500 miljonu kubikmetru gāzes gadā. Taču jau decembrī parakstītā vienošanās paredz, ka SOCAR visa 2010. gada laikā kompānijai Gazprom piegādās vienu miljardu kubikmetru gāzes.

«Mēs esam gatavi iepirkt tik gāzi, cik vien SOCAR spēj saražot,» pēc līguma parakstīšanas norādīja Gazprom vadītājs Aleksejs Millers.

Šī vienošanās, visticamāk, atņems daļu Azerbaidžānas gāzes, kas bija paredzēta Eiropas gāzesvada projektam Nabucco. Nabucco gāzes vads tiks pabeigts 2014. gadā un projekta mērķis ir eksportēt gāzi no Kaspijas jūras reģiona caur Turcijas teritoriju Eiropai. Tādējādi mazinot Eiropas atkarību no Krievijas.

Eiropas Investīciju banka (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un Pasaules banka (PB) Nabuko cauruļvada attīstītājiem aizdevumos plāno piešķirt četrus miljardus eiro, ziņo Bloomberg.

Ar cauruļvada palīdzību paredzēts nogādāt dabasgāzi no Kaspijas jūras uz Eiropu.

Saskaņā ar Vīnē bāzētās Nabucco Gas Pipeline International GmbH mājaslapā sniegto informāciju EIB projektam varētu piešķirt divus miljardus eiro, ERAB - 1,2 miljardus eiro, bet PB Starptautiskā Finanšu korporācija - aptuveni 800 miljonus eiro.

Nabucco Gas Pipeline International GmbH akcionāri, kuru starpā ir Vācijas RWE AG un Vīnē bāzētā OMV AG, paši plāno 7,9 miljardus eiro vērtajam cauruļvadam nodrošināt 30% finansējuma, bet pārējo naudu paredzēts iegūt no aizdevumiem.

Eiropas Savienība cauruļvadam, kas stiepsies vairāk nekā 3300 kilometru garumā no Turcijas līdz Austrijai, ir apņēmusies piešķirt 200 miljonus eiro.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekts «Rail Baltica» agrāk vai vēlāk noteikti tiks realizēts, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja «Rail Baltica» projekta īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» bijusī vadītāja Baiba Rubesa.

«Ir svarīgi saprast, ka «Rail Baltica», manuprāt, ir projekts, kas agrāk vai vēlāk noteikti tiks realizēts, jo tas ir ļoti nepieciešams. (..) Jāsaprot, ka «Rail Baltica» Eiropas Savienības (ES) acīs ir politisks projekts, kas ir jāievieš gan ekonomisku, gan drošības apsvērumu dēļ,» teica Rubesa.

Vienlaikus viņa atzina, ka projekta realizācijā atsevišķi termiņi šobrīd tiek kavēti, tostarp daži tiek kavēti vairāk, citi mazāk, bet, neskatoties uz šiem kavējumiem, projekts ir realizējums periodam līdz 2030.gadam. «Taču tas ir ar nosacījumu, ka akcionāri - atbilstošās trīs ministrijas vai visas trīs attiecīgās valstis - ne tikai runā par atbalstu «Rail Baltica» projektam, bet arī dara ļoti mazus, sīkus darbus,» teica Rubesa.

Gāzes vads Nord Stream palīdzēs nodrošināt enerģijas piegādes Eiropai, tāpēc Vācijai tas ir prioritārs projekts, uzskata Vācijas vēstnieks Latvijā Detlefs Veigels.

«Eiropai ir nepieciešama dabasgāze, bet tās ieguve Ziemeļu jūrā samazinās. Esošo gāzes vadu jaudas ir nepietiekamas, lai apmierinātu augošo pieprasījumu. Jauna gāzesvada nepieciešamība nav apšaubāma,» laikrakstam Telegraf teicis D.Veigels.

Viņš arī atgādinājis, ka Eiropas Savienībā šis projekts ieguvis prioritāru statusu, to īstenos gan vācu firmas, gan holandiešu uzņēmumi un Gaz de France. Arī Lielbritānija izrādījusi interesi par šī gāzes vada izmantošanu.

«Mēs pozitīvi vērtējam arī Nabucco un South Stream projektus. Lai Eiropas energoapgāde būtu droša, ir vajadzīgi visi trīs gāzes vadi, bet Nord Stream, protams, ir mūsu galvenais projekts,» uzsvēra D.Veigels. Viņš arī nekomentēja izteikumus, ka šis gāzes vads pielīdzināms Molotova – Ribentropa paktam.

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Ja tuvākajā laikā netiks realizēts Rīgas ostas Krievu salas projekts, uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) un osta var zaudēt 11 miljonus tonnu jeb vienu piekto daļu LDz kravu gadā, jo klienti ar kravām, kas jau ir, aizies projām uz Murmanskas ostu un attīstīs savu termināli tur, norāda Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis.

Viņš skaidro, ka ogļu transportēšanas jomā starp ostām ir asa konkurence un, lai iegūtu kravas, svarīgs ir Rīgas brīvostas jaunais Krievu salas termināls.

«Ja tas tiks būvēts, klientiem ir iespējams piesaistīt investorus un nodrošināties ar 11 miljoniem tonnu kravu jeb papildus nāktu trīs četri miljoni tonnu kravu. Ja šis projekts netiek realizēts, tad šie klienti ar visām kravām, kas jau ir, varētu aiziet projām uz Murmansku un attīstīt savu termināli tur,» skaidro Magonis.

Kā uzver amatpersona, ja tuvākā pusgada laikā nebūs skaidrības par Krievu salas projektu, tad tas jau paliek nopietni. Tas būtiski ietekmēšot arī LDz darbu. «Varam zaudēt piekto daļu kravu, un, samazinoties kravu apjomam, sadārdzinās infrastruktūras maksa. Tas ietekmēs arī citu kravu veidu transportēšanu, jo sadārdzināsies infrastruktūras maksa. Līdz ar to, tarifam sadārdzinoties, kāda krava varētu aiziet prom,» skaidro LDz vadītājs.

Kurzemes loka projekta ietvaros Rīgā noslēgts vērienīgs energoinfrastruktūras izbūves projekts - Kurzemes loka 330 kV kabeļa un optiskā kabeļa izbūve, informē Latvenergo pārstāvji.

Nepilnus 14 kilometrus garais pārvades tīkla posms no Imantas apakšstacijas Daugavas kreisajā krastā līdz Rīgas TEC-1 apakšstacijai labajā krastā nepilnu trīs gadu laikā tika izbūvēts 330 kV maiņstrāvas kabeļa veidā. Kabelis šķērso gan Rīgas maģistrālās ielas, dzelzceļa līnijas un arī pašu Daugavas upi.

Kopumā tehniskais projekts tika izstrādāts un realizēts 3 posmos. Pirmais posms ir 330 kV kabeļu līnija A/st. Imanta - Daugavas kreisais krasts, otrais posms - Daugavas kreisais krasts, bet trešais posms - Daugavas labais krasts.

Kurzemes loka projekts ir atjaunotās republikas laikā ievērojamākais energoinfrastruktūras projekts Latvijā, stāsta Latvijas elektriskie tīkli valdes loceklis Jānis Kirkovalds.

Saldumu ražotāja a/s Laima ražotnē realizēts investīciju projekts 765 tūkstošu latu (jeb aptuveni viena miljona eiro) apjomā, informē kompānija.

Investīciju rezultātā uzņēmums ieviesis jaunas tehnoloģijas, kas paver iespējas radīt konfektes vienlaikus ar diviem pildījumiem, kā arī pildījumā ievietot, piemēram, veselus riekstus. Laimas vadības uzņēmuma NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis atzīst, ka krīze devusi pozitīvu impulsu uzņēmuma attīstībai un šobrīd daudz intensīvāk tiek strādāts jaunu produktu attīstībā, kā arī eksporta izvēršanā.

Jaunās tehnoloģijas būtiski uzlabo uzņēmuma iespējas jaunu produktu ieviešanā, kvalitātes paaugstināšanā un piedāvājuma variēšanā patērētājiem. Savukārt jauna iepakošanas mezgla uzstādīšana radījusi iespēju jaunā veida konfektes ietīt atsevišķi, izmantojot tā saucamo «single on top» tehnoloģiju. Savukārt, kārbu segmentā uzlabota arī kārbu iesaiņošanas procedūra, kas ļauj iesaiņojumu veidot kvalitatīvāk un dara to pievilcīgāku.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Pāvilostas iedzīvotāji portālā Manabalss.lv sākuši parakstu vākšanu, lai Pāvilostas centrā tiktu izveidota promenāde pretēji domes nolūkiem tur ierīkot autostāvvietu.

Pāvilostas pašvaldība ir sākusi projektu "Zvejas ostas pievedceļa pārbūve, infrastruktūras un atpūtas zonas izveide Dzintaru ielā no Tirgus ielas līdz promenādei Pāvilostā", kas jau iesniegts EJZF fonda atbalstam, taču daļa Pāvilostas iedzīvotāju pret to iebilst.

Projektēšanas uzdevumā, par ko jau ir noslēgts līgums, paredzēts arī labiekārtots ceļš. Tomēr šobrīd acīs krītošākā daļa ir iecerētās autostāvvietas divu kvartālu garumā pretī visai no upes redzamajai Dzintaru ielas apbūvei. Dome vēlas auto stāvlaukumu vienā no ainaviskākajām Pāvilostas vēsturiskajām daļām, ignorējot teritoriālajā plānojumā paredzēto stāvvietu zonas. Tāpat netiek ņemta vērā Pāvilostas ostas attīstības programma un citas ostas ieceres, kas vērstas uz modernas un daudzpusīgas ostas, tajā skaitā kvalitatīvas un publiski pieejamas vides, veidošanu. Projekts arī nav izdiskutēts ar iedzīvotājiem, rakstīts biedrības "Pāvilostas laivas" un domubiedri iniciatīvā.