Kultūras ministrija medijiem izplatījusi informāciju, kurā asi nosoda Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta saistīšanu ar arvien pieaugošo inflāciju Latvijā. "Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku un populistiskāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu. Tas būtu viens no sliktākajiem signāliem, kādu vien mēs varētu raidīt paši sev un Latvijas nākotnei," vēsta Kultūras ministrija.

"Pēdējā laikā publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenošanas projekta saistību ar ekonomikā vērojamo inflāciju. Par inflāciju var būt un ir dažādi viedokļi, taču visi analītiski domājošie cilvēki ir vienoti uzskatā, ka moderna, tehnoloģiski augstvērtīga Nacionālā bibliotēka ir vitāli nepieciešama, lai Latvijā veidotu uz zināšanām balstītu ekonomiku. Projekta virzību nosaka likums Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Nacionālās bibliotēkas projekts ir būtisks ieguldījums Nacionālajā attīstības plānā nosprausto mērķu sasniegšanā. Uz zināšanām balstīta ekonomika, augstas pievienotās vērtības ražošana, zinātnes un pētniecības, kā arī radošo industriju attīstība nav iedomājama bez Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta," norāda Kultūras ministrija.

Gaismas tīkls jeb Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma, kas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta daļa, saņems 16.2 miljonu ASV dolāru finansējumu no Melindas un Bila Geitsu fonda un 7.9 miljonu ASV dolāru (4 miljonu latu) vērtu uzņēmuma Microsoft programmatūras ziedojumu - kopumā vairāk kā 24 miljonu ASV dolāru (12.8 miljonu latu) lielu ieguldījumu, tā šodien preses konferencē informēja kultūras ministre Helēna Demakova, Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Kultūras ministrijas aģentūras Kultūras informācijas sistēmas vadītājs Armands Magone.

Kā informēja Kultūras ministre, līgums par finansējuma piešķiršanu noslēgts jau pirms trim nedēļām, un summa jau esot ieskaitīta kontā. Šī ziņa plašākai sabiedrībai nodota tikai šodien, jo tā vēlējies fonds.

H. Demakova žurnālistiem pastāstīja, ka ministru prezidents Aigars Kalvītis fonda pārstāvjiem sacījis, ka "mums būs labākā bibliotēka pasaulē, galvenokārt domājot digitālo arhitektūru".

Bila un Melindas Geitsu fonda līdzekļi tiks izmantoti, lai iegādātos 3833 datorus lietošanai 874 bibliotēkās Latvijā. 17 bibliotēkas tiks pirmoreiz pieslēgtas internetam, 853 bibliotēkās interneta pieslēgums tiks uzlabots, bet 874 bibliotēkās tiks ierīkota bezvadu piekļuve internetam. 7700 bibliotēku lietotājus plānots apmācīt datorprasmēs un interneta lietošanā.

Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā, kas liecina par izšķērdību bibliotēkas būvniecībā un konkurences trūkumu, 8. jūlijā medijiem skaidroja ekonomists Kristaps Bergmanis. Jaunie trīs brāļi oponējot K. Bergmaņa viedoklim norāda, ka "autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm."

Opozīcijas politiķi, īpaši tie, kuriem vēlētāji nav devuši mandātu strādāt tautas labā, sabiedrības uzmanību sev pievērš ar vispopulistiskākajiem paziņojumiem, kas gan lielākoties izrādās cilvēku maldināšana. Tā nu ir gadījies arī kārtējiem citu vērtību sludinātājiem politikā – partijai Jaunie Demokrāti, kuras valdes loceklis Kristaps Bergmanis nule publicējis savas pārdomas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, cenzdamies pretendēt uz finanšu analīzi par būvdarbu izmaksām. Tiesa gan, nekas prātīgs no tā nav iznācis, jo autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm, norāda Elīna Bīviņa, v/a Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pēc tikšanās ar visām Latvijas pašvaldībām janvārī un februārī valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas šonedēļ ir nosūtījusi vienošanās protokolus 553 pašvaldību vadītājiem par sadarbību Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētajā bibliotēku attīstības projektā, Db.lv informēja V/A Kultūras informācijas sistēmas.

Šī vienošanās atļaušot turpināt Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas jeb Gaismas tīkla projekta uzsākto publisko bibliotēku attīstību, nodrošinot bibliotēkas ar mūsdienīgām tehnoloģijām un apmācot bibliotekārus un bibliotēku apmeklētājus izmantot resursus. Šī vienošanās nodrošinās pašvaldību iedzīvotājiem bezmaksas piekļuvi interneta resursiem bibliotēkās.

Saskaņā ar Kultūras informācijas sistēmas sniegto informāciju vietējo pašvaldību partnerība šajā projektā ir ļoti būtiska, jo tās ne vien strādās ar aģentūru un bibliotēkām projekta ieviešanas posmā, bet nodrošinās projekta aktivitāšu ilgtspēju arī pēc tam. Projektā iesaistīties tiek aicinātas visas pašvaldības, tādējādi nodrošinot informācijas tehnoloģiju un interneta bezmaksas pieejamību iedzīvotājiem visos, arī visattālākajos Latvijas pagastos. Vairums pašvaldību vadītāji jau ir pauduši ieinteresētību iesaistīties šajā projektā un savu turpmāko atbalstu. Aģentūra cer sagaidīt atpakaļ parakstītas vienošanās no visām Latvijas pašvaldībām tuvāko nedēļu laikā.

Latvija ir saņēmusi papildus grantu 2 miljonu ASV dolāru apmērā no Bila & Melindas Geitsu fonda, lai paplašinātu pieeju jaunajām tehnoloģijām bibliotēkās, turpinātu bibliotekāru apmācību, kā arī īstenotu projekta ietekmes novērtēšanu un komunikācijas aktivitātes.

Granta līdzekļi tiks izlietoti, lai jaunās tehnoloģijas un e-pakalpojumi 874 Latvijas publiskajās bibliotēkās būtu vēl vienkāršāk pieejami iedzīvotājiem un turpinātu citus Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” pirmajā posmā sekmīgi sāktos darbus.

Grantu parakstīja Bila & Melindas Geitsu fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministre Helēna Demakova. Projekta aktivitātes laika posmā no 2009. gada janvāra līdz 2010. gada jūnijam Latvijā īstenos valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas”, cieši sadarbojoties ar fondu un Latvijas bibliotēkām.

“Latvijas bibliotēku modernizācija, ko nes “Trešais tēva dēls”, ir neatņemama Nacionālās bibliotēkas projekta sastāvdaļa un viens no veiksmīgākajiem informācijas tehnoloģiju projektiem Latvijas vēsturē. Līdz šim man nav izdevies sastapt nevienu cilvēku, kurš būtu pret šo projektu noskaņots kritiski. Un tas nav pārsteidzoši, jo jaunās iespējas piekļuvei zināšanām, ko sniedz modernās informācijas tehnoloģijas, tagad ir par brīvu pieejamas 874 bibliotēkās visā Latvijā. Tas ir milzīgs solis uz priekšu informācijas pieejamības ziņā un ekonomikas modernizācijā Latvijā, " saka H. Demakova.

Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas iepirkumu procedūras rezultātā šodien, 23.novembrī, parakstījusi līgumu ar piegādātāju apvienību, kas sastāv no reklāmas aģentūras TBWA\Latvija un sabiedrisko attiecību aģentūras MRS grupa, par publiskās komunikācijas pakalpojumu sniegšanu Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētajam Publisko bibliotēku attīstības projektam, kurā ir iesaistītas visas 874 Latvijas publiskās bibliotēkas gan pilsētās, gan pagastos. Līguma kopējā summa bez PVN ir Ls 754 999, 93.

Saskaņā ar noslēgto līgumu pakalpojuma sniedzēji nodrošinās plašu reklāmas un sabiedrisko attiecību pasākumu kopumu projekta publicitātes veicināšanai. Līgums paredz, ka līdz nākamā gada maija beigām norisināsies trīs plašas publicitātes kampaņas – projekta uzsākšanas kampaņa, projekta norises kampaņa un projekta noslēguma kampaņa. Projekta starta kampaņas uzdevums būs pievērst uzmanību projekta aktivitātēm un akcentēt pārmaiņas bibliotēkās, kas šobrīd notiek saistībā ar jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, norises kampaņas uzdevums būs informēt un aicināt aktīvi izmantot brīvpieejas interneta pakalpojumus bibliotēkās, tai skaitā bezvadu brīvpieeju, jaunās datortehnikas un programmatūras iespējas, kā arī datorlietošanas prasmju apmācību bibliotēkās, bet noslēguma kampaņas mērķis būs uzsvērt bibliotēku jauno lomu Latvijas sabiedrībā jaunajos apstākļos, jo tās no vienkāršām grāmatu krātuvēm šodien ir pārtapušas par informācijas un jaunrades centriem.

Tehnoloģiju kompānijas līdzdibinātājs un filantrops Bils Geitss piedāvājis 100 tūkstošus ASV dolāru jebkuram, kas radīs jauna veida prezervatīvus, raksta ABC News.

Aplēsts, ka prezervatīvus pasaulē izmanto 750 miljoni cilvēku, tomēr to ierastais dizains bieži ticis kritizēts par to, ka liela daļa baudas tiek ziedota par labu drošībai. Tāpēc Bila un Melindas Geitsu fonds izsludinājis konkursu, kura ietvaros jebkurš var izveidot «jaunākās paaudzes» prezervatīvu. Uzvarētājs saņems naudas balvu 100 tūkstošu ASV dolāru apmērā, kā arī tam būs pieejams miljons dolāru liels finansējums sava izgudrojuma ražošanas uzsākšanai.

«Mēs meklējam jaunas paaudzes prezervatīvus, kas ievērojami saglabā baudas aspektus un kuriem ir uzlabota lietošana, piemēram, labāks dizains vai iepakojums. Tāpat nepieciešams, lai to neietekmētu kultūru barjeras, kā arī tas būtu izgatavots no drošiem un jauniem materiāliem,» teikts Bila un Melindas fonda izveidotajā interneta vietnē Grand Challenges.

Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētajam pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekts Trešais tēva dēls devis iespēju Latvijas bibliotēkām piegādāt ap 4 000 datoru, nodrošināt bezmaksas internetu, kā arī apmācīt visu Latvijas publisko bibliotēku darbiniekus jauno tehnoloģiju izmantošanā un sabiedrības informēšanā, Db informēja projekta vadītājs, VA Kultūras informāciju sistēmas vadītājs Armands Magone.

2006. gada nogalē Bila & Melindas Geitsu fonds piešķīra Latvijai 16.2 miljonus ASV dolāru informācijas tehnoloģiju attīstībai pašvaldību publiskajās bibliotēkās. Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projektu, kuram bez Geitsu fonda granta un Latvijas valsts līdzfinansējuma programmatūru 8,9 miljonu ASV dolāru apmērā ziedojusi arī kompānija Microsoft, īsteno Kultūras ministrijas valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas.

Projekts aptver 874 Latvijas bibliotēkas, vairākās no tām ir pieejams ne vien internets un bezvadu internets, bet arī speciāla tehnika neredzīgajiem cilvēkiem informācijas iegūšanai. Projekta ietvaros šie cilvēki arī apmācīti darboties ar šo tehniku. Trešais tēva dēls ir īpaši bibliotēkām izveidots zīmols, caur kuru notiek sabiedrības informēšana par bibliotēkām un tajās notiekošajām pārmaiņām, bet vēlāk tas kļūs par apzīmējumu interneta un citu jauno resursu – gan tehnoloģisko, gan satura – pieejamībai bibliotēkās, norāda VA. "Projekts turklāt nav beidzies, tas noteikti turpināsies. Taču šobrīd galvenais ieguvums ir tas, ka, neatkarīgi no bibliotēkas atrašanās vietas Latvijā, visur ir pieejamas vienādas informācijas iegūšanas iespējas," norādīja A. Magone. Pēc viņa teiktā, ar geitsa fondu sarunas par sadarbību turpinās.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam jau ir saziedoti 441 000 Ls (1998.-2006.), no kuriem 75 000 Ls ziedoti iepriekšējā 2006. gadā. Pērnā gada lielākais ziedotājs ir A/S "Eko Investors", kurš LNB projektam ziedojis 16 605 Ls. Vairāku gadu garumā uzņēmums jau ir ziedojis 51 000 Ls, un līdz ar to kļuvis par pirmo uzņēmumu, kurš varēs izmantot akcijas "Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī" priekšrocības - iemūžināt A/S "Eko Investors" vārdu īpašā pateicības plāksnītē pie kādas no "Gaismas pils" lasītavām. A/s "Ekoinvestors" vārds būs lasāms pie Uzziņu un Informācijas centra lasītavas.

2006. gads Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai (LNBAB) pagājis, saspringti strādājot gan pie iepriekšējo gadu izstrādātajiem projektiem, gan domājot par jaunām iespējām, kā veicināt LNB projekta - "Gaismas tīkla" un "Gaismas pils" - popularizēšanu un veiksmīgu īstenošanu. 2007. gada galvenās LNBAB aktivitātes būs saistītas ar "Gaismas pils" popularizēšanu un ziedojumu piesaisti, kā arī dažādu akciju īstenošanu: "Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī!", "Izdevēji Gaismas pilij!" un datorspēles bērniem un skolēniem "Uzcel Gaismas pili!" izdošanu un popularizēšanu.

LNBAB priecājas, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju atsaucība LNB projekta īstenošanā. Lūk, daži fakti par lielākajiem korporatīvajiem ziedotājiem 2006. gadā:

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Kultūras ministrija uzskata, ka Nacionālās bibliotēkas projektā nav izskatāma iespēja ēkas celtniecību finansēt pēc valsts un privātās partnerības modeļa. "Valsts un privātās partnerības modeļi klasiski paredz, ka ēka vai tās daļa uz laiku vai vispār nonāk privātīpašnieka rokās, kas nav pieļaujams Gaismas pils gadījumā, jo Nacionālā bibliotēka ir valsts atbildība un nacionālās pašcieņas jautājums," akcentē ministrija.

Kultūras ministrija šodien, 10.oktobrī, izplatījusi paziņojumu, ka valdībai, lemjot par Lattelecom privatizāciju, būtu konceptuāli jāvienojas arī par to, ka daļa no šī uzņēmuma privatizācijas ieņēmumiem iezīmējama Nacionālās bibliotēkas projekta jeb Gaismas pils īstenošanai, jo tas ir vienīgais reālais risinājums tās celtniecības finansēšanai.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Inteliģences pārstāvji jau ir vērsušies ar atklātu vēstuli pie valdības un sabiedrības, norādot, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana ir tikpat svarīga kā Latvijas iestāšanās NATO un ES. Norādot, ka Gaismas pils celtniecību nedrīkst atlikt, inteliģences pārstāvji mudina valdību rezervēt daļu Lattelecom privatizācijas ieņēmumu Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai.

Pēdējā laikā ir aktualizējusies diskusija par to, vai Latvijai ir nepieciešama jauna Nacionālās bibliotēkas ēka jeb Gaismas pils, vai - nē. Tādēļ Db.lv aicina lasītājus iesaistīties un paust savu viedokli šajā jautājumā - būt vai nebūt Gaismas pilij.

Atgādinājumam piedāvājam dažus no spilgtākajiem citātiem, kas veltīti Gaismas pils projektam.

Laikraksts Dienas bizness: "Ne mazāk paradoksāla ir valdības rīcība, no vienas puses, nepārtraukti aicinot taupīt līdzekļus, no otras puses - atsakoties iesaldēt, piemēram, neprātīgi dārgo Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils projektu un palielinot valstsvīru labklājību."

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība: "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts ir uzsākts, lai Latvijā veidotos zināšanu sabiedrība, lai neatkarīgi no savas dzīves vietas cilvēkiem būtu pieejams informācijas pakalpojums, kas ļautu labāk konkurēt Eiropas ekonomiskajā telpā. Tas paredz, ka 2007. gadā visas Latvijas bibliotēkas būs modernizētas un saslēgtas vienotā tīklā un 2010. gadā Latvijā būs jauna, arhitekta Gunāra Birkerta projektēta Nacionālās bibliotēkas ēka, kas būs šīs informācijas sistēmas saturiskais kodols."

Neviens cits uzņēmums oficiāli neražo tādas eļļošanas un bremzēšanas sistēmas kā AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, jo tās ir Jelgavā izstrādātas un nepārtraukti tiek pilnveidotas. Uzņēmums nepārtraukti cīnās ar savas produkcijas viltotājiem, norāda Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

«Diemžēl Austrumu tirgū cīnīties ar viltotājiem ir sarežģīti, jo dažiem klientiem ir vienalga, kas ir ražotājs, ka tikai lētāk,» sacīja Bila.

Viņš skaidroja, ka eļļošanas un bremzēšanas sistēmas lielgabarīta iekārtām metalurģiskajos kombinātos ir Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas pamatprodukcija jau kopš tiem laikiem, kad rūpnīca pēc kara tika uzcelta.

«Protams, dažādi viltus ražotāji ik pa laikam rodas visās malās. Īpaši daudz viltotāju ir Ukrainā, kas atražo Jelgavas produkciju un pārdod to, apgalvojot, ka iekārta ir ražota Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā, pat nekautrējas uz saviem pakaļdarinājumiem izvietot Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas logo. Cita ceļa jau šiem viltotājiem nav, jo kas tad pirks nepazīstama ražotāja produkciju,» sacīja Bila.

"Valsts Prezidenta Valda Zatlera šodien intervijā Latvijas Radio izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ ir vērtējams kā populistisks. Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu," teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kultūras ministrijas paziņojuma teksts: "Kā zināms, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēdējā laikā ir vairākkārt norādījis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nebūtu lietderīga un ka bibliotēkas celtniecība ir iespējama sabalansēta budžeta ietvaros. Tāpat arī ekonomikas doktors Kārlis Ketners ir rakstījis, ka "Nacionālā bibliotēka nav inflācijas dzinējs" un "zināšanu kā Latvijas izaugsmes resursa kvalitāti nevar sasniegt bez modernas bibliotēkas" (Diena, 4.06.2007).

Zatlera kunga atsaukšanās uz Darba devēju konfederācijas it kā teikto, ka Gaismas pils celtniecība būtu jāaptur, rada iespaidu, ka ar Valsts Prezidentu iespējams manipulēt, jo, kā zināms, tieši Darba devēju konfederācija ir iecerējusi liela konferenču centra būvniecību Zaķusalā, kas tiešā veidā konkurēs ar Nacionālo bibliotēku, kurā arī paredzētas plašas telpas konferencēm.

2007. gada 20. augusts

Valsts Prezidenta Valda Zatlera šodien intervijā Latvijas Radio izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ ir vērtējams kā populistisks. Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu.

Kā zināms, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēdējā laikā ir vairākkārt norādījis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nebūtu lietderīga un ka bibliotēkas celtniecība ir iespējama sabalansēta budžeta ietvaros. Tāpat arī ekonomikas doktors Kārlis Ketners ir rakstījis, ka "Nacionālā bibliotēka nav inflācijas dzinējs" un "zināšanu kā Latvijas izaugsmes resursa kvalitāti nevar sasniegt bez modernas bibliotēkas" (Diena, 4.06.2007).

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam ir saziedoti 441 000 Ls (1998.-2006.), no kuriem 75 000 Ls ziedoti iepriekšējā 2006. gadā, Db.lv informēja LNB Atbalsta biedrības Sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Brantevica.

Pērnā gada lielākais ziedotājs ir A/S Eko Investors, kurš LNB projektam ziedojis 16 605 Ls. Vairāku gadu garumā uzņēmums jau ir ziedojis 51 000 Ls, un līdz ar to kļuvis par pirmo uzņēmumu, kurš varēs izmantot akcijas Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī priekšrocības – iemūžināt A/S Eko Investors vārdu īpašā pateicības plāksnītē pie kādas no Gaismas pils lasītavām. A/s Ekoinvestors vārds būs lasāms pie Uzziņu un Informācijas centra lasītavas.

2007. gada galvenās LNBAB aktivitātes būs saistītas ar Gaismas pils popularizēšanu un ziedojumu piesaisti, kā arī dažādu akciju īstenošanu.

Lielākajie korporatīvie ziedotāji 2006. gadā:

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus un tā meitasuzņēmums SIA Merks, pieņemot lēmumu neapstrīdēt tiesā sarunu procesu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izrādījis atbildīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tai nozīmīgā kultūras infrastruktūras projekta īstenošanu, informē aģentūra Jaunie Trīs brāļi (J3B).

Sarunu process ar juridisko personu apvienību Merko Ehitus un SIA Merks par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu tika uzsākts, taču netika turpināts, jo atklājās, ka Igaunijā uzņēmums tiek turēts aizdomās par vairākkārtēju kukuļošanu un tas nav savienojams ar pretkorupcijas principiem, kurus nosaka valsts aģentūras J3B, Kultūras ministrijas un sabiedrības par atklātību Delna parakstītais līdzdarbības līgums.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka Merko Ehitus uzņēmumu grupā patlaban tiek veikta pārstrukturēšanās, lai tās saimnieciskā darbība neciestu no potenciālās tiesvedības, kas vērsta pret kompāniju. Gadījumā, ja Merko Ehitus uzsāktu tiesvedību pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu, process, visticamāk, ilgtu vairākus gadus un būtu papildu apgrūtinājums uzņēmumam.

2007. gada 18. septembris

Pēc ilgāka laika iespēju paust noraidošu attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas projektu ir izmantojusi ne tikai kreiso spēku apvienība Saskaņas centrs, bet arī partija Jaunais Laiks, kura uzsver - Nacionālās bibliotēkas projekts inflācijas apstākļos būtu "jāiesaldē".

Ņemot vērā jebkādas racionālas argumentācijas trūkumu Jaunā Laika paziņojumā (17.09.2007), ir jākonstatē, ka šī partija vienkārši pieslejas Saeimas kreiso spēku nostājai pret bibliotēku. Kā zināms, kreisās partijas savu nostāju pret bibliotēku mēdz pamatot ar retoriku, ka šis projekts esot pārāk "latvisks" un "nacionāls", jo trimdas latvieša Gunara Birkerta radītās Gaismas pils arhitektūras iedvesmas avots patiešām ir latviešu folklora, literatūra un vēsture.

ASV investors un viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem Vorens Bafets (Warren Buffet), kurš aicina arī citus pasaules miljardierus lielāko daļu savu bagātību atvēlēt filantropijai, labdarībai atvēlējis aktīvus pusotra miljarda ASV dolāru vērtībā, tos nododot Microsoft vadītāja Bila Geitsa (Bill Gates) izveidotā labdarības fonda rīcībā, vēsta Bloomberg.

V. Bafets Bila un Melindas Geitsu fondam nodevis 19,3 miljonus savas kompānija Berkshire Hathaway B klases akciju.

Miljardieris Bafets ir apņēmies dažādu labdarības fondu, ieskaitot jau minēto Geitsu fondu, kā arī savu trīs bērnu vadītos labdarības pasākumus, rīcībā nodot lielāko daļu savas bagātības. Bafeta filantropija ietver cīņu ar nabadzību un slimībām, kā arī ASV izglītības fondu finansēšanu.

Pērn darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši par 48.3 % vairāk nekā 2006. g. un tiek lēsts, ka šogad šie tēriņi būs 50 milj. Ls.

Tā prognozē uzņēmēji, uzzinot Centrālās statistikas pārvaldes datus par darbnespējas lapu apmaksai tērēto naudu 2007. gadā. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk viņu konkurētspēja. Vēl vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos ciparus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, kas pērn un šogad ik gadu audzis 25 - 35 % apmērā, kamēr darbinieku slimības pabalstos izmaksājamā summa ir pieaugusi par teju vai 50 %. Uzņēmēji atzīst, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan daudz garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas.

Partija Jaunais Laiks šodien izplatītajā paziņojumā cenšas dezinformēt sabiedrību par Latvijas Nacionālas bibliotēkas celtniecības procesa gaitu, teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kultūras ministrija: "Savā paziņojumā aģitējot par, kā apliecina Igaunijas Ģenerālprokuratūras sniegtā izziņa, korupcijā aizdomās turēta uzņēmuma Merko Ehitus piesaistīšanu Nacionālās bibliotēkas projektam, Jaunais Laiks nostājas pret augstajām pretkorupcijas prasībām, kas bija un ir jāizpilda ikvienam Nacionālās bibliotēkas celtniecības pretendentam. Kā zināms, pretkorupcijas politiku Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā regulē Kultūras ministrijas, valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi un sabiedrības par atklātību Delna noslēgtais līdzdarbības līgums. Jaunā Laika atsaukšanās uz sarunu procesā diskvalificēto uzņēmumu Merko Ehitus un Merks izplatītajām Nacionālās bibliotēkas celtniecības aplēsēm, kuras būvniecības eksperti atzinuši par nepamatotām, ir vērtējama kā mēģinājums aizkavēt Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībā šogad tiks paveikti darbi par aptuveni sešiem miljoniem latu, savukārt 2009. gadā, palielinoties darba apjomiem, Nacionālā Būvkompāniju apvienība plāno apgūt vairāk nekā 27 miljonus latu.

Kopš jūnija, kad svinīgi tika uzsākti būvdarbi un izveidots LNB ēkas pamatakmens, pa būvlaukuma perimetru ir izbūvēta un noenkurota rievsiena, iekārtota gruntsūdens līmeņa pazemināšanas sistēma, kā arī izveidota mūsdienu prasībām un augstiem drošības standartiem atbilstoša darba vide kā būvnieku un būvuzraugu, tā projekta autoru un pasūtītāja pārstāvju ikdienas darbam.

Gatavojoties LNB ēkas pamatu betonēšanai, turpinās pāļu izbūve un pašlaik ir ierīkoti aptuveni 40% no kopumā 500 pāļiem. Nolūkā pārliecināties par labākajiem tehniskajiem risinājumiem Gaismas pils konstrukciju izbūvei un lai testētu būvniecībā izmantojamos apdares materiālus kā ēkas fasādei, tā iekštelpām un interjeram, tuvākajā laikā tiks uzsākta bibliotēkas ēkas modeļa izbūve. Plānots, ka 10 x 15.4 metru lielais modelis atradīsies būvlaukuma teritorijā.

Valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi iepazinusies ar Sabiedrības par atklātību – Delna vēstuli, kurā organizācija pauž nostāju, ka uzņēmumi A/S Merko Ehitus un SIA Merks nevar pretendēt uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu, jo kompānijas vadība Igaunijā tiek turēta aizdomās augstākā līmeņa korupcijā.

Augstās prasības korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kas izvirzītas kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, tā pārējo aģentūrai uzticēto projektu īstenošanā, netikšot samazinātas.

Kā informēja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, "komisija, kas izveidota valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi sarunu procesa veikšanai ar būvniecības kompānijām, nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu apstiprināt dalību sarunās visiem tiem uzņēmumiem, kas minēti š.g. 12.februārī pieņemtajā Ministru kabineta rīkojumā Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Vēstule A/S Merko Ehitus un SIA Merks ir papildināta ar lūgumu sniegt informāciju par aizdomām kukuļošanā un uzticības ļaunprātīgā izmantošanā, kas izvirzītas pret uzņēmuma vadošām amatpersonām Igaunijā un kas var likt apšaubīt kompānijas atbilstību augstajām pretkorupcijas prasībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā".

Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu būt lielāks valsts finansējums

Tāds ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdes diskusiju rezultāts.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši, septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu.

Skaļu iniciatīvu Es atbalstu sportu uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Sporta federāciju aptauja liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā ziedojumu apmērs bijis nedaudz mazāks par vienu milj. eiro, savukārt pērn analogā laikā – par 51% jeb 1,03 milj. eiro lielāks – 2,012 milj. eiro apmērā. Skanēja bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%.